No pamatiem līdz jumtam

Latvijas Radio 2

Raidījums, kurā tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvdarbiem, celtniecību un remontdarbiem. Uzdodiet jautājumu remonts@lr2.lv

  1. APR 27

    No pamatiem līdz jumtam 27.04.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz piedāvājam būveksperta ieteikumus par guļbūves mansarda starpstāvu pārseguma montāžu un materiālu izvēli, lai nodrošinātu pareizu konstrukciju ar atsegtām starpstāvu brusām. 1.jautājums. Guļbūve ar mansardu. Otrajā stāvā ir dēļu grīda. Zem dēļu grīdas brusu garumā ir likta skaņas izolācijas lenta, lai samazinātu starpstāvu skaņu. Plānoju no apakšpuses starp brusām likt akmens vati. Latas pie brusas pieskrūvēt caur akustisko lentu un tad spundētos dēļus. Brusas ir 18cm. Vēlos, lai tās no apakšpuses ir redzamas. 1.1. Kādu akmens vati likt mīksto vai puscieto? Cik cm? Vai vajadzīga aizsargplēve? 1.2. Varbūt ir kādi citi varianti kā veidot starpstāvu „pīrāgu”? 2.jautājums. Par bruģa ieklāšanu. Parasti visur ir teikts, ka vispirms liek šķembu slāni, tad smilti un virsū bruģi. Bet es strādāju lielā bruģēšanas firmā ar daudzu gadu pieredzi, kura pilnīgi visos objektos darba tieši otrādi - apakšā liek smilts slāni, tad šķembas un pa virsu atsiju slāni uz kura liek bruģi. Vai tas arī ir pareizs un pieļaujams variants? 3.jautājums. Par tvaika izolācijas nepieciešamību. Nepadzīvoti aukstie bēniņi. Griestu „pīrāgs” no apakšpuses: iekaramie griesti, betona pārsegums, virs tā siltinājums-ekovate. Vai nepieciešama tvaika izolācija un kur to pielietot? 4.jautājums. Vēlamies no ārpuses nedaudz nosiltināt simtgadīgu guļbūvi, kā arī pasargāties no vēja. Apšūt ar spundētiem termodēļiem. Mūsu doma ir izlīdzināt sienas ar vertikālām koka latām 50x50, likt 70mm akmens vati (lai dziļākajās vietās nepaliek gaisa sprauga). Uz latām pa tiešo likt grīdas papi, ar gludo pusi uz āru, un tad klāt dēļus. 4.1. Vai akmens vate nezaudē savas īpašības, ja to saspiež no 70mm līdz 50mm? 4.2. Ko ieteiktu speciālists?

