Radio mazā lasītava Latvijas Radio 1
-
- Society & Culture
„Ir ļaunāki noziegumi par grāmatu dedzināšanu. Piemēram – to nelasīšana,” tā teicis Josifs Brodskis.
Mēs aicināt lasīt un tikties „Radio mazajā lasītavā”, kad jaunāko grāmatu fragmentus priekšā lasa aktieris Gundars Āboliņš. Studijā žurnālistes Ingvildas Strautmanes un Gundara Āboliņa saruna ar grāmatu autoriem, tulkotājiem un redaktoriem, kuri neformālā gaisotnē atbild uz viņu jautājumiem.
867085
-
Gunāra Bībera "Lekcijām" vajadzētu būt teātra veidotāju un arī skatītāju grāmatu plauktā
Lasot Gunāra Bībera "Astoņas lekcijas par drāmu, traģēdiju un komēdiju, Ibsenu un Brehtu", viņa bijušie studenti noteikti dzird profesora balsi, bet Gundars Āboliņš lasa savā balsī un ļoti ieinteresējas par šo grāmatu, kurai noteikti vajadzētu būt aktieru, režisoru un dramaturgu (arī skatītāju) grāmatu plauktā.
-
Radio mazā lasītava. Laura Vinogradova "Vārnas"
Romi, čigāni, čīčas, mellenes, vārnas... visus šos vārdus garstāstā „Vārna” lieto Laura Vinogradova. Cik viegli vai sarežģīti ir runāt ar čigāniem, cik tuvu viņi sev pielaiž? Vai viņi ir latviešu čigāni? Kas nepiedien čigānietēm? "Vārnā” autore uzdod jautājumus ne tikai par čigāniem, bet arī par bērnunama traumām.
-
Katarīnas Kucbelovas ceļš pie savas vecmāmiņas, mācoties izšūt aubi
Slovāku dzejnieces Katarīnas Kucbelovas prozas grāmata "Aube" aizved uz Šumjaci Slovākijā. Braukt pie astoņdesmitgadīgās tautastērpu darinātājas Iļkas un mācīties šūt tradicionālo reģiona aubi ir veids, kā autore meklē ceļu arī pie savas vecmāmiņas. Viņa neko nefotografē, nefilmē un neieraksta diktofonā, viņa tikai fiksē tekstā, kuru nebūtu uzrakstījusi bez izšūšanas.
-
Cik daudz mēs zinām par Alfrēdu Nobelu, cilvēku, kurš radīja dinamītu un miera balvu?
Cik daudz mēs zinām par cilvēku, kurš radīja dinamītu un miera balvu? Mēs, protams, gaidām, kurš tad saņems Nobela balvu, bet par pašu Alfrēdu Nobelu līdz šim nebija uzrakstīta biogrāfija līdz brīdim, kamēr to izdarīja zviedru žurnāliste Ingrīda Karlberga, izmantojot četru valstu arhīvos atrodamos materiālus.
-
Irenas Douskovas "Lāču dejā" fikcija mijas ar realitāti par Jaroslava Hašeka dzīvi
2023. gada janvārī apritēja simt gadu kopš brīža, kad Jaroslavs Hašeks nodiktēja „Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaulē karā” pēdējo teikumu. Irena Douskova nav sarakstījusi biogrāfisku romānu par Hašeku, bet gan radījusi tekstu „Lāču deja”, kurā fikcija mijas ar realitāti, eksistējušas personas ar izdomātām, anekdotes ar traģēdijām, bet čehu krodziņi jebkurā gadījumā ir svarīga darbības vieta.
-
Mazajam putniņam ciglītim ir būtiska nozīme rakstnieces Donnas Tartas romānā "Ciglītis"
Ciglītis ir mazs putniņš, kas attēlots gleznā, un gleznai ir būtiska nozīme amerikāņu rakstnieces Donnas Tartas apjomīgajā romānā "Ciglītis". Romāna galvenais varonis ir Teo, kurš 13 gadu vecumā zaudē māti, ar to arī sākas viņa lielā vientulība Ņujorkā.