Divas puslodes

Latvijas Radio 1
  • 5.0 (2)
  • Society & Culture
  • Biweekly

Raidījums par ārpolitikas aktualitātēm, kurā kopā ar ekspertiem un ārpolitikas pārzinātājiem apspriežam un analizējam nedēļas svarīgākos notikumus pasaulē. Aidis Tomsons: "Pasaule ir daudz mazāka, nekā mums reizēm šķiet. Notikumi, kas risinās otrā pasaules malā, atstāj nospiedumus arī uz mūsu ikdienu. Mūsu uzdevums - skaidrot ne tikai to, kas notiek, bet arī kāpēc un kādu iespaidu tas var atstāt uz pasaules skatuves." Eduards Liniņš: "Saprašanai par "te un tagad" ļoti noder zināšana par "reiz un citviet"."

  1. 4d ago

    Kas mainīsies valsts politikā pēc vēlēšanām Brazīlijā, Serbijā un Izraelā

    Prezidenta vēlēšanās Brazīlijā uzvarējis līdzšinējais prezidents Luiss Inasio Lula da Silva. Kāda varētu būt šo vēlēšanu rezultātu ietekme uz politiskajiem procesem Latīņamerikā un ārpus tās? Savukārt Serbijā parlamenta vēlēšanās uzvaru guvis "Studentu saraksts". Domājams, ka gaidāmas izmaiņas valsts iekšpolitikā un ārpolitiskajā orientācijā. Izraēlā noslēgušās Kneseta vēlēšanas. Vai rezultāti nesīs kādas izmaiņas valsts politiskajā kursā? Aktualitātes analizē politologs Veiko Spolītis, Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Uģis Lībietis. Sazināies ar Latvijas TV žurnālistu Gintu Amoliņu un Saeimas deputāti Skaidrīti Ābramu. Vučiča ēras gals? 25. oktobrī notikušo Serbijas parlamenta – Nacionālās sapulces – ārkārtas vēlēšanu rezultāts daudzviet tiek uztverts kā pārsteigums. Pat ievērojot jaudu, kuru pagājušajos divos gados šajā Rietumbalkānu valstī ieguvusi jauniešu protesta kustība, bija grūti iedomāties, ka tā spēs atstumt no varas tik stabili politikā situētu spēku kā Aleksandara Vučiča dibinātā un vadītā Serbu progresīvā partija. Tomēr, kā liecina rezultāti pēc apmēram 99% balsu saskaitīšanas, uz protestu kustības bāzes tapušais „Studentu saraksts” vēlēšanās ieguvis vairāk nekā 53% balsu, savukārt partiju blokam „Alaksandars Vučičs – Vienotā Serbija” tikuši nepilni 40%. Minētais bloks pastāv jau kopš 2012. gada, un tajā nemainīgi dominē Serbu progresīvā partija. Laika gaitā mainījušies tikai nosaukumi un sīkpartiju komplekts, kas kārtējās vēlēšanās piekabinās Vučiča „lokomotīvei”. Arī šoreiz tādu ir vesels klāsts, un starp tām ir gan radikāli nacionālisti, kā Serbu radikālā partija, gan atsevišķu sociālu grupu pārstāvētāji, kā Apvienotā serbu pensionāru, zemnieku un proletāriešu partija, gan pāris etnisko minoritāšu partijas. Bez diviem lielajiem sāncenšiem – „Studentu saraksta” un „Vienotās Serbijas” – parlamentā iekļuvušas četras etnisko minoritāšu sīkpartijas ar vienu līdz diviem mandātiem katrai un, tātad, praktiski bez iespējām ietekmēt politisko virzību. Pēc tam, kad Aleksandars Vučičs svētdienas vakarā publiski atzina sava bloka sakāvi, Belgradas un citu Serbijas pilsētu ielās sākās skaļas svinības. „Studentu saraksts” tika izveidots tikai šī gada septembrī, kad Vučičs, tobrīd vēl Serbijas prezidents, izsludināja ārkārtas vēlēšanas. Sarakstu radījusī protestu kustība gan aizsākās 2024. gada novembrī, kad traģiskā negadījumā, sabrūkot dzelzceļa stacijas nojumei Novi Sadas pilsētā, gāja