Irānā pēdējā gaitā pavadīts ASV un Izraēlas uzbrukumā nogalinātais augstākais garīgais līderis Alī Hāmenejī. Ukraina sekmīgi bliež pa Krievijas naftas ražošanas un eksporta infrastruktūru, un sociālos medijus pāršalc video ne tikai ar degošiem rezervuāriem un rūpnīcām, bet arī milzīgām rindām pēc degvielas. Turcijas galvaspilsētā Ankarā šonedēļ norisinājās NATO samits, un mediji uzreiz atzīmēja, ka ASV prezidents Donalds Tramps tur devās sliktā noskaņojumā. Aktualitātes raidījumā Divas puslodes analizē Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un politologs Veiko Spolītis. Hāmenejī atvadās, karš turpinās Irānas galvaspilsētas Teherānas ielas nedēļas nogalē un pirmdien, 6. jūlijā, pildīja ļaužu pūļi, kuri pavadīja pēdējā gaitā 28. februārī ASV un Izraēlas aviācijas uzbrukumā nogalināto islāma republikas augstāko garīgo līderi Alī Hāmenejī. Vakar atvadu ceremonijas pārvietojās uz šiītu islāma svēto pilsētu Kumu, šodien, 8. jūlijā, tā turpinās Irākas šiītisma centros Nedžefā un Kerbelā, visbeidzot ceturtdien process noslēgsies ar apbedīšanu aizgājēja dzimtajā pilsētā Mešhedā. Pie Irānas mošejām tiek pacelti sarkani karogi, kas simbolizē mocekļa asinis, un kuriem tur jāplīvo tik ilgi, līdz šīs asinis nebūs atriebtas. Galvenais islāma republikas varas vēstījums šai grandiozajā pasākumā ir, ka valsts un sabiedrības idejiskie pamati paliek nesatricināmi par spīti vadoņa bojāejai. Novērotāji atzīmē, ka arī tēva bērēs publiski nav parādījies viņa varas oficiālais mantinieks Modžtaba Hāmenejī. Ir zināms, ka arī viņš cietis sabiedroto uzlidojumos, tomēr joprojām nav zināms, kāds ir viņa veselības stāvoklis un vai viņš vispār veic kādas varas funkcijas. Līdz ar to nav īsti skaidrs, kā šobrīd darbojas Irānas valsts varas sistēma, kur augstākajam garīgajam līderim ir noteicošā loma. Otra nozīmīgākā figūra šai sistēmā ir valsts prezidents, taču nākas šaubīties par pašreizējā valsts galvas Masuda Pezeškiāna reālo varas apjomu. Ir diezgan skaidrs, ka lielā mērā neatkarīgs savā rīcībā ir nozīmīgākais militārais spēks – Islāma revolūcijas sargu korpuss ar ģenerāli Ahmadu Vahidi priekšgalā. Visdrīzāk militāristi netika izprasījuši kādu centrālās varas akceptu, kad pirmdien ar raķetēm apšaudīja trīs tankkuģus netālu no Omānas krastiem. Par atbildi Savienoto Valstu gaisa spēki īstenoja triecienus mērķiem Irānas dienviddaļā, savukārt ASV Finanšu ministrija atjaunoja Irānas naftas un naftas ķīmijas produktu tirdzniecībai noteikto sankciju darbību. Irāna paziņojusi, ka tas ir agrāk panāktās karadarbības pārtraukšanas vienošanās pārkāpums, un ka tā neatsāks miera sarunas, kas šobrīd pārtrauktas uz augstākā līdera Hāmenejī bēru laiku, kamēr pastāv draudi no Savienoto Valstu puses. Benzīna nav, bet gaidiet uzvaras! Pēdējās dienās Ukraina turpinājusi sekmīgi graut agresorvalsts Krievijas naftas pārstrādes un eksporta infrastruktūru. Sestdien, 4. jūlijā, melni dūmu mākoņi pacēlās pār Somu līci, kad ukraiņu lidroboti aizdedzināja degvielas rezervuārus Ustjlugas un Visockas ostās un uzbruka Kronštates kara flotes bāzei un armijas poligonam pie Lugas. Savukārt naktī no svētdienas uz pirmdienu tika dots trieciens naftas pārstrādes rūpnīcai Jaroslavļā un uzstādīts jauns lidrobotu uzbrukuma tāluma rekords, sasniedzot lielāko Krievijas degvielas ražošanas uzņēmumu Omskā – Sibīrijā, apmēram divarpus tūkstošu kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Krievijas atbilde ir jau ierastā – slepkavot Ukrainas mierīgos iedzīvotājus. 