Melns uz balta Melns uz balta

Gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2024. gada 8. jūnijā ir būtisks notikums Eiropas Savienības tālākajā virzībā. Šo vēlēšanu rezultāti noteiks nākamo piecu gadu Eiropas politisko kursu un prioritātes. Vai un kā EP vēlēšanu rezultāti ietekmēs Latvijas nākotni? 

Savukārt Krievija joprojām aktīvi turpina spekulēt un ietekmēt gan Latvijas un Eiropas mediju telpu, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanas un citus sabiedrībai svarīgus procesus. Bet vai agresorvalstij tas izdodas?

Eksperti norāda, ka Krievija aktīvi izmanto dažādas manipulācijas metodes, tai skaitā dziļviltojumu izplatīšanu sociālajos tīklos, botu izmantošanu, kā arī ietekmīgu personu un organizāciju iesaistīšanu. Kā cīnīties un apturēt Krieviju no iejaukšanās Eiropas procesos?

Epizodē apspriestais: 


Kāpēc piedalīties EP vēlēšanas? Kādi riski šogad gaidāmi?
Krievijas karš Ukrainā un infotelpas loma 2024. gadā
Cik droša ir Latvijas informatīvā telpa un kas vēl jāpaveic, lai to stprinātu?

Epizodes viesis: Jānis Sārts, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors.

Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs.

Jauniešu līdzdalība politikā ir ne tikai viedokļu izteikšana, bet arī sabiedrības daudzveidības un lēmumu pieņemšanas uzlabošana. Tas ir kā svaigs skats uz jau pazīstamajiem jautājumiem. Turklāt aktīva jauniešu līdzdalība un iestāšanās par sabiedrības tiesībām, tostarp cīņa ar vardarbību pret sievietēm, ir pamatīgs attīstības dzinulis Latvijā un Eiropā.

Tomēr vai jauniešu balsis tiešām spēj ietekmēt politiku un tās nākotnes virzienus? Cik efektīvi jaunieši tiek iesaistīti politiskajā procesā un lēmumu veidošanā sabiedrībā?  Šie jautājumi kļūst īpaši aktuāli, tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām 8. jūnijā. 

Epizodes viesis: 

* ⁠Beata Jonite, politiskā aktīviste, Centra “Marta” politikas koordinatore

Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs

Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Aizvadītajos mēnešos medijos redzam arvien vairāk rakstu par Rietumu sankciju ietekmi uz Krievijas ekonomiku, meklējot atbildes uz jautājumiem: vai tās strādā un kad tās apturēs Krievijas karadarbības mašinēriju?

Daudzi uzskata, ka sankcijas palīdzējušas Krievijai izolēties no ārpasaules, saglabājot savu ekonomiku un izbēgot no turpmākas sagrāves. Citi ir pārliecināti, ka Latvijai jābūt paraugam citām Rietumvalstīm un jāveicina gan jau noteikto starptautisko sankciju izpilde, gan jāierosina jaunu sankciju ieviešana. Ko darīt? Vai Eiropas Savienības izvirzītās sankcijas pret Krieviju ietekmē Krievijas ekonomiku? Vai ieviest vēl stiprākas sankcijas, vai arī rast precīzākus un labākus veidus, kā uzraudzīt jau esošās? Vai cilvēki, kuri dzīvo Krievijā, izjūt sankciju ietekmi? Kas ir kara ekonomika?



Epizodes viesis:

* ⁠Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents



Raidieraksta vadītāja: Monta Zaumane, Valsts kancelejas StratCom analītiķe un @montatalkssecurity veidotāja



Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Šogad apritēs jau 20 gadu kopš Latvija ir kļuvusi par NATO dalībvalsti. Daļa mūsdienu jauniešu ir auguši un dzīvojuši valstī, kas cieši saistīta ar aliansi. 

Pēc Krievijas sāktā pilna mēroga kara Ukrainā jaunieši sāk vairāk saprast NATO nozīmi Latvijā un novērtēt tās priekšrocības, dzīvojot valstī, kas ir daļa no šīs alianses. Kā jaunā paaudze ietekmēs valsts drošību un NATO nozīmi tajā? Kā jaunieši var izmantot savu balsi un ietekmi, lai attīstītu un stprinātu valsts drošību un NATO mērķus? 

#LatvijaNATO20 #LV20NATO

Epizodes viesi: 

* ⁠Reinis Zonenbergs, politikas zinātnes students Latvijas Universitātē;

* ⁠Laura Milča, politikas zinātnes studente Latvijas Universitātē.

Raidieraksta vadītāja: Monta Zaumane, Valsts kancelejas StratCom analītiķe un @montatalkssecurity veidotāja

Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Vairāki eksperti jau salīdzinājuši Putina režīmu Krievijā ar nacistisko Vāciju, norādot uz informācijas kontroli un milzīgajiem resursiem, kas ilgstoši ieguldīti propagandas izplatīšanā Krievijā un ārvalstīs.

Pirms pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu sākuma Kremlis ilgstoši izplatīja dezinformācijas vēstījumus, ka Ukraina ir mākslīgi radīta valsts un ka Ukrainas autonomija ir bijusi Ļeņina kļūda.

Kā Putins izmanto vēstures pārrakstīšanu, lai manipulētu ar sabiedrības sirdīm un prātiem, cenšoties attaisnot savus politiskos lēmumus, apspiestu kritiķus? Kāda ir politiskās varas un vēstures savstarpējā mijiedarbība? Kāpēc Latvijā joprojām dažādas sabiedrības grupas atšķirīgi attiecas pret 16. martu? Kā vērtēt ielu pārdēvēšanu vēsturiskās atmiņas veidošanas kontekstā?

Epizodes viesis: Kaspars Zellis, vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas fakultātes vadošais pētnieks.

Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs.

Ieraksts tapis sadarbībā ar Valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”.

Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv

Interneta portāli, TV, radio un sociālie mediji šobrīd ir pārpludināti ar ziņām par teju neizbēgamu NATO un Krievijas sadursmi un karu Baltijas valstīs, ASV un Krievijas vēlēšanām un spekulācijām par to ietekmi uz pasaules kārtību. Vai šādām spekulācijām ir pamats? Kremļa ierastās manipulācijas ar balsu skaitīšanas rezultātiem un vēlētāju aktivitāti, visticamāk, tiks īstenotas arī šogad, un Putins kārtējo reizi “uzvarēs”. Kāda jēga Putinam vispār rīkot vēlēšanas Krievijā? Kāpēc jāmēģina radīt ilūziju par leģitimitāti, godīgumu, demokrātiskumu?

Epizodes viesis: Andis Kudors, politologs, Krievijas jautājumu eksperts un grāmatas “Russia And Latvia: A Case of Sharp Power” autors.

Raidieraksta vadītājs: Rihards Bambals, Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs. 

Anda Kudora grāmata “Russia And Latvia: A Case of Sharp Power” pieejama šeit.

Ieraksts tapis sadarbībā ar Valsts pētījumu programmas projektu “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi”. 

Seko līdzi, iegūsti jaunas prasmes un ziņo par dezinformāciju: www.melnsuzbalta.lv