No 3. līdz 9. oktobrim Rīgā 17. reizi norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves un audiovizuālās mākslas festivāls "Patriarha rudens". Nedēļas garumā skatītājiem būs iespēja iepazīt teātra, laikmetīgās dejas, kino un performanču darbus, kā arī ielūkoties vēl tapšanas procesā esošās jaunrades skicēs. Par festivāla attīstību un šīgada programmu stāsta producente Kristīne Freiberga un horeogrāfe Sintija Skrabe. "Patriarha rudens" sākotnēji veidots kā platforma, kur plašākai publikai parādīt Latvijas Kultūras akadēmijas studentu darbus, kas studiju procesa laikā bieži paliek ārpus plašākas publikas redzesloka. "Šo 17 gadu laikā festivāls, protams, ir audzis un attīstījies. Šobrīd studentu darbus var redzēt arī ārpus festivāla, tāpēc galvenais fokuss ir pārvirzījies prom no vienkāršas darbu parādīšanas. Mēs to izmantojam kā platformu, kur augt, pilnveidoties, satikties un strādāt starpdisciplināri," stāsta Kristīne Freiberga. Šogad pirmo reizi programma veidota arī aicinot pašus studentus pieteikt savus darbus, tādējādi veicinot viņu pašiniciatīvu. Festivālā īpaša vieta atvēlēta arī jaunrades skiču vakariem, kuros skatītāji var sastapties ar vēl tikai topošiem darbiem. "Kad esi radījis kaut kādu mazāku gabaliņu, kas varbūt ir sēkla, kurai vēl nepieciešama augsne, pirmais skatītājs palīdz pārvarēt kaut kādu soli. Arī skatītāju klātbūtne ļauj darbam pēc tam virzīties citā virzienā," skaidro Sintija Skrabe. Šādu darbu tālāku attīstību veicina arī skatītāju un īpašas žūrijas sniegtā atgriezeniskā saite. Sintija festivālā šogad piedāvā savu maģistra darbu – laikmetīgās dejas izrādi "Karuselis", kuras centrā ir prieka tēma: "Man šis jautājums ir nācis līdzi jau piecus līdz septiņus gadus. Šodienas pasaulē, gan politiskajā, gan sociālajā vidē, šajā informācijas gūzmā un nereti arī negatīvismā – kur rast prieku, vēlmi vispār kaut ko turpināt?" Izrādē karuselis kļūst par bērnības, kopā būšanas un prieka simbolu, vienlaikus skatītājam piedāvājot arī pavisam personiskas asociācijas. "Man ir svarīgi, kā jūtas skatītājs, jo beigu beigās šī izrāde nonāk pie viņa. Bet neatņemama sastāvdaļa ir arī mana sajūta par izrādi. Es kā mākslinieks pielieku savu stāstu, pieredzi, sajūtu un vēstījumu, ar ko vēlos padalīties," saka Sintija Skrabe. Viņasprāt, arī laikmetīgās dejas darbam ir svarīgi atrast saikni ar skatītāju, lai viņš varētu tajā ienākt caur sev pazīstamām asociācijām.