Vārti

Inga Sindi, Daina Grosa, Signe Rirdance
  • 0,0 (0)
  • КАК ЭТО СДЕЛАТЬ
  • КАЖДЫЕ ДВЕ НЕДЕЛИ
Vārti

Biedrības "Latviešu valoda diasporas ģimenēs" raidieraksts par latviešu valodas uzturēšanu daudzvalodu vidē. Sarunāsimies ar pieredzējušiem speciālistiem un iedvesmojošām ģimenēm - bērniem, jauniešiem, vecākiem un vecvecākiem. Mūsu mērķis ir iedrošināt un atbalstīt vecākus savas valodas iemācīšanas un saglabāšanas pūlēs, un mūsu pārliecība - tās ir tā vērtas!

Выпуски

  1. Ģimenē katram sava valoda! Kā nepazust “tulkojumā”?

    14 НОЯБ.

    Ģimenē katram sava valoda! Kā nepazust “tulkojumā”?

    Vai iespējams, ka valodu ģimenē ir par daudz? Ko darīt, ja vecākiem katram ir sava dzimtā valoda (varbūt pat vairākas!), un neviena no tām nav sabiedrības dominējošā valoda?  Raidījumā runājam par to, vai šādās lingvistiski jauktās ģimenēs bērniem ir iespējams apgūt un uzturēt latviešu valodu. Kāpēc to ir vērts darīt, dzīvojot ārpus vecāku izcelsmes valsts? Spriedīsim par to, kā veidojas šādu bērnu un jauniešu identitāte un piederības sajūta vairākām kultūrām un valodām. Izrādās, liela nozīme ir arī attieksmei, kādu diasporas bērni un jaunieši jūt pret savu valodu Latvijā un citu latviešu vidē. Raidījuma pirmajā daļā sarunājamies ar latviešu valodas skolotāju Maiju un viņas 19 gadus veco meitu Evelīnu no Stokholmas. Evelīna neslēpj – kad viņa bija maza, vismaz vienā ziņā vecākiem vajadzēja rīkoties citādi! Mūsu sērijas eksperts ir Frederiks Bisingers (Frederik Bissinger), Stokholmas universitātes baltu katedras pasniedzējs. Viņa interešu lokā ir valodas politika lietuviešu imigrantu ģimenēs Zviedrijā. Frederiks raidījumā stāsta arī par savu ģimeni, kurā nesen piedzimusi meita. Angļu valodas vietā tagad ģimenē aizvien vairāk skan abu vecāku dzimtās valodas. Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music.   Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai: https://lvdiasporasgimenes.lv/

    51 мин.
  2. Valodu "kultenis": ko labot, ko ne?

    18 ОКТ.

    Valodu "kultenis": ko labot, ko ne?

    Visi bērni, kas aug ar vairākām valodām, tās dažādos veidos kombinē, miksē, aizņemas vārdus un izteicienus. Pieaugušajiem, kas paši auguši ar vienu valodu, šāds valodu “kultenis” mēdz radīt bažas. Arī monolingvālās sabiedrībās kopumā ir priekšstats, ka valodu miksēšana – tas ir kaut kas slikts. Vai tā ir? Kā vecākiem reaģēt, ja sarunās ar bērnu aizvien vairāk ielavās mītnes zemes valoda, kā attiekties pret valodu kombinēšanu, vai un kādā veidā tomēr bērnus labot? Savukārt kādās situācijās no tā atturēties? Kas ir valodas jauda un kāpēc ģimenes “valodu politika” nav jautājums par valodu vien? Par to sarunājamies ar 4.sērijas eksperti Sanitu Martenu. Sanita ir Rēzeknes Tehnololoģiju akadēmijas profesore, valodniece, latgaliete, un arī viņas ģimenē ikdienā skan vairākas valodas. Savukārt pirmajā daļā dzirdam Lieni un viņas dēlu Patriku no Apvienotajiem Arābu Emirātiem. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music.

