73 episodes

Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas podkāsts par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem likumdošanas procesā, tiesiskajā regulējumā un valsts attīstībā.
“Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/
Kā likums, tiekamies ik trešdienu! Zini un izmanto!

Kā likums‪!‬ LV portāls

    • Government
    • 5.0 • 2 Ratings

Oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valsts, tiesiskās un pilsoniskās informācijas platformas podkāsts par sabiedrībā aktuāliem jautājumiem likumdošanas procesā, tiesiskajā regulējumā un valsts attīstībā.
“Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.” /Latvijas Republikas Satversmes 90. pants/
Kā likums, tiekamies ik trešdienu! Zini un izmanto!

    Dzīve kopīpašumā – nebeidzami sarežģījumi vai risināmi jautājumi?

    Dzīve kopīpašumā – nebeidzami sarežģījumi vai risināmi jautājumi?

    LV portālā ir pieejams plašs informācijas klāsts par daudzdzīvokļu namu iemītniekiem noderīgiem jautājumiem – namu apsaimniekošanu, dzīvokļu īpašnieku kopības organizāciju, lēmumu pieņemšanu, cīņu ar mājas parādsaistībām u. c. Un visus šos jautājumus vieno kopīga tēma – kopīpašums. Pieredze, tostarp iedzīvotāju iesniegto e-konsultāciju jautājumi, vedina domāt, ka daudzu problēmu cēlonis ir tieši nepietiekamās zināšanas un nevēlēšanās iesaistīties sava nama pārvaldīšanas jautājumu risināšanā.


    Kā atzīst mūsu sarunas viesis, namu pārvaldnieks KALVIS KALNIŅŠ, īpašnieki bieži aizmirst, ka viņiem pieder ne tikai konkrētais dzīvokļa īpašums, bet arī pašu interesēs būtu izrādīt aktivitāti, zināt par sava dzīvojamā nama tehnisko stāvokli un iesaistīties tā uzturēšanā, lai par nezināšanu nebūtu rūgti jānožēlo un vairākkārtīgi jāsamaksā. Konkrētāk, šajā sarunā pievēršamies ābeces jautājumiem par kopīpašumu, tajā ietilpstošo un pārvaldīšanas organizēšanu, lai dzīve kopīpašuma namā neizvērstos par nebeidzamu problēmu turpinājumu.


    Ar K. Kalniņu runājām par šādiem jautājumiem:


    Kas ir kopīpašums? Kā tas veidojas? 

    Kādas ēkas daļas bez individuālā dzīvokļa, palīgtelpām vai pagraba telpām pieder visiem kopīpašniekiem?

    Kas jādara jaunajam īpašniekam pēc ievākšanās? Kā nostiprināt savu piederību, kā iesaistīties kopīpašuma pārvaldīšanā?

    Vai pastāv iespēja atteikties no dalības kopīpašuma pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, saglabājot tikai dzīvokļa īpašnieka statusu?

    Kā veiksmīgi pārvaldīt kopīpašumu? Kādas ir biežākās problēmas kopīpašuma pārvaldīšanā? Kā tās var risināt? 

    Kādi ir iespējamie kopīpašuma pārvaldīšanas veidi? Kādi katram no tiem ir plusi, kādi – mīnusi?

    Stāvvadi kā kopīpašuma sastāvdaļa. Kam būtu jāveic stāvvada komunikāciju nomaiņa dzīvokļa īpašumā?

    Remontdarbu veikšana kopīpašumā. Vai ir tiesības neielaist savā dzīvoklī dienestu pārstāvjus un meistarus? Kam ir pienākums savākt būvgružus?

    Balkons kā kopīpašuma sastāvdaļa. Vai balkonam var būt individuāls dizains? Kas jāzina dzīvokļa īpašniekam?

    Paneļu, mūra un ķieģeļu nami –, kam pievērst uzmanību?

    • 44 min
    Aizmirstie, cedētie parādi un to piedziņa. Kad un kam jāmaksā?

    Aizmirstie, cedētie parādi un to piedziņa. Kad un kam jāmaksā?

