CILVĒKJAUDA

Laura Dennler

Sarunas par prasmēm, kas uzlabo dzīves kvalitāti.

  1. 5D AGO

    #259 Par zaudējumiem, iespējām un drosmi, kas veido jaudīgu dzīvi. Radio SWH vadītājs JĀNIS ŠIPKĒVICS

    Ir cilvēki, kuru dzīvesstāsts liek apstāties un aizdomāties par savu. Tāda ir šī saruna ar Jāni Šipkēvicu, "Radio SWH" un "Radio SWH TV" līdzdibinātāju un vadītāju. Tajā dzirdēsi, kā zaudējumi pārtop par izejmateriālu jaudai, nevis rūgtumam. Kā ir augt, zinot, ka īsto vecāku nav blakus, un kā no šīs plaisas vēlāk izaug spēja vadīt medijus, projektus un cilvēkus. Mēs runājām par negaidītām vēstulēm, kas saviļņo līdz sirds dziļumiem, par azartu izmantot pēkšņas iespējas un par iekšējiem lēmumiem, kuros dzimst asums un “killer” instinkti - nevis pret citiem, bet pret saviem ierobežojumiem. Šī ir saruna par dzīvi, kas nav bijusi ne vienkārša, ne parasta. Tā izraisīs gan spēcīgas emocijas, gan pavērs idejas, kā arī savu pieredzi pārvērst degvielā, kas ved uz priekšu. Tāda ir visa grāmata “Ar dziesmu par dzīvi”, ko Jānis piepildījis ar stāstiem par savu krāsaino, neparasto dzīvi un šogad publicējis. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    2h 2m
  2. MAR 25

    #258 Par sievietes psihisko veselību dažādos dzīves posmos. Profesors ELMĀRS RANCĀNS

    Šajā sarunā ar psihiatru, profesoru Elmāru Rancānu, kurš ir Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, skatāmies uz sievietes psihisko veselību no pubertātes līdz vecumdienām. Sarunā profesors skaidro: - kāpēc premenstruālās emocionālās svārstības nav rakstura vājums, bet fizioloģija; - kas ir premenstruālā disforija un kā to atpazīt; - kādi ir pēcdzemdību depresijas riska faktori un ko darīt, ja redzi simptomus sevī vai citā; - kāpēc perimenopauze ir otrais riska periods depresijas attīstībai; - kā rūpēties par smadzeņu veselību, lai sieviete sava mūža vēlīno posmu dzīvotu pilnvērtīgi. Saruna ir domāta gan sievietēm, gan viņu partneriem, vecākiem un visiem, kam blakus ir sieviete kādā no šiem dzīves posmiem. Šī ir otrā saruna ar profesoru Rancānu. Pirmā bija 238. epizodē par psihisko veselību: no aizspriedumiem līdz risinājumiem. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Profesora ieteiktos informācijas avotus atradīsi 258. intervijas lapā šeit.

    1h 48m
  3. MAR 17

    #257 Klejotājnervs un ikdienas izvēles, kas ietekmē veselību un pašsajūtu. KRISTĪNE BRICE

    Saruna ar Kristīni Brici par klejotājnervu. Tas savieno smadzenes ar ķermeni un ietekmē, cik labi guļam, kā strādā gremošana, imunitāte un arī noskaņojums. Kristīne Brice ir sertificēta TRE®️ (Tension & Trauma Release Exercises) pasniedzēja un jogas pasniedzēja. Savā darbā viņa cilvēkiem palīdz mazināt stresu, trauksmi un ķermeņa spriedzi, izmantojot somatiskās prakses un nervu sistēmas regulācijas metodes. Sarunā viņa vērš uzmanību uz to: - kāpēc ar pozitīvo domāšanu parasti ir par maz, ja ķermenis dzīvo pastāvīgā trauksmes režīmā; - kā ikdienas paradumi: kustība, atpūta, miegs, spriedze ķermenī vai nu tonizē, vai nogurdina klejotājnervu; - kā sportošana var gan palīdzēt, gan arī neko neatrisināt, ja nervu sistēmai netiek dota īsta atpūta; - kāpēc motivācija nerodas, gaidot, kad tā radīsies, bet rodas no rīkošanās; - kā ikdiena var ritēt bez ierastām galvassāpēm un ieilguša saspringuma. Šī saruna noderēs cilvēkiem, kuriem ir daudz atbildības, liela slodze un kuri jūt, ka tā, kā ir tagad, nevar turpināties bez sekām. Ja tēma tevi interesē, tad iesakām noklausīties iepriekšējo (Nr 175) sarunu ar Kristīni, kas bija par stresa regulēšanu ikdienā, lai vairāk spēka labi dzīvot. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Cilvēkjaudas labvēļu pasākums 20.martā bateriju uzlādēšanai. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    1h 30m
  4. MAR 9