    30 min
  2. APR 20

    No pamatiem līdz jumtam 20.04.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta ieteikumus par bruģa seguma ieklāšanas darbiem, konstrukcijas slāņiem un savienojuma vietu veidošanu, lai iecerētais segums būtu drošs, izturīgs un kalpotu ilgi. 1.jautājums. Šovasar pie mājas vēlos ieklāt 80cm bruģi. Ap pamatiem ieklāta „pumpainā” membrāna. 1.1. Kā labāk salaist kopā ar pamatiem, lai bruģis turas taisni un nebrauc virsū telpiskajai ģeomembrānai? 1.2. Varbūt piebērt ar oļiem pirmos 10cm no pamatiem? Ārmalā būs betona bruģa apmale, bet kā ar iekšpusi? Otra nesaprotamā vieta ir ar lievenīša pacelšanu pie mājas ārdurvīm. Arī jauno vēlamies ar minimālu slieksni. 1.3. Ko likt kā norobežojošu materiālu vietā, kur bruģis celsies cokola un pirmā sienu bloka līmenī? 1.4. Vai liet no mājas un pamatiem atdalītu betona sienu uz kuras bruģi likt? Kādi vēl ieteikumi? Otrais ( ne tik kārots) variants ir šo visu pacēlumu veidot no koka kā terasi, kur apakša paliktu brīva un tukša. 1.5. Kādu "pīrāgu" veidot ap māju kur staigās un pagalmā, kur brauks vieglie auto? Plānota ventilējamā mājas fasāde ar šķiedrcementa plāksnēm, bez siltināšanas. 50cm gāzbetona siena. 2.jautājums. Plānoju izveidot siltinātu koka karkasa būdu saules paneļu sistēmai un noliktavai. Būdas uzdevums - nodrošināt visu gadu temperatūru +5...+30 grādu robežās. Iekšējais izmērs – 1,2X2,5m., karkass no 50x100mm brusām. Vienslīpnes jumts 15 grādu leņķī. Jumta un griestu konstrukcija: iekšpusē - ugunsdrošais ģipškartons. OSB te laikam nav vajadzīgs? Siltinājumā - vate. Ārpusē viļņotais bezazbesta šīferis. Kāds „pīrāgs” būtu jāveido? 3.jautājums. Šobrīd atjaunoju 1910.gadā celtu koka divstāvīgu dzīvokļu namu. Ēkas pirmajā stāvā tika konstatēta mājas sēne (Serpula lacrymans). Sēne tika atrasta zem grīdas dēļiem un blakus - mājas nesošajā konstrukcijā. Ar grīdas daļu situācija ir vienkāršāka, jo visa vecā koka grīda tiek nomainīta uz betonētu. Problēma ir ar sienām, jo sienas ir veidotas no brusu dēļiem, starp kuriem ir 5cm gaisa sprauga, kurā tad arī atklājam sēni. Vizuāli no ārpuses sēne netika pamanīta. 3.1. Vai nepieciešama arī zemes izvešana, lai izslēgtu sēnes saglabāšanos zemē, vai pietiks ar betonēto kārtu? 3.2. Kā labāk atklāt sēni, kas ir šajā brusu gaisa spraugā, ja no ārpuses koks vēl neliecina par sēnes aizmetņiem? 3.3. Kādā amplitūdā izņemt sēnes skartās koka daļas? 3.4. Kādus ķīmiskos līdzekļus lietot, lai apstrādātu atlikušo sēnes neskarto koka konstrukciju? 3.5. Vai sēnes izplatība varētu turpināties arī uz ēkas 2.stāvu?

    27 min
  3. APR 13

    No pamatiem līdz jumtam 13.04.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz mūsu klausītāji LR2 raidījumam „No pamatiem līdz jumtam” ir iesūtījuši šādus jautājumus. 1.jautājums. Pirms gada remontēju koka karkasa dārza mājiņu. Pamati mūrēti. Pamatus aplīmēju ar putuplastu un apvilku ar BAK. Mājiņu nosiltināju ar vati un apšuvu ar dēļiem (pa vecajai metodei-trīnītī). Koka grīda. Pamatos neieliku ventilāciju, šogad grīdā parādījusies mitruma, pelējuma sēne. Grīdu izlauzīšu un domāju betonēt. Kā cīnīties ar sēni, lai tā neatgrieztos? Ar ko apstrādāt palikušo koku sienās? Kā apstrādāt redzamos pamatus no iekšpuses? 2.jautājums. Māja būvēta 2000.gadā. Sienas konstrukcija: ar cementa javu guļus būvēts 30cm gāzbetons (radot aukstuma tiltus), 10cm akmens vate. Vēja plēves vietā ir gofrētais kartons 1x1m gabalos. Vate un kartons ar šīfera naglām stiprināts gāzbetonā. Tad 2-3cm gaisa sprauga un dzeltenais apdares ķieģelis. Konstrukcija rada šaubas. Vai dēļ spraugas un vējošanās nav lieki zudumi? Uzmanību piesaistīja Latvijas ražotāja piedāvājums - aizpildīt gaisa spraugu ar birstošam putuplasta bumbiņām. To var izdarīt no bēniņiem, zem palodzēm izurbt caurumus. Vai tiešām būt efekts? Vai aizpildot gaisa spraugu neradīsies kondensāta un pelējuma riski kādā no sienas slāņiem vai iekštelpās? Lūdzu padomu. 3.jautājums. Plānoju izveidot siltinātu koka karkasa būdu saules paneļu sistēmas - invertora, akumulatoru, sadales kastes un dažādu saistīto piederumu glabāšanai. Būdas uzdevums - nodrošināt visu gadu temperatūru +5...+30 grādu robežās. Iekšējais izmērs – 1,2X2,5 m (Vienas finiera saplākšņa plāksnes lielums). Karkass iecerēts no 50x100mm brusām. Vienslīpnes jumts 15 grādu leņķī. Visu balstīt uz sešiem skrūvpāļiem vai sešām betona kājām, lai būda būtu pacelta mazliet virs zemes. Ziemeļu puses apakšā un dienvidu puses augšpusē aizveramas lūkas ar sietiņu. Sienu konstrukcija no iekšpuses: ugunsdrošais ģipškartons, aiz tā 15mm OSB (lai sienai ir nestspēja aparatūras stiprināšanai). Siltinājumā - minerālvate. Ārpusē - dekoratīvs dēlīšu apšuvums. 3.1. Kādu sienu pīrāgu jāveido starp manis nosauktajiem slāņiem? Vai „pīrāgs” bez latojuma ir vieglprātība? 3.2. Vai fasāde jāveido ventilējama? 3.3. Vai iekšpusē nepieciešama tvaika izolācijas plēve? 3.4. Vai OSB ārpusē zem apšuvuma ir loģiska doma? Grīdu konstrukcija: segums - laminētais saplāksnis 21mm. 3.5. Vai siltinājumam der vate? Vai sniegputenis neielīdīs pagrīdē? Varbūt putuplasts? 3.6. Kāds „pīrāgs” jāveido? 3.7. Vai apakšpusē 15mm OSB ir pareiza izvēle?

