Lejasmeijere Radio NABA

Lūdzu, dārgie klausītāji — augusta dubultlaidiens septembra sākumā! Mazliet viegla atmiņu serpentīna, divas sarunas ar diviem māksliniekiem un kāds pusotrs drauga plecs atbalstam vismaz vienā no krīzēm. Bet krīžu bija trīs: bēgļu, murāļa un lingvistiskā. Mākslā, protams.

Sarunājos ar Māri Bišofu, jo viņš Valtera Dakšas izdevniecībā tūlīt izdos “444 ideju ilustrācijas”, un ar Ievu Putniņu, jo viņai kopā ar māsu Zani Haneli Putniņu tikko galerijā “Smiļka” atklāta izstāde “Kuru tu mīli vairāk?”. Par abām sarunām pateicos no visas biklās kritiķes sirds!

Savukārt par drauga plecu apvienotajā lingvistiskajā bēgļu mākslas krīzē pateicos Aleksandram Moisejevičam Pjatigorskim un Rihardam Bargajam! Nu, brīvi īsumā atceroties abus kopā, iznāk: Caur skatīšanos attēli nokļūst mūsu iekšienē un dara tur, kas jādara — tā ir spēka un prāta joma.

Par aizraujošiem piedzīvumiem un pārdzīvojumiem pateicos Cēsu mākslas festivāla dalībniekiem Kristai un Reinim Dzudzilo, Ģirtam Muižniekam, Aijai Zariņai, Vikai Ekstai, Andrim Eglītim, Miķelim Fišeram un Katrīnai Neiburgai, par brīnišķīgām personālizstādēm — Laimai Puntulei un Jurim Petraškevičam, bet par performatīvām intervencēm fotomākslā, t. i., Rīgas Fotomēnesī, — Ancei Vilnītei un Danielai Vētrai.

Par sarunām sirsnīgs paldies Katrīnai Neiburgai un Jurģim Rubīnam.

Šoreiz raidījumā -- centieni izrauties no retrospektīvisma un tematiskuma pagaidām noved tai pašā retrospektīvismā un tematiskumā. Tādējādi raidījums grodi izpauž nacionālās kultūrpolitikas prioritāšu atspoguļošanas nodrošināšanu. 
Pateicos par ieguldījumu mūsdienu kultūras dzīves un telpas sinhronizācijā Dainai Dagnijai, Elitai Ansonei, Helēnai Heinrihsonei, Rasai Jansonei, Pablo Pikaso, Ievai Epnerei, Līnai Birzakai-Priekulei, Anitai Vanagai, Luīzei Rukšānei, Jānim Krauklim, Modrim Ģelzim, Līvai Blumfeldei, u. c., kā arī "Žoklim" kopumā un Aleksandram Baronam atsevišķi.
Kā noprotat, nākamais raidījums ņems un fokusēsies ka tomēr beidzot uz valodu, valodu par mākslu. Un fokusēsies ar visu plaši pieejamo materiālu klāstu, padsmit gadiem literārās redakcijas biznesā un biklo spriestspējas pieredzi.
Tiekamies divdesmit ceturtajā, Jāņos!

Šoreiz raidījums cenšas atbildēt uz portāla "Arterritory" jautājumu, kā skatīties mākslu. Portālam ir pat tāda rubrika, kurā jau iepriekš lasāmas dažas atbildes. Noskaidrojas, ka raidījumam tuvs ekfrātisks skatījums, bet publiskā attieksmē pret mākslu aizvien vairāk jaušams retrospektīvisms.

Kāds Raimonda Ķirķa teksts par kādu grāmatu palīdzēja domāt par šo aizdomīgo tendenci, bet Annas Iltneres grāmata palīdzēja domāt par Kristapa Ģelža personālizstādi "Artefakti" galerijā "Māksla XO".

Skatāmies divas izstādes un lasām tekstus: Auces Bieles personālizstādē "Spēks ziedēt" Dubultu Mākslas stacijā priecīgi aizdomājos un aizdomīgi priecājos, bet Envijas Milleres personālizstādē "Mīts privātai lietošanai" galerijā "Māksla XO" vienkārši spiedzu. Laimi par satikšanos ar tik atšķirīgu, bet gluži līdzvērtīgu mākslu palīdzēja izjust un saprast Jānis Gaņģis žurnālā "Tvērums", Luiss Eduardo Luna intervijā "Arterritory" un Kamiāns Kerstens Rukerts "Mīlas Vēstnesī".

Šoreiz raidījumā: māksla, kas pārvācās un ievācās izdevumos ("427 gadu grāmata" un galerijas LOW vēstneši), iespēja stāstīt par mākslas vēsturi šķīsti, jautri un kaifīgi (Baibas Sprances “Mākslas taka”), kā arī slipīgā rubrika “Ārpus laba un ļauna” par māņiem un grabažām saistībā ar kultūras ministra retoriku par namu Rīgā, Elizabetes ielā 2.

Pāri visam -- “Mīlas vēstneša” neticamais interaktīvais vāka dizains! Brīdinu, ka raidījumā skan arī dzeja, dziesma un daži citāti.