    #256 Iet ārpus zonas, kur mainās uzskati par sevi un citiem. Žurnāliste KRISTĪNE GARKLĀVA

    Sen gaidīta saruna ar žurnālisti un TV raidījumu vadītāju Kristīni Garklāvu. Viņa ir profesionāle, kura parasti pati intervē citus (gan TV, gan savā podkāstā “Izgaismots”), bet šoreiz stāsta par sevi. Mēs pievērsāmies adrenalīnam, bailēm (līdz pat panikai tam visnepiemērotākajā vietā), jūtīgumam, piedzīvojumiem un tam, cik liela drosme patiesībā ir vajadzīga, lai turpinātu rādīt sevi publiski. Runājam par to, kā nepazust citu gaidās, kad sabiedrība tevi idealizē vai ienīst, kā arī par neredzamo cenu, ko maksā sabiedrībā redzams darbs, un par to, kā darīt savu darbu tā, lai acis joprojām mirdz. Klausies, ja tevi interesē savu robežu pārvarēšana, drosmes trenēšana un cilvēcīgums. Ja tevi vilina gan piedzīvojumi, gan sevis iepazīšana - saprast, no kā tu bēdz, ko tu meklē un kas tev patiesībā ir svarīgi, tad šī saruna ar Kristīni tevi gan izklaidēs, gan iedvesmos. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Cilvēkjaudas labvēļu pasākums 20.martā bateriju uzlādēšanai.  Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! Vairāk informācijas 256. intervijas lapā.

    1h 51m
  5. MAR 3

    #254 Kad ar mūsu interesēm manipulē – domāšanas skaidrība kā aizsardzība. Profesors JURĢIS ŠĶILTERS

    Pētījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pēc māņticības līmeņa drīzāk atgādina Filipīnas un pat Krieviju, nevis savus Baltijas kaimiņus. Tas nozīmē ne tikai ticību sliktām zīmēm, pareģojumiem un šarlatāniem, bet arī paaugstinātu risku uzķerties uz sazvērestības teorijām, pseidozinātni un politiskām manipulācijām. Rezultātā iegūstam apdraudētu demokrātiju un iedzīvotāju labklājības līmeni, it īpaši – ilgtermiņā. Kritiskā un zinātniskā domāšana, kas labklājības veicināšanai būtu jāapgūst tāpat kā lasītprasme, joprojām netiek mācīta pietiekami konsekventi. Skolās un sabiedriskajā telpā trūkst skaidru risinājumu, kā cilvēkiem spēt atšķirt faktus no “pasaciņām” un pierādījumus no viedokļiem. Rezultātā Latvijā ir liela sabiedrības daļa, kuru viegli sarīdīt, iebaidīt un manipulēt ar vienkāršotiem, emocionāliem stāstiem, kas piespēlē nelietīgu personu un sistēmu interesēm. Jurģis Šķilters ir kognitīvo zinātņu profesors, Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs ar zinātniskiem darbiem par uztveri, domāšanu un to, kā mūsu smadzenes būvē realitātes “attēlu”. Viņš pēta, kā rodas uztveres ilūzijas. Šajā sarunā profesors stāsta, kā māņticība padara mūs manipulējamus un apdraud sabiedrības ilgtspēju, un, galvenais, ko katrs no mums var darīt, lai stiprinātu savu kritisko domāšanu, nezaudējot cilvēcību. Tā nav saruna par to, “cik viss ir slikti”, bet par to, kā nebūt vientiešiem, kļūt iekšēji brīvākiem un prasmīgākiem pasaulē, kurā mūs mēģina izmantot. Šī ir otrā saruna ar profesoru Šķilteru. Pirmā bija 245.epziodē: kāpēc pieņemam lēmumus, kas mums kaitē, un kā to mainīt. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00:00 – Kāpēc latviešu māņticība ir šīs sarunas uzmanības centrā 00:02:22 – Māņticības saknes: nedrošā pasaulē mēs meklējam vienkāršus skaidrojumus 00:05:17 – Ko māņticība dod cilvēkam un ko tā atņem sabiedrībai 00:13:58 – Māņticīga sabiedrība ir viegli polarizējama sabiedrība. Kāpēc tas ir bīstami 00:24:53 – Mēs mīlam vienkāršus stāstus, un kā tas mums iegriež 00:35:11 – Kā domāt zinātniski: pārbaudāmība, elastīgums un gatavība mainīt viedokli 00:46:01 – Kad māņticība pāraug fanātismā: kā sabiedrība kļūst bīstami polarizēta 00:50:00 – Difterija 2024. gadā: ko nozīmē, kad viedokļu līderis pārspēj zinātnieku 00:53:10 – Stambulas konvencija, kad politiķi izmanto cilvēku sāpes kā āķi balsu vākšanai 01:03:59 – Zinātnes komunikācijas problēma: kāpēc zinātnieks un māņticīgais viens otru nedzird 01:06:23 – Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu 01:15:54 – Katrai problēmai ir vārds un uzvārds. Zinātnieku atbildība publiski saukt lietas īstajos vārdos 01:22:33 – Cilvēciskais pār ideoloģisko. Ko katrs no mums var darīt jau šodien