    38 мин.
  3. Bērns neatbild latviski - vai viss zaudēts?

    1 ОКТ.

    Bērns neatbild latviski - vai viss zaudēts?

    Diasporas ģimenes bieži pieredz, ka bērns vai nu no paša sākuma, vai ar laiku aizvien vairāk atbild tā sauktajā vairākuma valodā, pat ja vecāks ar viņu runā latviski. Visbiežāk tas notiek etniski jauktās ģimenēs, kurās ir tikai viens latviešu valodas runātājs. Latviešu valodas zudums vecākos mēdz radīt skumjas un neizpratni. Bet vai tas nozīmē, ka ir “jāmet plinti krūmos”? Vai tad, ja agrīnajā vecumā nav izdevies panākt aktīvu latviešu valodas izmantošanu, viss ir zaudēts? Vai ir vērts pašam turpināt runāt latviski?  Par šiem jautājumiem sarunājames ar Daci un viņas dēlu Danielu no Brisbanes Austrālijā. Savukārt sērijas eksperte ir Viļņas Universitātes asociētā profesore Inga Hilbiga (Inga Hilbig). Inga pēta bērnu daudzvalodību un īpaši interesējas par lietuviešu mātēm diasporā un viņu emocionālo labsajūtu tieši saistībā ar valodu. Viņa arī vada seminārus lietuviešu diasporas vecākiem un arī pašas ģimenē aug divi divvalodīgi dēli. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music. Informācija par ziedojumiem biedrībai "Latviešu valoda diasporas ģimenēs" raidieraksta turpināšanai pieejama lvdiasporasgimenes.lv

    44 мин.
  4. "Sūkļa" periods: agrīnā vecuma nozīme valodas apguvē

    12 СЕНТ.

    "Sūkļa" periods: agrīnā vecuma nozīme valodas apguvē

    Britu lingvists Dilans Glinns intervijā laikrakstam Diena 2009.gadā teica: „Trīs gadus vecs bērns perfekti runā latviski, bet es, pat ja nodzīvotu šeit divdesmit gadu, tāpat pieļautu rupjas kļūdas. Kāpēc tas tā? Mēs nezinām. Kā iespējams ar minimālu ievadinformāciju nonākt pie valodas visā tās sarežģītībā un precizitātē, tas arvien vēl ir noslēpums.”  Daudzi no mums to piedzīvojuši paši vai dzirdējuši no draugiem, paziņām – ka mazi bērni valodas uzsūc it kā viegli, saprot tās gramatikas likumsakarības, iemācās perfektu izrunu. Šodienas raidījumā runāsim, ko tas nozīmē latviešu valodas apguvei ārpus Latvijas: kādas valodas prasmes bērni iegūst agrīnajā vecumā,  un kāda nozīme ir šim laikam, lai viņi arī turpmāk dzīvē runātu latviski un darītu to labprāt. Raidījuma pirmajā daļā sarunājamies ar Inesi Getsadzi no Gruzijas un viņas meitu Sofiu. Otrās daļas viese ir Olga Cara. Olga ir asociētā profesore izglītības socioloģijā Londonas Universitātes koledžā (UCL). Viņa ir pētījusi bērnu daudzvalodību un arī pašas bērni aug ārpus Latvijas ar trim valodām. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis. Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai: ⁠https://lvdiasporasgimenes.lv/

    38 мин.
  5. Mantotā un dzimtā valoda: tas pats vai tomēr nē?

    28 АВГ.

    Mantotā un dzimtā valoda: tas pats vai tomēr nē?

