Skanošais Latvijas Banka

Turpinot no visām pusēm aplūkot ilgtspējīgu finanšu tematu, šajā epizodē ielūkojamies dziļāk, kas ir ilgtspējīgi ieguldījumi un apdrošināšana.
Šoreiz uzzināsi:
Kādi ieguldījumi ir pieejami Latvijā, un kuri no tiem ir ar zaļo komponenti?Kā atšķirt ilgtspējīgus ieguldījumus no neilgtspējīgiem?Kas ieguldītājam jāņem vērā par ilgtspējīgiem ieguldījumiem? Vai tiem ir kādas īpašas atšķirības, risku iezīmes vai jebkas cits, salīdzinot ar klasiskajiem finanšu produktiem?Ko apdrošinātāji šobrīd dara un piedāvā ilgtspējas jomā Latvijā?Kas ir dzīvības apdrošināšana ar uzkrājumu, un kā šāds produkts var būt ilgtspējīgs?Trešajā ilgtspējīgām finansēm veltītajā epizodē Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģēm – Apdrošināšanas un pensiju uzraudzības pārvaldes vadītāju Eviju Dunduri un galveno uzraudzības eksperti Helēnu Skadiņu.
Nākamajā raidieraksta "Skanošais" epizodē, kas būs noslēdzošā par šo tematu, tuvāk iepazīstināsim ar Latvijā pašlaik pieejamiem ilgtspējīgiem pensiju produktiem.
Par iespējām ar savām finanšu izvēlēm veidot ilgtspējīgāku nākotni vairāk lasi https://www.naudasskola.lv/par-naudu/ilgtspejigas-finanses

Turpinot ilgtspējīgu finanšu tēmu, šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē skaidrosim, kas ir zaļie kredīti.
Sarunā iezīmējam arvien pieaugošo sabiedrības interesi un pieprasījumu saņemt zaļos kredītus un finanšu pakalpojumus, piemēram, ēku renovācijai, elektroauto iegādei vai kādas energoefektīvas tehnoloģijas uzstādīšanai.

Ekspertes stāsta: zaļo kredītu attīstība liecina, ka finanšu nozare sāk apzināties savu lomu ilgtspējīgas nākotnes veidošanā. 
 Raidieraksta 2. epizodē Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģēm – Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes Tiešās uzraudzības daļas vadītāju Natāliju Koževņikovu un Nozīmīgo kredītiestāžu uzraudzības daļas vecāko uzraudzības eksperti Ievu Putrenieci.
 Uzzini vairāk par pieejamo atbalstu kredītiestāžu tīmekļa vietnēs vai, piemēram: 
EKII.LV - Atbalsta programmu iedzīvotājiem salīdzinājumsAizdevumi uzņēmumu energoefektivitātei vai ilgtspējai - AltumKredīta garantijas - AltumRaidierakstā pieminēto Eiropas Banku iestādes pārskatu atradīsi te.
Divās nākamajās raidieraksta "Skanošais" epizodēs par ilgtspējīgām finansēm tuvāk iepazīstināsim ar Latvijā pašlaik pieejamiem ilgtspējīgiem finanšu produktiem: ilgtspējīgiem ieguldījumiem un apdrošināšanu, kā arī pensiju produktiem. 
 Par iespējām ar savām finanšu izvēlēm veidot ilgtspējīgāku nākotni vairāk lasi vietnē naudasskola.lv.

Pirmajā ilgtspējīgām finansēm veltītajā epizodē, kas izskan Zemes stundas nedēļā, iezīmēsim, kas ir ilgtspējīgas finanses.

Lai sasniegtu klimatneitralitāti un nodrošinātu ilgtspējīgu labklājību ne tikai mūsu, bet arī nākamajām paaudzēm, nepieciešamas apjomīgas investīcijas. Un te loma būs arī privātajām investīcijām, jo kopējo rezultātu var ietekmēt mūsu katra veiktās izvēles ieguldīt ne tikai droši un pelnoši, bet arī ņemot vērā ietekmi uz vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem.

Šajā sarunā ar piemēriem skaidrojam, kurus finanšu produktus var uzskatīt par ilgtspējīgiem un kā pārliecināties, ka tiem ir labvēlīga ietekme. Īsi pieskaramies arī svarīgākajiem ilgtspējas terminiem, kurus ir noderīgi zināt. Piemēram, ES taksonomija un zaļmaldināšana.

Raidierakstā Latvijas Bankas ilgtspējības projektu vadītāja Laura Treimane sarunājas ar kolēģēm – Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes Tiešās uzraudzības daļas vadītāju Natāliju Koževņikovu un Regulējošo prasību, analīzes un metodoloģijas pārvaldes galveno metodikas eksperti Sarmīti Glāzeri.

Trijās nākamajās raidieraksta "Skanošais" epizodēs par ilgtspējīgām finansēm tuvāk iepazīstināsim ar Latvijā pašlaik pieejamiem ilgtspējīgiem finanšu produktiem: zaļajiem kredītiem, ilgtspējīgiem ieguldījumiem un apdrošināšanu, kā arī pensiju produktiem.