    “Pērku preci šodien un maksāju par to rīt, līdz uzņemtās saistības pilnībā izpildu.” Visticamāk, ar šādu pārliecību uz veikalu pēc noskatītā viedtālruņa, ledusskapja, automašīnas u. c. precēm, lai noformētu to iegādi ar pēcmaksu, dodas katrs pircējs. Tomēr ne vienmēr naudas, lai regulāri samaksātu kredītmaksājumu vairāku mēnešu un pat gadu garumā, izrādās pietiekami. Izveidojas parāds un nereti maldīgs klusums no kreditora, ļaujot noticēt “brīnumam”, ka par parādu ir aizmirsts. Tomēr pēc gadiem pastkastē ir vēstule no parādu piedziņas uzņēmuma ar nesaprotamu parāda summu un aicinājumu sākt parādu atmaksāt. Parāds ir ticis cedēts.


    Uzņēmumi patērētāju neizpildītās kredītsaistības bieži pārdod citam komersantam, visbiežāk parādu piedziņas uzņēmumam, kas no parādnieka apņemas tās piedzīt, turklāt par to nopelnīt. Juridiskajā terminoloģijā izsakoties, – notiek parāda cedēšana.


    Civillikuma komentāros ir skaidrots, ka “cesija” ir kreditoru maiņa bez parādnieka piekrišanas. Prasījuma tiesību cesija tiek realizēta, kreditoram slēdzot līgumu ar trešo personu – cesionāru –, turklāt atbilstoši Civillikuma 1801. pantam šāda līguma slēgšana neprasa parādnieka piedalīšanos. Cesionārs no cesijas brīža var darboties ar kreditora tiesībām un, pamatojoties uz tām, rīkoties ar prasījumu, cedēt to tālāk citam un izlietot pret parādnieku.


    Lai pārliecinātos, ka nav notikusi krāpšana, un aizstāvētu savas intereses, saņemot vēstuli par parāda cedēšanu, ir būtiski zināt, ka parādniekam saskaņā ar Civillikuma 1806. pantu  ir tiesības no cesionāra pieprasīt pierādījumus, kas apliecina, ka viņa parādsaistības patiešām ir cedētas. Proti, parādnieks var prasīt, lai cesionārs saprātīgā laikā iesniedz pierādījumus par cesiju. Ja pierādījumi netiek iesniegti, parādnieks ir tiesīgs atteikties maksāt cesionāram.


    Otrs būtisks padoms, saņemot vēstuli no cesionāra, – parādnieka stāvoklis nedrīkst pasliktināties. Civillikuma 1807. pants nosaka – cesionārs ar cesiju neiegūst lielākas tiesības, nekā tās ir bijušas cedentam. Pats prasījums pāriet uz cesionāru ar visām pie tā piederīgajām un cesijas brīdī esošajām tiesībām, arī nenomaksātajiem procentiem.


    Sarunā ar zvērinātu advokātu Dāvi Volksonu tika izskatīti šādi jautājumi:


    Kas ir parādu cedēšana?

    Kas ir parādsaistību noilgums? Kas to pārtrauc? 

    Kad parādsaistības ir spēkā 3 gadus, kad – 10 gadus?

    Vai 2007. gada krīzes laika patērētāju parādi vēl var būt aktuāli?Par kādu laika periodu šobrīd var tikt cedēti parādi?  

    Kā veicama parāda noilguma pārbaude?

    Kā var noskaidrot, pie kā atrodas parāds, un vai tas joprojām ir aktuāls? 

    Kā komunicēt ar cesionāru, ja vēstulē norādītās parāda summas ir nesaprotamas? Kā veicama prasījuma pārbaudes izvērtēšana?

    Parādnieka rīcība, ja prasījuma pārbaudē gūts apstiprinājums, ka parāds ir noildzis.

    Kāda ir tiesu prakse?


