18 episodios
Portolāns Radio NABA
-
- Historia
Portolāni jeb jūras navigācijas kartes ar piekrastes joslu zīmējumu, ļāva jūrniekiem viduslaikos precīzi kartēt un apceļot Vidusjūras baseinu. Šīs kartes, kā tiek uzskatīts, bija ne tikai ģeogrāfijas vai kartogrāfijas inovatīvs sasniegums, bet arī prātā ielāgotu pieredžu un mutvārdos nodotu zināšanu pārnesums grafiskā veidolā. Līdzīgi kultūras, ideju un notikumu vēsturei veltītais raidījums “Portolāns” kalpos par mediju, kas ļaus vadīties ostu meklējumos radio viļņos, tas lasīšanu pārvērtīs ceļošanā, apceļotās vietas tekstos, stāstus – bagātībās, ko kartēs atrodam iezīmētas ar noslēpumainām zīmēm. Zinot, ka šodienas kartes var tapt par rītdienas relikvijām, “Portolāns” koordinēs mūsu spēju sadzīvot ar mainīgumu, kas karaļu statujas pārvērš drupu tēlos.
Raidījumu veido: Mikus Solovejs, Rūdolfs R. Vītoliņš, Andris Levāns, Raivis Bičevskis.
-
Pludmales romāns. Saruna ar literatūrzinātnieku Paulu Daiju
Tuvojas vasaras tveice. Tā ietekmēs mūsu laika pavadīšanas izvēles, tajā skaitā kādas grāmatas lasīsim brīvdienās. Kas raksturo tā saucamo pludmales jeb brīvdienu romānu? Kāda ir vietas un gadalaika ietekme uz mūsu literatūras izvēli? Un kad latvietis sāka lasīt izklaides nolūkos?
Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna ar literatūrzinātnieku Paulu Daiju radio NABA ēterā piektdien, plkst. 19.00.
Teksti
1. Pauls Daija. Apgaismība un kultūrpārnese. Latviešu laicīgās literatūras tapšana. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013.
2. Donna Harrington-Lueker. Books for Idle Hours: Nineteenth-Century Publishing and the Rise of Summer Reading. University of Massachusetts Press, 2019. -
Klinšu kāpšanas vēsture. Saruna ar profesoru Raivi Bičevski
Attieksme pret kalniem Rietumu kultūrā ir bijusi nevienozīmīga. Tajos iztēloti gan pūķi un dēmoni, gan svētie. Dažas virsotnes bijis aizliegts apmeklēt, kamēr citas bijušas svētceļojuma mērķi.
Kā mainījusies attieksme pret virsotnēm Eiropas kultūrā? Vai Petrarka bijis pirmais klinšu kāpējs? Kā mūsdienu valodā lietoti vārdi "kalni" un "virsotnes"?
Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna ar filozofu Raivi Bičevski radio NABA ēterā piektdien, plkst. 19.00.
Teksti:
Shama, S. Landscape and Memory. London, Fontana Press, 1995. -
Suņi Livonijā. Saruna ar zooarheologu Eduardu Plankāju
Suns, cilvēka labākais draugs, ir īpaši privileģēts mājdzīvnieku hierarhijā. Zooarheoloģijas disciplīna ļauj ielūkoties šo attiecību vēsturiskajā dimensijā un meklēt atbildes uz jautājumiem: cik senas pēdas mūsdienu Latvijas teritorijā atstājis suns? Kādas pārmaiņas suņu sugās ieviesās Krusta karu laikā? Kā ir mainījušies priekšstati par suni kā sociālu indivīdu Ziemeļeiropā?
Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna ar zooarheologu Eduardu Plankāju radio NABA ēterā piektdien, plkst. 19.00.
Teksti:
1. Plankājs, Eduards (2021) Zooarheoloģija. Latvijas arheoloģijas rokasgrāmata. Rīga, Zinātne, 2021., 78.-79. lpp.
2. Menache, Sophia. (1997) Dogs: God's Worst Enemies? Society and Animals 5(1). 23–44.
3. Gräslund, Anne-Sofie. (2014) Dogs in graves – a question of symbolism? In Barbro Santillo Frizell (ed.), PECUS. Man and animal in antiquity. Proceedings of the conference at the Swedish Institute in Rome, September 9–12, 2002, 167–176. -
Viduslaiku Rīgas skaņa. Saruna ar JVLMA rektoru Guntaru Prāni
Mūzikas instrumentu un ikdienas trokšņu radītās skaņas ļāva jutekļiem pieredzēt apkārtējo vidi. Viduslaiku Rīga ir bijusi pilna skaņu un trokšņu, taču cik lielā mērā mums ir saglabājušies avoti, kas ļauj pieredzēt Rīgas vēsturi caur baznīcas zvaniem un dziedājumiem? Kāda bija mūzikas instrumentu skaņas nozīme viduslaiku rīdzenieku mentalitātē?
Mikus Soloveja un Rūdolfa Vītoliņa saruna ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektoru un muzikologu Guntaru Prāni.
Teksti un skaņas:
Guntars Prānis. Missale Rigense Livonijas garīgajā kultūrā. Gregoriskie dziedājumi viduslaiku Rīgā. Neputns, Rīga, 2018
Elgēra dziesmas. 1621, Fabella Ensemble, Musica Baltica, 2021
Vox Clara. Schola Cantorum Riga. Guntars Prānis, Ieva Nīmane. Skani, 2020
Riga Mass. Schola Cantorum Riga. Upe, 2002 -
Hipiji padomju Latvijā. Saruna ar subkultūru pētnieci Līvu Zolneroviču
Mazāk zināma lappuse padomju Latvijas vēsturē ir hipiju kontrakultūra. Iekšējās emigrācijas forma, kas, līdzīgi kā Rietumos, konfliktēja ar valdošās varas uzskatiem un ierastajām dzīves formām. Vienlaikus Padomju Savienībā tā nozīmēja arī totālu izstumšanu no sabiedrības un marginalizāciju bez ceļa atpakaļ.
Kā Latviju sasniedza hipiju dzīves veids? Kā šejienes hipiji sadzīvoja ar Padomju varu? Ko rietumus romantizējošajiem hipijiem nozīmēja Padomju Savienības sabrukšana?
Teksti:
Juliane Fürst (2021). Flowers Through Concrete: Explorations in Soviet Hippieland. Oxford University Press.
Alfrēds Stinkuls (2020). Mati sarkanā vējā. Rīga: Lauska. -
Ģenealoģija. Saruna ar pētnieku Reini Norkārklu
Dzimtas pētniecība vienmēr ir aizraujošs ceļojums nezināmajā. Šajā ceļā iespējami gan jaunatklājumi, gan konfrontācija ar sevi, saviem senčiem un rītdienu. Ne velti mēdz teikt, mūsos spēlējas mūsu senči.
Rūdolfa R. Vītoliņa un Mikus Soloveja saruna par atklājumiem un noslēpumiem dzimtas pētniecībā ar LU Teoloģijas fakultātes zinātnisko asistentu Mg. Theol. Reini Norkāklu.
Teksti:
Ilmārs Mežs. Latviešu uzvārdi arhīvu materiālos, 1.-3. sēj. Latviešu valodas aģentūra, Rīga 2017–2022.