Pa ceļam ar Klasiku

Latvijas Radio 3 - Klasika

Aktuāla informācija par notikumiem kultūras jomā mijas ar pēcpusdienīgi uzskaņotu mūziku. Plkst. 17:15 ieskats ārzemju preses kultūras aktualitāšu lappusēs, plkst. 17:30 - "Neatliekama saruna" par kādu aktuālu notikumu Latvijas kultūras telpā.

  1. 1d ago

    Iveta Apkalna: Es runāju mūzikā caur tūkstoš ērģeļmēlēm

    Šajā sezonā pasaulslavenā ērģelniece Iveta Apkalna kļuvusi par Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra rezidējošo mākslinieci. Viņa atzīst – šāds statuss nozīmē daudz vairāk nekā piedalīšanās atsevišķos koncertos: tā ir ilgstoša radoša sadarbība un iespēja veidot kopīgus projektus ar sajūtu, ka satikšanās turpināsies. "Tā ir tāda iedzīvošanās un satuvināšanās vienam ar otru sadarbībā ar sajūtu, ka būs vēl. Nevis tā, ka esam kaut ko padarījuši un cerams, ka kādreiz atkal satiksimies, bet tā sajūta, ka patiešām būs vēl un jau pavisam drīz," saka māksliniece, piebilstot, ka sadarbība ar LNSO viņai ir "kā atgriešanās mājās gan tiešā, gan pārnestā nozīmē". Rezidences sezonā Iveta Apkalna kopā ar LNSO piedalīsies trijos projektos. Tuvākie koncerti ar pirmo koncertprogrammu, kurā pie diriģenta pults stāsies Latvijas publikas iemīļotais franču maestro Žans Klods Kazadesī – 8. oktobrī Rīgas Kongresu namā un 10. oktobrī – Latgales vēstniecībā "Gors". Skanēs Fransisa Pulenka Koncerts ērģelēm un Kamila Sensānsa Trešā simfonija. Par abiem darbiem Iveta Apkalna saka tā: "Šie skaņdarbi ir tie, kurus es varētu spēlēt nenogurstoši – ja ne katru dienu, tad katru nedēļu noteikti." Vaicāta, ar kādām sajūtām viņa gaida šos koncertus, ērģelniece neslēpj: "Es tos gaidu ar ļoti cieņpilnu attieksmi, pirmkārt jau domājot par maestro Kazadesī. Tik daudz par viņu dzirdēts, taču klātienē diemžēl neesmu piedzīvojusi nevienu viņa koncertu – protams, esmu klausījusies ierakstus. Ņemot vērā, ka programmā ir franču mūzika, tad ar franču maestro, kuram šī mūzika ir asinsritē un katrā sirdspukstā, atskaņot Pulenka un Sensānsa absolūtās ērģeļu klasikas pērles ir ļoti, ļoti pagodinoši."

  2. Sep 25

    "Jāļaujas jauno cilvēku mākslai!". Drīzumā - festivāls "Patriarha rudens"

    No 3. līdz 9. oktobrim Rīgā 17. reizi norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls "Patriarha rudens". Nedēļas garumā skatītājiem būs iespēja iepazīt teātra, laikmetīgās dejas, kino un performanču darbus, kā arī ielūkoties vēl tapšanas procesā esošās jaunrades skicēs. Par festivāla attīstību un šīgada programmu stāsta producente Kristīne Freiberga un horeogrāfe Sintija Skrabe. "Patriarha rudens" sākotnēji veidots kā platforma, kur plašākai publikai parādīt Latvijas Kultūras akadēmijas studentu darbus, kas studiju procesa laikā bieži paliek ārpus plašākas publikas redzesloka. "Šo 17 gadu laikā festivāls, protams, ir audzis un attīstījies. Šobrīd studentu darbus var redzēt arī ārpus festivāla, tāpēc galvenais fokuss ir pārvirzījies prom no vienkāršas darbu parādīšanas. Mēs to izmantojam kā platformu, kur augt, pilnveidoties, satikties un strādāt starpdisciplināri," stāsta Kristīne Freiberga. Šogad pirmo reizi programma veidota arī aicinot pašus studentus pieteikt savus darbus, tādējādi veicinot viņu pašiniciatīvu. Festivālā īpaša vieta atvēlēta arī jaunrades skiču vakariem, kuros skatītāji var sastapties ar vēl tikai topošiem darbiem. "Kad esi radījis kaut kādu mazāku gabaliņu, kas varbūt ir sēkla, kurai vēl nepieciešama augsne, pirmais skatītājs palīdz pārvarēt kaut kādu soli. Arī skatītāju klātbūtne ļauj darbam pēc tam virzīties citā virzienā," skaidro Sintija Skrabe. Šādu darbu tālāku attīstību veicina arī skatītāju un īpašas žūrijas sniegtā atgriezeniskā saite. Sintija festivālā šogad piedāvā savu maģistra darbu – laikmetīgās dejas izrādi "Karuselis", kuras centrā ir prieka tēma: "Man šis jautājums ir nācis līdzi jau piecus līdz septiņus gadus. Šodienas pasaulē, gan politiskajā, gan sociālajā vidē, šajā informācijas gūzmā un nereti arī negatīvismā – kur rast prieku, vēlmi vispār kaut ko turpināt?"  Izrādē karuselis kļūst par bērnības, kopā būšanas un prieka simbolu, vienlaikus skatītājam piedāvājot arī pavisam personiskas asociācijas. "Man ir svarīgi, kā jūtas skatītājs, jo beigu beigās šī izrāde nonāk pie viņa. Bet neatņemama sastāvdaļa ir arī mana sajūta par izrādi. Es kā mākslinieks pielieku savu stāstu, pieredzi, sajūtu un vēstījumu, ar ko vēlos padalīties," saka Sintija Skrabe. Viņasprāt, arī laikmetīgās dejas darbam ir svarīgi atrast saikni ar skatītāju, lai viņš varētu tajā ienākt caur sev pazīstamām asociācijām.

