Šīs dienas acīm

Latvijas Radio 1

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.   Raidījuma vadītājs ir Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2023. gada laureāts. Radio raidījumu vadītāju kategorijā viņš ieguvis 2. pakāpi.  

  1. 5d ago

    Aprit 35 gadi, kopš ASV atjaunoja pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar Latviju

    2. septembrī apritēja 35. gadskārta, kopš 1991. gadā Amerikas Savienotās Valstis atjaunoja pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku, tādējādi atzīstot to par 1918. gadā dibinātā suverēnā Latvijas valstiskuma turpinātāju. Tolaik diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm nodibināja vai atjaunoja ļoti daudzas pasaules valstis. Tomēr prezidenta Džordža Buša vecākā administrācijas lēmumam šai ziņā bija īpašs svars, un tas tika uzlūkots kā šī procesa vainagojums. Kā zināms, Savienotās Valstis nekad neatzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporāciju Padomju Savienībā un baltiešu pārstāvniecības Amerikā arī aukstā kara periodā saglabāja pilnvērtīgu diplomātisko statusu. Tomēr to pārtapšana par pilnvērtīgām neatkarību atjaunojušo Baltijas valstu diplomātiskajām misijām bija pakāpenisks process, kas bija daļa no neatkarības atjaunošanas ceļa. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no sarunām ar diviem nu jau mūžībā aizgājušajiem tā laika Latvijas ārlietu sfēras darbiniekiem, kuri tolaik bija aktīvi šī procesa dalībnieki. Vispirms fragmenti no sarunas ar kādreizējo Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs, vēlāko Latvijas institūta vadītāju un vairāku sasaukumu Saeimas deputātu Ojāru Ēriku Kalniņu. Tam seko fragmenti no sarunas ar kādreizējo Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Saeimas deputātu, ārlietu ministrs laikā no 1992. gada novembra līdz 1994. gada jūnijam Georgu Andrejevu.

  2. Aug 23

    Uldis Cērps: 1991. gada augusta puča laikā mums bija plāns un līderība

    Pirms 35 gadiem Latvijā un daudzviet citur tobrīd vēl Padomju savienībā risinājās dramatiski notikumi, proti, notika valsts apvērsuma – puča – mēģinājums, kas faktiski pielika punktu Padomju savienības pastāvēšanai un arī finišēja Latvijas neatkarības atjaunošanas procesu. Šie 1991. gada notikumi nozīmīgi saistījās arī ar Latvijas Radio darbību. Latvijas Radio tolaik, laikmetā pirms tīmekļa, pirms mobilajiem sakariem, bija faktiski vienīgais operatīvais saziņas kanāls, pa kuru Atmodas piekritēji, neatkarības kustības dalībnieki, varēja sazināties, saņemt informāciju. Skaidrs, ka pret Latvijas Radio tika vērsta arī šo pučistu spēku darbība. 1991. gadā naktī no 19. uz 20. augustu Latvijas Radio ēka Doma laukumā tika ieņemta, raidīšana no šejienes pārtraukta, taču burtiski minūti vēlāk ēteram pieslēdzās slepeni izveidota raidstacija Salaspilī, no kurienes radio signāls tika vispirms pa "Latvenergo" tīklu struktūru nogādāts Valmierā un no turienes izplatīts pa vairākiem punktiem Latvijā. Tātad Latvijas Radio turpināja raidīt. Šajā komandā darbojās ļoti ierobežots cilvēku skaits. Ļoti maz bija tādu, kuri to zināja, burtiski uz pirkstiem skaitāmi cilvēki. Centrālā figūra bija toreiz skaņu inženieris Aigars Semēvics, vēlāk Latvijas Radio ģenerāldirektors, kā diktors strādāja Dzintris Kolāts – vēl viens vēlākais Latvijas Radio ģenerāldirektors, Sergejs Kruks, kurš strādāja ar saturu krievu valodā. Vēl pāris skaņu tehniķu cilvēki – Andris Ūze un Aivars Štengels, un arīdzan jauns cilvēks, kura atbildības lauciņš bija gatavot informāciju par Latvijā notiekošo angļu valodā – Uldis Cērps, šobrīd viņš ir viens no prominentākajiem finanšu sfēras darbiniekiem. Ar Uldi Cērpu tiekamies uz sarunu raidījumā "Šīs dienas acīm".

  3. Aug 2

    Marģers Vestermanis. In Memoriam. Saruna par Latvijas ebreju kopienas vēsturi. 1. daļa

    30. jūlijs atnesa sēru vēsti – mūžībā devies Marģers Vestermanis, vēsturnieks, pasniedzējs, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs, arī viens no nedaudzajiem holokaustu pārdzīvojušajiem Latvijas ebrejiem. Zaudējis šausminošajā genocīdā visus tuvākos cilvēkus un savu kopienu, Marģers Vestermanis atlikušo mūžu veltīja holokausta pētniecībai, kas padomju totalitārisma periodā nebija vienkārša izvēle, jo šī tēma, kaut arī nebija kategoriski aizliegta, tomēr tika uzlūkota par nevēlamu, pakļauta pastāvīgai cenzūrai un manipulācijām.  Pēdējā trešdaļgadsimtā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Marģers Vestermanis varēja pilnvērtīgi pievērsties savai mūža misijai, pētot, virzot atmiņas saglabāšanas un uzturēšanas procesus, skaidrojot un popularizējot. Viņa mūža darbu vainagoja grāmata "Cilvēcība tomēr nebija mirusi: ebreju glābšana nacistu okupētajā Latvijā", kas līdz ar autora simto jubileju iznāca pagājušajā gadā. Aizvadītajos gados Marģers Vestermanis vairākkārt bijis raidījuma Šīs dienas acīm viesis. Dažus no tiem tuvākajā laikā piedāvājam jūsu uzmanībai.  2011. gadā tapa divi raidījumi, kas bija veltīti Latvijas ebreju kopienas vēsturei. Šoreiz tā sarunas daļa  klausieties to sarunas daļu, kurā pievērsāmies Latvijas ebreju situācijai starpkaru periodā neatkarīgajā Latvijā un kopienas bojāejai holokaustā.

