4# NABAHRONIKA: Ar neizslēgtiem mikrofoniem pēc balvām Nabahronika

Šoreiz Radio NABA vēstures izziņas raidījumā “NABAHRONIKA” pievēršas radio personībām, kuru darbība radio pirmsākumos izgaismojas ar spilgtiem notikumiem. Raidījuma vadītāja un viena no pirmajām Radio NABA instruktorēm Nora Rieksta sarunājas ar Radio KNZ ziņu vadītāju, kura pirmos soļu žurnālistikā veica tieši šajā radio, žurnālisti un TV personību Kristīni Garklāvu un Radio NABA fankmūzikas raidījuma vadītāju “98% Funk” vadītāju, šobrīd mārketinga un reklāmas speciālistu Artūru Medni.


Kastingu mēs neizturējām

Nora Rieksta: 2000. gada agrs rudens, notiek sapulce, tur tiek spriests par radio, par programmu, par plāniem. Artūr, Tu biji tas, kurš tam visam piedeva profesionālo noti. Mēs visi bijām sapriecājušies, ka būs radio, bet ne tik daudz domājām, ka radio arī būs kāds klausītājs, varbūt kāds gribēs likt reklāmu, jo kā zināms Radio KNZ bija iecerēts kā komercradio. Kādas ir Tavas pirmās atmiņas par radio tapšanu?

Artūrs Mednis: Radio KNZ laiks bija tāds mazliet miglaināks. Studija kojās. Mans raidījums. Cilvēki. Nosaukums dīvains – KNZ, citiem patīk, citiem nē. Bet par to varēja klausīties šīs raidījuma sērijas pirmajos raidījumos. Vēl viena lieta, ko es atceros, ir Radio KNZ slēgšanas posms. Uzņēmējs no Daugavpils, kurš mums teica, ka nekas nemainīsies, mēs visi paliksim, turpināsim taisīt savus raidījumus, tikai kļūsim nopietnāki, komercializētāki. Un tad notika kastings! Viņš aicināja visus vai arī varbūt ne visus radio ētera vadītājus uz sarunu, arī es tiku uzaicināts. Sarunas laikā viņš jautāja, kā es savu raidījumu varētu uztaisīt tādu, lai kā produktu to varētu pārdot ārzemēs – Ukrainā, Baltkrievijā un citur. Ar domu, ka taisām šādus nekomerciāla formāta radio raidījumus, bet tos mēģinām pārdot minētajās valstīs. Man, protams, bija ļoti viegli atbildēt, jo, kas tad man – man pārsvarā bija mūzika, neko daudz es tur nerunāju un principā to varētu ierunāt jebkurā valodā, es iedodu gatavu tekstu, mūzikas skaņu celiņu un gribiet ņemiet, negribiet neņemiet. Gala rezultātā, šķiet, neviens no bijušā Radio KNZ kolektīva šo kastingu neizturēja un netika uzaicināts pat uz tā otro kārtu. Tā saruna, protams, bija ļoti aizdomīga, viņš arī solīja algas, bet savādi tas bija.


Radio, kas paplašina apvāršņus

Nora Rieksta: Nozīmīga daļa Radio KNZ bija iecerēta žurnālistikai, t.sk. informatīvajai žurnālistikai, bet ne tikai. Kristīne, vai Tu atceries kā radio atrada Tevi vai Tu atradi radio?

Kristīne Garklāva: Radio KNZ es nokļuvu pateicoties Jānim Romanovskim, bijām kopā darbojušies Cēsu radio un brīdī, kad Radio KNZ meklēja ziņu cilvēku, tiku ieteikta. Par šo laiku es atceros tikai dažas epizodes. Es ierados radio un tā arī es tur paliku, šajā kompānijā. Man ārkārtīgi skaista šķita tā atmosfēra, kas valdīja kopmītņu gaisotnē pirmajā stāvā, Pārdaugavā, Ķīpsalā. Kaut kā es tur attapos un kaut kā es tur biju ļoti laimīga starp visiem. 

Radio es biju no agriem rītiem līdz pat vēliem vakariem, līdz ar ko man bija tā iespēja satikt visus, kas nāca uz radio. Patiesībā dažkārt ziņas gatavot bija diezgan sarežģīti, jo man gribējās ar visiem sarunāties un klausīties, kas viņiem ir labs stāstāms. Gan toreiz Radio KNZ, gan tagad Radio NABA bija specifika, ka uz radio nākt tik daudz un dažādi cilvēki, katrs savas jomas profesionālis. Katram tas viņa mūzikas virziens ir tas pats svarīgākais. Man ļoti patika izzināt tos dažādos mūzikas virzienus, tāpēc tā bija lieliska absalūti unikāla un brīnišķīga pieredze.

Nora Rieksta: Viens ir šī atmosfēra, kas valdīja radio pie ieslēgtiem un izslēgtiem mikrofoniem. Bet vai Tu esi piefiksējusi, ko Tev deva darbošanās radio?

Kristīne Garklāva: Gatavojot ziņas, tu attīsties katru dienu.


Stu