Sarūk dalībnieku skaits skolēnu koros: rīkotāji bažīgi par dziesmu un deju svētku norisi

Nākamā, 2025. gada, vasarā Rīgu pieskandinās 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, un emocionāli grūti iedomāties, ka vērienīgo Mežaparka estrādi "Sidraba birzs" piepildīs retas dziedātāju rindas. Vai tiešām dziedāt gribošo skolēnu kļūst aizvien mazāk un kas darāms, lai jaunie cilvēki arī šodien ar pārliecību apgalvotu, ka dziedāt korī vai dejot tautiskās dejas ir mūsdienīgi un dziesmu svētki ir kaut kas tik īpašs, ka vērts tos izdzīvot, stāvot uz skatuves, nevis atrodoties skatītāju rindās? Ģimenes studijā diskutē 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva, Valsts izglītības satura centra Nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāja Astra Aukšmuksta, 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols un Jelgavas novada skolēnu kora "Asni" kora diriģente Anda Silgaile. Ierakstā uzklausām 13. Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku virsdiriģentu, diriģēšanas skolotāju Mārtiņu Klišānu. Viņš uzskata, ka korim jābūt katrā skolā, nevis tikai kā interešu izglītības nodarbība. 2024. gada pavasarī skolēnu koru skatēs piedalījās tikai 7000 dziedātāju, un tas bija kā trauksmes zvans ne tikai iesaistītajiem, arī sabiedrībai kopumā ar jautājumu - kas notiek, vai tiešām kordziedāšanas tradīcija Latvijā ir apdraudēta? Šobrīd situācija ir mainījusies un ir pozitīvāka. Valsts izglītības satura centrā oktobrī tieši kora nozarē ir reģistrējušies 12426 kora dziedātāji no visas Latvijas.