Atvērtie faili

Latvijas Radio 1

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

  1. 20時間前

    #241 “Riga Waterfront” projekta dēļ domē grib mazināt vēsturiskā centra aizsardzības zonu

    „Riga Waterfront” projekts, kuru Andrejsalā attīsta uz ekskluzīviem zemes gabaliem, nākamo 13 gadu laikā galvaspilsētā izmainīs Vecrīgas izskatu. Tās siluetā blakus baznīcas torņiem vietu ieņems jaunas augstceltnes. Ar lielām pārmaiņām jau nākas saskarties cilvēkiem, kuri mitinās dzīvojamā ēkā tieši blakus šī projekta būvlaukumam. Guntars Ruņģis, Andrejostas ielas 22. nama iedzīvotājs: “Rīga Waterfront” [..] jau [no] visiem īpašniekiem nopirkuši šo zemi, tur tālāk tepat aiz mājas. Un mums jau sāk tādu brīdinājuma signālu dot.” Mājā šobrīd palikuši vien daži iedzīvotāji, bet vairākums dzīvokļu, kuros iepriekš bija kaimiņi, tagad stāv tukši, jo ir izpirkti. Uzņēmums, kam tie pieder, noliedz saistību ar „Riga Waterfront” projektu. Arī jaunajam ēkas apsaimniekotājam ar to neesot nekāda sakara. Igors Plūme, uzņēmuma "SJ Real Estate" prokūrists: „Norādām, ka pārvaldnieks savu saimniecisko darbību veic stingri saskaņā ar normatīvo regulējumu.” “Waterfront” projekta dēļ pašvaldības atbildīgās komitejas deputāts jau mudina pārdomāt, vai nebūtu jāmaina Rīgas vēsturiskā centra aizsargzona. Edgars Bergholcs, Rīgas domes deputāts, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs: „Viens ir tas, to buferzonu, man liekas, ka vajadzētu spēcīgi samazināt.” Vai "Riga Waterfront" projekta dēļ varētu samazināt Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonu, apdraudot Rīgas palikšanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā? To pētām Atvērto failu pusstundā. Epizode ir turpinājums raidījumam par šo tematu, kas skanēja 2025. gada oktobrī.

    32分

  2. 4月2日

    #240 Vai tiešām vilku populācija Latvijā savairojusies tādos apmēros, ka kļuvusi bīstama?

    Pēdējo mēnešu laikā sociālo tīklu vidē arvien biežāk apspriež vilkus. Novērošanas kameru ieraksti fiksē vilku pārvietošanos dzīvojamo māju tuvumā. Internetā izplata arī dažādus attēlus ar vilku nodarītiem postījumiem. Juris Buškevics, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: “Šie uzbrukumi gadu no gada atkārtojas mājlopiem, suņiem. Tas nav pieļaujams, ka šādi uzbrukumi ir.” Vilku medību sezonai būtu jānoslēdzas marta beigās, bet kvotas, cik daudz vilkus ir atļauts nomedīt, jau izpildīja janvāra vidū. Lauksaimnieki, kas audzē mājlopus, vēlas, lai vilkus var medīt ilgāk, taču dzīvnieku aizsardzības organizācijas tam iebilst. Astrīda Notte, biedrības "Latvijas ainavas" vadītāja: “Astoņarpus mēnešus atļaut medīt sugu, pakļaut to tik milzīgam izšaušanas spiedienam – tas nav normāli! Neviena valsts to neatļaujas, izņemot Latviju un Balkānu valstis, kas tā dara.” Kaut arī vilku monitoringa dati neliecina, ka vilku skaits ir strauji pieaudzis, diskusijai par radikālām izmaiņām vilku medību regulējumā ir atvērta par jomu atbildīgā valsts iestāde. Valters Lūsis, Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs: “Pie esošā resursa es teiktu, ka varētu samazināt vilku medību sezonu, bet neierobežot apjomu. Medīt nelimitēti – tā kā stirnas vai mežacūkas šobrīd.” Vai tiešām vilku populācija Latvijā ir savairojusies tādos apmēros, ka kļuvusi bīstama? To “Atvērtu failu” pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

    29分

  3. 3月26日

    #239 Vai obligātās vardarbības mazināšanas programmas Latvijas skolās būs tikai ķeksītim?