     

    • 30 min
    Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz

    Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz

    Starp fiziskām un juridiskām personām tiek slēgti dažādi līgumi – pirkuma, īres, aizdevuma un citi. Civillikums regulē arī patapinājuma līguma noslēgšanas kārtību. Tā 1947. pants nosaka, ka patapinājums (lietošanas aizdevums) ir līgums, ar kuru kādam nodod lietu bez atlīdzības, bet noteiktai lietošanai, ar nosacījumu atdot to pašu lietu. Šāda veida līgumus civiltiesiskos darījumos noslēdz retāk, taču atsevišķās situācijās starp līdzējiem tieši patapinājuma līgums ir vispiemērotākais. Šī raidieraksta “Kā likums!” epizode veltīta tēmai – kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz.


    Sarunā ar zvērinātu advokātu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:


    Kas ir patapinājuma līgums un kādos gadījumos to slēdz?

    Kas var būt patapinājuma priekšmeti?

    Uz cik ilgu laiku noslēdz līgumu?

    Kādus nosacījumus parasti iekļauj patapinājuma līgumā?

    Ja līgumā “patapinājuma ņēmējam” ir bijis pielīgts pienākums labiekārtot šo īpašumu, vai to var uzskatīt par patapinājuma līgumu?

    Vai ir nepieciešama visu kopīpašnieku piekrišana, lai slēgtu patapinājuma līgumu?

    Kas, esot patapinājuma līgumam, ir šīs lietas īpašnieks? Kas šādā gadījumā ir patapinājuma ņēmējs?

    Kādi ir patapinājuma ņēmēja pienākumi? Vai drīkst lietu nodot citam lietošanā?

    Ja viena un tā pati lieta ir kopīgi patapināta vairākām personām, kāda ir atbildība?

    Kas notiek, ja patapinātā lieta ir bojāta vai gājusi bojā?

    Kādā stāvoklī patapinājuma ņēmējam pēc lietošanas jāatdod patapinātā lieta? Vai ir jāatdod arī patapinājuma līguma ieguvumi un pārējā no tā iegūtā peļņa?

    Kādi ir patapinātāja pienākumi?

    Vai patapinātājs drīkst atprasīt patapināto lietu? Kādās situācijās tas ir iespējams?

    Civillikums nosaka, ka patapinātāju var piespiest izpildīt savus pienākumus ne vien ceļot prasību, bet arī aizturot lietu. Ko tas nozīmē?


     

    • 27 min
    Lai nezināšanas dēļ nekļūtu par sava bērna nolaupītāju

    Lai nezināšanas dēļ nekļūtu par sava bērna nolaupītāju

    Izbraukšana kopā ar bērnu no mītnes valsts var pārvērsties par murgu situācijās, kad vecāki ir šķīrušies, turpina īstenot kopīgu bērna aizgādību, taču otrs vecāks par šādu rīcību nav laikus informēts. Vislabāko nodomu vadīts, bet, ar otru vecāku nesaskaņots, izbrauciens uz citu valsti, pat ciemošanās pie vecvecākiem, dažkārt var tikt uzskatīta par bērna prettiesisku pārvietošanu vai civiltiesisko nolaupīšanu. Padomus, kā rīkoties, lai izvairītos no šādām situācijām, plānotais ceļojums ar bērnu notiktu saskaņoti, kā arī, ko darīt, ja vecāks nezināšanas dēļ tomēr ir kļuvis par sava bērna nolaupītāju, klausieties raidierakstā “Kā likums!”.


    Šīs sarunas tēma ir prevencija – iespējas pasargāt no nepatikšanām vecākus, kuri nedzīvo kopā, bet turpina īstenot kopīgu aizgādību pār saviem bērniem. Visbiežāk šādās situācijās nonāk dažādu tautību vecāki. Piemēram, latviete Maija dzīvo Norvēģijā kopā ar saviem diviem bērniem. Viņas laulība ar bērnu tēvu, norvēģi Bjornu, ir šķirta. Maija ir nolēmusi kopā ar bērniem ziemas brīvdienās ciemoties pie saviem vecākiem dzimtajā Latvijā. Vienojusies ar vecākiem, Maija pērk biļetes, kārto čemodānus, un trijotne priecīgā noskaņojumā dodas uz lidostu.  


