Ķepa uz sirds Latvijas Radio

Kā pamanīt, ja kādu dzīvnieku ir jāglābj? Vai uz ielas vai ceļa ieraudzītais kaķis/suns ir pamests, nomaldījies vai vienkārši izlaists ārā pastaigāties?
Kā pareizi glābt un ko darīt tālāk, kad esam pamanījuši nelaimē nonākušu dzīvnieku?
Studijas viesi - kaķu glābēji un pagaidu māju devēji Laura un Kristaps Krūzes, dzīvnieku glābēja Ira Žeigure, kura savu dzīvnieku glābšanas misiju veic Gulbenē.

Kā daba ienāk mūsos un ko darīt, ja tā ir savvaļaszvēru un putnu izskatā?
Vai glābt nozīmē dot mājas jeb palīdzēt un pareizi laist dabā atpakaļ?
Vai trakajā dzīves skrējienā mēs pamanām, kas notiek arī ar mums tuvajiem, un arī mīluļiem?
Studijas viesi dzīvnieku glābēja un veterinārārste Ingvilda Aumeistare un mūziķis Ingus Ulmanis, kuram ir kaķis Pārsliņa - adoptēta no dzīvnieku patversmes.

Šķirnes, bezšķirnes un "ala" šķirnes kaķi - vai atšķiras to uzvedība un veselība?
“Šķirnes kaķi ir vārīgāki, bet bezšķirnes - izturīgāki? Kāpēc šim mītam tic tik daudz cilvēku?
Kāpēc pērkot it kā šķirnes kaķi par lētu cenu un bez dokumentiem, patiesībā tiek nopirkts šķirnes līdzinieks, kuram bieži atklājas ģenētiskas veselības un uzvedības problēmas?
Raidījuma viesi - visu kaķu šķirņu eksperte un izstāžu tiesnese Aija Nuķe, biedrības Zanimalhope vadītāja Zanda Paeglīte un ētera personība Sanda Dejus.

 

Diemžēl joprojām ir ļoti daudz cilvēku, kuri nepamatoti uzskata, ka kaķenēm un kucītēm jāpiedzīvo tā saucamie mātes prieki. Nesterilizējot savus kaķus un suņus, tie paliek grūsni un mazuļi tad nu tiek atdoti kam vien var – piedāvāti sludinājumu portālos, izdāļāti pirmajiem pretīmnācējiem, izmesti mežā vai atstāti patversmē. Pārliecība, senču mantojuma paliekas, nabadzība - tie ir tikai daži no iemesliem kāpēc Latvijā joprojām ir milzīga dzīvnieku pārprodukcija un sekas jūt visaspatversmes un glābēji. Kāpēc joprojām jāglābj daudzie kaķēni un kucēni? Cik viegli atrast tiem jaunas mājas? Ko darīt, lai pamestu dzīvnieku skaits samazinātos? Studijas viesi - dzīvnieku patversmes "Labās mājas" vadītāja Astrīda Kārkliņa un Eduards Jankovskis, kurš kopā ar dzīvesbiedri Madaru nesen adoptēja suņu meiteni Kelliju. Kellija kā kucēns kopā ar mammu tika izglābta no dzīves laukos pie ķēdes.

Vai ir tāds īstais brīdis kad ņemt suni? Ir taču dzirdēts, ka cilvēki saka – aiziešu pensijā, tad ņemšu sunīti! Vai, piemēram, attiecībās vispirms pāris paņem suni kā ģenerālmēģinājumu bērnam.
Vai vispār ir pareizi ņemt suni, ja visu mūžu tāds nekad nav bijis – vai cilvēks spēs apgūt suņa pamatvajadzības, lai kopā būšana būtu harmoniska?
Studijā kinoloģe un norvičas terjeru audzētāja Ingūna Tihomirova, suņu saimnieki - Vladis Spāre, Patrīcija Pļešakova un Mārtiņš Sliede.

Bieži runājot ar suņu saimniekiem, izskan uzskats, ka mazi sunīši nav jāapmāca vispār! Nu kā – viņš taču ir maziņš, ko tur mācīt?

Viņš taču ir maziņš, kādus draudus vispār var radīt? Mazi sunīši radīti mīlestībai, dresūra ir viņa mocīšana! Mans sunītis nav nekāds cirka zvērs, lai viņam mācītu trikus! Mazs sunītis nav jāapmāca, jo viņš taču tikai sēž klēpī!