    28 min
  4. MAR 30

    No pamatiem līdz jumtam 30.03.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta ieteikumus par siltināšanas un apdares materiālu izvēli, ja māja būvēta no gāzbetona blokiem. 1.jautājums. Ir uzcelta jaunbūve. Vajadzīgs ārējais siltinājums un apdare. Būvēts no gāzbetona blokiem. Ko Jūs ieteiktu siltinājumam? Vati, vati ar cieto pusi vai plānās poliuretāna loksnes? Kādi ir katra materiāla plusi un mīnusi? Mājai paredzēta ventilējamā fasāde. Vai pie cietās vates var uzreiz skrūvēt karkasu? Pie kā tiks montēti dēļi? 2.jautājums. Vēlos koka stāvbūvei mainīt apakšējo vainagu, kas guļ tieši uz pamatiem. Ir divi horizontālie vainagi. Remonta laikā konstatēju, ka apakšējais vainags ir sapuvis, izteikti zem logiem. Vai vainagu mainīt pret koku, gāzbetona ķieģeļiem vai keramzīta blokiem? Mājai ir akmens pamati. Pamati atrodas apmēram 50cm ārpus zemes. Vai būtu pieļaujams, ka vainagu atjauno tikai ēkas stūros un starpsienu vietās, bet pārējo vainaga vietu aizstāj ar siltumizolējošu materiālu? 3.jautājums. Ar ko varētu nokrāsot/apstrādāt lapeni? Lapene celta no spundētiem dēlīšiem pirms vairākiem gadiem, nav apstrādāta. Vēlamies pagarināt lapenes kalpošanas laiku. 4.jautājums. Tiek renovēta vienstāva māja, būvēta no 300mm ķieģeļiem. No ārpuses siltināta ar 125mm (50+75mm) akmens vati, pretvēja membrāna, ventilējamā fasāde. Mājā ierīkotas apsildāmās grīdas. Plānots no iekšpuses izlīdzināt sienas ar ģipškartonu uz metāla profiliem, tādējādi arī nosedzot komunikācijas. Šajā gadījumā veidojas 3 līdz 4cm sprauga starp ģipškartonu un ārējām sienām. Ko darīt ar šo spraugu? 4.1. Atstāt tukšu vai aizpildīt? 4.2. Ja aizpildīt, tad kāds būtu pareizs „pīrāgs”? Kādu materiālu izmantot, lai nākotnē nerastos problēmas ar pelējumu?  5.jautājums. Ar kādiem materiāliem uzlabot malkas plīts/mūrīša virsmas un apdrupušos stūrus? Iepriekš bija ar karstumizturīgu krāsu krāsots apmetums.

