Spried ar Delfi Delfi Podkāsti

Nākamnedēļ notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, kandidāti aktīvi stāsta par savu piedāvājumu un mudina vēlētājus piedalīties vēlēšanās. Kāds ir partiju piedāvājums, kā reitingus ietekmē dažādi skandāli un kāda varētu būt vēlētāju aktivitāte? Par to žurnāliste Alina Lastovska raidījumā "Spried ar Delfi" diskutēja ar Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docētāju Leldi Metlu-Rozentāli un Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes dekānu Jāni Ikstenu.

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās žurnālistu kritizētos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas priekšvēlēšanu debates noteiktu par priekšvēlēšanu aģitāciju. Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) uzskata, ka ar šiem grozījumiem Latvija nonāktu vienā līmenī ar autoritāru valstu izpratni par mediju regulējumu un uzraudzību, apdraudot ne tikai žurnālistu iespējas izvēlēties atbilstošākos formātus un žanrus, bet arī graujot visas valsts tēlu Rietumu pasaules acīs. Kā deputāti plāno virzīties uz priekšu ar šo piedāvājumu un kādas tam varētu būt sekas? Par to žurnāliste Alina Lastovska raidījumā "Spried ar Delfi" diskutē ar Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāju Ati Švinku ("Progresīvie"), Saeimas deputātu, vienu no likumprojekta iesniedzējiem Artūru Butānu (NA), "Jaunās vienotības" Saeimas frakcijas vadītāju Edmundu Jurēvicu un LŽA valdes priekšsēdētāju, "Delfi" galveno redaktoru Filipu Lastovski.

Šomēnes izziņoti plāni būvēt atkritumu dedzināšanas – reģenerācijas staciju Aconē, atkritumu koģenerācijas stacija jau tiek būvēta Ventspilī, bet Dreiliņos plānotais atkritumu dedzināšanas rūpnīcas projekts sastapies ar iedzīvotāju un pašvaldības pretestību. Tikmēr Saeimā tiek apspriesta iedzīvotāju iniciatīva par droša attāluma noteikšanu no atkritumu dedzināšanas rūpnīcām. Cik videi draudzīgas ir šādas tehnoloģijas, kur atkritumu dedzināšanā tiek iegūta siltumenerģija un elektrība, cik izplatītas tās ir Eiropā, un vai tās palīdzēs sasniegt mērķus par atkritumu poligonos noglabājamā atkritumu daudzuma samazināšanu, kā arī – vai Latvija nekļūs par vietu, kur dedzinām citu valstu atkritumus, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns sarunājās ar Acones reģenerācijas stacijas projekta īstenotāju pārstāvi – enerģētikas uzņēmuma "Gren" grupas biznesa vadītāju Latvijā Andri Vanagu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāri Ilzi Dambīti-Dambergu (JV) un biedrības "Zero Waste Latvija" valdes priekšsēdētāju Annu Doškinu.

Vienā daļā sabiedrības diskusiju raisījis tas, ka Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debates sabiedriskajos medijos plānotas arī krievu valodā. Pret šādu debašu rīkošanu aizvakar notika arī pikets. Tiesa gan, šādas debates ir jau tradīcija – partiju pārstāvji krievu valodā debatējuši arī pirms 14. Saeimas vēlēšanām – daži gan tajās runāja latviski ar sinhrono tulkojumu krievu valodā. Šobrīd tiek rosināts panākt, ka arī priekšvēlēšanu debates tiek uzskatītas par aģitāciju, kas pieļaujama tikai valsts valodā. Ko par debatēšanu krievu valodā saka mūsu likumi un Satversme, vai šis ir medija redakcionālās izvēles jautājums, kāpēc vēlētāju uzrunāšana krievu valodā šķiet svarīga šādu debašu aizstāvjiem, par to trešdien, 22. maijā raidījumā "Spried ar Delfi" Andris Auzāns izjautāja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Inetu Ziemeli un kultūrpētnieku Denisu Hanovu.

Gruziju satricinājuši nedēļām ilgi protesti pret tā saukto "ārvalstu aģentu" likumu. Kā notikumu attīstību ietekmēs tas, ka Gruzijas prezidente likumam uzlikusi veto, kā vērtējams pats likums – kāpēc tas ir svarīgs Gruzijā pie varas esošajiem un kāpēc izsaucis tik asu reakciju, kā arī par to, vai līdz ar likuma pieņemšanu varētu būt apdraudēta Gruzijas virzība uz iestāšanos Eiropas Savienībā, par to otrdien, 21. maijā raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecāko eksperti Elīnu Langi-Ionatamišvili, kas raidījumā piedalījās tiešraidē no Gruzijas, un Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktoru, Rīgas Stradiņa universitātes lektoru Māri Cepurīti.

Latvijas iedzīvotāji joprojām kļūst par finanšu noziegumu upuriem, tikmēr izrādās, ka viena daļa ļaužu finanšu noziegumus nemaz nenosoda. Kādi ir izplatītākie finanšu noziegumu veidi Latvijā, kāpēc tos neizdodas izskaust, kā Latvijas iedzīvotājus iesaista finanšu noziegumu shēmās, un kādas ir tendences krāpšanas, sankciju apiešanas un cilvēktirdzniecības jomā, par to raidījumā "Spried ar Delfi" žurnālists Andris Auzāns izjautāja Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieku Tomu Plataci un Finanšu nozares asociācijas padomnieku Armandu Onzulu.