Kinoteātris “Splendid Palace”, ko daudzi arī vēl atceras ar nosaukumu “Rīga” padomju laikā, vienmēr ir uztverts kā galvenais kinoteātris Rīgā, kino skatīšanas kultūras centrs. Šogad aprit simts gadi, kopš Rīgā darbojas kinoteātris “Splendid Palace”. Kāda ir bijusi šī kinoteātra un arī kino skatīšanās vēsture Latvijā, stāsta kino pētniece Daira Āboliņa. “Sākotnēji, protams, pārsteigums bija pats fakts, ka cilvēki, kuri šeit neatrodas, ir tur uz ekrāna. Un viņi kustas. Un, ak Dievs, ja pats tu esi piedalījies šādā filmēšanā! Tas bija vairāk tāds kā emocionāls satricinājums par pašu faktu. Atrakcija, gandrīz vai pietuvināta burvju mākslai, kas notiek visu klātbūtnē. To piedzīvoja arī Rīga, tolaik atsevišķās pielāgotās vietās tas notika,” par kino pirmsākumiem Rīgā stāsta kino pētniece, kinoteātra "Splendid Palace" kuratore Daira Āboliņa. Kino rādīšanas un kino skatīšanās tradīcija Rīgā un Latvijā saistās ar pašiem kino pirmsākumiem – ar 1895. gadu. Pirmie kino kadri bija īsi, aktuāli sižeti, kas bija iekļauti pasākumos kā īpaša izklaide. “Bet “Splendid Palace” patiešām ir pirmais kinoteātris Baltijā, kurš ir uzcelts kinoteātra vajadzībām. Šajā gadījumā vārds "kinoteātris" ir atslēgas apzīmējums tam, ko no šīs celtnes sagaidīja un ko tā arī piedāvāja,” stāsta Āboliņa. Pirmais seanss kinoteātrī “Splendid Palace” notika 1923.gada 30.decembrī, rādīja Toda Brauninga ASV 1922.gadā uzņemto filmu “Zem diviem karogiem”, galvenajā lomā tolaik ļoti populārā aktrise Prisila Dīna. Savukārt pirmā skaņu filma, ko varēja noskatīties “Splendid Palace”, bija “Džeza dziedātājs”, un to Rīgā parādīja 1928.gadā. Ierosme celt kinoteātri “Splendid Palace” pieder uzņēmējam Vasilijam Jemeļjanovam, kurš 1922.gadā savai akciju sabiedrībai “Ars” nopirka gruntsgabalu, kas atradās starp diviem kinoteātriem “Maska” un “Astorija”, kas tolaik Rīgā darbojās.
