Talantu galerija

Latvijas Radio 1

Portretējam personības, kuras ar savu darbību ir atpazīstamas Latvijas kultūras telpā, arī novados. Iepazīstinām klausītājus ar viņu idejām un dzīvesveidu. Raidījumā iemūžinām arī to radošo personību balsis, kuru  devums ir bijis būtisks tieši kā šī laikmeta liecība, atsevišķos gadījumos dokumentējot viņu dzīvi. Raidījuma centrā – plašāka intervija ar personību, ko papildina viņam tuvu cilvēku vērtējumi un atziņas, arī viņa jaunāko darbu kritika. Raidījumā izmantojam LR arhīvu ierakstus un mūziku.

  1. 12/30/2018

    Režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns

    Režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns stāsta par saviem radošajiem projektiem.

    30 min

  2. 12/23/2018

    Aleksandrs Maijers un viņa lamellafons, aktimellofons, vargāni, svilpaunieki un stabules

    Pašā Latvijas piereobežā, dažus kilometrus pirms Krāslavas iepretim Krāslavas stacijai savā mājā, kas tajā pašā laikā ir arī darbnīca šoreiz satiekam tautas muzikantu un mūzikas instrumentu un skaņu rīku meistaru, kolekcionāru  Aleksandru Maijeru. Tieši šeit pirms nu jau vairāk kā gada tapa arī īpašais un izmēros iespaidīgais simtgades koncertuzveduma "Latgales gredzens" lamellafons. Lamellafons ir īpaši radīts, unikāls  mūzikas instruments, kas sastāv no 38 māla podiem ar 38 plāksnēm jeb rezonatoriem, kas rada telpu, kurā skanēt 38 skaņām. Jaunradītais mūzikas instruments tapis cieši sadarbojoties ar diriģentu un Latvijas Radio kora māksliniecisko vadītāju Sigvardu Kļavu. Pirms vairākiem gadiem iepazīstoties ar citu Aleksandra radīto instrumentu, kas veidots no Actimel jogurta dzērienu trauciņiem, iekļaujot to arī vairākos Latvijas Radio kora projektos, atskaņojot Ērika Ešenvalda, Imanta Kalniņa skaņdarbus, radusies ideja arī par ko lielāku - lamellafonu, urš šobrīd apskatāms Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē. Tomēr Aleksandra vienkāršajā un nelielajā mājoklī - darbnīcā ir iespēja redzēt arī citus meistara un viņa sievas Ingas darinātos mūzikas insrumentus un skaņu rīkus - stabulītes, lietus koki, svilpaunieki, vargāni, grabuļi, dūcēji, dažādi sitamie instrumenti un arī šis tas iepriekš neredzēts. Aleksandram patīk eksperimentēt un instrumenti te top gan no visdažādākajiem dabas materiāliem, gan saimniecības lietām un pat kanalizācijas caurulēm.

    30 min

  3. 12/16/2018

    Mākslinieks Miķelis Fišers. Vai viņam ir - Cita patiesība?

    Miķelis Fišers ieguvis Purvīša balvu par personālizstādi “Netaisnība” (2014), veidojis Latvijas paviljonu “Kas slikts var notikt” 57. Venēcijas mākslas biennālē. Radījis personālizstādi “Vainavas un noplicinājumi”. Kā vērtē Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce: Miķelis Fišers fascinē ar spēju katru reizi radīt kaut ko jaunu, tai pat laikā saglabājot uzticību savai izpratnei un pārliecībai par pasaules un Visuma kārtību. Viens no spilgtākajiem latviešu gleznotājiem ir vienlaikus pieejams un noslēgts: viņa radītā pasaule, kuru varam iepazīt caur viņa darbiem, kuri šobrīd skatāmi Dubultu mākslas stacijā, ir tāda pati. Iespējams, mums katram ir vēl neapjausta atslēga, ar kuru atdarīt durvis uz Lielākas Patiesības ieraudzīšanu un saprašanu. Bet varbūt tā nemaz nav "lielāka", bet vienkārši - Cita Patiesība?

