500 episodes

Kultūrpētnieki un vēsturnieki skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

Vai zini‪?‬ Latvijas Radio 3 - Klasika

    • History

Kultūrpētnieki un vēsturnieki skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.

    Vai zini, ka režisora Pētera Pētersona sirdslieta bija dārza darbi?

    Vai zini, ka režisora Pētera Pētersona sirdslieta bija dārza darbi?

    Varētu domāt, ka tāda radoša personība kā Pētersons bija nepraktiska un reālā dzīvē nespējīga būtne. Bet nē, viņam ļoti patika un arī izdevās veidot estētiski un dizainiski augstvērtīgu telpu ap sevi. Un arī iekopt dārzu.

    • 6 min
    Vai zini, ka Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā atrodas 13.gs. izgatavotas spēļu bumbas?

    Vai zini, ka Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā atrodas 13.gs. izgatavotas spēļu bumbas?

    Tāpat kā mūsdienās, arī viduslaikos un agrajos jaunajos laikos pilsētnieku vidū bija izplatītas fizisko prasmju spēles, kas gan nodrošināja treniņu un palīdzēja attīstīties, gan kalpoja vienkārši kā izklaide. Vieni no biežāk atrastajiem arheoloģiskajiem priekšmetiem, kas saistāmi ar fiziskām spēlēm, ir bumbas. Dažādās bumbas spēles viduslaiku Eiropā aizgūtas no seno Austrumu un antīkās kultūras un, spriežot pēc Eiropas ikonogrāfiskā materiāla un aprakstiem, uzskatāmas par priekštečiem daudziem šodien pazīstamiem sporta veidiem: kriketam, tenisam, futbolam un citiem. Bumbas varēja mest, grūst, ripināt, spert ar kāju, kā arī sist ar kādu palīglīdzekli, piemēram, nūju. Rīgā atrastas dažādu izmēru divu veidu bumbas: cietās, kas izgatavotas no koka vai ķieģeļu māla un mīkstās, ko šuva no ādas detaļām un pēc tam piepildīja ar tekstilijām vai kādu citu materiālu. Iespējams, katra veida bumbas bija paredzētas noteiktām spēlēm, pieņemot, ka cietās un smagās bumbas vairāk piemērotas ripināšanai, bet mīkstās un vieglās – mešanai pa gaisu. Diemžēl nav vairs iespējams noskaidrot, kādās tieši spēlēs Rīgā atrastās bumbas tika izmantotas un kādi bija šo spēļu noteikumi.

    • 3 min
    Vai zini, kuru latviešu dramaturgu lugas visvairāk izmantotas latviešu operu libretos?

    Vai zini, kuru latviešu dramaturgu lugas visvairāk izmantotas latviešu operu libretos?

    Operas žanrs Latvijas mūzikas vēsturē ir jau ar vairāku gadsimtu senu vēsturi. Kopš 18. gadsimta pēdējās trešdaļas, kad pirmās operas mūsdienu Latvijas teritorijā bija komponētas kādreizējā Kurzemes-Zemgales hercoga galmā, līdz 2023. gada sākumam ir zināmas 132 pabeigtas operu kompozīcijas. Gan latviešu, gan citās valodās (vācu, angļu, norvēģu, japāņu, krievu u.c.). Lielākā daļa operu ir tikušas iestudētas, tomēr viena ceturtā daļa kompozīciju no šī kopskaita vēl joprojām gaida savus pirmos uzvedumus.

    • 6 min
    Vai zini, kas bija "Sindi putnu dārzs"?

    Vai zini, kas bija "Sindi putnu dārzs"?

    Rīgas kamerkorim "Sindi putnu dārzs" (1986–1993) reizē laimējās un nelaimējās dzīvot laikā, kad absolūti viss vēl nebija pateikts, un ikkatru notikumu aptina mistiska noslēpumainības migla, tādējādi radot sprādziena vilnim līdzīgu efektu Latvijas koru sabiedrībā. Ir daudz atmiņu, bet maz dokumentētu norišu. Tehnoloģiju uzvaras gājiens noteikti būtu sekojis līdzi ikvienam kora solim, bet atnāca par vēlu. Nu "Sindi putnu dārzs" ir nedaudz kā noslēpums, kas uzmanīgi jāšķetina un tad jāliek kopā no jauna.

    • 6 min
    Vai zini, cik vētraina bija orķestra "Kremerata Baltica" dibināšanas priekšvēsture?

    Vai zini, cik vētraina bija orķestra "Kremerata Baltica" dibināšanas priekšvēsture?

    Vai zini, ka mūzikas lielajām klasiskajām formām visbiežāk sākumā ir kāda priekšspēle? Uvertīra operai, kurā var parādīties jau tālākās varoņu tēmas, ievads simfonijai vai koncertam un tā tālāk… 2022. gadā orķestrim Kremerata Baltica svinējām 25 gadu jubileju. Un arī šiem vētrainajiem gadiem bija ne mazāk vētraina uvertīra!

    • 4 min
    Vai zini, ka Pēteris Pētersons bija krusttēvs slavenajam Imanta Ziedoņa ēzelītim?

    Vai zini, ka Pēteris Pētersons bija krusttēvs slavenajam Imanta Ziedoņa ēzelītim?

    Imants Ziedonis un Pēteris Pētersons bija divi spoži lielumi Latvijas 20. gadsimta kultūrtelpā. Un ir sagadījies tā, ka viņi dzīvoja un darbojās vienā laikā, kaut gan Imants ir desmit gadus jaunāks. Tā kā abu dižgaru jubilejas iekrīt maijā, te būtu vietā mazliet pastāstīt par viņu neordināro draudzību. Nereti tādas ekscentriski spilgtas personības, kādi tie abi bija, viena otru necieš vai ir greizsirdīgas. Ziedoņa un Pētersona gadījumā abus vienoja draudzība, savstarpēja cieņa, humorīga pieeja dzīvei, delverīgs aizrautīgums kopīgos darbos un iecietība vienam pret otra untumiem, kādu nebija mazums. Jāņem vērā arī abu personības ievērojamais mērogs, kas padomiskajos laikos kā īlens līda laukā no maisa. Abi ir estēti attiecībā uz mājas iekārtojumu un vidi sev apkārt. Abi mīl labi ģērbties, nereti redzami trīsdaļīgos uzvalkos ar tauriņu. Abi mēdz šķilt humorīgas piezīmes un izaicināt apkārtējos, kaut Ziedonis ir labvēlīgāks, Pētersons reizumis nesaudzīgāks...

    • 6 min

Top Podcasts In History

Slate Podcasts
Wondery
WNYC Studios
Wondery
Goalhanger Podcasts
Sarah Marshall

You Might Also Like

Latvijas Radio 1
Latvijas Radio
Latvijas Radio 1
Radio NABA
Latvijas Radio 1
LTV Ziņu dienests