bojā sešpadsmit cilvēki. Kustības dalībnieki notikušajā vainoja valstī sazēlušo korupciju un varas iestāžu bezatbildību, pieprasot valdības atkāpšanos un godīgu notikušā izmeklēšanu. Kustības centrā bija augstskolu studenti, kuri sākotnēji distancējās no konvencionālā politikas procesa un opozīcijas partijām. Taču pagājušā gada aprīlī, valdībai lielākoties paliekot inertai pret kustības sākotnējām prasībām, parādījās jauna – par ārkārtas vēlēšanām –, un arī ideja par sava saraksta veidošanu. Pēc pašreizējiem aprēķiniem „Studentu sarakstam” Nacionālajā sapulcē būs pārliecinošs vairākums – 140 no 250 deputātu mandātiem. Domājams, ka pēc jaunā parlamenta sanākšanas, kas, visdrīzāk, notiks decembra sākumā, nebūs ilgi jāgaida līdz ministru kabineta izveidei. „Studentu sarakstam” līdz šim nav bijis viena izteikta līdera, kas būtu nepārprotams premjera amata kandidāts. Kā pamanāmākā figūra tiek minēts Novi Sadas Universitātes medicīnas profesors Ilija Srdanovičs. Arī citi saraksta „spices” cilvēki pamatā nāk no akadēmiskajām un intelektuāļu aprindām – ekonomists, kādreizējais Serbijas Nacionālās bankas pārvaldnieks Dejans Šoškičs, ķīmijas profesors Radomirs Saičičs, sociologs un publicists Jovo Bakičs, psiholoģijas profesore Ana Mirkoviča u.c. Lula būs prezidents ceturto reizi Svētdien Brazīlijā notika prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Pirmā risinājās 4. oktobrī līdz ar parlamenta apakšpalātas un daļas augšpalātas jeb Senāta, kā arī federālo pavalstu gubernatoru un likumdevēju sapulču deputātu vēlēšanām. Ciktāl Brazīlija ir prezidentāla valsts, galvenā intriga saistījās ar prezidenta vēlēšanu iznākumu, kas pirmajā kārtā palika neizšķirts. Pašreizējais prezidents, kreisās Strādnieku partijas pārstāvis Luiss Inasio Lula da Silva ieguva apmēram 45%, bet viņa galvenais sāncensis, Liberālās partijas kandidāts senators Flaviu Nantess Bolsonaru – 47%. Senators Bolsonaru ir eksprezidenta Žaira Bolsonaru vecākais dēls, kurš politiskajā cīkstiņā aizstājis tēvu, jo pēdējais kopš pagājušā gada atrodas cietumā, notiesāts uz divdesmit septiņiem gadiem par valsts demokrātiskās sistēmas apzinātu graušanu savas prezidentūras laikā. Kā zināms, ieslodzīšanu cietumā piedzīvojis arī Lula da Silva – 2018. gadā viņš tika apcietināts saistībā ar apsūdzībām korupcijā, taču nākamajā gadā pēc Augstākās tiesas lēmuma atbrīvots, savukārt trīs gadus vēlāk pilnīgi reabilitēts, atjaunojot visas politiskās tiesības. 2022. gadā Lula prezidenta vēlēšanās uzvarēja Bolsonaru senioru, taču turpmākie varas gadi nebūt nebija saulains veiksmes stāsts. Brazīliju pietiekami smagi skārušas globālās ekonomikas problēmas, valstī ir augsta inflācija un samērā augstas centrālās bankas noteiktās procentu likmes. Labējie pārmet valdībai fiskālās disciplīnas trūkumu, savukārt kreisie – pārlieku taupību, kas rada problēmas izglītības un veselības aprūpes sistēmām, inovatīvas sociālās politikas trūkumu un izdabāšanu biznesa interesēm. Kā jau ierasts, arī šī priekšvēlēšanu kampaņa bija korupcijas skandālu apēnota, pie kam apsūdzības skāra gan prezidentu, gan viņa sāncensi. Svētdien notikušās vēlēšanas ir pirmās modernās