    Latvijā gandrīz katrs trešais skolēns mācību iestādē ir saskāries ar vardarbību. Tas ir augstāks rādītājs nekā vidēji Eiropas Savienības un daudzās citās valstīs. Ģirts Cēlājs, liepājnieks, skolnieces tētis: „Spļaušana, grūstīšana, apvainojumi, “body shamings” [ķermeņa kaunināšana].” Lai ar to cīnītos, no nākamā mācību gada skolām obligāti jāievieš kāda labbūtības veicināšanas vai vardarbības mazināšanas programma. Ivans Jānis Mihailovs, IKVD Kvalitātes nodrošināšanas departamenta direktora vietnieks: „Ministrijai ir jārespektē skolas autonomija, un nevienai skolai tieši un direktīvi nevar ieteikt, ka, lūdzu, ņemiet vienu vai otru programmu!” Eksperti ir vienisprātis – tas nebūs brīnumlīdzeklis. Svarīgi ir ne tikai ieviest instrumentus, bet arī tos reāli izmantot. Mārtiņš Roberts Stabiņģis, Pusaudžu resursu centra klīniskais un veselības psihologs: „Mēs varam iedot jebkādus rīkus, ielikt tos šķūnītī un tie tur stāvēs 20 gadus. Kāds no tā ir labums?” Vai obligātās vardarbības mazināšanas programmas Latvijas skolās kļūs tikai par ķeksīti, vai arī dos reālu efektu? To pētām Atvērto failu pusstundā. Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

    33分

  4. 3月19日

    #238 Atlaistie “Latvijas Valsts meži” valdes locekļi bez konkursa tiek LVM direktora amatā

    Lai iegūtu vairāk naudas valsts budžetā, valdība arvien lielāku uzmanību pievērš valsts kapitālsabiedrībām. Mazināt izdevumus un palielināt ienākumus, ko tālāk iemaksāt valsts budžetā, tā prasa arī no valstij piederošā uzņēmuma “Latvijas Valsts meži” (LVM). Tas atlaida vairākus desmitus darbinieku, taču jaunos direktoru amatos bez konkursa iecēla trīs cilvēkus, kuri iepriekš strādāja valdē un padomē. Mārtiņš Līdums, LVM padomes priekšsēdētāja vietnieks: “Šie augstās raudzes profesionāļi pauda gatavību turpināt darbu uzņēmumā savu kompetenču ietvaros, bet citā statusā, par ko mēs esam priecīgi.” Augsto amatu dalīšanai iebilst liela daļa zemāka līmeņa darbinieku. Sasteigtās reformas rezultātā uzņēmumā tagad ir divas arodbiedrības. Vienai ir netieša saikne ar vadību, kamēr otrai – neatkarīgai arodorganizācijai, kompānijas administrācija liek šķēršļus. Dace Rumpe, Latvijas Meža nozares arodbiedrības biedre un šīs organizācijas vadītāja LVM: “Par vainīgu nelojālu vai pat kaitniecisku uzņēmumam tiek padarīts tas, kurš mēģina norādīt uz problēmu pastāvēšanu!” Vai neatkarīgas arodbiedrības ierobežošana un vienlaikus direktoru amatu dalīšana vadībai pietuvinātām personām vienā no lielākajiem valstij piederošajiem uzņēmumiem atbilst labas pārvaldības principiem? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā. Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

    31分

  5. 3月12日

    #237 Bērni redzes skrīninga strīdos: vai aprūpes resursus tērē viņu labākajās interesēs?

