Zaļais Barometrs Zaļais Barometrs

Podkāsta sērijas “Zaļais barometrs” 20. epizodē runājam par šī gada dzīvotni - KRITALU.

Kritala ir miris koks vai tomēr dzīvības saliņa no dabas daudzveidības viedokļa? Kritalās var

ligzdot putni, tajās dzīvo sūnas. Kas vēl tajās dzīvo? Ko cilvēkam var dot kritala? Vai un kā labu

saimniekošanu mežā var apvienot ar dabas daudzveidības saglabāšanu? Kur kritalas var sastapt

visā to krāšņumā?



Par kritalām un kas tās apdzīvo sarunājas Latvijas Dabas fonds eksperti: JĀNIS ĶUZE un

EVITA OĻEHNOVIČA. Moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA (Latvijas Dabas fonds).



Projekts “Zaļais barometrs” tiek īstenots ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu.



Ieraksts un montāža: Labaskana.lv

Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru piedāvājam četru sarunu sēriju par aktuāliem vides un ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem, kas norisinājās izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas” Rīgas Mākslas telpā.

Ceturtās sarunas “Vides aktīvisms nesenajā pagātnē un šodien” dalībnieki: māksliniece INGA ERDMANE, režisore KRISTA BURĀNE, viens no žurnāla “Rīgas Laiks” veidotājiem VALDIS ĀBOLS, arhitekte IEVA LANGE, vides aktīviste LIENE KŅAZE, moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja.

Nesenajā pagātnē – 20. gadsimta 80. gados – vides aktīvisms Latvijā sakrita ar nacionālās atmodas kustību, ekoloģiskās idejas savijot ar politiskām aktivitātēm, galvenokārt padomju režīma un tā vides degradācijas kritiku. Piemēram, Vides aizsardzības klubs, dibināts 1987. gadā, kas pulcēja plašu domubiedru loku, bija būtiska Latvijas Atmodas kustības daļa. Tās dalībnieki rīkoja senvietu un svētvietu sakopšanas talkas, mītiņus par tīru gaisu un pret vidi piesārņojošām rūpnīcām, demonstrācijas pret Rīgas metro būvniecību, akciju "Lūgšana pie jūras”, kas pievērsa uzmanību Baltijas jūras piesārņojuma problēmai, un arī citas akcijas.

Šodienas ekoloģiskās krīzes fokusā ir gan vides piesārņojums, klimata pārmaiņas un dabas resursu izsīkšana, un vides aktīvisti izmanto daudzveidīgas aktīvisma formas un stratēģijas. Viņi tiecas uzņemties iniciatīvu pārmaiņu veicināšanai un aicina plašāku sabiedrību iesaistīties ekoloģisko, ekonomisko un politisko un pārmaiņu rosināšanā – ne vien protestus, bet arī visdažādākās mūsdienu līdzdalības un solidaritātes formas, kā plašāka sabiedrība var ietekmēt ekoloģiskās, ekonomiskās un politiskās pārmaiņas.

Sarunas dalībnieki diskutēs par kopīgo un atšķirīgo starp vides aktīvismu Latvijā šodien un nesenajā pagātnē. Kādas stratēģijas varam aizgūt no pagātnes arī šodien? Kā iespējams apvienot iestāšanos par dabas vienlīdzību ar politiskām prasībām par sistēmas maiņu? Kāda ir performativitātes loma šādās šādās kustībās? Kāda ir saistība starp aktīvismu un mākslu toreiz un šobrīd?

Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām.

Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.

Tā kā sarunas tēmas ir radniecīgs "Zaļā barometra" podkāstu tēmām par vides, dabas un klimata jautājumiem, tā organizēta sadarbībā ar projekta "Zaļais barometrs" vadošo partneri - Latvijas Dabas fondu un lai veicinātu satura pieejamību plašākai auditorijai, saruna iekļauta "Zaļā barometra" podkāsta platformā.

Ieraksts un montāža: Labaskana.lv

Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru piedāvājam četru sarunu sēriju par aktuāliem vides un ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem, kas norisinājās izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas” Rīgas Mākslas telpā.

Trešās sarunas “Atsvešināšanās no dabas un tās ietekme uz labbūtību” dalībnieki: filozofe ANNA SAUKA, māksliniece LĪGA SPUNDE un ainavu arhitekte ILZE RUKŠĀNE, meža terapijas praktiķe INGA DREIMANE, moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja.

Mentālajai ekoloģijai jeb apkārtējās vides ietekmei uz garīgo veselību un labsajūtu ir būtiska loma ikviena no mums dzīvēs. Straujais dzīves ritms un tā arvien lielāka akselerācija, digitālais pārsātinājums par šodien raksturīgām iezīmēm padarījis stresu, trauksmi, izdegšanu, depresiju un citus psihoemocionālos traucējumus.

