Vārti

Inga Sindi, Daina Grosa, Signe Rirdance
Vārti

Biedrības "Latviešu valoda diasporas ģimenēs" raidieraksts par latviešu valodas uzturēšanu daudzvalodu vidē. Sarunāsimies ar pieredzējušiem speciālistiem un iedvesmojošām ģimenēm - bērniem, jauniešiem, vecākiem un vecvecākiem. Mūsu mērķis ir iedrošināt un atbalstīt vecākus savas valodas iemācīšanas un saglabāšanas pūlēs, un mūsu pārliecība - tās ir tā vērtas!

单集

  1. Ģimenē katram sava valoda! Kā nepazust “tulkojumā”?

    11月14日

    Ģimenē katram sava valoda! Kā nepazust “tulkojumā”?

    Vai iespējams, ka valodu ģimenē ir par daudz? Ko darīt, ja vecākiem katram ir sava dzimtā valoda (varbūt pat vairākas!), un neviena no tām nav sabiedrības dominējošā valoda?  Raidījumā runājam par to, vai šādās lingvistiski jauktās ģimenēs bērniem ir iespējams apgūt un uzturēt latviešu valodu. Kāpēc to ir vērts darīt, dzīvojot ārpus vecāku izcelsmes valsts? Spriedīsim par to, kā veidojas šādu bērnu un jauniešu identitāte un piederības sajūta vairākām kultūrām un valodām. Izrādās, liela nozīme ir arī attieksmei, kādu diasporas bērni un jaunieši jūt pret savu valodu Latvijā un citu latviešu vidē. Raidījuma pirmajā daļā sarunājamies ar latviešu valodas skolotāju Maiju un viņas 19 gadus veco meitu Evelīnu no Stokholmas. Evelīna neslēpj – kad viņa bija maza, vismaz vienā ziņā vecākiem vajadzēja rīkoties citādi! Mūsu sērijas eksperts ir Frederiks Bisingers (Frederik Bissinger), Stokholmas universitātes baltu katedras pasniedzējs. Viņa interešu lokā ir valodas politika lietuviešu imigrantu ģimenēs Zviedrijā. Frederiks raidījumā stāsta arī par savu ģimeni, kurā nesen piedzimusi meita. Angļu valodas vietā tagad ģimenē aizvien vairāk skan abu vecāku dzimtās valodas. Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas „Valsts valodas politika un pārvalde”. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis Music.   Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai: https://lvdiasporasgimenes.lv/

    51 分钟
  2. "Sūkļa" periods: agrīnā vecuma nozīme valodas apguvē

    9月12日

    "Sūkļa" periods: agrīnā vecuma nozīme valodas apguvē

    Britu lingvists Dilans Glinns intervijā laikrakstam Diena 2009.gadā teica: „Trīs gadus vecs bērns perfekti runā latviski, bet es, pat ja nodzīvotu šeit divdesmit gadu, tāpat pieļautu rupjas kļūdas. Kāpēc tas tā? Mēs nezinām. Kā iespējams ar minimālu ievadinformāciju nonākt pie valodas visā tās sarežģītībā un precizitātē, tas arvien vēl ir noslēpums.”  Daudzi no mums to piedzīvojuši paši vai dzirdējuši no draugiem, paziņām – ka mazi bērni valodas uzsūc it kā viegli, saprot tās gramatikas likumsakarības, iemācās perfektu izrunu. Šodienas raidījumā runāsim, ko tas nozīmē latviešu valodas apguvei ārpus Latvijas: kādas valodas prasmes bērni iegūst agrīnajā vecumā,  un kāda nozīme ir šim laikam, lai viņi arī turpmāk dzīvē runātu latviski un darītu to labprāt. Raidījuma pirmajā daļā sarunājamies ar Inesi Getsadzi no Gruzijas un viņas meitu Sofiu. Otrās daļas viese ir Olga Cara. Olga ir asociētā profesore izglītības socioloģijā Londonas Universitātes koledžā (UCL). Viņa ir pētījusi bērnu daudzvalodību un arī pašas bērni aug ārpus Latvijas ar trim valodām. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas “Valsts valodas politika un pārvalde”. Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis. Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai: ⁠https://lvdiasporasgimenes.lv/

    38 分钟
  3. Mantotā un dzimtā valoda: tas pats vai tomēr nē?

    8月28日

    Mantotā un dzimtā valoda: tas pats vai tomēr nē?

    Mēs bez ilgas domāšanas un intuitīvi zinām, kas ir dzimtā valoda. Tā ir valoda, kas tiek apgūta bērnībā un kuru cilvēks parasti prot vislabāk, jo izjūt tās nozīmju nianses un dažādu valodas slāņu emocionālās nokrāsas. Diasporas ģimenēs bērni aug ar divām, nereti pat trim un četrām valodām vienlaikus. Dzimtās valodas agrīni daudzvalodīgiem bērniem var būt vairākas, un arī valodu prasmes ir dinamiskas: ne vienmēr tieši pirmā apgūtā valoda ir tā, ko vēlāk prot vai izjūt vislabāk.  Runājot par valodu, ko izmanto ģimenē, bet kas atšķiras no apkārtējās vides  valodas, angļu valodā pētnieki izmanto jēdzienu heritage language. Latvijas pētnieki to tulko kā mantotā, arī – etniskā mantojuma valoda. VĀRTU 1.sērijā sarunā ar Signi Rirdanci (Stokholmas Universitāte) skaidrojam, kas saprotams ar mantoto valodu, kāpēc svarīgi izprast, kā valoda tiek apgūta ārpus tās dabiskās vides un kas raksturīgs diasporas latviešu runai. Savukārt par savas ģimenes pieredzi stāsta Ieva Pūpola un viņas bērni Lote un Alfs, kas uzauga Austrijā un skolā mācījās angļu valodā. --- Projektu finansē Latviešu valodas aģentūra no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta programmas "Valsts valodas politika un pārvalde". Par atbalstu pateicamies arī Amerikas Latviešu apvienībai. Raidieraksta mūzika: Ivars Stubis. Informācija par ziedojumiem biedrībai raidieraksta turpināšanai: https://lvdiasporasgimenes.lv/

    38 分钟

关于

Biedrības "Latviešu valoda diasporas ģimenēs" raidieraksts par latviešu valodas uzturēšanu daudzvalodu vidē. Sarunāsimies ar pieredzējušiem speciālistiem un iedvesmojošām ģimenēm - bērniem, jauniešiem, vecākiem un vecvecākiem. Mūsu mērķis ir iedrošināt un atbalstīt vecākus savas valodas iemācīšanas un saglabāšanas pūlēs, un mūsu pārliecība - tās ir tā vērtas!

若要收听包含儿童不宜内容的单集,请登录。

关注此节目的最新内容

登录或注册,以关注节目、存储单集,并获取最新更新。

选择国家或地区

非洲、中东和印度

亚太地区

欧洲

拉丁美洲和加勒比海地区

美国和加拿大