    Kur šajā labo nodomu braucienā uz Latviju var slēpties tiesiskas nepatikšanas? Vai Maija bija tiesīga pieņemt lēmumu vienpersoniski? Kādas var būt sekas, to nesaskaņojot ar bērnu tēti Bjornu? Kā vecāks var nolaupīt savu bērnu, par to pat neaizdomājoties? Un kā rīkoties, lai tas nenotiktu?


    Raidierakstā ar bērnu civiltiesiskās nolaupīšanas lietās praktizējošu advokātu Imantu Muižnieku un atbildīgās valsts iestādes, Tieslietu ministrijas, Starptautiskās sadarbības departamenta direktori Baibu Ziemeli skaidrosim un sniegsim praktiskus padomus.


    Kāda valsts tiek uzskatīta par bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsti? Kas to apliecina? 

    Ko saprotam ar tiesisku bērna pārvietošanu uz citu valsti?

    Kā iegūstama un noformējama otra vecāka piekrišana?

    Vai situācija ir citāda, ja vienam no vecākiem ir piešķirta atsevišķa aizgādība pār bērnu?

    Vai problēmsituācijas var rasties arī gadījumos, kad otrs vecāks līdz šim nav aktīvi iesaistījies bērna audzināšanā?

    Ko darīt, ja otrs vecāks nav sasniedzams, proti, vecāki savstarpēji nekontaktējas?

    Kāda loma ir paša bērna viedoklim?

    Kādi ir izplatītākie bērna prettiesiskas pārvietošanas iemesli?

    Kādā veidā ir iespējams pārliecināties, ka bērns tiešām ir aizvests bez saskaņošanas ar otru vecāku?

    Kā jārīkojas vecākam, kurš konstatējis, ka bērns bez viņa piekrišanas, kopā ar otru vecāku ir aizbraucis uz citu valsti?

    Tiesvedību procesi –, par ko tos ierosina?

    Kā notiek un cik ilgs ir bērna atgriešanas dzīvesvietas valstī process?

    Vai ir kādi izņēmumi no vispārējā pienākuma atgriezt bērnu pastāvīgās dzīvesvietas valstī?

    Preventīvie ieteikumi vecākiem, lai nebūtu jānokļūst šādās situācijās.


     

    • 44 min
    Zemesgrāmatā pieejamā informācija un pakalpojumi iedzīvotājiem

    Zemesgrāmatā pieejamā informācija un pakalpojumi iedzīvotājiem

    Zemesgrāmatu likums noteic: “Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatas ir visiem pieejamas, un to ierakstiem ir publiska ticamība.” Zemesgrāmatās ir ziņas par 1,2 miljoniem nekustamo īpašumu. Svarīgi, ka saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kurš par tādu ir ierakstīts zemesgrāmatā. LV portāla raidierakstā skaidrosim, kādus pakalpojumus iedzīvotājiem nodrošina zemesgrāmata un kādi dati par mūsu īpašumu tajā ir pieejami.


    Sarunā ar Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu attīstības nodaļas vadītāju MĀRI  KUMERDANKU noskaidrosim:


    Kādos gadījumos iedzīvotājiem ir vajadzīga zemesgrāmata un tās pakalpojumi?

    Kādā režīmā patlaban, Covid-19 pandēmijas apstākļos, strādā zemesgrāmatas?

    Kādus nostiprinājuma lūgumus izskata visvairāk?

    Ja persona pērk nekustamo īpašumu, kurā zemesgrāmatā ir jāvēršas ar dokumentiem? Cik ilgā laikā izskata nostiprinājuma lūgumu?

    Kā var iesniegt dokumentus? Digitāli, papīra formātā, nosūtot pa pastu vai ievietojot pastkastē, kura atrodas pie tiesas?

    Šīgada vidū tika mainīta valsts nodeva. Kāds ir tās apmērs?

    Kāda kancelejas nodeva ir paredzēta no 2022. gada 1. janvāra?

    Vai mazēkas ir jāieraksta zemesgrāmatā?

    Vai zemesgrāmatā tiek ierakstīti arī īres līgumi?