Mentālās un arī fiziskās veselības atjaunošanā nepārvērtējama loma ir dabai. Daudzi sabiedriskās veselības pētījumi ir pārliecinoši apstiprinājuši dabas pozitīvo ietekmi uz kognitīvajām funkcijām, emocionālo un fizisko labsajūtu un citiem veselības rādītājiem, arī atmiņas un koncentrēšanās spējām, iztēli un radošumu. Aizvien vairāk veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atbalsta atgriešanās pie dabas paradigmu.

Taču cilvēkiem arvien vairāk koncentrējoties pilsētās, ir pastiprinājusies atsvešināšanās no dabas. Dabas pieredze kļūst arvien attālinātāka jaunajām paaudzēm, pētnieki runā par vides pieredzes “amnēziju”, jo samazinās savvaļas dabas pieredze un tā vietā pieaug vides piesārņojuma pieredze.

Vienlaikus šiem procesiem šodienas realitāte ir arī t.s. ekoloģiskās jeb vides skumjas (arī ekoloģiskā trauksme). Cilvēki tās izjūt, zaudējot daļu no savas dabiskās vides un dzīvesveida klimata pārmaiņu vai citu ekoloģisko problēmu dēļ. Ar vides skumjām saistītās bažas ietekmē sabiedrības garīgo veselību – cilvēku pašsajūtu un ikdienas funkcionēšanu tādā veidā, kas var veicināt vispārēju garastāvokļa traucējumu, piemēram, depresiju vai trauksmi.

Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām.

Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.

Tā kā sarunas tēmas ir radniecīgs "Zaļā barometra" podkāstu tēmām par vides, dabas un klimata jautājumiem, tā organizēta sadarbībā ar projekta "Zaļais barometrs" vadošo partneri - Latvijas Dabas fondu un lai veicinātu satura pieejamību plašākai auditorijai, saruna iekļauta "Zaļā barometra" podkāsta platformā.

Ieraksts un montāža: Labaskana.lv

Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru piedāvājam četru sarunu sēriju par aktuāliem vides un ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem, kas norisinājās izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas” Rīgas Mākslas telpā.

Otrās sarunas “Zaļais dzīvesveids un mīti par to” dalībnieki: mākslinieki RASA UN RAITIS ŠMITI, Zero Waste Latvija komunikācijas vadītāja MAIJA KRASTIŅA un vides inženierzinātnes doktore, Ekodizaina kompetences centra vadītāja JANA SIMANOVSKA, moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja.

Zaļais dzīvesveids – tas ir dzīvesveids, kuram ir pēc iespējas mazāka ietekme uz dabas resursiem un dzīvotnēm pasaulē. Tā ir apzināta izvēle dzīvot tā, lai mūsu ikdienas paradumi būtu ilgtspējīgi, un mēs radītu pēc iespējas mazāku slogu dabai. Sabiedrībai gan pasaulē, gan Latvijā, kļūstot aizvien ieinteresētākai zaļā dzīvesveida ieviešanā, mēs saskaramies ar diviem būtiskākajiem izaicinājumiem. Pirmkārt, vai mums ir pietiekamas zināšanas par to, lai ikdienā izdarītu “zaļākas izvēles”? Vai braukt iepirkties uz attālu beziepakojuma veikalu ir labāk nekā iepirkties piemājas veikalā, uz kuru var aiziet ar kājām? Vai auduma iepirkuma maiss ir labāka izvēle, ja to lieto “tikai” gadu? Otrkārt, mēs aizvien vairāk saskaramies ar zaļmaldināšanu. Mums visapkārt ir daudz “dabai draudzīgu preču un pakalpojumu”, bet kā zināt, ka uzņēmums patiešām ir ieguldījis ilgtspējīgos ražošanas risinājumos, ne tikai attīstījis veiksmīgu zaļo mārketingu?

Mums kā indivīdiem nebūtu jāuzņemas viss atbildības slogs. Zaļā dzīvesveida principiem jābūt ietvertiem visās valsts politikas nozarēs. Tas ir arī viens no Eiropas Zaļā kursa pīlāriem – aprites ekonomika, kura paredz, ka ikvienas politikas izstrādē tiek ņemtas vērā vides prasības un atbalstīti tikai tādi risinājumi, kas ir pēc iespējas mazkaitīgāki dabai.

Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām. Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.

Tā kā sarunas tēmas ir radniecīgs “Zaļā barometra” podkāstu tēmām par vides, dabas un klimata jautājumiem, tā organizēta sadarbībā ar projekta “Zaļais barometrs” vadošo partneri - Latvijas Dabas fondu un lai veicinātu satura pieejamību plašākai auditorijai, saruna iekļauta “Zaļā barometra” podkāsta platformā.

Ieraksts un montāža: Labaskana.lv

Sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās mākslas centru piedāvājam četru sarunu sēriju par aktuāliem vides un ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem, kas norisinājās izstādē “Dekoloniālās ekoloģijas” Rīgas Mākslas telpā.