6. jūlija lidrobotu un raķešu trieciens Kijivai un tās apkārtnei laupījis dzīvību vismaz 26 cilvēkiem. Tāpat agresorvalsts pastiprināti uzbrūk degvielas uzpildes stacijām piefrontes zonā, kam gan ir apšaubāms efekts. Tikām Ukrainas triecienu rezultāti kļuvuši pamanāmi jau visā Krievijas teritorijā. Vismaz divās trešdaļās valsts reģionu ieviesti degvielas tirdzniecības ierobežojumi; dažviet, piemēram, okupētajā Krimā, tās pārdošana privātpersonām vispār pārtraukta. Pie uzpildes stacijām veidojas milzu rindas, kurās autovadītāji pavada reizumis līdz pat 12 stundām. Simtiem automašīnu īpašnieku pasūta savu spēkratu pārbūvi, lai turpmāk varētu darbināt dzinējus ar sašķidrināto gāzi. Nopietnas problēmas briest Krievijas lauksaimniecībā, jo nupat sākas labības pļauja, kam arī nepieciešama degviela. Uz šī drūmā fona Krievijas vadonis pagājušās nedēļas nogalē sarīkoja savai tautai uzvaras kaldināšanas šovu. Sestdien, 4. jūlijā, tika publiskots video no tikšanās kādā nenosakāmas lokācijas štābā, kur Putins, ģērbies aizsargkrāsas tērpā, uzklausīja ģenerālštāba priekšnieka Gerasimova un citu augstāko virsnieku ziņojumus. Kā varens militārs sasniegums tika piesaukta it kā notikusī Kostjantiņivkas pilsētas ieņemšana. Līdz karam šajā Doneckas apgabala pilsētā dzīvoja nepilni 80 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem tagad palikuši labi ja pāris tūkstoši. Karadarbība pārvērtusi pilsētu drupu kaudzē, tomēr arī to, kā izrādās, krievu spēki pilnībā nekontrolē, un armijas ģenerāļa Gerasimova ziņojums ir jau ierastā plātīšanās. Ko sola divas dienas Ankarā? Vakar NATO dalībvalstu vadītāji pulcējās uz organizācijas ikgadējo samitu, kas šogad notiek Turcijas galvaspilsētā Ankarā. Var teikt, ka norises vieta ir teju simboliska – apmēram viduspunktā starp divām šī brīža aktīvākajām karadarbības zonām: Ukrainu un Persijas līci. Apstiprinājās samita priekšvakarā izskanējušās prognozes, ka Baltā nama saimnieks Donalds Tarmps dodoties uz Ankaru nīgrā noskaņojumā. Vakar, 7. jūlijā, partneri saņēma no „papuča” Donalda praktiski visu domājamo pretenziju zalvi: viņš esot nemierā ar NATO, eiropieši joprojām negribot kā nākas ieguldīties pašu aizsardzībā un neesot arī nākuši palīgā militāri apstrādāt Irānu. Tas esot bijis pārbaudes tests, un partneri to neesot izturējuši. Dienasgaismā atkal tika izvilkta arī gribēšana pievākt Grenlandi, tā ka Dānijas premjerministrei Metei Frederiksenai atkal nācās atgādināt par savas valsts suverenitāti un to, ka arktiskā sala neesot izlikta pārdošanai. NATO ģenerālsekretārs Marks Rute savā uzrunā, kā ierasts, ar skaitļiem centās apliecināt, ka aizsardzības izdevumu kāpums notiek saskaņā ar ASV līdera vēlmēm. Kas attiecas uz partneru aizsardzības tēriņiem, tad pagājušogad Hāgā definētās apņemšanās šogad sākušas materializēties konkrētos līgumos. Paralēli samita pamatprogrammai notiek aizsardzības industrijas forums – platforma, kurā tiek slēgti daudzpusēji iepirkuma līgumi un veidoti sadarbības projekti desmitu miljardu apjomā, liela tiesa no kuriem nonāks amerikāņu ieroču ražotāju kontos. Domājams, bez pārspīlējuma var sacīt, ka otra gaidītākā uzstāšanās forumā bija Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska runa. Spilgtākā un citētākā tās tēze: izlīdziet mums tikai ar pretgaisa aizsardzību – pārējo mēs jau varam paši. Pat ja tas ir zināms pārspīlējums, tad NATO tribīne ir īstā, no kuras atgādināt to, cik daudz Ukraina patiešām ir spējusi izdarīt. Šodien jānotiek samita gala deklarācijas parakstīšanai. Tās projektā, kuru jau iepriekš saskaņojuši alianses valstu vēstnieki, goda vietā likts apliecinājums, ka visas dalībvalstis paliek uzticīgas 5. panta principam – uzbrukums vienai no dalībvalstīm nozīmē uzbrukumu visām. Vai „papucis” no Baltā nama nesapiktosies vēl vairāk un pēdējā brīdī neizdomās deklarāciju tomēr neparakstīt – tā ir šodienas nozīmīgākā intriga. Sagatavoja Eduards Liniņš.
