Reiz radio..‪.‬ Latvijas Radio 1

Savā 95.dzimšanas dienā redzam, ka šīs radio pamatfunkcijas nav mainījušās kopš tā dibināšanas, tajā pašā laikā radio mainās, aug, veidojas. Raidījumā atskatāmies uz šiem 95 gadiem – skanīgiem un vēsturiskiem pieturas punktiem Latvijas Radio skanēšanas ceļā.

Latvijas Radio koris. Šī muzikālā apvienība no tās dzimšanas 1940. gada vasarā līdz šai dienai ir apzīmogota ar augstas kvalitātes zīmi. Raidījumā saruna ar kora diriģentiem Edgaru Račevski un Sigvardu Kļavu un vienu pirmajām Teodora Kalniņa dibinātā radiofona kora dalībniecēm - Elzu Margaritu Toni.

„Radio attīstību lielākā mērā traucē radiozaķi – slepeni radio uztvērēja ierīkotāji, kādu patlaban Rīgā ir ļoti daudz." Atklājam, cik liels bija sods šiem „radio-zaķiem”, kāda bija radio abonēšanas maksa, bet Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes muzeja speciālists Jānis Jansons stāsta, kādi izskatījās un cik maksāja pirmie radioaparāti Latvijā.

Laba un raita valoda, skaidra dikcija un patīkams tembrs – uz šiem trim vaļiem vēlams balstīties ikvienam profesionālam radio runātājam. Lūkojam, kādi bija noteikumi, lai kļūtu par radiofona spīkeru starpkaru Latvijā, kā notika radio diktoru meistarības slīpēšana pagājušā gadsimta nogalē un kādas tagad ir ziņu lasītāju prasmes.

1949. gada 5. novembrī Latvijas Radio sāk raidīt no savas jaunās mājvietas - 17. Jūnija laukuma 8 (tagad Doma laukums). Radio vajadzībām ir pārbūvēta bijusī Kredītbanka. Lūkojam, kas šajā vietā bija pagājuša gadsimta sākumā un kā noritēja bankas un vēlāk Radio būvdarbi.

„Mūsu radiofonam ir divas studijas – galvenā - pastā un otrā - Melngalvju zālē," vēstīja izdevums „Jaunā Nedēļa" 1927.gadā. Raidījumā lūkojam, kur bija šīs studijas un kā Latvijas pirmā brīvvalsts laikā tika pārbūvēts un iekārtots radiofons toreizējā Pasta un telegrāfa ēkā un kā noritēja radio darbība tūlīt pēc Otrā pasaules kara, kad Radio mājvieta bija Skolas ielā 6 - bijušā Ebreju teātra telpās.