Politikas podkāsts Latvijas Radio 1

Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas tuvojas finiša taisnei un KNAB sarēķinājis, ka partijas līdz šim tām iztērējušas turpat divus miljonus eiro. Analizējam izvadītās nedēļas aktualitātes.

Franču vēlētājiem ir apnicis tas, ka katras vēlēšanas kļūst par dueli starp pašreizējo prezidentu Emanuelu Makronu un viņa galējo labējo sāncensi Marinu Lepēnu no partijas „Nacionālā apvienība” - tā uzskata daudzi Francijas sociāldemokrātu politiķi un viņu atbalstītāji. Šis partijas saraksts, kura priekšgalā ir Eiropas Parlamenta deputāts Rafaels Gliksmans, daudziem par pārsteigumu ir guvis vērā ņemamu popularitāti. Aptaujas liecina, ka Gliksmana saraksts varētu pat apsteigt Makrona partiju.

Darba tirgu aizvien vairāk ietekmē darbaspēka novecošanās. Samazinās dzimstība un palielinās pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Līdz ar pavasara un vasaras sezonas atnākšanu nedaudz palielinājusies aktivitāte darba tirgū, jo palielinājies pieprasījums pēc sezonāla darbaspēka, tomēr būtisks jaunu darbavietu un nodarbinātības palielinājums šogad nav gaidāms. Pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm, bezdarba līmenis šogad varētu samazināties līdz vidēji 6,4%, savukārt, nodarbināto skaits saglabāsies tuvu 2023. gada līmenim.

Ir jāturpina pārliecināt citu, arī lielu valstu līderi, ka Krievijas karā pret Ukrainu ir jānosaka konkrēta stratēģija Ukrainas uzvarai, nevis izvairīgi jārunā par Ukrainas atbalstīšanu tik ilgi, cik būs nepieciešams. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Jau vasarā plānots izsludināt tā saucamā "Maskavas nama" izsoli un no tā pārdošanas iegūtos līdzekļus nodot Ukrainai. Šādu rīcību paredz Saeimā steidzamības kārtā atbalstītie likumprojekti. Izsoles ātru norisi nozares pārstāvji gan atturas prognozēt nama specifiskās izmantojamības dēļ.

Jau nākamas nedēļas nogalē vēlēsim jauno Eiropas Parlamenta sastāvu. Par gaidāmajām, arī par bijušajām vēlēšanām Krustpunktā izvaicājam Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju Kristīni Saulīti.