Brazīlijas demokrātijas vēsturē, kad prezidenta amata kandidāts, kuram ir vājāki rezultāti pirmajā kārtā, otrajā tomēr uzvar. Kā tiek atzīmēts, kopš pirmās kārtas pagājušās nedēļas Lula da Silva pavadījis aktīvā aģitācijas darbā, sevišķi tajās pavalstīs, kur viņa pozīcijas ir vājākas. Rezultātā viņš svētdien ieguva nepilnus 52% balsu, savukārt Flaviu Bolsunaru – nedaudz vairāk par 48%. Kā jau ierasts, par Lulu visvairāk balsojuši valsts ziemeļaustrumu piekrastes reģioni – trūcīgākā valsts daļa, kuras sociālajam atbalstam daudz darījis pašreizējais prezidents un viņa Strādnieku partija. Pie tam šeit dziļi iesakņota nepatika pret diktatoriskām tendencēm, ar kurām Brazīlijas politikā tiek asociēts Bolsonaru klans. Vai Bibi turpinās? Brīdī, kad top šis teksts, ir saskaitīti apmēram 78% no vakar Izraēlā notikušo parlamenta vēlēšanu balsīm, attiecīgi visi rezultāti pagaidām ir prognožu līmenī. Kā liecināja 27. oktobra vakarā publicētie vēlēšanu iecirkņu aptauju dati, visdrīzāk, nevienam no diviem lielajiem konkurējošajiem blokiem nebūs izdevies iegūt vairākuma koalīcijas veidošanai nepieciešamo sešdesmit vienu Kneseta deputāta mandātu. Pašreiz pie varas esošās frakcijas mugurkaulu veido premjerministra Benjamina Netanjahu labējā partija „Likud” un tās sabiedrotā radikāli nacionālistiskās un reliģiskās partijas: apvienība „Apvienotais Toras jūdaisms” ar rabīnu Jākovu Ašeru priekšgalā, reliģiskā partija Šas, kuru vada agrākais iekšlietu ministrs Arjē Deri, nacionālistiskā „Ebreju spēks” ar pašreizējo nacionālās drošības ministru Itamaru Ben-Gviru un Reliģiozo cionistu partija ar pašreizējo aizsardzības ministru Becelelu Smotriču. Pretējo koalīciju, reizēm dēvētu par „Pārmaiņu bloku”, veido centriskās partijas, no kurām lielākā un ietekmīgākā ir atvaļinātā ģenerāļa Gadi Eizenkota vadītā partija „Jašar!”. Tāpat blokā ietilpst apvienība „Kopā”, kuru vada agrākie premjerministri Naftali Benets un Jairs Lapids, partija „Demokrāti” ar vēl vienu atvaļinātu ģenerāli Jairu Golanu priekšgalā un partija „Izraēla – mūsu mājas”, kuru vada kādreizējais finanšu ministrs un vicepremjers Avigdors Libermanis. Ārpus šī izkārtojuma paliek divas Izraēlas arābu partijas – Apvienotais saraksts un Apvienotais arābu saraksts. Kā tiek atzīmēts, uz vispārējā augstās dalības fona, sevišķi aktīvi šajās vēlēšanās bijuši tieši arābu tautības Izraēlas pilsoņi, kurus satrauc arābiem naidīgās tendences Netanjahu valdības politikā. Attiecīgi sagaidāms, ka vismaz piecpadsmit no simt divdesmit Kneseta deputātu vietām ieņems arābu partiju pārstāvji. Viņu iesaiste valdībā ir praktiski nedomājama nevienam no abiem konkurējošajiem blokiem, taču zināmas politiskas vienošanās ar to ir iespējamas Eizenkota vadītajai frakcijai. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka valdošās koalīcijas izveide būs visai grūts uzdevums. Izšķiršanās par to, kuram pirmajam to uzticēt, piekrīt Izraēlas prezidentam Ichakam Hercogam. Tiek apsvērti dažādi varianti, taču daudzi novērotāji jau piesauc ārkārtas vēlēšanas nākamā gada pirmajā pusē un „vēlēšanu karuseli”, kas Izraēlā griezās no 2018. līdz 2022. gadam. Sagatavoja Eduards Liniņš.