    Mēs bez ilgas domāšanas un intuitīvi zinām, kas ir dzimtā valoda. Tā ir valoda, kas tiek apgūta bērnībā un kuru cilvēks parasti prot vislabāk, jo izjūt tās nozīmju nianses un dažādu valodas slāņu emocionālās nokrāsas. Diasporas ģimenēs bērni aug ar divām, nereti pat trim un četrām valodām vienlaikus. Dzimtās valodas agrīni daudzvalodīgiem bērniem var būt vairākas, un arī valodu prasmes ir dinamiskas: ne vienmēr tieši pirmā apgūtā valoda ir tā, ko vēlāk prot vai izjūt vislabāk.  Runājot par valodu, ko izmanto ģimenē, bet kas atšķiras no apkārtējās vides  valodas, angļu valodā pētnieki izmanto jēdzienu heritage language. Latvijas pētnieki to tulko kā mantotā, arī – etniskā mantojuma valoda. VĀRTU 1.sērijā sarunā ar Signi Rirdanci (Stokholmas Universitāte) skaidrojam, kas saprotams ar mantoto valodu, kāpēc svarīgi izprast, kā valoda tiek apgūta ārpus tās dabiskās vides un kas raksturīgs diasporas latviešu runai. Savukārt par savas ģimenes pieredzi stāsta Ieva Pūpola un viņas bērni Lote un Alfs, kas uzauga Austrijā un skolā mācījās angļu valodā. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde". Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis. Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai: https://lvdiasporasgimenes.lv/

    38 мин.
  6. Ievadsērija

    ТРЕЙЛЕР

    Ievadsērija

    Kopējais Latvijas diasporas lielums 2023. gadā bija vismaz 420 tūkstoši cilvēku. Latviešu izcelsmes bērni dzīvo visos kontinentos. Daļa no viņiem mājās sarunājas latviski, daļa – arī citās valodās. Daļai ir iespēja apmeklēt latviešu skolas vai kultūras biedrības, citiem – nē. Bērnudārzs un skola ir angliski, vāciski, zviedriski, franciski…, pulciņi un citas brīvā laika aktivitātes tāpat. Bērnu ikdienā neizbēgami dominē mācību un vides valoda. Kā citas valodas vidē nostiprināt latviešu valodas pamatus? Kā saglabāt to aktīvu skolas vecumā, kad pieaug mācību valodas izmantošana? Kā reaģēt dažādās situācijās un pārvarēt grūtības, kas saistītas ar vairāku valodu vienlaicīgu apguvi? Šie jautājumi nodarbina daudzus vecākus pasaulē, kuru bērni aug ar divām, trim un dažkārt pat četrām valodām. Mēs tos skaidrosim sarunās ar speciālistiem no Latvijas un ārvalstīm. Tāpat katrā sērijā uzklausīsim kādas diasporas ģimenes pieredzi. Raidierakstu veido biedrība Latviešu valoda diasporas ģimenēs. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde" un Amerikas Latviešu apvienība. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis. Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta trupināšanai: https://lvdiasporasgimenes.lv/

    4 мин.

Трейлер

Об этом подкасте

Biedrības "Latviešu valoda diasporas ģimenēs" raidieraksts par latviešu valodas uzturēšanu daudzvalodu vidē. Sarunāsimies ar pieredzējušiem speciālistiem un iedvesmojošām ģimenēm - bērniem, jauniešiem, vecākiem un vecvecākiem. Mūsu mērķis ir iedrošināt un atbalstīt vecākus savas valodas iemācīšanas un saglabāšanas pūlēs, un mūsu pārliecība - tās ir tā vērtas!

Информация

  • Автор
    Inga Sindi, Daina Grosa, Signe Rirdance
  • Годы выхода
    2 тыс.
  • Выпуски
    6
  • Ограничения
    Без ненормативной лексики
  • Авторские права
    © Inga Sindi, Daina Grosa, Signe Rirdance
  • Сайт подкаста
    Vārti

Чтобы прослушивать выпуски с ненормативным контентом, войдите в систему.

Следите за новостями подкаста

Войдите в систему или зарегистрируйтесь, чтобы следить за подкастами, сохранять выпуски и получать последние обновления.
Выберите страну или регион

Африка, Ближний Восток и Индия

Азиатско-Тихоокеанский регион

Европа

Латинская Америка и страны Карибского бассейна

США и Канада