Mammīt, tev sanāk‪!‬ Kitija Krasņikova

Šajā pavasarī mums kā ģimenei bija jāpieņem lēmums - laist dēliņu skolā vai paturēt vēl bērnudārzā, jo viņa vecums to pieļauj. Tas nebija viegli, jo šķietami trūka zināšanu šī lēmuma pieņemšanai. Tāpēc ticu, ka saruna ar logopēdi, pedagoģi, trīs bērnu mammu, Instagram profila “Burtoties” autori Agritu būs noderīga arī jums. Paldies Agritai par vērtīgo sarunu un piedāvātajiem vingrinājumiem, kas vecākiem būs noderīgi produktīvām un vērtīgām aktivitātēm kopā ar bērniem.

Mateja evanģēlijā teikts, ka “cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda, kas iziet no Dieva mutes”. Un mēs zinām, ka Dieva Vārds nes dzīvību, ticību un spēku mūsu dzīvēs, tāpēc vēlamies padarīt saviem bērniem mīļu un praktisku Dieva Vārdu pēc iespējas agrāk. Tajā pašā laikā svarīgi, lai nekļūstam par bargajiem tiesnešiem, kas dzenas pakaļ bērniem ar Bībeli rokās. Tāpēc kopā ar Evu pārskatījām šobrīd Latvijā pieejamo kristīgo literatūru bērniem un dalījāmies ar praktiskiem veidiem, kā bērna vecumam atbilstošā valodā varam darboties ar savu bērnu sirsniņām.

Bērniņa zaudējums noteikti ir viena no tēmām, par kuru vai nu nerunājam, vai runājam ļoti maz. Bet zinot, cik daudz sievietes iziet cauri šim pārdzīvojumam, iekrīt depresijā, nebeidzamos jautājumos, pārmetumos un vainas apziņā, bija sajūta, ka šī tēma ir jāaktualizē. Kaut vai tāpēc, lai sievietes nejustos vienas savās sāpēs, lai sasētās “nepareizo iemeslu sēklas” mirst patiesības priekšā. Jo - kas tiek celts gaismā, to apspīd gaisma, un tas dod spēku saņemt dziedināšanu dvēselei. Ticu, ka saruna ar Lindu būs par svētību mammām, kuras piedzīvojušas šo “tumšāko nakti” savās dzīvēs. Mums vienmēr jāzina, ka pat tumšākajā naktī Dievs ir spožākā zvaigzne, un lielais zaudējums nav neveiksminieka zīmogs mūsu dzīvēs. Dievs ir uzticams un Viņš izved cauri katrai nāves ielejai ar Savu mīlestības pilno roku.

Šoreiz kopā ar mācītāju Līgu runājām par lūgšanu - kas ir lūgšana? Vai tā ir savu vēlmju, vajadzību izteikšana Dievam, vai tā ir attiecību veidošana ar Visuvareno Dievu? Kā pareizi lūgt? Kāpēc reizēm liekas, ka lūgšana paliek neuzklausīta un lūdzot nejūti emocijas?

Šajā nedēļas nogalē Latvijas draudzēs atzīmēsim Bāreņu svētdienu un runāsim par bez vecāku gādības palikušo bērniņu aprūpi. Tāpēc uz sarunu aicināju 4 ar sirdi piedzemdētu bērnu mammu Liliju Gežu. Lilija pati saka - viņa nejūtas kā varone, gluži otrādi - jūtas pagodināta būt daļa no savu bērnu stāsta, jo bērns ir vērtība. Un varbūt ne visi mēs esam aicināti adoptēt bērnu, bet visi esam aicināti kalpot bāreņiem. Lilijas stāsts sapurināja mani, jo ik pa laikam šajā egocentriskajā pasaulē tiekam ierauti ritenī - es, man, man vajag. Bet mūsu Kungs un Glābējs nenāca, lai Viņam kalpotu, bet Viņš Pats kalpoja, un tāpēc kalpošana ir mūsu DNS. Kādas iespējas ir kalpot bāreņiem? Ko es varu darīt jau šodien?

Dzīvojam laikā, kad tumsa iet plašumā - lietas, ar kurām mēs saskārāmies vidusskolas pēdējās klasēs, mūsu bērni sastop jau no mazām dienām. Bet ir tāds prieks lasīt Bībelē, ka Dievs nav nobijies no šī laika notikumiem. Tieši otrādi - Viņš saka, ka tu un tavs bērns esiet radīti tieši šim laikam. Dievs ir mūs ekipējis ar visu nepieciešamo, lai mēs paši pastāvētu, uzvarētu un spīdētu, un spētu pilnvērtīgi ekipēt arī savus bērnus. Uz sarunu aicināju divas četru bērnu mammas - Ingu un Ketiju. Runājām par šī laika izaicinājumiem, ar kuriem saskaras mūsu bērni, un to, kā praktiski mammām pašām būt stiprām un pārliecinātām, lai spētu ekipēt arī savus bērnus.