  2. Oct 21

    Studentu masu protesti Francijā un arī Albānijā. Situācija Izraēlā pirms vēlēšanām

    Vairāk nekā citas reizes raidījumā pievēršamies ļaužu protestiem un nemieriem. Francijā ielu protesti nav nekas neparasts, tomēr šoreiz gan politiķiem, gan novērotājiem jāatzīst, ka tie ir izrādījušies vardarbīgāki nekā citus gadus. Kāpēc tā, kas izprovocēja tik lielas kaislības un neapmierinātību? Protesta akcijas tiek organizētas arī citviet. Mūsu uzmanību piesaistīja ziņas no Albānijas, kur nerimst pretstāve starp studentiem un valdību. Arī lietā liktas gan gumijas lodes, gan Molotova kokteiļi. Albānijā šādi protesti nav tik ierasta kā Francijā. Vēl palūkosimies, kāds noskaņojums valda Izraēlā, kur pēc nepilnas nedēļas notiks Kneseta vēlēšanas. Eksperti saka, ka tas būs Netanjahu premjerēšanas novērtējums.  Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta vecākā pētniece Elizabete Vizgunova-Vikmane, politologs Arnis Latišenko un politologs, Latvijas Universitātes pasniedzējs Andis Kudors.   Protestu vilnis no Francijas sasniedz arī citas Eiropas valstis Jau mēnesi Francijas lielākās pilsētas ir pārņēmuši masu protesti. Pirmās demonstrācijas notika 21. septembrī Kretejā, Parīzes piepilsētā, kur skolēni un skolotāji pievērsa uzmanību skolotāju trūkumam, pārpildītām klasēm un sliktajam skolu tehniskajam stāvoklim. Drīz līdzīgas protesta akcijas izplatījās arī citās Francijas pilsētās, un pamazām kustībai pievienojās studenti, arodbiedrības un tā dēvētās dzelteno vestu kustības atbalstītāji. Līdz ar cilvēku skaita pieaugumu pieauga arī dažādas prasības, tajā skaitā neapmierinātība ar dzīves dārdzību un sabiedrisko pakalpojumu finansējuma samazināšanu. Pēdējās nedēļas laikā protesti ir kļuvuši ievērojami plašāki un vardarbīgāki. 17. oktobrī demonstrācijās visā valstī piedalījās vairāk nekā pusmiljons cilvēku. Lielākā daļa savas prasības pauda miermīlīgi, tomēr atsevišķās pilsētās sākās sadursmes ar policiju, kam sekoja veikalu izlaupīšana un automašīnu dedzināšana. Dramatiski notikumi risinājās Limogē, kur tika aizdedzināta rātsnama vēsturiskā ēka. Marseļā protestētāji ielauzās pašvaldības namā, bet Lionā tika aizdedzināts tūrisma informācijas centrs. Nedēļas nogalē varas iestādes kopumā aizturējušas aptuveni 2400 cilvēku. Francijas valdība vardarbībā vaino radikāli kreisos grupējumus, savukārt protestu dalībnieki un opozīcija norāda uz pārmērīgu spēka lietošanu pret jauniešiem. Protestu vilnis ir sasniedzis arī citas Eiropas valstis, īpaši jāpiemin Itāliju. Arī tur galvenie protestu rīkotāji ir skolēni un studenti. 16.oktobrī demonstrācijas notika Milānā, Turīnā, Boloņā, Romā. Demonstranti pieprasa lielākus ieguldījumus izglītībā, labākus apstākļus mācību iestādēs un izmaiņas valdības politikā. Protesti ieguvuši nosaukumu “No Meloni Day”, norādot uz Itālijas premjerministres Džordžas Meloni atbildību. Nākamajās dienās vairākās pilsētās izcēlās sadursmes ar policiju, arī Itālijas pilsētās tika dauzīti veikalu skatlogi un izlaupīti veikali. Jaunieši protestē arī Albānijā Vardarbīgie nemieri Albānijas galvaspilsētā Tirānā un citviet valstī aizsākās 13. oktobrī, kad desmitiem tūkstošu studentu un vidusskolēnu izgāja ielās, protestējot pret augstajām mācību maksām, sliktiem apstākļiem universitātēs un darba vietu trūkumu. Bijusī sociālisma valsts Albānija jau vairākus gadu desmitus cenšas izrauties no nabadzības, kas ir tās vēsturiskais mantojums. Tomēr salīdzinot ar citām valstīm, Albānijai tas izdodas krietni grūtāk un lēnāk. To vajā daudzas pazīstamas postpadomju telpas problēmas, ieskaitot politisko korupciju un nespēju pieņemt grūtus, bet vajadzīgus lēmumus. Šoreiz