    Latvijā bērniem līdz septiņu gadu vecumam vairākas reizes profilaktiski jāpārbauda redze. Par valsts finansējumu to drīkst darīt tikai acu ārsti. Ainis Dzalbs, ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis: „Rindas pie acu ārstiem parasti, ar ko mēs rēķināmies, ir seši līdz deviņi mēneši.” Optometristi – veselības aprūpes speciālisti, kuri pārbauda un koriģē redzi, jau ilgstoši saka, ka bērnu redzes skrīningu var veikt arī viņi. Tas valstij izmaksātu lētāk, un bērni uz pārbaudēm tiktu ātrāk. Taču acu ārsti tam nepiekrīt – galvenais iemesls rindām esot naudas trūkums. Juris Vanags, Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs: „Acu ārstu resurss totāli pilnīgi pietiek.” Oficiālie dati rāda, ka bērnu redzes skrīninga aptvere Latvijā ir ļoti zema. Atbildīgā iestāde skaidro – daļa pārbaužu statistikā nemaz neparādās, jo tās noformē kā citus pakalpojumus. Linda Celmiņa-Ķeze, NVD Pakalpojumu attīstības nodaļas vadošā eksperte veselības aprūpes jautājumos: „Ja ārsts konstatē tur kaut kādas izmaiņas – plusus vai mīnusus redzē –, tad viņš var pārnest šo pacientu jau uz ārstniecības sadaļu un tur, sakodējot manipulācijas, nopelnīt vairāk.” Atvērto failu pusstundā pētām, vai Latvijas redzes aprūpes resursus patiešām izmanto bērnu labākajās interesēs?

    32分

  6. 3月5日

    #236 Latvijā nav vienota regulējuma bezpalīdzīgu senioru mehāniskai fiksācijai slimnīcās

    Aizvadītajos gados Latvijas slimnīcās nedaudz vairāk kā puse pacientu bija vecumā virs 60 gadiem. Lai saņemtu medicīnisku palīdzību, daļa no viņiem mūža nogalē vecuma nevarības dēļ var nonākt slimnīcā bezpalīdzīgā stāvoklī. Taču ārstniecības iestādē viņus var mehāniski fiksēt jeb piesiet pie gultas, par ko ceļ trauksmi pacientu tuvinieki.  Marga, meita bijušajai pacientei Vidzemes slimnīcā: “Un tad man tika pateikts tā: “Nu, ko tad jūs domājat, jūs gribat, lai viņi krīt un lauž locekļus?”” Lai arī statistikā sūdzības par mehānisku fiksāciju parādās reti, pēdējo divu gadu laikā to piedzīvoja divi pacienti vienā no Latvijas slimnīcām. Ineta Rezevska, Tiesībsarga biroja Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja: “Bet es gribu atkal teikt, ka tas, ka nav sūdzību nenozīmē, ka tādi pārkāpumi netiek pieļauti.” Spēkā esošās instrukcijas un vadlīnijas noteic, ka fiksācija ir stingri regulēta, bet šādi bieži fiksē tieši bezpalīdzīgus pacientus, kuru tuvinieki par notikušo uzzina tikai ieraugot siksnas ap rokām. Uģis Muskovs, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs: “Mēs pacientus nefiksējam, bet ierobežojam nedaudz viņa kustības.” Vai Latvijā šobrīd ir sakārtota sistēma, kas nosaka gadījumus, kad bezpalīdzīgus pacientus vecuma nevarības dēļ var mehāniski fiksēt jeb piesiet pie gultas? To pētām Atvērto failu pusstundā.

    28分

  7. 2月26日

    #235 Kādēļ Krievijas armija ar Latvijas firmu starpniecību tika pie radio tilta antenām?