    29 min

  4. 12/02/2018

    Režisora un pedagoga Elmāra Seņkova portrets raidījumā "Talantu galerija"

    Viņam veltīta nodaļa monogrāfijā "Latvijas jaunā režija". Viņa dzīvē joprojām ir svarīga sakarība "pedagogs - režisors - pedagogs. Viņam ir tikai viena "Spēlmaņu nakts balva kā gada režisoram par izrādi "Ezeriņš". Viņš gribētu redzēt, vai nākotnē arī spēlēs mūsdienu dramaturgu tekstus, bet par savām izrādēm viņš runā kā par bērniem. Viņa vārds ir Elmārs Seņkovs. Pašlaik Maskavā Gogoļa centrā top Moljēra "Mizantrops" viņa režijā, bet uz "Pūt, vējiņiem" Nacionālajā teātrī biļetes nav iespējams nopirkt.

    30 min

  5. 11/25/2018

    Hamburgas baleta vadošā soliste - latviete Anna Laudere

    Anna Laudere jau septiņus gadus ir Hamburgas baleta vadošā soliste, izdzīvojot un izdejojot skaistas un ļoti nozīmīgas lomas. Kā 16 gadu vecumā nokļuva Hamburgā, cik nozīmīgs dejotājas dzīvē izrādījies šis horeogrāfs - dzirdēsit raidījumā. Hamburgas baleta trupā Anna Laudere ir jau 17 gadus, nozīmīgs viņas dejotājas dzīvē izrādījies horeogrāfs Džons Noimaijers (John Neumeier), salīdzinoši nesen 2017. gada vasarā pirmizrādi piedzīvoja Noimaijera baleta izrāde „Anna Kareņina”. Anna Laudere dejo Annas Kareņinas lomu, kas aizvien dziļāk ievelk garīgajā labirintā, dejo ar pārliecību un spēku, ar lielu dziļumu un milzīgu skaistumu, kā arī ar neaizsargātību un vēl lielāku spēku. Tā par latviešu baletdejotājas Annas lomu Džona Neumeijera baletā „Anna Kareņina” var lasīt Baleta žurnālā. Anna Laudere dzimusi Siguldā. Sešus gadus mācījusies Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā, bet 16 gadu vecumā devusies uz Vāciju, lai izglītību turpinātu Hamburgas baletskolā. Jau pēc diviem gadiem – 2001. gadā – Anna uzņemta Hamburgas baleta trupā, 2008. gadā kļuvusi par šī teātra solisti, bet pērn Hamburgas baleta mākslinieciskais vadītājs Džons Noimaijers Annu Lauderi iecēlis Hamburgas baleta vadošās solistes godā. Latvijas publika viņas žilbinošo talantu novērtējusi Baleta zvaigžņu festivālos Jūrmalā.

    30 min

  6. 11/11/2018

    Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska

    Malēnieši manā saprašanā ir neglābjami optimisti, un es noteikti tāda esmu. Man vienmēr viss liekas ļoti labi, ļoti skaisti, pasaule brīnišķīga. Nu kur vēl labāk var būt kā šeit - mūsu Malēnijā! - saka Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja Sandra Jankovska, kura arī sastādījusi šovasar klajā nākušo grāmatu "No Apukalna veroties. Alūksnes novada malēnieši senāk un tagad". Sandra Jankovska stāsta par vietējo izloksni, par dzimtās puses kultūrvēstures saglabāšanu un par malēniešu raksturu. Kopā ar Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāju Sandru Jankovsku šķirstām grāmatu ”No Apukalna veroties. Alūksnes novada malēnieši senāk un tagad”. Sandra Jankovska lepojas, ka ir malēniete, kura kopj savas dzimtās puses izloksni un tradīcijas, kura  savulaik medmāsas arodā izskolojusies, pēc vairākiem darba gadiem Rīgā  pārnāca atpakaļ uz Jaunlaiceni un nu jau ilgu laiku te vada muzeju un kopā ar citiem jaunlaiceniešiem mācās runāt malēniski.    Ar Sandru Jankovsku Latvijas Radio pirmo reizi tikās, kad tapa raidījums Latvijas pērles par laikiem, kad Jaunlaicenes muižā saimniekoja baronu Volfu dzimta.  „Malēnietim ir sava galva uz pleciem, tas nozīmē - viedoklis par visu, tāpēc viņš pārliecināts par savu taisnību, kaut mietu tēs uz pakauša - strīdā tiepsies vai mirdams. Šajos izļodzītajos laikos tādai īpašība zelta vērtība. Par  diplomātu nederētu, toties, kad izlemšanai vajadzīgs stiprs prāts un cieta griba, tad malēnietis ir īstajā vietā, it īpaši tāpēc, ka godīgs. Gadās gan, ka apkrāpjams, jo cilvēku vērtē pēc sevis: nebūs tak blāgs, citiem vārdiem - viltīgs, negodīgs,” tā savukārt grāmatā „No Apukalna veroties. Alūksnes novada malēnieši senāk un tagad” par malēniešiem raksta populārā literāte Māra Svīre

