Krustpunkt‪ā‬ Latvijas Radio

Krustpunktā atgriežamies pie temata par trokšņu regulācija galvaspilsētā. Vai ir sakārtots jautājums, lai ballīšu un pasākumu rīkotāji netraucētu iedzīvotājiem, kuri naktī vēlas atpūsties klusumā un mierā? Disktutē Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis, Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins, "Naktsmieru Rīgai" koordinatore, aktīviste Maija Krastiņa un "Ghetto Games" vadītājs Raimonds Elbakjans.





Mēs pagājušajā gadā rīkojām diskusiju par trokšņiem pilsētās, par sūdzībām, ka naktīs nevar gulēt, jo ir vai nu skaļa ballīte kādā no izklaides vietām, vai arī kādi braukā apkārt ar motocikliem. Toreiz bija karsta diskusija, meklējot risinājumus, un diskusijas dalībnieki solīja rīkoties. Ir pagājis gads, bet cilvēki sūdzas joprojām. Īpaša uzmanība pēdējā laikā ir pievērsta konfliktam Grīziņkalnu rajonā, kur iedzīvotāju biedrība iesūdzēja tiesā Rīgas domi, lai apturētu "Ghetto Games" pasākuma rīkošanu tur. Daži gan izsaka aizdomas, ka ir vēl citi motīvi konfliktam, bet pamatā runa, kā zināms, ir par troksni. Kā salāgot iedzīvotāju un dažādu organizāciju un pasākuma rīkotāju intereses, un kas tad notiek ar to cīņu pret pārlieku trokšņošanu?

Finanšu ministrijā jau labu laiku strādā pie iespējama nodokļu izmaiņu izvērtējuma, tomēr tagad tā arī nav skaidrs, vai un kādi nodokļi vispār tiks mainīti. Bet kas būtu vajadzīgs Latvijas ekonomikai? Krustpunktā diskutē Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste, Latvijas Darba devēju konfederācijas sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns un Latvijas Universitātes profesors Ekonomikas nodaļas vadītājs Jānis Priede.





Finanšu ministrijā gandrīz divus gadus strādāja darba grupa nodokļu politikas izmaiņām nākamajiem četriem gadiem, kur kopā ar sociālajiem partneriem vērtēja, ko šajā jomā nepieciešams mainīt. Ir bijuši izstrādāti vairāk nekā desmit varianti, tomēr tagad nav skaidrs, vai un kas vispār tiks mainīts. No darba devēju puses ir izskanējis, ka darba grupas darbība ir apturēta, Finanšu ministrijā tik krasi neizsakās, bet jebkurā gadījumā īstas skaidrības nav. Vērtējam, vai ir īstais brīdis domāt par kādām izmaiņām un kurā virzienā jāskaitās.


 


 

Sievietes Latvijā vidēji pelna par 17 procentiem mazāk nekā vīrieši, un tas ir daudz sliktāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienībā. Šis temats mēdz raisīt daudz emociju, izskan racionāli argumenti, gan arī jūtami aizspriedumi. Cik objektīvi tiek novērtēta atalgojuma vienlīdzība dzimumu kontekstā?


Tas ir viens no sarunas tematiem Krustpunktā Lielajā intervijā ar Latvijas Bankas (LB) Monetārās politikas analīzes daļas vadītāju Kristu Kalnbērziņu.





 

Valsts kontroles ziņojums šonedēļ apstiprināja bažas par to, cik lielas problēmas ir "Rail Baltica" projekta realizāciju. Krustpunktā nedēļas aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" žurnālists Jānis Domburs, Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis un "Re:Baltica" izpilddirektore un redaktore Sanita Jemberga.





Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir aiz muguras un politiķi var nomierināties. Bet ir citas lietas, par ko lauzīt galvu. Piemēram, par „Rail Baltica” projektu, kur nākušas klāt jaunas, diemžēl nepatīkamas atklāsmes. Jārunā arī par Sabiedrības integrācijas fonda prasību atmaksāt daļu naudas, ko pētnieciskās žurnālistikas centrs „Re:Baltica” saņēma par dokumentālajām sērijām „Šķelšanās”, jo neesot ievērotas prasības par latviešu valodas lietošanu, krievu teksti ir titrēti, nevis tulkojums ierunāts balsī.

Valsts kontrole 12. jūnijā nāca klajā ar situācijas izpētes rezultātiem par "Rail Baltica" projektu. Problēmas ar sadārdzinājumu un neskaidriem finansējuma avotiem ir visām trim Baltijas valstīm, arī Latvijai. Tas ir viens no tematiem, par ko runājam raidījumā. Pievēršamamies arī iecerei pārskatīt nodokļu sistēmu: kādi ir iespējamie piedāvājumi un kāda ir situācija budžetā? Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Arvilu Ašeradenu.


Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.





 

To, ka Latvijā situācija nav lāga, mēs redzam jau ilgāku laiku, neskaidrības ar projekta vadību, maksājumi apstājušies, projekts netiek realizēts, kā sākotnēji bija sacīts, daudz procesi ir iesprūduši. Par to Valsts kontroles ziņojums. Kas notiks tālāk? Krustpunktā diskutē Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Malnača, uzņēmuma "Eiropas dzelzceļa līnijas" valdes priekšsēdētājs Ēriks Diļevs un Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore.





"Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma, secinājušas Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes savā kopīgajā ziņojumā. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.


Saskaņā ar triju augstāko revīzijas iestāžu aplēsēm, lai pilnā apjomā pabeigtu "Rail Baltica" projektu, papildus ir nepieciešami 19 miljardi eiro. Ņemot vērā jaunākos katras valsts projekta budžetus un jau piešķirtos līdzekļus, Igaunijā nepieciešami vēl 2,7 miljardi eiro, Latvijā 7,6 miljardi eiro un Lietuvā 8,7 miljardi eiro.