    1h 30m
  6. FEB 23

    #254 Par attiecību robežām, kas vieno, nevis šķeļ. Komunikācijas eksperts EDMUNDS APSALONS

    Šajā sarunā ar komunikācijas ekspertu, filozofijas doktoru, sabiedrisko mediju ombudu un grāmatu autoru Edmundu Apsalonu runājam par robežām dažādās attiecībās pavisam citādāk nekā ierasts. Teju visi esam dzirdējuši, ka robežas ir svarīgas. Bet ko darīt, ja cilvēks gadiem nav pieradis vilkt robežas? Kā pateikt "nē" tā, lai otra puse to saprot un pieņem, nevis uztver kā uzbrukumu? Un vai stingrās robežas, kuras mēs tik rūpīgi definējam, tiešām mūs aizsargā? Edmunds Apsalons skaidro, kāpēc fiksētas, uz visiem laikiem novilktas robežas iznīcina attiecības, un piedāvā skatīties uz tām kā uz kaut ko dinamisku - kas mainās. Mēs runājam par komunikācijas "spēlēm" un to noteikumiem, par pozīcijām attiecībās, par to, kāpēc pārpratumi ir komunikācijas norma, un kā tos pārvarēt. Par to, kāpēc mēs baidāmies iedziļināties pretējā viedoklī, kāpēc īstermiņā manipulācija šķiet efektīvāka par atklātu sarunu, un par argumentiem, kas neko nepierāda, bet kurus mēs izmantojam kā pierādījumus. Šī ir saruna par to, kā pārdefinēt sevi katrā situācijā, kā atrast kopīgo ar otru cilvēku un kā spēt runāt par izmaiņām tā, lai otra puse tās saprastu un pieņemtu. Un par to, ka mēs esam jauni tik ilgi, kamēr spējam mācīties. Bet ko nozīmē mācīties? Mācīties nozīmē mainīties. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 IevadS 04:51 Ko dara sabiedrisko mediju ombuds un kādas robežas medijiem tiek pārkāptas 13:17 Mēs gribam novilkt robežas, kas būtu derīgas uz visiem laikiem,  bet tas nedarbojas 21:32 Manipulētā "jūs" forma, kad cilvēks turas pie distancētām, formālām attiecībām 26:14 Par pozīcijām attiecībās - kas ir augšā, kas apakšā, un kā tās mainās sarunas laikā 30:56 Kāpēc mēs baidāmies no personiskās saskarsmes un nezinām "noteikumus" 33:11 Par spēles noteikumiem komunikācijā - futbols vai regbijs? Kā mēs neapzināti vienojamies par noteikumiem. 33:28 Kā pieņēmumi - ko tu domā par mani, ko es domāju par tevi ietekmē sarunas veiksmību 40:38 "Komunikācijā mēs vairāk pārprotam nekā saprotam" 44:59 Kāpēc mēs nevēlamies saprast citu viedokli 51:22 Ar kādiem noteikumiem mēs nākam uz sarunu attiecībās un kā tie veidojas 58:58 Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu 1:01:09 Praktisks piemērs - padotais, kas saka "nē" papildu darbam. 01:06:21 Par tradīcijas argumentu, autoritātes argumentu un konsensa argumentu 01:10:04 Viedokļi nav pierādāmi, bet mēs gribam pierādīt, ka mūsu viedoklis ir patiess 01:13:07 Nevaram vienkārši mainīt noteikumus, nebrīdinot 01:17:48 Vai es dzīvoju dzīvi, spēlējot spēli, kuru es gribu spēlēt? 01:22:13 Veselīgu attiecību pazīme ir dinamika pozīcijās, nevis ieciklēšanās uz vienu modeli 01:25:16 Runāt atklāti vai manipulēt. Kāda saruna ir bīstamāka 01:32:22 Dzīves kvalitāte ir jautājums par to, kas mums ir svarīgs šeit un tagad 01:38:01 Par mentālo novecošanu - mēs esam jauni, kamēr spējam mācīties, tātad - mainīties 01:46:29 Mēs visu laiku varam pārprast un ka situācijas ir sarežģītākas, nekā šķi

    1h 51m
  7. FEB 16

    #253 Kāpēc, pat ja zinām, ko gribam, tomēr nedarām? - DR. SANDRA VESTERMANE

    "Es zinu, kas man jādara. Pat gribu to darīt. Bet vienkārši nevaru saņemties." Pazīstama situācija? Tad noderēs šī saruna ar Dr. Sandru Vestermani- ārsti, neiroloģi un kognitīvo neirozinātņu maģistri. Daktere parāda: - kāpēc mēs tā vietā, lai rakstītu svarīgu projektu, pēkšņi metamies mazgāt logus (vai kārtot skapjus, vai uzkopt visu māju); - kāpēc ar gadiem kļūst arvien grūtāk saņemties, lai gan mērķi ir skaidri un vēlme ir īsta; - un kā atšķirt, vai tas, ko tu sauc par slinkumu, patiesībā ir nogurums, motivācijas traucējumi vai depresija. Dr. Vestermane runā bez izskaistinājumiem par to, kāpēc smadzenes mūs bremzē ceļā uz mērķi pat tad, kad mums viss ir - zināšanas, prasmes, iespējas. Te nav uzsauciena: "Saņemies un pacenties!" Viņa dalās arī ar savu ikdienu - kā sevi "apmāna" un piedabū darīt lietas, uz kurām grūti saņemties. Tu uzzināsi, kā sevis pazīšana ir atslēga tam, lai sevi motivētu (un kāpēc burkāna vai pātagas metode uz visiem nestrādā), kad ir laiks meklēt profesionālu palīdzību, un kā mūsu ekrānu paradumi var būt viens no iemesliem, kāpēc mums vairs nekas nepatīk un īsti neinteresē. Ja mokies ar nebeidzamu nogurumu, kam īsti nav izskaidrojuma, ja tu dari darbu, kurā neredzi jēgu, vai ja tev vienkārši ir sajūta, ka agrāk viss bija vieglāk, tad šī saruna palīdzēs saprast, kas ar tevi notiek. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00 - Ievads 00:02 - Kāpēc mums jārunā par slinkumu, nogurumu un motivācijas traucējumiem? 05:50 - Kāpēc smadzenes bremzē mūs ceļā uz mērķi (pat ja mērķis ir skaidrs) 10:00 - "Es gribu, es zinu kas jādara, bet es nedaru" - motivācijas paradokss 13:30 - Izdegšana un vēlme mainīt profesiju - kāpēc tā uzrādas ap 30+? 19:50 - "Tu esi noguris no datora klabināšanas?" - par intelektuālo nogurumu 26:30 - Garlaicība arī ir stress 32:10 - Slinkums nav īsti slinkums 37:30 - "Gudrs, bet slinks" pieaugušā vecumā 42:20 - Pašmotivācija - vienīgais instruments, kas strādā ilgtermiņā 52:00 - "Man nav motivācijas" un "Man nav spēka" - kā atšķirt? 55:42 - Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu 1:02:30 - Cilvēku pārslodze - kad sociālā mijiedarbība nogurdina 01:06:30 - Ko darīt, ja nevari saņemties? Diagnostika un pirmie soļi 01:12:40 - Praktiski risinājumi: testi, psihologs, psihiatrs, karjeras konsultants 01:15:00 - Kāpēc vīrieši biežāk lieto alkoholu, bet sievietes - antidepresantus 01:19:00 - Vai tu redzi jēgu tam, ko dari? 01:24:40 - "Motivācija seko rīcībai, nevis otrādi". Kāpēc nestrādā pieeja - sēdēt un gaidīt 01:29:30 - Ģeopolitiskā letarģija - "kāpēc sākt, ja viss var beidzies?"

    1h 34m
  8. FEB 9

    #252 Kad vīrietis beidzot saka “man ir grūti”, ko darīt tālāk? Psihoterapeits Dr ARTŪRS MIKSONS

    Vīrieši labāk apspriedīs, kādas gumijas riepas izvēlēties savam auto, nekā runās par tēmām, kuras liek viņiem palikt nomodā. Bet kas notiek, kad veiksmīgs vīrietis ar labu darbu, ģimeni un it kā sakārtotu dzīvi pēkšņi attopas, ka iekšēji ir tukšs? Šajā sarunā psihoterapeits Dr. Artūrs Miksons atklāj, kāpēc daudziem vīriešiem fiziskie simptomi – muguras sāpes, temperatūra, izdegšana – ir vienīgais veids, kā viņi spēj pateikt "man ir grūti". Un kāpēc pēc vienas neveiksmīgas atklāšanās partnerei vai draugam vīrietis var noslēgties uz gadiem. Šī nav saruna par vainīgo meklēšanu vai par to, ka "vīrieši ir vāji". Tā ir saruna par to, kā bērnībā izveidojušies aizsardzības mehānismi – vainas izjūta, bailes no savas agresijas, nespēja novilkt robežas – liek vīriešiem dedzināt sevi, līdz viņi vai nu izdeg pilnībā, vai nonāk pie atkarībām. Dr Miksons skaidro, kā atpazīt šos signālus, ko darīt, ja blakus ir cilvēks, kurš cieš, bet to nepateiks, un, svarīgākais, kā mainīt situāciju, ja pats esi tajā nonācis. Citas intervijas ar dakteri Miksonu atradīsi 252. sarunas lapā. Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt. Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei! SARUNAS PIETURPUNKTI: 00:00:00 – Ievads 00:03:00 – Atskats uz tēmu par vīriešu slēpto depresiju 00:06:00 – Kāpēc sievietes bieži grib “salabot” vīrus, bet vīrieši paši nerīkojas? 00:08:30 – Ārēji veiksmīga dzīve ne vienmēr nozīmē iekšēju piepildījumu? 00:10:20 – Kā bērnības pieredze veido dzīves scenārijus un attiecību modeļus. 00:12:10 – Terapijas mērķis nav atrast vainīgo, bet saprast, kā esam iemācījušies dzīvot. 00:15:30 – Kā bērnības pieredze ietekmē vīrieša pašvērtējumu un attiecības ar vīrieša tēlu. 00:18:15 – Bailes no savas agresijas un nespēja novilkt robežas. 00:23:15 – Vainas izjūta kā aizsardzības mehānisms, kuru nevar vienkārši “nogriezt”. 00:29:00 – Vīrietis pēc vienas neveiksmīgas atklāšanās var noslēgties vēl vairāk. 00:33:30 – Par progresu terapijā, kas no malas var šķist “nekas īpašs”. 00:37:00 – Vīriešu dalīšanās par alkohola atkarību – kas tur bija tik spēcīgi. 00:41:10 – Darbaholisms un izdegšana kā paškaitējuma forma. 00:49:30 – Par tēviem un vīriešu veselību, atklājot dziļākas problēmas. 00:55:30 – Atkarība kā mēģinājums tikt galā ar sāpēm. 00:58:00 – Fiziskie simptomi var būt vienīgais veids, kā vīrietis spēj pateikt: “man ir grūti”. 00:59:35 – Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu 01:09:00 – Pieņemt atzinību ir jāmācās – arī tas ir emocionāls treniņš. 01:18:45 – Instagram realitāte un tās ietekme uz pašvērtējumu. 01:23:00 – Ko mēs patiesībā meklējam, kad dzenamies pēc “taisnības” vai “sasniegumiem”? 01:29:00 – “Es nezinu” – kā šī frāze var kļūt par sākumu īstām pārmaiņām. 01:33:00 – Kāpēc ir svarīgi dzirdēt, ka arī terapeitam ir līdzīgas sajūtas. 01:41:00 – Ko darīt, ja vēl neesi gatavs runāt ar terapeitu? Mazie soļi, kas palīdz sākt.

    1h 49m

Ratings & Reviews

5
out of 5
4 Ratings

About

Sarunas par prasmēm, kas uzlabo dzīves kvalitāti.

You Might Also Like