6 min
Adventa kalendārs | RML S09E22 | Pr. Mihails Volohovs | 24.12.2023 Adventa kalendārs
-
- Religion & Spirituality
Norasojiet, debesis, no augšienes, un mākoņi lai nolīst taisnīgo; lai atveras zeme un uzdīgst Pestītāju.
/Is 45,8; Adventa IV svētdienas introits (Rorate caeli)/
Visa radība, jo īpaši cilvēks, ilgojas pēc sava Pestītāja. Cilvēktapšanas noslēpuma gaisma jau sāk savu uzvaras gājienu ziemas tumsā līdzīgi kā Augšāmcelšanās uzvaras spēks liek uzsprāgt dzīvībai pavasarī. Jau šonakt atskanēs prieka simfonija, pasludinot Dieva Dēla pazemīgo ienākšanu pasaulē, piedzimstot no Jaunavas jūdu Betlēmē.
Bet vēl ir advents, neziņas un gaidu mijkrēslis. Vēl ir klusas cerības piepildīts gaidīšanas brīdis. Brīdis, kurā vēl varam sagatavoties Kristus atnākšanai, Viņa paliekošajai Klātbūtnei. Viņā taču mums tiek dāvāts viss. Un Viņš ir viss mūsos. «Ja gribi apkopt brūci», saka svētais Ambrozijs, «viņš ir ārsts; ja tevi pārņēmis drudzis, viņš ir veldzes avots; ja tevi nospiež ļaunums, viņš ir taisnīgums; ja meklē palīdzību, viņš ir spēks; ja bīsties nāves, viņš ir dzīvība; ja alksti debesis, viņš ir ceļš; ja bēdz no tumsas, viņš ir gaisma; ja meklē ēdienu, viņš ir barība» (De virginitate, 99).
Tu vari satikt viņu jaunā veidā Ziemassvētkos. Nedz tu, nedz Viņš nebūs jauni. Tomēr veids, skatiens, attieksme — viss, ko ļausi Viņam tevī pārveidot — var būt jauns. Satikt Kristu Baznīcas klēpī, teiktu svētais Ambrozijs. Eiharistijā, cilvēkos, kas sēdēs tev blakus dievnama solā, bet arī cilvēkos, kas sēdēs ar izstieptu roku pie dievnama. Jā, cilvēktapušais Vārds ir šeit — otrā tev līdzās. Tie ir Ziemassvētki.
Šonakt vai rīt tu stāvēsi pie Betlēmes atveidojuma savas draudzes dievnamā, bet ko tu teiksi Dievam, kurš tik ļoti steidzās tev pretī? Ko Viņam dosi, ko lūgsi no Viņa?
Prātā nāk luterāņu teologa un dzejnieka Paula Gerharda XVII gadsimtā sarakstītā Ziemassvētku dziesma Ich steh an deiner Krippen her: «Pie tava šūpļa stāvu es, tu avots, pilns ar prieku. Ak Jēzu, saņem, ko sirds nes, To neturi par nieku! Es dodu, ko man iedevi, šo prātu, sirdi, dvēseli, - To saņem labis prātis!». Latviski dziesmas beigas vācbaltu mācītājs Liborijs Depkins atdzejojis ar vārdiem «Še mana sirds - to dodu».
«Nāc, Kungs Jēzu!» Viņš nāk, nāc arī tu Viņam pretī!
Norasojiet, debesis, no augšienes, un mākoņi lai nolīst taisnīgo; lai atveras zeme un uzdīgst Pestītāju.
/Is 45,8; Adventa IV svētdienas introits (Rorate caeli)/
Visa radība, jo īpaši cilvēks, ilgojas pēc sava Pestītāja. Cilvēktapšanas noslēpuma gaisma jau sāk savu uzvaras gājienu ziemas tumsā līdzīgi kā Augšāmcelšanās uzvaras spēks liek uzsprāgt dzīvībai pavasarī. Jau šonakt atskanēs prieka simfonija, pasludinot Dieva Dēla pazemīgo ienākšanu pasaulē, piedzimstot no Jaunavas jūdu Betlēmē.
Bet vēl ir advents, neziņas un gaidu mijkrēslis. Vēl ir klusas cerības piepildīts gaidīšanas brīdis. Brīdis, kurā vēl varam sagatavoties Kristus atnākšanai, Viņa paliekošajai Klātbūtnei. Viņā taču mums tiek dāvāts viss. Un Viņš ir viss mūsos. «Ja gribi apkopt brūci», saka svētais Ambrozijs, «viņš ir ārsts; ja tevi pārņēmis drudzis, viņš ir veldzes avots; ja tevi nospiež ļaunums, viņš ir taisnīgums; ja meklē palīdzību, viņš ir spēks; ja bīsties nāves, viņš ir dzīvība; ja alksti debesis, viņš ir ceļš; ja bēdz no tumsas, viņš ir gaisma; ja meklē ēdienu, viņš ir barība» (De virginitate, 99).
Tu vari satikt viņu jaunā veidā Ziemassvētkos. Nedz tu, nedz Viņš nebūs jauni. Tomēr veids, skatiens, attieksme — viss, ko ļausi Viņam tevī pārveidot — var būt jauns. Satikt Kristu Baznīcas klēpī, teiktu svētais Ambrozijs. Eiharistijā, cilvēkos, kas sēdēs tev blakus dievnama solā, bet arī cilvēkos, kas sēdēs ar izstieptu roku pie dievnama. Jā, cilvēktapušais Vārds ir šeit — otrā tev līdzās. Tie ir Ziemassvētki.
Šonakt vai rīt tu stāvēsi pie Betlēmes atveidojuma savas draudzes dievnamā, bet ko tu teiksi Dievam, kurš tik ļoti steidzās tev pretī? Ko Viņam dosi, ko lūgsi no Viņa?
Prātā nāk luterāņu teologa un dzejnieka Paula Gerharda XVII gadsimtā sarakstītā Ziemassvētku dziesma Ich steh an deiner Krippen her: «Pie tava šūpļa stāvu es, tu avots, pilns ar prieku. Ak Jēzu, saņem, ko sirds nes, To neturi par nieku! Es dodu, ko man iedevi, šo prātu, sirdi, dvēseli, - To saņem labis prātis!». Latviski dziesmas beigas vācbaltu mācītājs Liborijs Depkins atdzejojis ar vārdiem «Še mana sirds - to dodu».
«Nāc, Kungs Jēzu!» Viņš nāk, nāc arī tu Viņam pretī!
6 min
Top Podcasts In Religion & Spirituality