Nākotnes pietura

Latvijas Radio 2
  • 0,0 (0)
  • ОБЩЕСТВО И КУЛЬТУРА
  • КАЖДЫЕ ДВЕ НЕДЕЛИ
Nākotnes pietura

Raidījuma ideja – zinātnieka radio portrets par darbu, pētījuma objektu, mērķiem, sasniegumiem. Par šī brīža Latviju un zinātnes vai jomas vietu tajā. Par dzīvi ārpus darba – citiem aicinājumiem, hobijiem, dzīves piepildījumu. Raidījumu cikls „ Nākotnes Pietura” top sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

  1. 2 ЯНВ.

    Ints Teterovskis ceļā uz doktora disertāciju

    Aizvadītas garas svētku brīvdienas ar Ziemassvētkiem- miera, mājas un ģimenes svētkiem, ar līksmām svinībām sagaidīts jaunais gads, bet kopā sanākšana, saplūšana vienā elpā  un dziesmā un mūsu lielais lepnums un spēks ir Dziesmu svētki. Iespējams tas iekodēts jau mūsu teikās un varoņeposā, jo Lāčplēša, līdz ar to arī mūsu tautas spēks ir ausīs. Ja ausi aplūkojam no fizioloģiskā skatupunkta, tad auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas un sastāv no trīs daļām. Ārējo ausi veido auss gliemežnīca, ārējā auss eja un bungādiņa, kas atdala ārējo auss eju no vidusauss dobuma. Vidusausī ietilpst bungdobums, kurā atrodas dzirdes kauliņi, saites un muskuļi. Savukārt iekšējā auss atrodas deniņu kaula piramīdas porainajā kaulvielā, un to veido divi labirinti: kaulainais labirints ar priekštelpu, gliemezi un pusloka kanāliem un plēvainais labirints ar elipsveida un sfērisko maisiņu un dzirdes vadu.

    30 мин.

  2. 19.12.2024

    Margarita Baranova: mikorizas sēņu nozīme hibrīdapses un bērza starpaugu signālu apmaiņā

    Oficiāli neapstiprināta, bet vispāratzīta ir latviešu nacionālā kaisle - sēņošana.  Diemžēl lielais sēņu ražas laiks jau garām, šobrīd vērtīgie guvumi ieslodzīti burciņās, cibiņās, muciņās, saldētavās un pagrabos. Kamēr sēņu grozi skumst tukši un klusi, sēņu nazīši zaudējuši savu spožumu un asumu, bet sēņošanas dreskods iegūlis drēbju skapju tālākajos plauktos, tikmēr „Nākotnes pieturā” varam pievērsties dažām sēņu pētniecības teorijām. Ja mikologi jau sen atzinuši, ka sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki, tomēr joprojām neskaidra un mīklaina ir to izcelsme, tad citu zinātnieku uzmanības centrā ir sēņu draudzība ar kokiem, kuras rezultātā savstarpēju labumu gūst gan vieni, gan otri.

    20 мин.

  3. 12.12.2024

    Daina Grosa: latviešu valoda diasporas ģimenēs

    Pēdējos gados visā pasaulē arvien lielāku uzmanību izpelnījusies migrācija un ar to saistītās problēmas. Par to satraucas iedzīvotāji un diskutē politiķi, tās cēloņus, sekas, ietekmi un scenārijus skaidro pētnieki. Jau sākot ar 16. gadsimtu notika eiropiešu masveida izceļošana uz Ameriku, Dienvidāfriku un Austrāliju, kur bija daudz brīvas zemes, savukārt no Āfrikas Amerikā tika ievesti melnādainie vergi.

    27 мин.

  4. 05.12.2024

    Pēteris Stradiņš: centrālais sarunas objekts - sirds

    Oficiāla statistika, šķiet, neeksistē, tomēr, ja pārlūkojam dziesmu vārdus, tad laikam pats populārākais orgāns, kas tajos apdziedāts ir laimīga vai nelaimīga, iemīlējusies vai salauzta sirds. Nepaies necik ilgs laiks, kad interjeros un eksterjeros notiks strauja dekorāciju maiņa, un Ziemassvētku eglīšu, spožo bumbuļu un rūķu vietā arī stāsies košas un sarkanas Valentīndienas sirdis. Sirsniņa, iespējams, ir arī visvairāk lietotā emocijzīme mobilajos telefonos un sociālajos tīklos. Arī „Nākotnes pieturā” centrālais sarunas objekts šoreiz būs sirds. Tātad dobjš muskuļots dūres lieluma orgāns, kas darbojas kā sūknis un, periodiski saraujoties un izplešoties, pa visu organismu nodrošina asiņu cirkulāciju.

    29 мин.

