Grāmatai pa pēdām Latvijas Radio 1
-
- History
2025. gadā apritēs 500 gadi, kopš ir iespiesta pirmā grāmata latviešu valodā. Grāmata nav saglabājusies, taču šis notikums iezīmē pagrieziena punktu Latvijas vēsturē, gan saistībā ar latviešu valodas un identitātes, grāmatniecības, rakstītā un drukātā vārda attīstību, gan attiecībā uz zināšanu, ideju un inovāciju apriti un izplatību Latvijas teritorijā.
Raidījumā “Grāmatai pa pēdām. Latviešu grāmatai 500” vēlamies izstāstīt stāstu, kā piecu gadsimtu garumā latviešu valoda un grāmatniecība ir laidusi dziļas saknes, kuras atklājot, varam izgaismot ne tikai mūsu vēsturi Eiropas un pasaules kopskatā, bet rast atbildes par mūsu turpmāko pastāvēšanu un attīstības ceļu. Runāsim par latviešu valodu, tās rakstītās formas izplatību un lietošanas paradumu izmaiņām cauri laikiem mūsdienīgā kontekstā.
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas pētniekiem un ekspertiem no citām zinātniskajām iestādēm meklēsim liecības par rakstiem, pierakstiem un tulkojumiem latviešu valodā, kas saglabājušies līdz mūsdienām un kam ir bijusi būtiska nozīme mazo valodu attīstībā Eiropā. Reportāžās atklāsim vietas, kas saistītas ar kādu no aplūkojamajiem vēsturiskajiem notikumiem un pētīsim iemeslus, kāpēc jaunas lietas radušās noteiktajā vēsturiskajā situācijā.
-
Latviešu dramaturģijas sākotne: Ādolfa Alunāna un Marijas Pēkšēnas lugas
Kad latvieši 19. gadsimtā sadomāja spēlēt teātri, tad vajadzēja, ko spēlēt. Vispirms bija tulkotas un pielāgotas lugas, bet tad jau gribējās kaut ko pašu - dzīvajā latviešu valodā. Par latviešu dramaturģijas sākotni raidījumā sarunas ar režisori Māru Ķimeli un literatūrzinātnieku Benediktu Kalnaču.
-
Grāmatai pa pēdam. Brāļi Kaudzītes "Mērnieku laiki"
Turpinot sekot latviešu romāna pirmsākumiem, šoreiz pētām brāļu Kaudzīšu romāna „Mērnieku laiki” nozīmi latviskās grāmatniecības attīstībā. Izzinām, kādas Eiropas literatūras ietekmes tajā samanāmas un kāpēc to nevar uzskatīt tikai par reālistisku laikmeta atspoguļojumu; kāpēc izdevēji sākotnēji bija skeptiski par „Mērnieku laiku” spēju iekarot lasītāju sirdis un kāpēc daļā latviešu sabiedrības to uzņēma ar sašutumu.
-
Latviešu romāna dzimšana: Māteru Jura darbs "Sadzīves viļņi"
Par Latviešu romāna dzimšanu 19. gadsimta otrajā pusē liecina divi romāni. Sāksim ar Māteru Jura romānu „Sadzīves viļņi”, kurā muižas dzīves atspoguļojums savijies ar autora vērojumiem darba gaitās. Iepazīstam arī Māteru Jura temperamentīgo un apsviedīgo dabu.
-
Izsekojam bibliogrāfa un Misiņa bibliotēkas izveidotāja Jāņa Misiņa dzīves ceļiem
Izsekojam bibliogrāfa un Misiņa bibliotēkas izveidotāja Jāņa Misiņa dzīves ceļiem. Kas sekmēja Misiņa mīlestību pret grāmatām, kā radās bibliotēkas aizmetņi un cik iespaidīgs ir šīs bibliotēkas krājums mūsdienās
-
Latviskās lubu literatūras uzplaukums 19. gadsimta nogalē
Šoreiz saldēdiens populārās kultūras cienītājiem: izzinām latviskās lubu literatūras uzplaukumu 19. gadsimta nogalē, iepazīstam populārākos autorus un viņu paņēmienus lasītāju piesaistei, kur netrūkst līdzību arī ar mūsdienām.
-
Eposa meklējumi 19. gadsimta otrajā pusē - no Mālberģa poēmām līdz Pumpura "Lāčplēsim"
Eposa meklējumi 19. gadsimta otrajā pusē - no Mālberģa un Dinsberga poēmām līdz Jēkaba Lautenbaha "Niedrīšu Vidvudam" un Andreja Pumpura eposam "Lāčplēsis". Pavērsim priekškaru arī Ineses Tālmanes lugas "Pumpurs. Ceļš uz Lāčplēši" iestudējamam Lielvārdes tautas teātrī.