  3. Sep 2

    Atelpa un apzināta dzīves tempa palēnināšana teātra festivālā "Homo novus"

    Starptautiskais jaunā teātra festivāls "Homo Novus" šogad aicina skatītājus uz kultūras pieredzi, kurā nav nepieciešams visu paspēt – no 4. līdz 12. septembrim festivāla programma pievērsīsies dabai, vietējai videi, sadarbībai un pārmaiņām, tostarp vairākus darbus izvedot ārpus ierastajām teātra telpām. Festivāla mākslinieciskā vadītāja Santa Remere uzsver, ka šogad apzināti meklēts lēnāks temps un iespēja pārdomāt, kādu kultūru vēlamies radīt un piedzīvot.  Šogad "Homo Novus" īpašu uzmanību pievērš pieejamībai, vietējam kontekstam un sadarbībai starp Latvijas un ārvalstu māksliniekiem. Remere norāda, ka festivāls nevēlas tikai iepazīstināt Latvijas skatītājus ar ārvalstu mākslinieku darbiem, bet arī veidot dialogu starp dažādām pieredzēm. "Savienošanās, sarunāšanās un sadarbība," festivāla šīgada ieceri raksturo Remere. Viens no piemēriem ir darbs "Kā lietas beidzas", ko argentīniešu mūziķis Nauels Kano veido kopā ar režisoru un dramaturgu Jāni Balodi. Tā tapšana ilgusi vairākus gadus, un būtiska darba daļa ir Ķemeru daba, kuru mākslinieki pētījuši gan praktiski, gan domājot par cilvēka attiecībām ar pārmaiņām un zaudējumu. Jaunā darba sākumpunkts bijis jautājums par beigām – nāvi, zaudējumu, attiecību izbeigšanos un pārmaiņām dabā. Darba veidotāji šīs tēmas pētījuši arī kopā ar Baloža meitu, kura procesa sākumā bija deviņus gadus veca un pati mēģināja saprast, ko nozīmē "beigas". Pamazām radusies atziņa, ka beigas ne vienmēr nozīmē izzušanu – tās var būt arī pārtapšana par kaut ko citu. Kano atzīst, ka šī doma viņam kļuvusi īpaši personiska pēc mātes nāves šā gada martā. Divas nedēļas Ķemeros viņš pavadījis vienatnē, mēģinot zaudējuma pieredzi pārveidot radošā procesā. "Ja kaut kas beidzas, tās ne vienmēr ir beigas, nereti tā ir pārtapšana par kaut ko citu," viņš saka. Darba tapšanā savienojas Kano muzikālā pieredze ar Baloža saistību ar teātri un rakstniecību, kā arī Dienvidamerikas un Latvijas folkloras elementi. Izrādē netiek izmantota plaša scenogrāfija, elektronika vai gaismu efekti – nozīmīga loma ir mūziķa spēlētajam Dienvidamerikas instrumentam ronroko un pašai meža skaņu pasaulei.  Līdzīga pieeja sastopama arī darbā par Daugavu, kura tapšanā piedalījies rakstnieks Rvīns Varde. Izrādes “Upe. Stūris. Daugava” veidotāji upi pētījuši, ceļojot gar tās krastiem un tiekoties ar vietējiem cilvēkiem. Daugava darbā atveidota tekstilā kā vairāku metru garš mēroga modelis. Varde uzsver, ka tieši klātbūtne un sarunas ar cilvēkiem ļāvušas izvairīties no plakana, tikai teorētiska stāsta: “Viena lieta ir par to domāt teorētiski, un otra lieta ir tiešām sastapties ar visām tām krācēm un tiem stāstiem, un vietējiem cilvēkiem."

