6 Min.
Adventa kalendārs | RML S09E19 | Pr. Mihails Volohovs | 21.12.2023 Adventa kalendārs
-
- Religion und Spiritualität
Ak, Ausekli, mūžīgās gaismas spozme un taisnības saule: nāc un atbrīvo tos, kuri sēž tumsības un nāves ēnā.
/21. decembra vesperu Magnificat antifona/
decembris ir ziemas saulgrieži, tātad, gada visīsākā diena, kad gaismai atvēlēts visīsākais laika sprīdis. Šajā dienā dabā kļūst redzams, ko nozīmē, ja tumsība un ēnas apņem lietas. Tomēr, sākot ar šo dienu, ziemeļu puslodē saules gaisma sāk pieaugt. Arī liturģijā, vēršoties pie Kristus kā pie Ausekļa, Austruma, tiekam sagatavoti uzņemt gaismu, kas jau nāk mums pretī un pieaugs laika ritējumā, norādot arī uz kādu citu Gaismu, kura ir nākusi pasaulē (sal. Jņ 1,18).
Oriens ir pamats vārdiem orientieris, orientēšanās – tātad tas, kas nosaka virzienu. Senajās kartēs var redzēt, ka par orientieri izvēlējās austrumus: to centrā parasti atradās Jeruzaleme. Kristībā atsacīšanās no ļaunā notika, pagriežoties uz rietumiem, bet ticības apliecināšana – uz austrumiem; baznīcu būvniecībā tiek ievērots princips, ka altāra telpai jāatrodas austrumos; arī lūgšanas virzienā austrumiem ir nozīme, jo līdzīgi saulei Kristus nāk mums pretī no austrumiem (sal. Mt 24,27) un mūsu skati un ilgas ir virzīti ad orientem. Mums tiek atgādināts, ka Jēzus ir mūsu orientieris, virziena noteicējs, virzītājs un mērķis.
Katra kristieša dzīves, arī izvēļu un rīcības, pamatā, ir jābūt Kristum. Tāpat arī Baznīcas mācības un rīcības pamatā ir jābūt Kristum. Arī šodien. Arī tad, kad vairākuma kņada pieprasa ko citu.
Kungs, kuru šodien piesaucam kā austošo gaismu, ir gaidāmais Dēls, tas, kas nāk no augšienes, lai apgaismotu tumsībā ieslīgušo cilvēci. Tā ir gaisma, kas vēl ir apslēpta Mātes klēpī, bet kura jau pavisam drīz atklāsies cilvēku skatienam.
«Nāc, Kungs Jēzu!» Viņš nāk, lai tavai dzīvei būtu mērķis.
Šodien tu vari salīdzināt savus plānus ar Dieva plāniem un izdarīt labojumus.
Ak, Ausekli, mūžīgās gaismas spozme un taisnības saule: nāc un atbrīvo tos, kuri sēž tumsības un nāves ēnā.
/21. decembra vesperu Magnificat antifona/
decembris ir ziemas saulgrieži, tātad, gada visīsākā diena, kad gaismai atvēlēts visīsākais laika sprīdis. Šajā dienā dabā kļūst redzams, ko nozīmē, ja tumsība un ēnas apņem lietas. Tomēr, sākot ar šo dienu, ziemeļu puslodē saules gaisma sāk pieaugt. Arī liturģijā, vēršoties pie Kristus kā pie Ausekļa, Austruma, tiekam sagatavoti uzņemt gaismu, kas jau nāk mums pretī un pieaugs laika ritējumā, norādot arī uz kādu citu Gaismu, kura ir nākusi pasaulē (sal. Jņ 1,18).
Oriens ir pamats vārdiem orientieris, orientēšanās – tātad tas, kas nosaka virzienu. Senajās kartēs var redzēt, ka par orientieri izvēlējās austrumus: to centrā parasti atradās Jeruzaleme. Kristībā atsacīšanās no ļaunā notika, pagriežoties uz rietumiem, bet ticības apliecināšana – uz austrumiem; baznīcu būvniecībā tiek ievērots princips, ka altāra telpai jāatrodas austrumos; arī lūgšanas virzienā austrumiem ir nozīme, jo līdzīgi saulei Kristus nāk mums pretī no austrumiem (sal. Mt 24,27) un mūsu skati un ilgas ir virzīti ad orientem. Mums tiek atgādināts, ka Jēzus ir mūsu orientieris, virziena noteicējs, virzītājs un mērķis.
Katra kristieša dzīves, arī izvēļu un rīcības, pamatā, ir jābūt Kristum. Tāpat arī Baznīcas mācības un rīcības pamatā ir jābūt Kristum. Arī šodien. Arī tad, kad vairākuma kņada pieprasa ko citu.
Kungs, kuru šodien piesaucam kā austošo gaismu, ir gaidāmais Dēls, tas, kas nāk no augšienes, lai apgaismotu tumsībā ieslīgušo cilvēci. Tā ir gaisma, kas vēl ir apslēpta Mātes klēpī, bet kura jau pavisam drīz atklāsies cilvēku skatienam.
«Nāc, Kungs Jēzu!» Viņš nāk, lai tavai dzīvei būtu mērķis.
Šodien tu vari salīdzināt savus plānus ar Dieva plāniem un izdarīt labojumus.
6 Min.