    30 min

  7. 11/04/2018

    Talantīgais mājturības skolotājs Jānis Rudzītis no Liepājas

    Dievs. Daba. Darbs. Par šīm cilvēka dzīvē tik būtiskajām vērtībām Annas Brigaderes vārdiem runā skolotājs Jānis Rudzītis no Liepājas. Talantīgs mājturības skolotājs, kurš strādā Liepājas 8. vidusskolā. Jānis Rudzītis ir dzimis 29. februārī, tāpēc dzimšanas diena viņam nav katru gadu, turklāt viņš atšķiras no citiem vēl kāda iemesla dēļ. Viņš ir izcīnījis savas tiesības dzīvot, kas liek atbildīgāk raudzīties uz katru nodzīvot dienu. Pusaudžu gados iegūtā trauma un vēlāk smaga slimība, kas atstāja pēdas vīrieša ķermenī, nav salauzušas viņa garu, tāpēc liepājnieks Jānis Rudzītis ar savu dzīvot sparu un mīlestību pret katru nodzīvoto dienu ir paraugs gan saviem skolēniem, gan kolēģiem. Dzimis aizputnieks, taču tagad dvēselē liepājnieks - tētis, vīrs un dēls, Jānis Rudzītis šoreiz viesis Talantu galerijā.

    30 min

  8. 10/28/2018

    Talantu galerijā - platformas "Latvian Literature" vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas

    Latviešu literatūrai ir pavēries tik plašs iespēju lauks kā, iespējams, vēl nekad agrāk. Mūsu autoru darbu tulkojumi svešvalodās, starptautisku kontaktu atrašana un nostiprināšana, kā arī nepārtrauktas nozares attīstības stratēģiju izveide nostiprina Latvijas kā kultūras lielvalsts statusu. Liels nopelns šajā darbā ir platformai "Latvian Literature", kuru vada Inga Bodnarjuka - Mrazauskas. Kā Latvijas Kultūras akadēmijas absolvente un daudzu kultūras projektu autore un menedžere, viņa palīdz satikties tām pusēm, kuras bez šādas radošas starpniecības, iespējams, nekad nesatiktos. Tā tas ir noticis gan šīgada Londonas grāmatu tirgū, gan Frankfurtes 70. Grāmatu mesē.

    24 min
See All (15)

About

Portretējam personības, kuras ar savu darbību ir atpazīstamas Latvijas kultūras telpā, arī novados. Iepazīstinām klausītājus ar viņu idejām un dzīvesveidu. Raidījumā iemūžinām arī to radošo personību balsis, kuru  devums ir bijis būtisks tieši kā šī laikmeta liecība, atsevišķos gadījumos dokumentējot viņu dzīvi. Raidījuma centrā – plašāka intervija ar personību, ko papildina viņam tuvu cilvēku vērtējumi un atziņas, arī viņa jaunāko darbu kritika. Raidījumā izmantojam LR arhīvu ierakstus un mūziku.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2017 - 2018
  • Episodes
    15
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Talantu galerija