Jebkurš var kļūt par skolotāju, bet vai vajag? Raidierakstā «LSMnīca» uzsākam jaunu ciklu par izglītību «Klases priekšā»

Vai par skolotāju var kļūt ikviens, kurš to vēlas? Latvijā nereti par skolotājiem kļūst darbam pietiekami nesagatavoti cilvēki. Laikā, kad skolotāju trūkst, bieži pietiek vien ar iestāšanos augstskolā, lai saņemtu darba piedāvājumu skolā. Ir izglītības iestādes, kuras spēj šiem pedagogiem piedāvāt atbalsta sistēmu, taču daudzviet tādas nav. Līdz ar to daļa jauno pedagogu darbu skolā ātri pamet. Kā viņus pietiekami sagatavot? Uz šo jautājumu LSM.lv meklē atbildi raidierakstā "Klases priekšā".

Elza gadu pēc vidusskolas pabeigšanas iestājās vienā no pedagoģijas studiju programmām. Viņa bija plānojusi studijas savienot ar darbu kafejnīcā. Taču uzzinot, ka, lai iegūtu paaugstinātu stipendiju, viņa papildus studijām drīkst strādāt tikai skolā, meitene meklēja darbu tur. Tas notika vasarā, pirms studiju uzsākšanas pirmajā kursā.

"Pirmā tikšanās reize skolā bija interesanta. Pārrunu laikā mani jau piesēdināja pie līguma parakstīšanas. Vienīgie jautājumi, kurus man uzdeva, bija par eksāmenu rezultātiem. Tas arī viss. Man būtu jāmāca dabaszinības trīs sestajām klasēm. Bija bailīgi, jo nesapratu, kas notiek. Sapratu tikai to, ka man vajag darbu," stāsta Elza.

Tomēr studiju dēļ darbu skolā Elza uzteica. Savukārt Margarita savulaik sapņoja kļūt par skolotāju, tāpēc pabeidza mācības akadēmijā. Nonākot līdz skolas solam, pārsteigumu bija tik daudz, ka dažu gadu laikā sapnis pārvērtās varbūt ne gluži murgā, taču noteikti ne patīkamā sapnī.

"Sapratu, ka patiesībā šis ir ļoti grūts darbs. Jāsagatavo materiāli, pārbaudes darbi, tie arī jālabo un jācīnās par disciplīnu.

Pēc šīs pieredzes sev teicu, ka nekad vairs nesperšu savu kāju skolā," atzīst Margarita.

Daudz jauno skolotāju skolas pamet pirmo piecu darba gadu laikā. Tātad ir cilvēki, kuri skolās nonāk nejauši un nesagatavoti, un ir tādi, kas uz to cītīgi gājuši.

Atbilstoši Izglītības likumam strādāt par skolotāju ir tiesības personai, kurai ir pedagoģiskā izglītība vai kura to apgūst. Tomēr ne vienmēr vajadzīga pilnībā pabeigta pedagoģiskā izglītība. Piemēram, likumā atrunāts, ka var strādāt arī tad, ja studiju ietvaros iegūts ar pedagoģiju vai mācību priekšmeta metodiku saistīts kurss trīs kredītpunktu apjomā. Trīs kredītpunkti atbilst ļoti īsam studiju kursam.

Šeit būtiski pieminēt arī to, ka skolās strādā daudzi studenti. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas datiem, 65% pedagoģijas studentu strādā skolās. Tas atbilst likumā noteiktajam darba vidē balstītajam studiju procesam. Proti, prakse studiju laikā ir jāiziet jebkurā gadījumā.

Taču laikā, kad pedagogu daudzviet trūkst, skolas no studiju soliem mēdz izraut arī cilvēkus, kuri knapi tajos apsēdušies. Vai šie cilvēki ir šim darbam gatavi?

Sākums skolotāja darbā var būt ļoti smags, atzīst Ādažu vidusskolas direktore Solvita Vasiļevska.

"Bieži vien nonāk klases priekšā, saskaras ar pirmajām grūtībām – klasvadību, bērnu uzvedību, vecāku ambīcijām, birokrātisko slogu. Un tad saprot, ka tas nav mans aicinājums. Ja tu spēj tam tikt pāri un nesalūzt, tad noteikti tu kļūsi par ļoti labu pedagogu," uzskata Vasiļevska.

Sava loma šī sākotnējā šoka mazināšanā ir gan videi skolā, gan pedagoga sagatavošanai studiju vai kursu procesā. Tomēr visām skolām nav resursu, piemēram, nodrošināt mentoru. Tāpat arī kursi vai pat studijas ne vienmēr spēj cilvēku labi sagatavot. No svara, protams, ir arī paša cilvēka īpašības un spējas, tā stāsta Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne Linda Daniela.

"Mums universitātē pedagogam ir izvirzītas diezgan augstas prasības. Uzņemam cilvēkus, kuriem profilējošajā priekšmetā ir vismaz s