    Jau ceturto gadu karadarbībā Ukrainā uzbrukumos galvenokārt izmanto bezpilota lidaparātus. Tas nozīmē, ka aizvien vairāk dažādas sakaru ierīces, kas pēc būtības ir civilās preces, kļūst par daļu no kara infrastruktūras. Modris Kairišs, majors, Autonomo sistēmu kompetences centra vadītājs: „Šobrīd kaut kādi 80 % no zaudējumiem tiek nodarīti ar droniem. Abās pusēs cilvēki sēž pagrabos, mājās zem zemes un viens uz otra lidina dronus.” Lai droni lidotu un trāpītu, nepieciešams stabils interneta savienojums. Aleksandrs, Ukrainas pusē karojošs brīvprātīgais no Latvijas ar segvārdu NATO: „Tev jānonāk līdz tādai signāla kvalitātei, kuru mazāk slāpē.” To var nodrošināt ar radio tilta antenām, kuras pa tiešo un caur trešajām valstīm eksportēt uz Krieviju ir aizliegts. Taču krievu armija frontē izmanto radio tilta antenas, kuras ražo ASV uzņēmums “Ubiquiti”. Krievu okupantu rokās šīs ierīces nonākušas caur trešajām valstīm, uz kurām tās reeksportēja arī divi Latvijas uzņēmumi. Igors Dekterjovs, SIA "Getic" īpašnieks un valdes loceklis: „Kā jūs domājat, kāda mums ir iespēja pārbaudīt gala lietotāju? Es varu šeit Latvijā pārdot antenas un pēc tam tās būs Krievijā.” Kādēļ ar Latvijas un arī citu valstu uzņēmumu starpniecību Krievijas armija varēja tikt pie radio tilta antenām, kuras izmanto dronu uzbrukumos Ukrainā? To pētām Atvērto failu pusstundā. Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

    30分

  8. 2月19日

    #234 Nejedzīgā birokrātija: kāpēc kavējas valdības pērn solītā birokrātijas mazināšana?

    Premjeres Evikas Siliņas valdība pirms gada solīja par ceturto daļu samazināt birokrātiju. Lai gan nevienam nav īsti skaidrs, kas šim skaitlim ir atskaites punkts, tāds rezultāts ne tuvu nav sasniegts. Dažādas ikdienas formalitātes turpina iedzīvotājiem apgrūtināt darbu. Sandis Voldiņš, valsts SIA „Latvijas Nacionālā opera un balets” valdes priekšsēdētājs: “Nu, tas tiešām ir izmisums. Tas nav normāli, kā tas šobrīd notiek!” Valsts pārvalde ir apņēmusies uz iedzīvotāju iesniegumiem atbildēt desmit dienās, mazāka birokrātija būvniecībā, Valsts ieņēmumu dienests samazinājis darbinieku skaitu. Šāds ir bijis vēstījums skaļākajiem virsrakstiem birokrātijas mazināšanas procesā. Taču uzņēmēji grib asākas reformas. Arnis Kaktiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors: „Kāpēc tas viss ir? Tāpēc, lai ģenerētu preses relīzes un attiecīgi mediji varētu teikt: “Lūk, lūk, kā valsts pārvalde varonīgi cīnās ar birokrātiju!”” Birokrātiskās valsts iepirkumu sistēmas reforma ir iestrēgusi Saeimā. Uzņēmēji ir satraukti, ka izmaiņas samazinās konkurenci un vairos korupciju. Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja: „Priekšlikums paver durvis tieši tai pelēkajai zonai, kad vispār mēs neuzzināsim – bija iepirkums vai nē?” Kāpēc kavējas valdības pērn publiski solītā birokrātijas mazināšana? To analizējam Atvērto failu pusstundā.

    28分
すべて見る（243）

番組について

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

情報

  • クリエイター
    Latvijas Radio 1
  • 配信期間
    20年 - 26年
  • エピソード
    243
  • 制限指定
    不適切な内容を含まない
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • 番組のWebサイト
    Atvērtie faili

その他のおすすめ