Par iespējām ar savām finanšu izvēlēm veidot ilgtspējīgāku nākotni vairāk lasi https://www.naudasskola.lv/par-naudu/ilgtspejigas-finanses

#ZemesStunda
#EarthHour
#BiggestHourForEarth

Vienotas izpratnes par pareizo ekonomikas izaugsmes recepti nav. Dažādi eksperti uzsver dažādus faktorus. Kāpēc dažām valstīm izdodas, bet dažām nē? Ko var darīt Latvija un arī Eiropa? Un kāpēc šie jautājumi nodarbina centrālās bankas ekspertu prātus?


Par to šajā raidieraksta "Skanošais" epizodē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts sarunājas ar Latvijas Bankas prezidentu Mārtiņu Kazāku, apkopojot Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē gūtās atziņas.


Latvija neatkarības laikā paveikusi ļoti daudz, un iedzīvotāju labklājība būtiski augusi, bet pēdējos desmit gados labklājības temps aug lēni, ir augsta nevienlīdzība. Tāpēc rodas jautājums – ko darīt tālāk. Ir vairāki nozīmīgi faktori, taču jebkurai valstij, kura spējusi kļūt turīga, ir viens elements – tā ir darījusi.


Vienlaikus nedrīkst aizmirst, ka strukturālo pārmaiņu ietekme būs redzama pēc 5-10 gadiem. Taču, ja nedarīsim tagad, tad pēc šiem 5-10 gadiem nekā nebūs.

Ekonomiskā attīstība  ir cikliska, un izaugsmes periodus nomaina lejupslīdes. Krīžu laiks bieži vien ir labākais laiks ieguldījumu veikšanai, jo tad iespējams iegādāties aktīvus par zemāku cenu. 
Laikā, kad Latvijā ik dienas diskutē par inflāciju un energoresursu krīzi un valda liela nenoteiktība, akciju tirgus turpina darboties. Ikvienam ir jāmeklē risinājumi, kā šajos apstākļos plānot savas finanses, pārskatīt ieņēmumu un izdevumu sadaļas. Kopumā ir jādomā, ko darīt citādāk nekā līdz šim, kādi šī brīža risinājumi un lēmumi sniegs vērtīgu atdevi ilgtermiņā.
Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta desmitajā epizodē runāsim ar diviem ekonomistiem, kuri spriedīs, kā pašreizējie notikumi pasaulē ietekmē Eiropas un Latvijas ekonomisko situāciju un ko darīt iedzīvotājiem. 
Eksperti uzskata, ka ļoti svarīgi vērtēt, kā nopelnīt, jo ir būtiski uzkrāt un arī investīciju iespējas noteikti ir jāizvērtē. Salīdzinot ar situāciju pirms 20 gadiem, šobrīd iespējas ieguldīt savu naudu ir daudz plašākas – iespējams izvēlēties starp dažādiem aktīvu veidiem un atrast sev piemērotākos ieguldījumus konkrētās nozarēs, turklāt tehnoloģiju attīstība pavērusi iespējas ieguldījumus veikt ne tikai Latvijā, bet arī tuvākās vai tālākās valstīs.
Raidījumā piedalās:
-        Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents,
-        Edmunds Rudzītis, FKTK finanšu instrumentu tirgus vecākais uzraudzības eksperts.
Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.
Raidījuma ieraksts veikts 15.11.2022. 

Brīdī, kad investori ir iegādājušies akcijas, spēkā stājas vairāki akciju tiesību aizsardzības veidi, par kuriem daudzi pat nenojauš. 
Nav svarīgi, cik daudz akciju pieder katram akcionāram, arī mazākuma akcionāriem ir pietiekami daudz iespēju, lai rosinātu pārmaiņas, piemēram, labāku korporatīvo pārvaldību kādā jomā, pieprasītu informāciju vai tās publisku atklāšanu, sasauktu akcionāru sapulci vai sliktākā situācijā sniegtu trauksmes cēlēja ziņojumu. 
Akciju izvēles procesā nozīmīga loma ir arī korporatīvās pārvaldības principiem, ar kuriem, vērtējot biržās kotētu uzņēmumu akciju iegādi, var iepazīties Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodeksā.
Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopīgi veidotā raidieraksta devītajā epizodē runāsim ar diviem korporatīvās pārvaldības ekspertiem, kuri pastāstīs, kādas ir akcionāru tiesības, kādi aspekti ir svarīgi, lai aizsargātu tās, kam pievērst uzmanību un kādas iespējas kādā situācijā izmantot.
Raidījumā piedalās:
-       Andris Grafs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, Latvijas pārstāvniecības vadītājs,
-       Māris Vainovskis, zvērināts advokāts komerctiesībās un finanšu tiesībās.
Sarunu vada Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finanšu instrumentu tirgus uzraudzības vecākais eksperts Ģirts Dubkēvičs.