    28 min
  5. MAR 23

    No pamatiem līdz jumtam 23.03.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz turpinām risināt klausītāju iesūtītos jautājumus par guļbūves siltināšanas iespējām, materiālu izvēli un darba gaitu. Piedāvājam klausītāja ieteikumus un būveksperta viedokli. 1.jautājums. Komentārs par guļbūves siltināšanu. Apaļo baļķu guļbūves ar retiem izņēmumiem nav taisnas nevienā virzienā. Tāpēc, pirms siltināšanas ieteicams no plānām latiņām izveidot taisnu fasādes plakni. Latiņas stiprina tā, lai nodrošinātu vates plākšņu atbalstu. Zem vates plāksnēm ar mīksto vati noklāj visu fasādi, ievēro nepieciešamo biezumu ar nelielu piespiešanas iespēju. Tas nodrošinās tukšu vietu aizpildīšanu un fasāde iznāks taisna. 2.jautājums. Par guļbūves siltināšanu. Viens variants ir izmantot akmens vati, tukšumus starp baļķiem aizpildi ar akmens vati, virsū likt cieto fasādes vati un uzvilkt apmetumu. Otrs variants: tukšumus aizpildītu ar EKO vati mitrāja iestrādē, virsū likt fasādes akmens vati un apmetumu. Vai šādos variantos vajag vēja barjeru? Piemēram, plēvi vai kaut ko citu? 3.jautājums. Līvanu māja. Pirmais stāvs no 30cm betona blokiem. Otrais stāvs no koka brusām un 15cm skaidu plāksnes. Domāju siltināt no ārpuses ar akmens vati. 3.1. Cik biezā kārtā siltināt? 3.2. Kā veidot apmetuma vai ventilējamo fasādi? 3.3. Kāds būtu otrā stāva siltinājuma „pīrāgs”? Vai vajadzīga plēve? 4.jautājums. Veicu mājas siltināšanu. Ēka būvēta ar atviegloto ķieģeļu mūri. Starp abām ķieģeļu rindām ir ar kaļķi jaukts kūdras siltinājums. Ārpusē baltais ķieģelis, iekšpusē sarkanais caurumotais ķieģelis. Vēlos siltināt no ārpuses ar putuplastu un mainīt logus. Vai veidosies kondensāts, pelējums? Kādi būtu jūsu ieteikumi? Cik biezu vajadzētu putuplasta slāni?

    27 min
  6. MAR 16

    No pamatiem līdz jumtam 16.03.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta skaidrojumu par fasādes siltināšanas materiālu ieklāšanas darbu kvalitāti un efektivitāti, lai ēkas konstrukcijās novērstu mitruma ietekmi un siltuma zudumus. 1.jautājums. Pēc mājas būvniecības problēmas ar mitrumu mājas fasādes siltinājumā. Pie temperatūras no -5 līdz +5 redzams mitrums, kas pa pamatu cokolu no ārsienām nāk uz leju. Atverot siltinājumu 100mm no apakšpuses, ārsienas apakšējā daļā redzama ļoti slapja vate. Atverot siltinājumu 2,5m augstumā, neliels vates mitrums konstatēts tikai 10mm no ārpuses. Dziļāk mitrumu nevar sajust. Vasaras un ziemas periodā, mitrums uz pamatu cokolu nav novērots. 2024.gada pavasarī no gāzbetona uzbūvētas ārsienas. Rudenī ēka siltināta ar 200mm akmens vati un izbūvēta ventilējamā fasāde. Fasāde: gāzbetons apvilkts ar javu, pieskrūvēti speciālie 180mm leņķi, horizontāli uzlikta 150mm vate, horizontāli pieskrūvēts 45X45 latojums, 50mm vate, fasādes membrāna, 25X100 vertikālais latojums, gumijas starplika, skaidbetona loksnes. Kāpēc tā noticis un ko darīt? 2.jautājums. Par daudzdzīvokļu mājas fasādes siltināšanas plusiem un mīnusiem. Piecstāvu māja celta 1954.gadā, neapkurināms pagrabs, 145 dzīvokļi, 55cm biezas ķieģeļu ārsienas, dzelzsbetona pagraba un bēniņu pārsegumi, starp stāviem koka pārsegums, divcauruļu vertikālā apkures sistēma ar augšējo padevi. Šobrīd notiek renovācijas darbu projektēšana. Tiks siltināts gan pagraba, gan bēniņu pārsegums, izveidota divcauruļu apkures sistēma ar horizontālo padevi. Katram dzīvoklim būs individuāls siltuma skaitītājs. Dzīvokļiem tiks piedāvāts mainīt logus uz trīs stiklu pakešu logiem. Apkārt mājai pa perimetru 60cm plats bruģējums. Domas dalās par fasādes siltināšanu. Projektētājs ir aprēķinājis, ka nepieciešamie energoefektivitātes uzlabojumi būtu sasniedzami arī bez fasādes siltināšanas. Domas dalās par fasādes un cokola siltināšanu. Vieni uzskata, ka siltināšana būtu neprāts. Otri saka, ka noteikti jāsiltina. 2.1. Kādus Jūs redzat plusus, mīnusus un riskus šādas mājas fasādes un cokola siltināšanā? 2.2. Iedziļinātos pagraba logus plānots atjaunot. Vai ir kādi riski, kas jāņem vērā, ja logus ar ķieģeļiem aizmūrētu un iedziļinājuma bedri aizbērtu? 3.jautājums. Ar kādiem materiāliem un kā vislabāk remontēt grodus un caurumus starp grodiem? 4.jautājums. Plānoju mainīt koka grīdu pret betona grīdu. Esmu dzirdējis, ka ir šāda secība: plēve, ekstrudētais putuplasts, betons ar stiegrojumu, plēve, lamināta apakšklājs, lamināts. Vai vajag plēves un kā būtu pareizāk? 5.jautājums. Līvānu māja ar lielu pagrabu. Vai jāsiltina pamati, lai ziemas laikā tie būtu aizsargāti no aukstuma? 6.jautājums. Ka no ārpuses siltināt 40m² dārza mājiņu? Mājiņai cilājas grīda. Kādi tam varētu būt iemesli un ko darīt? Keramzīta bloku pamatne.