Pirmās sarunas “Bioloģiskā un dabas daudzveidība un kā to īstenot pilsētā?” dalībnieki: māksliniece LINDA BOĻŠAKOVA, botāniķe, Latvijas Dabas fonda eksperte RŪTA SNIEDZE-KRETALOVA un dabas zinātņu doktors IVO VINOGRADOVS, moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA, Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja.

Bioloģiskā daudzveidība – tie ir visi dažādie dzīvības veidi, kas eksistē pasaulē. Dzīvnieki, augi, sēnes un mikroorganismi. Katrs dzīvais organisms funkcionē vienotā ekosistēmā, kurai ir jāsaglabā līdzsvars, lai nodrošinātu dzīvību uz Zemes. Bioloģiskā daudzveidība ir nepieciešama visam, lai mēs, cilvēki, izdzīvotu – jo īpaši, pārtikai un tīram ūdenim. Pašreiz bioloģiskās daudzveidības zudumi ir viens no lielākajiem draudiem cilvēcei, kas, cita starpā, mijiedarbojoties ar klimata pārmaiņu radītajām sekām, izraisa pandēmijas un apdraud mūsu eksistenci.

Ir svarīgi apzināties, ka bioloģiskā daudzveidība attiecas arī uz pilsētām. Pilsētu pļavas un dārzi, tostarp kopienu dārzkopība, kas mūsdienās ir guvusi popularitāti visā pasaulē, ir gan zaļākas vides, iekļaujošākas publiskās telpas un t.s. labbūtības nodrošinājums. Pilsētas pļavu un dārzu aktuālajām funkcijām, to vēsturei un mantojumam arvien vairāk pievēršas arī mākslinieki, padarot to par laikmetīgās mākslas prakses sastāvdaļu un izvirzot priekšplānā ekoloģiskos, kopienu un līdzdalības jautājumus. Šie darbi arī uzdod jautājumus par mākslas lomu antropocēna laikmetā. Kā radošas alternatīvu ekoloģiju idejas var attīstīt jaunas pieejas bioloģiskai daudzveidībai, cilvēka un dabas kopīgajai ekosistēmai šodien un nākotnē? Kādas ir iespējas strādāt ar dārzkopību kā māksliniecisku praksi? Kā pozicionēties starp pilsētas, ekoloģisko vai kopienu aktīvismu un mākslu? Kādi ētiskie un citi aspekti ir saistīti ar augu un cilvēku iesaistīšanu mākslinieciskajos projektos?

Izstādes “Dekoloniālās ekoloģijas” publiskā programma veltīta pieejamības un sociālās iekļaušanas, kā arī ekoloģiskās ilgtspējas jautājumiem. Tā ietver gan nodarbības un radošās darbnīcas ar māksliniekiem un vides pieejamības ekspertiem, gan diskusijas ar dažādu vides nozaru un dabas aizsardzības speciālistiem par cilvēka un dabas attiecībām. Programma tiek īstenota projekta “Līdzību salas: kolektīva rokasgrāmata ilgtspējīgām un iekļaujošām mākslas institūcijām” ietvaros, ko atbalsta ES programma “Radošā Eiropa”.

Tā kā sarunas tēmas ir radniecīgs “Zaļā barometra” podkāstu tēmām par vides, dabas un klimata jautājumiem, tā organizēta sadarbībā ar projekta “Zaļais barometrs” vadošo partneri - Latvijas Dabas fondu un lai veicinātu satura pieejamību plašākai auditorijai, saruna iekļauta “Zaļā barometra” podkāsta platformā.

Ieraksts un montāža: Labaskana.lv

Šī gada podkāsta “Zaļais barometrs” sēriju turpinām ar #19 epizodi “Vides politika – svarīgākais

2022 un skats uz 2023”, kurā runājam par būtiskākajiem notikumiem vides politikā (gan

nacionālajā, gan Eiropas līmenī), kā arī par prognozēm nākamajam gadam.

Vai 2022. gadā vides politikā bija kāds pagrieziena punkts, kas varētu ietekmēt dabas

aizsardzības praksi? Kāpēc par aktualitāti kļuvis jautājums ne tikai par dabas daudzveidības

saglabāšanu, bet jau par tās atjaunošanu? Kas būs šī gada lielais jautājums? Kā eksperti vērtē

jaunās valdības darbību un ko viņi tai novēlētu?

Par šiem un citiem jautājumiem sarunājas ANDREJS BRIEDIS (Latvijas Dabas fonda padomes

priekšsēdētājs), JĀNIS BRIZGA (biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšsēdētājs) un JĀNIS

ROZĪTIS (Pasaules Dabas Fonda direktors). Moderatore – LIENE BRIZGA-KALNIŅA

(Latvijas Dabas fonda Komunikācijas vadītāja).



Ieraksts un montāža: Labaskaņa.lv



Projekts tiek īstenots ar Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu.