Ģimenes studija

Latvijas Radio 1

Daudzi teiks, ka ģimene ir pats svarīgākais mūsu dzīvē. Lai steidzīgajā ikdienā par to neaizmirstu, piedāvājam pavadīt stundu "Ģimenes studijā", tiecoties kļūt zinošāki, radošāki un viens otram tuvāki.

  1. VOR 1 TAG

    Vārdu salikumu brīvais laiks nepazīst. Ciemojamies pie Polinsku ģimenes Rīgā

    Šoreiz ciemojamies pie Polinsku ģimenes Rīgā, Pārdaugavā. Velga Polinska ir valodniece, mūziķe, arī viena no biedrības "Dauna sindroms Latvija" dibinātājām. Kopā ar vīru Lauri viņi audzina divus bērnus, Austru un Madaru. Velga joko, apjomīgais vaļasprieks – vadīt biedrību, rīkot aktivitātes un censties lauzt sabiedrības stereotipus – aizsācies, ģimenē ienākot Madaram. Madars ir aktīvs un draudzīgs 11 gadus vecs puisis ar papildus 21. hromosomu.  Polinsku ģimene atzīst, ka nemaz īsti nezina, ko nozīmē vārdu salikums brīvais laiks, jo visi aizņemti katrs savos darbos, pienākumos un nodarbēs, taču kopā viņiem patīk gan paceļot, gan aiziet kādā pārgājienā.  Uz kopīgu tikšanos Polinsku ģimeni Ģimenes studija aicināja jau vairākkārt, taču allaž kādi apstākļi tam stājās ceļā. Piemēram, savdabīgs ir stāsts par to, kā viņa pirms vairākiem gadiem tikuši pie sava īpašuma Pārdaugavā un pēcāk piedzīvojuši tajā ugunsnelaimi. Tagad tiekamies, kā viņi paši saka, garāžiņā, kas patiesībā ir neliela, omulīga māja. -- 21. martā pasaulē un arī Latvijā atzīmējam Dauna sindroma diena - pirms 14 gadiem to aizsāka ANO, apliecinot, ka Dauna sindroms eksistē visā pasaulē, un uzsverot, ka iekļaujoša vide ir katra cilvēka pamattiesības. Latvijā Dauna sindroma biedrības vilcējspēks ir Velga Polinska.  Jau ceturto gadu pēc kārtas 21.martā, kad atzīmējam Pasaules Dauna sindroma dienu, kāds latviešu mūziķis vai grupa tam par godu laiž klajā īpašu dziesmu. Šogad tā ir grupas „Latvian Voices” un komponistes Lauras Jēkabsones radīta kompozīcija „Mums pieder šodiena”.

    49 Min.

  2. VOR 2 TAGEN

    Kas par seksuālo audzināšanu būtu jāmāca skolās? Pētnieki iesaka, nozare iebilst

    Latvijas Universitātes pētnieki izstrādājuši ieteikumus, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem, tomēr nozarē strādājošie pret tiem ir kritiski. Kāpēc jauniešu seksuālā veselība ir tik "karsts kartupelis" un kas par seksuālo audzināšanu būtu jāmāca skolās? Ģimenes studijā diskute bērnu un pusaudžu ginekoloģe Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Lāsma Līdaka, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta direktore, asociētaja profesore Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedrā Anda Ķīvīte-Urtāne, kā arī organizācijas "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle. Uz sarunu bija aicināts arī viens no nesen prezentētā pētījuma "Ģimenes veidošanas vērtībās balstīta tikumiskās dzimumaudzināšanas veicināšana Latvijas izglītības sistēmā" autoriem, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks Manuels Fernandess, taču viņš atteicās studijā diskutēt ar uzaicinātajām viešņām, jo piedalās sarunās, kurās iespējama cieņpilna komunikācija.  Kaut arī teorētiski izglītība par seksuālo un reproduktīvo veselību ir iekļauta obligātajā skolu mācību programmā, tomēr ekspertu viedoklis - tā ir fragmentāra un jauniešiem nesniedz pietiekamas zināšanas. Par to liecina gan salīdzinoši liels grūtniecību skaits pusaudžu vecumā, gan jauniešu augstā inficēšanās ar HIV AIDS un citām seksuāli transmisīvām slimībām.  Ir bijuši vairāki mēģinājumi piedāvāt papildus mācību materiālus, lai skolotāji jēgpilnāk varētu ar saviem audzēkņiem runāt par šiem jautājumiem, tomēr vienmēr tas izraisījis diskusijas un kritiku. Šobrīd nozarē strādājošie aktīvi iebilst Latvijas Universitātes pētnieku izstrādātajiem ieteikumiem, kā skolās runāt par seksuālās veselības jautājumiem. "Skolā 2030" ietvarā dzimumaudzināšana nav atsevišķs priekšmets, bet to var apgūt dabaszinātņu, arī veselības un fiziskās aktivitātes mācību jomā. Kā informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras speciālisti, valsts pamatizglītības standarts nosaka, ka, beidzot 9. klasi, skolēns ievēro personīgo higiēnu, skaidro ar reproduktīvo veselību saistītu infekciju izplatīšanos un profilakses nozīmi, skaidro cilvēka attīstības ciklu un faktorus, kas to ietekmē, analizē rīcību reproduktīvās veselības jomā. Proti, dzimumdzīves atlikšana, kontracepcijas nozīme.

    53 Min.

  3. VOR 3 TAGEN

    Cik lielā mērā skolēni un jaunieši iesaistās diskusijās par izglītības kvalitāti?

    Jaunā paaudze ir inovāciju un pārmaiņu nesēji, bet vai jauniešu balsis tiek sadzirdētas, veidojot izglītības politiku kā valsts, tā skolas mērogā? Vai jaunieši gatavi tikai izteikt savu viedokli vai arī aktīvi rīkoties, lai viņu redzējums arī īstenotos? Ģimenes studijā diskutē Rīgas 64. vidusskolas skolniece Sandra Kirilova, Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas 11. klases skolēni Eduards Ločmelis un Kārlis Zikmanis, Rīgas Tehniskās universitātes 1. kursa studente, arī Jauniešu Saeimas dalībniece Sanija Bizika un Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas nodaļas vadītāja Randa Ķeņģe. Tieši sarunas dalībnieces Sandras Kirilovas iniciatīva portālā "Mana balss" par to, ka jauniešu organizācijas vajadzētu sistemātiski iesaistīt izglītības satura veidošanā valsts līmenī bija arī pamudinājums veidot šo raidījumu.

    52 Min.

  4. VOR 4 TAGEN

    Kā bērnu tiesības tiek īstenotas parādu piedziņas procesā?

    Kā bērnu tiesības tiek piemērotas parādu piedziņas procesā? Cik vienkārši ir piedzīt uzturlīdzekļus no vecāka, kurš izvairās no atbildības? Un kā nodrošināt saskarsmes tiesības, iesaistot jau tiesu izpildītājus? Ģimene studijā skaidro Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītājas Nataļja Bekasova un Katrīna Baltalksne.

    51 Min.

  5. VOR 5 TAGEN

    Vai skolotājs drīkst slimot un vai viņiem ir laiks parūpēties par sevi?

    Nesen saņēmām šādu ieteikumu: vajadzētu runāt par skolotāju veselību, pēdējā laikā birst kā pupas ar dažādām kaitēm. Daudz runā par labbūtību skolā, bet parasti bērnu kontekstā. Skolotājiem jātiek galā pašiem. Saruna par skolotāju labbūtību un to, kā to var ietekmēt attiecības ar kolēģiem, skolēniem un viņu vecākiem. Vai skolotājiem ir laiks rūpēties par sevi, lai nepazaudētos misijā palīdzēt citiem? Ģimenes studijā sarunājas skolotāja un veselībpratības trenere Dace Kravale, izaugsmes trenere, grāmatu autore Kristīne Vilcāne un Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore Elita Rītere.

    51 Min.

  6. 20. MÄRZ

    Sarežģījumos domās par risinājumu, ne šķiršanos. Pieredzē dalās Uva un Kaspars Segliņi

    Ģimenes studijā saruna ar Segliņu ģimeni. Uva un Kaspars stāsta, ka viņi ir jauna ģimene – apprecējušies pirms pieciem gadiem, bet abiem aiz muguras izirušu attiecību pieredze un abiem ir pieauguši bērni no iepriekšējām laulībām. Šoreiz viņi nolēmuši, ka arī sarežģītos brīžos meklēs risinājumus, nevis domās par šķiršanos. Tagad abi pašu spēkiem būvē savu māju laukos, mežā, lai aizejot pensijā, būtu vieta, kur dzīvot ciešā saskaņā ar dabu, un radīt šo vietu arī citiem, kuri vēlas kaut uz brīdi apturēt ikdienas skrējienu un rast dziļāku saķeri ar sevi pašu un apkārtējo pasauli.

    49 Min.

  7. 19. MÄRZ

    Starptautiskā bakalaurāta klases: kas tas ir un kāpēc tādu izglītību izvēlēties?

    Starptautiskais bakalaurāts ir starptautiski atzīta izglītības programma, kas vērsta uz kritiskās domāšanas, starpkultūru izpratnes un vispusīgas akadēmiskās attīstības veicināšanu. Tā paredzēta skolēniem pat no trīs līdz 19 gadu vecumam, tiek piedāvāta trīs dažādos līmeņos. Kas un kur no tā ir pieejams Latvijā? Kā kļūt par starptautiskā bakalaurāta audzēkni, kāds ir mācību process un ko ar šo diplomu var iesākt pēc tam, Ģimenes studijā vaicājam izglītības ekspertiem. Skaidro Jelgavas Spīdolas valsts ģimnāzijas direktores vietniece, starptautiskā bakalaurāta koordinatore Vineta Šrama, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas direktora vietnieks mācību darbā Jānis Zeimanis, Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis un Ogres tehnikuma Starptautisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Jasinska.

    50 Min.

  8. 18. MÄRZ

    Kāpēc mūsdienu bērniem ir sarežģītāk veidot draudzīgas attiecības ar vienaudžiem?

    Vai mūsdienās bērni un jaunieši draudzējas un veido attiecības ar vienaudžiem citādi nekā agrāk? Kas šajā ziņā mainījies un ko par to jāzina vecākiem? Ģimenes studijā analizē Pusaudžu resursu centra vadītāja, psihiatre Anete Masaļska, Rīgas 6. vidusskolas sākumskolas skolotāja un arī sertificēts koučs Kadrija Beirote, Rīgas 84. vidusskolas izglītības psiholoģe Evita Karpoviča.  Tikai katrs ceturtais jaunietis Latvijā atzīst, ka viņa draugi ir cilvēki, ar kuriem viņš var būt patiess. Ar kuriem var klusēt bez neveiklības un dalīties gan bailēs, gan priekos, zinot, ka tiks pieņemts, atbalstīts un draugs paliks līdzās arī tad, kad nav viegli. Vairāk nekā puse jauniešu atzīst, ka mēdz justies vientuļi, pat ja regulāri sazinās ar saviem draugiem internetā. Šādu ainu atklāj aptauja, ko veikuši klašu saliedēšanās festivāla "Čē Čē čempionāts" organizatori. Vai ir pamats šo uzskatīt par "distancēto paaudzi", kas ir tehnoloģiju savienota, bet vienlaikus vientuļa, un, ja tā, kāpēc mūsdienās bērniem un jauniešiem ir grūtāk izveidot attiecības ar vienaudžiem?

    51 Min.
Alle anzeigen (515)

Info

Daudzi teiks, ka ģimene ir pats svarīgākais mūsu dzīvē. Lai steidzīgajā ikdienā par to neaizmirstu, piedāvājam pavadīt stundu "Ģimenes studijā", tiecoties kļūt zinošāki, radošāki un viens otram tuvāki.

Informationen

  • Erstellt von
    Latvijas Radio 1
  • Jahre aktiv
    2017 - 2026
  • Folgen
    515
  • Bewertung
    Unbedenklich
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Sendungswebsite
    Ģimenes studija

Das gefällt dir vielleicht auch