    25 min
  7. MAR 9

    No pamatiem līdz jumtam 09.03.2026.

    Koks ir dabisks materiāls, kas absorbē, izdala mitrumu un reaģē uz temperatūras svārstībām. Guļbūves siltināšanas procesā ir svarīgas zināšanas par kokmateriālu īpašībām, lai ēkas konstrukcijās novērstu mitruma uzkrāšanos un pelējumu. Raidījuma audio pielikumā būveksperta padomi un ieteikumi par guļbūves siltināšanu un materiālu izvēli. 1.jautājums. Iepriekšējā raidījumā ieteicāt guļbūvi siltināt ar cieto akmens vati un pa virsu likt dekoratīvo apmetumu. Radās jautājumi. 1.1. Sienas nav taisnas, un liekot cieto akmens vati rastos daudz tukšumu. Kā tos aizpildīt vai izlīdzināt? 1.2. Vai laika gaitā sienas nesāks plaisāt, jo koks mēdz „staigāt”? Vai liekot akmens vati, nepieciešams veidot vēdināmu fasādi? Ko Jūs ieteiktu? 2.jautājums. Guļbūve no ārpuses siltināta ar akmens vati. Vai no iekšpuses vajag likt tvaika plēvi, lai mitrums caur koku neiet vatē? 3.jautājums. Vienstāvu mājas projektā 25cm pārsedzes lāgas, siltinājums-vate. 5X5 brusas, 5cm vate. Kopā 30cm griestu siltinājums. Gribētos vismaz 40cm. Vai var izmantot siltinājumam ekonomiskākus materiālus? Vai audzēt biezumu ar brusītēm? 4.jautājums. Nopirkām dzīvokli 3 stāvu mājas 3. stāvā. Paneļu griesti nav līdzeni. Kā un ar ko tos vislabāk varētu izlīdzināt un varbūt arī siltināt? 5.jautājums. Vai šķūņa grīdu var betonēt ziemā? Vai tā nesasprēgās? 6.jautājums. Dzīvoklim ir divas ārsienas. Vienai ārsienai pamati ir siltināti ar 10cm ekstrudēto putuplastu, otrai nav siltināti. Izjaucu veco koka grīdu. Tā no apakšpuses ir melna, bet nav sapuvusi. Nesiltinātajā pamatu daļā ir redzami mitri akmeņi. Vai šādu sienu var siltināt no iekšpuses? Ekstudētais putuplasts būs gar pamatiem, bet paliks sprauga līdz sienai. Ar ko varētu šo spraugu aizpildīt? Vai vajag hidroizolācijas membrānu? Jauno grīdu siltināšu ar 140mm akmens vati.

    27 min

About

Raidījums, kurā tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvdarbiem, celtniecību un remontdarbiem. Uzdodiet jautājumu remonts@lr2.lv