Vai tas ir normāli‪?‬ Latvijas Radio 1

Posttraumatiskais stress – kā tas izpaužas un kā atšķiras no citiem stāvokļiem, ko dzīves laikā nākas piedzīvot? Kā to atpazīt un kā pārvarēt? Vai to piedzīvot ir normāli un ko nozīmē posttraumatiskā stresa traucējumi?

Vai psihologi un psihoterapeiti arī cīnās ar tām pašām problēmām, kuras ir "parastiem" cilvēkiem vai citu profesiju pārstāvjiem? Kā viņi spēj izmantot pašu pieredzi, lai palīdzētu citiem un vai šī pieredze ietekmē viņus kā profesionāļus?

Bēdas, skumjas vai sēras nav kas tāds, ko varam pārdzīvot piecās minūtēs. Kāpēc reizēm mēs ilgu laiku izjūtam emocijas, kuras ir nomācošas un grūti izturamas? Kas notiek sērošanas procesā? Kas mainās pasaules uztverē un pašizjūtā? Cik ilgi mēs sērojam par zaudējumiem un kas to ietekmē?

Uzvedības traucējumi, kas saistīti ar ēšanu, joprojām ir izplatīti, bet daudzi tos pat neatpazīst. Kas tos izraisa, kā pamanīt, kā cīnīties ar tiem un kā palīdzēt? Vai tie atgriežas vai arī ar šādām problēmām jāsastopas tikai reizi dzīvē? Cik bīstami ir uzvedības traucējumi, kas saistīti ar ēšanu, un cik dažādi mīti traucē tos adekvāti uztvert?

Kā jūtas cilvēki, kuri iesaistīti kāda cita cilvēka aprūpē, iespējams, ilgāku laiku vai pat visu dzīvi? Piemēram, ja kādam jārūpējas par ilgstoši slimu cilvēku vai kādu, kuram ir psihiskās veselības problēmas, vai varbūt grūtības, kas saistītas ar attīstību? Vai viņus apdraud izdegšana? Kā viņiem palīdzēt un kas tieši viņiem ir nepieciešams?

Latvijā joprojām ir augsti pašnāvību skaitļi. Vai dzimums, sociālā situācija un citi faktori var to ietekmēt? Kāpēc tieši vīrieši biežāk izvēlas nerisināt ieilgušās problēmas un nonāk pie secinājuma, ka dzīves izbeigšana ir vienīgais veids, kā izbeigt ciešanas? Kā palīdzēt un novērst pašnāvību?