Šīs dienas acīm

Latvijas Radio 1

5,0 (1)
GESCHICHTE
ZWEIWÖCHENTLICH

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.

27. OKT.

Mārtiņš Mintaurs analizē Rīgas domes lēmumu par piemiņas zīmju demotēšanu

16. oktobrī Rīgas pilsētas vadība lēma par dažām izmaiņām Rīgas pilsētvidē, proti, runa ir par vairākiem pieminekļiem, kas vai nu pazudīs, vai, stipri izmainīti turpmāk varētu būt Rīgas vidē skatāmi. Par visu šo pieminekļu situāciju un ko mums no tā būs mācīties un secināt saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Analizē Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs.

30 Min.
20. OKT.

Atkārtotā padomju okupācija 1944. gadā: represīvo iestāžu darbība. 2. daļa

Turpinām sarunu par padomju represīvo iestāžu darbību Latvijā pirmajos gados pēc Otrā pasaules kara. Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Artūrs Žvinklis.

30 Min.
13. OKT.

Atkārtotā padomju okupācija 1944. gadā: represīvo iestāžu darbība. 1. daļa

Šajās dienās aprit 80. gadskārta kopš Rīga nomainīja savus okupantus, proti, 1944. gada 13. oktobrī nacistisko okupācijas varu nomainīja padomju boļševistiskā okupācija, jau atkārtoti ierodoties šeit. Iezīmējot to, ko nozīmēja Latvijai šī atkārtotā okupācijā, raidījumā pievēršamies vienam no nozīmīgākajiem aspektiem, tā ir padomju represīvo iestāžu darbība. Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Artūrs Žvinklis.

29 Min.
1. SEPT.

Dzejnieku Knutu Skujenieku atminoties. Fragmenti no sarunām ar viņu

5. septembrī atzīmēsim 88. gadskārtu, kopš pasaulē nācis dzejnieks Knuts Skujenieks (1936.-2022.). Jau divus gadus dzejnieka vairs nav mūsu vidū, taču droši vien daudz ir to, kurus iedvesmo viņa radošais mantojums, dzeja, atdzeja, publicistika un arī viņa personība. Raidījumā savulaik tapušas vairākas nozīmīgas sarunas ar dzejnieku. Šoreiz skan fragmenti no tām.

29 Min.
22. AUG.

Baltijas ceļa akcija no Vācijas perspektīvas. Saruna ar vēsturnieku Detlefu Henningu

1989. gada otrā puse, kad nobrieda un īstenojās Baltijas ceļa akcija, bija izšķirošs laiks arī Vācijas vēsturē. Par to, kā notikumi Baltijā izskatījās no Vācijas perspektīvas, sarunājos ar vēsturnieku Detlefu Henningu. Šobrīd viņš ir pētnieks Hamburgas Universitātes Vācu vēstures un kultūras Ziemeļaustrumeiropā institūtā, bet 1989. gada 23. augustā Detlefs Hennings bija Rīgā un līdz ar simtiem tūkstošu baltiešu stāvēja Baltijas ceļa dzīvajā ķēdē.

29 Min.
18. AUG.

Reliģijas vieta un loma šodienas pasaulē Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas kontekstā

Rosinoties no skandāla, kas sacēlās ap šī gada vasaras olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju Parīzē, jo sevišķi režisora Tomā Žolī veidoto performanci, kurā daudzi saskatīja līdzību ar Leonardo da Vinči gleznu "Svētais vakarēdiens", diskutējam par reliģijas lomu un vietu šodienas pasaulē.

29 Min.
15. AUG.

1959. gada Nacionālkomunisma notikumu sekas Latvijas tālākajā attīstībā

Kas bija nacionālkomunisti, kādi bija viņu mērķi un kādas sekas šiem notikumiem bija Latvijas tālākajā attīstībā? Raidījumā par šīm tēmām sarunājas vēsturnieki Daina Bleiere un Ilgvars Butulis.

30 Min.
11. AUG.

Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijas performances arvien raisa diskusijas

Olimpiskās spēles Parīzē finišē. Vēl joprojām, domājams, daudzviet nav rimušas diskusijas par to, kas notika olimpiādes atklāšanas ceremonijā 26. jūlijā, un pirmām kārtām par vienu no daudzajiem tur vērojamajiem mākslas aktiem - performancēm, kas veidoja visu šo grandiozo izrādi.

29 Min.

Alle anzeigen (497)

Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.