  4. Aug 20

    Ūdens zina vairāk, nekā mēs iedomājamies. Kultūrnotikums “Māras ezera balss. Dzīlēs”

    21. augustā Māras dīķa krastā norisināsies starpdisciplinārs kultūrnotikums “Māras ezera balss. Dzīlēs”, kurā satiksies mūzika, performance, deja un zinātne. Sarunā pasākuma producente Ieva Niedre stāsta par pirms vairākiem gadiem aizsāktās “Māras ezera balss” tradīcijas atgriešanos un ieceri šoreiz īpašu uzmanību pievērst ūdenim un tā nozīmei pilsētvidē. “Ūdens tuvums, kas Rīgas pilsētai ir tik unikāls, – mēs to izmantojam pārāk maz un nepietiekami,” uzsver Ieva Niedre. Šogad mākslas programma papildināta arī ar zinātnes dimensiju, sadarbojoties ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un aicinot iepazīt Māras dīķa ekosistēmu. Viens no vakara centrālajiem notikumiem būs koncertperformance “Ko zina ūdens?”, ko veido dziedātāja Katrīna Paula Felsberga, pianiste Žistīne Eko un performanču māksliniece Beāte Poikāne. “Ūdens zina daudz ko, gandrīz visu,” saka Katrīna Paula Felsberga, atklājot performances filozofiski poētisko ieceri un domu par ūdeni, kas nepārtraukti cirkulē un glabā dažādu laiku pieredzi. Programmā skanēs gan Franča Šūberta, Bendžamina Britena un Pētera Plakida mūzika, gan īpaši šim notikumam radīts Annijas Annas Zariņas jaundarbs. Sarunā – arī par Ojāra Vācieša saikni ar Māras dīķi, mākslas un zinātnes sastapšanos un to, kā muzicēšanu ietekmē neierastā koncertvieta pie ūdens.

  5. Aug 7

    Operetei ir jābūt jauneklīgai, laikmetīgai, patiesai

    Jau astoto reizi Ikšķile kļūs par Latvijas muzikālā teātra epicentru – no 9. līdz 15. augustam norisināsies Starptautiskais operetes festivāls, kurš, kā atzīst tā rīkotāji un mākslinieki, kļuvis par unikālu un daudzšķautņainu parādību ne vien Latvijas, bet arī Eiropas kultūras kartē.  Lai arī festivāla vārds nes sevī “operetes” zīmogu, tas jau sen ir kļuvis par platformu daudz plašākam muzikālā teātra spektram. Kā uzsver mākslinieciskā vadītāja Agija Ozoliņa-Kozlovska: “Operete ir tikai viens no muzikālā teātra žanriem, bet mēs attīstām visus – operas, mūziklus, bērnu izrādes, pat jauniestudējumus. Šogad festivāls atšķiras ar īpašu kameriskumu, kas ļauj skatītājiem būt tuvāk māksliniekiem, sajust nianses un netveramas emocijas, ko lielā estrādē palaiž garām.” Viens no šī gada festivāla centrālajiem notikumiem būs izrāde „Meistarklase”, kas veltīta leģendārajai  operdīvai Marijai Kallasai. Izrāde tapa kā Sonoras Vaices Latvijas Kultūras akadēmijas diplomdarbs režijā, turklāt Vaice debitēs dramatiskā teātra lomā. Sonora Vaice atzīst: “Kallasa bieži tiek traktēta komiski, bet mani interesēja atklāt viņas dziļo, traģisko būtību – to, kā slavenības spožums mijas ar vientulību un vēlmi būt mīlētai." Festivāla noslēgumā gaidāma teatralizēta Vīnes šansonu programma “Es lauzu sirdis”, kuras centrā būs austriešu mākslinieks Gernots Kranners – Latvijā jau pazīstams kā F. Lehāra operetes “Džudita” režisors.  Taču īpaša uzmanība veltīta arī jaunajiem talantiem – atklāšanas koncertā “Prelūdija” 9. augustā uzstāsies gan jau atzīti Operetes teātra solisti, gan topošie mūziķi no Latvijas vadošajām mūzikas skolām. Visi dalībnieki ir starptautisku konkursu laureāti, kas liecina par festivāla nozīmi jauno mākslinieku izaugsmes ceļā. Kultūras apmaiņa un sadarbība ar Eiropas teātriem, meistarklases un lietišķā teātra institūta vadītās radošās darbnīcas festivāla laikā veicina ne vien žanra ilgtspēju, bet arī personisku izaugsmi – kā māksliniekiem, tā skatītājiem. “Operete ir dzīva un reāla tad, ja spēj sarunāties ar šodienas cilvēku,” rezumē Agija Ozoliņa-Kozlovska.

About

Aktuāla informācija par notikumiem kultūras jomā mijas ar pēcpusdienīgi uzskaņotu mūziku. Plkst. 17:15 ieskats ārzemju preses kultūras aktualitāšu lappusēs, plkst. 17:30 - "Neatliekama saruna" par kādu aktuālu notikumu Latvijas kultūras telpā.

You Might Also Like