  5. 28.11.2024

    Gunta Kļava: publicēti sabiedrības aptaujas par „Valodas situācija Latvijā” rezultāti

    Šoreiz „Nākotnes pieturā” pievērsīsimies parādībai, kuru angļu dzejnieks un esejists Semjuels Džonsons raksturojis kā domas ietērpu. Ir arī cita versija, kas apgalvo, ka tā esot domas cietums un Prokrusta gulta. Sausa un bezkaislīga definīcija to apzīmē kā artikulētu zīmju kopumu un vienu no cilvēku sazināšanās līdzekļiem. Tomēr bez kaislībām neiztikt, jo ar valodas palīdzību varam paust emocijas un pārdzīvojumu, sajūsmu un prieku, arī dusmas un niknumu. Lai gan par valodas izcelsmi zinātnieku vidū joprojām vienotas pozīcijas nav, tomēr viena no galvenajām pētniecības jomām mūsdienu rietumu filozofijā ir tieši valoda, kā tā veidojusies, mainījusies, tās lietošana un vārdu nozīme.

    28 мин.

  6. 21.11.2024

    Ilva Skulte māca sarunāties, dalīties domās, sazināties, sadarboties

    Šoreiz „Nākotnes pieturā” runāsim par mākslu, kuru, šķiet, pieprot ikviens. Šim mākslas veidam nav nepieciešamas otas un krāsas, jo dominē domas, rakstīti un runāti vārdi, intonācija, simboli, žesti, acu skati, mīmika un pieskārieni. Tā ir komunikācijas jeb saziņas māksla, tātad cilvēku vai sabiedrības grupu mijiedarbība, kurā notiek apmaiņa ar informāciju. Jēdziens „komunikācija” cēlies no latīņu valodas „communicaris”, kas nozīmē sarunāties, dalīties domās, sazināties, sadarboties.

    29 мин.

  7. 14.11.2024

    Jeļena Storoženko: laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā

    Iespējams, visai interesantus rezultātus sniegtu statistiskais pētījums, kurā censtos noskaidrot, cik daudz ir to, kuros mīt slavenā „pulkveža atraitne” – igauņu dramaturga Juhana Smūla radītā kolorītā varone, kura pārliecināta, ka gluži kā Jakutijas dimanti viņā snauž simtiem neatklātu slimību, kura zina, ka „ārsti nezina nekā”, kura, spēkus nežēlojot, tos tiranizē, pieprasot īpašo diagnozi. Pulkveža atraitnes vēlmes piepildās un viņa dabū savu īpašo un reto diagnozi – “logorrhea gravis”. Paciente  jūtas apmierināta, līdz uzzina šīs slimības tulkojumu - „smaga vārdu caureja”. Latvijas ārstiem radīts jauns līdzeklis, kas palīdzēs pareizās diagnozes noteikšanā un cīņā ar šādām „pulkveža atraitnēm”.

    32 мин.

  8. 07.11.2024

    Marija Ābeltiņa: psiholoģija nav tikai tāda „parunāšanās”

    Nupat jau klāt tas brīdis, kad pamazām, bet nenovēršami tuvojas laiks, kad vasarā uzkrātās saules, vitamīnu un enerģijas rezerves draud izsīkt, kad darbu jūrā jāuzmanās nenoslīkt, bet nākamais atvaļinājums vēl aiz kalniem, kad kaitinoši šķiet priekšnieki un kolēģi, bet pats sev liecies neciešams, kad stress, depresija, izdegšana, rutīna un nogurums kļūst par mūsu ikdienas pavadoni, bet prokrastinācija jeb darbu atlikšana uz vēlāku laiku top par labāko draudzeni. Ko darīt? Niknoties uz visu pasauli,  lamāt valdību vai ar galvu ieraksties zem segas un gaidīt nākamo vasaru? Vēl cita iespēja - šīm problēmā, ķibelēm un nebūšanām meklēt zinātnisku skaidrojumu.

    29 мин.
См. все (205)

Об этом подкасте

Raidījuma ideja – zinātnieka radio portrets par darbu, pētījuma objektu, mērķiem, sasniegumiem. Par šī brīža Latviju un zinātnes vai jomas vietu tajā. Par dzīvi ārpus darba – citiem aicinājumiem, hobijiem, dzīves piepildījumu. Raidījumu cikls „ Nākotnes Pietura” top sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju un Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu.

Информация

  • Автор
    Latvijas Radio 2
  • Годы выхода
    2020 - 2025
  • Выпуски
    205
  • Ограничения
    Без ненормативной лексики
  • Авторские права
    © (C) Latvijas Radio 2025
  • Сайт подкаста
    Nākotnes pietura

Чтобы прослушивать выпуски с ненормативным контентом, войдите в систему.

Следите за новостями подкаста

Войдите в систему или зарегистрируйтесь, чтобы следить за подкастами, сохранять выпуски и получать последние обновления.
Выберите страну или регион

Африка, Ближний Восток и Индия

Азиатско-Тихоокеанский регион

Европа

Латинская Америка и страны Карибского бассейна

США и Канада