    Vai un kā iespējams pārsūdzēt zemesgrāmatas tiesneša lēmumu?

    Kādu informāciju persona var saņemt, izmantojot zemesgrāmatas e-pakalpojumus? Kas ir pieejams bez maksas, par kādu informāciju ir jāmaksā?

    Kādas izziņas var saņemt no zemesgrāmatas?

    Vai drīkst ieskatīties informācijā par citai personai piederošu nekustamo īpašumu?

    Kas ir nekustamā īpašuma nodalījums, ko tas nozīmē?

    Cik droša un ticama ir zemesgrāmatas informācija?


    Raidierakstā aplūkots Zemesgrāmatu likums, likums “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu Zemesgrāmatā”, Ministru kabineta noteikumi Nr.1250 “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā”.

    • 29 min
    Transportlīdzekļa pārbūve – ko drīkst un nedrīkst darīt

    Transportlīdzekļa pārbūve – ko drīkst un nedrīkst darīt

    Transportlīdzekļu pārbūve ir izmaiņu veikšana transportlīdzekļa konstrukcijā, un tas nozīmē, ka noteiktos gadījumos pēc šīs pārbūves obligāti ir jāveic arī auto tehniskā ekspertīze kādā no transportlīdzekļa kategorijai atbilstošajām tehniskās apskates stacijām. Papildu apgaismojuma uzstādīšana, piekabes āķa pielikšana, busiņa pārveidošana par kemperi –, ko no visa minētā var uzskatīt par transportlīdzekļa pārbūvi? Kādos gadījumos pārbūvi var veikt patstāvīgi, bet kad tā ir jāuztic profesionāļiem? Kādas izmaiņas transportlīdzekļa konstrukcijā nedrīkst veikt, kur meklēt informāciju, un kādi dokumenti ir nepieciešami, LV portāla raidierakstā “Kā likums!” skaidro Ceļu satiksmes drošības direkcijas Tehniskā departamenta vadītājs JĀNIS LIEPIŅŠ.


    Sarunā tiek meklētas atbildes arī uz šādiem jautājumiem:


    Kādi ierobežojumi ir jāievēro, šajā, pandēmijas laikā, dodoties uz tehnisko apskati ar auto?

    Kā pēdējos gados ir mainījusies transportlīdzekļu tehniskā apskate?

    Kādā kārtībā tehniskās apskates darbinieki pārbauda transportlīdzekli? Kā šīs pārbaudes atšķiras dažādu modeļu vai vecuma transportlīdzekļiem?

    Kā rīkoties, ja persona nepiekrīt tehniskās apskates vērtējumam?

    Ko transportlīdzekļa īpašnieks drīkst vaicāt darbiniekiem pēc tehniskās apskates vai tās laikā?

    Kādi ir biežākie iemesli, kādēļ transportlīdzekļi neiziet tehnisko apskati?

    Kādi normatīvie akti jāizlasa un kur jāvēršas, lai noskaidrotu, vai drīkst veikt transportlīdzekļa pārbūvi?  

    Ko nozīmē pirmās, otrās un trešās kategorijas pārbūve? Ar ko tās savstarpēji atšķiras?

    Kādus dokumentus nepieciešams sagatavot, pārbūvējot transportlīdzekli?

    Kāda veida izmaiņas transportlīdzekļa konstrukcijā vai aprīkojumā netiks uzskatītas par pārbūvi?  

    Kāda veida pārbūvi nedrīkst veikt?

    Vai transportlīdzekļi Latvijā bieži tiek pārbūvēti? Kādas ir izplatītākās izmaiņas, kuras veic automašīnu īpašnieki?

    Kas jāzina par tehnisko apskati transportlīdzeklim, kuram veikta otrās vai trešās kategorijas pārbūve?

    Kādi dokumenti ir nepieciešami transportlīdzekļa pārbūvei?

    • 49 min

Customer Reviews

5.0 out of 5
2 Ratings

2 Ratings

Top Podcasts In Government

BBC World Service
BBC World Service
BBC Radio 4
The Lawfare Institute
The KCIS
Maritime and Coastguard Agency

You Might Also Like