  4. Jul 26

    Holokausts: ebreju nometņu vietas Latvijā. Stāsta Iļja Ļenskis

    Pirms 85 gadiem, 1941. gada vasarā, Latvijā sākās traģiskākā epizode tās moderno laiku vēsturē, proti, holokausts, kuru īstenoja nacistu okupācijas vara pret sākotnēji Latvijas, bet vēlāk arī no citurienes Eiropā šurp atvestajiem ebreju tautības iedzīvotājiem. Raidījuma šodienas temats veltīts tām vietām Latvijā, kur tika turēti gan holokausta pirmajā, asiņainākajā fāzē pasaudzētie Latvijas ebreji, gan tie, kuri tika šurp atvesti no citām vietām Eiropā. Stāsta muzeja "Ebreji Latvijā" vadītājs Iļja Ļenskis.  Pirmām kārtām ir jāiezīmē tādas galvenās šī procesa likumsakarība. No vienas puses, okupētās Padomju Savienības teritorijas kļūst par tādu bezprecedenta holokausta intensitātes zonu, pat salīdzinot ar okupēto Austrumeiropu, ar okupēto Polijas teritoriju. Tur tomēr tam nav tāda tempa un tādu industriālu mērogu tobrīd vēl, kā tas notiek okupētajā Padomju Savienības daļā un arī Padomju Savienības anektētajās Baltijas valstīs. Cik var noprast, tad faktiski tas process ir tobrīd zināmā mērā vēl tāds "improvizācijas process" no nacistu varas puses. Pie kam šeit, Baltijā un Latvijā, saduras varbūt divas konceptuālas pieejas: viena pieeja, ka ebreji ir iznīcināmi principā un jo ātrāk, jo labāk. Otra pieeja, ka tomēr vajadzētu izmantot viņu darbaspēku. Un turpat notiek zināmas diskusijas un birokrātiskās stumdīšanās un savas varas apliecināšana, kur vienā pusē kategoriskas un ātras iznīcināšanas pieeju pārstāv pamatā policijas un drošības spēku iestādes, tātad galvenais SS un policijas spēku komandieris Ostlandē Fridrihs Jekelns. Otrā pusē ir vācu civila pārvalde, kas ir pakļauta Rozenberga ministrijai, tātad Austrumzemju ministrijai - hierarhiskā Ostlandes struktūra, kā arī Rīgas īpašais pārvaldes apgabals.

  5. Jul 19

    Baltijas valstu diplomātiem starptautiski nelabvēlīgā realitāte Otrajā pasaules karā

    Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai un padomju - vācu kara sākums 1941. gada jūnijā fundamentāli mainīja globālo ģeopolitisko ainavu. Lielbritānija, kas līdz tam praktiski viena bija cīnījusies pret nacistu reihu, tagad kļuva par staļiniskās Padomju Savienības sabiedroto. 1941. gada decembrī, kad pēc Japānas impērijas uzbrukuma amerikāņu jūras spēku bāzei Perlharborā Havaju salās, karā iesaistījās arī Savienotās Valstis, tās pievienojās britu un padomju aliansei. Šī jaunā starptautiskā realitāte bija principiāli citāda - daudz nelabvēlīgāka tiem Baltijas valstu diplomātiem, kuri turpināja pārstāvēt savas de jure suverēnās valstis Londonā, Vašingtonā un vairākās citās galvaspilsētās. Reālpolitiskie apsvērumi attiecībās ar nozīmīgu sabiedroto padarīja Rietumu demokrātiju valdības daudz dzirdīgākas pret Maskavas prasībām atzīt par likumīgu Baltijas valstu aneksiju 1940. gadā.  Padomju Savienības centieni panākt izšķirošu izrāvienu Baltijas valstu aneksijas atzīšanas jautājumā pastiprinājās pirms trīs vadošo antihitleriskās koalīcijas valstu vadītāju tikšanās, kas 1943. gada novembra un decembra mijā notika Irānas galvaspilsētā Teherānā. Svarīgākais notikums Teherānas konferences sagatavošanas posmā bija koalīcijas valstu ārlietu ministru konference Maskavā 1943. gada oktobrī un novembrī. Tūdaļ jāsaka, ka Padomju Savienībai tur neizdevās panākt kādu fundamentālu lūzumu Baltijas valstu aneksijas atzīšanas jautājumā, lai gan, spriežot pēc baumām, kas tolaik klīda diplomātiskajās aprindās, Staļins esot bijis tuvu šī mērķa sasniegšanai. Stāsta vēsturnieki - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors Uldis Neiburgs.

About

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.   Raidījuma vadītājs ir Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2023. gada laureāts. Radio raidījumu vadītāju kategorijā viņš ieguvis 2. pakāpi.  

More From Latvijas Radio

You Might Also Like