pacietības mērs ir lūzis jaunajai paaudzei. Ņemot vērā valsts vispārējo ekonomisko līmeni, studentiem un viņu ģimenēm mācību maksas ir kļuvušas nesamērīgi augstas, savukārt augstskolu piedāvātie pakalpojumi ir bēdīgā stāvoklī. Kopmītnes un augstskolu telpas lielākoties ir neremontētas un nolaistas, naudas trūkst it visam. Turklāt arī pēc studijām perspektīva nav spoža. Pat iegūstot izglītību, darba tirgū trūkst labi apmaksātu darba vietu. Vidējā alga, kas ir 540 eiro mēnesī, neļauj patstāvīgi izdzīvot vai atļauties mājokli Tirānā, kur strauji aug luksusa nekustamo īpašumu cenas. Tāpēc daudzi ir spiesti emigrēt. Lai gan tieši studentu masveida pievienošanās izraisīja pašreizējo vardarbīgo nemieru vilni, konfliktam ir vēl senākas saknes. Maijā vietējie iedzīvotāji un vides aktīvisti uzsāka ilgstošu protestu kampaņu, iebilstot pret luksusa tūrisma kūrorta projektu valsts dienvidos Adrijas jūras krastā, kas saistīts ar ASV prezidenta Donalda Trampa znotu Džaredu Kušneru. Iedzīvotāji apsūdzēja valdību nelikumīgā zemes atsavināšanā un pauda bažas par rozā flamingo un citu sugu izmiršanu vietējā salā. Šīs demonstrācijas ieguva "Flamingo revolūcijas" nosaukumu. Taču ja līdz šim protesti bija miermīlīgi, tad pagājušajā nedēļā viss mainījās. Lielais jaunu cilvēku pūlis ļāvās emocijām, metot „Molotova kokteiļus” uz valdības ēkām, tostarp Izglītības ministriju, ir ziņas par demolētam banku filiālēm. Protestētāji pieprasa premjerministra Edi Ramas atkāpšanos. Premjerministrs ir kategoriski noraidījis iespēju atkāpties, sakot, ka nemieru izraisītājiem būs jāatbild par savu rīcību. Viņš arī vainojis ārvalstu specdienestus kūdīšanā, tiesa, nevienu vārdā konkrēti neminot. Protesti nerimst jau vairāk nekā nedēļu, un šobrīd neviena no pusēm nav gatava piekāpties. Kurš būs Izraēlas premjerministrs pēc vēlēšanām? Vien dažas dienas pirms vēlēšanām socioloģiskās aptaujas rāda, ka Izraēlā ir gaidāmas grūtas sarunas par nākamās valdības izveidi, un šobrīd nav skaidrs, vai Benjaminam Netanjahu izdosies saglabāt premjerministra amatu. 27. oktobrī Izraēlas iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai izraudzītu nākamā Kneseta sastāvu. Pavisam Izraēlas parlamentā ir 120 deputātu vietas, un kā jau parlamentārā republikā, valdības izveidei ir nepieciešams iegūt deputātu vairākuma atbalstu, lai tā varētu strādāt. Arī iepriekšējos gados tas ir bijis grūts uzdevums, taču Benjaminam Netanjahu ir izdevies politiski manevrēt, izveidojot dažāda veida koalīcijas, lai nodrošinātu sev nepieciešamo atbalstu Knesetā. Vai viņam izdosies arī šoreiz, tas nav zināms. Saskaņā ar dažādu aptauju veiktajiem datiem, Netanjahu vadītā partija “Likud” varētu iegūt ap 20 vietām parlamentā, taču tā visticamāk būtu otrā vieta. Vislielāko vēlētāju atbalstu socioloģija sola jaunajai centriski labējai partijai ar nosaukumu “Taisni”, ko vada bijušais Izraēlas Aizsardzības spēku ģenerālštāba priekšnieks Gadi Eizenkots. Lielākajā daļā aptauju tā ir izvirzījusies vadībā vai atrodas plecu pie pleca ar premjera partiju, bet prognozējot aptuveni 22–23 vietas Knesetā. Tālāk seko bijušā premjerministra Naftali Beneta un Jaira Lapida vadītā opozīcijas alianse, kam socioloģija prognozē ap 12 vietām. Protams, visu noteiks koalīcijas sarunas, un šajā ziņā aina ir vēl sarežģītāka. Sagatavoja Aidis Tomsons.

  3. Oct 14

    "Enerģētikas pamiers" nedarbojas. Republikāņu raizes par vidustermiņa vēlēšanām

    Raidījumā Divas puslodes runājam par notikumiem, kas risinās ap Ukrainu, Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Daudz jaunu izteikumu un negaidītu pavērsienu, aiz kuriem stāv ASV prezidents Donalds Tramps. "Ukraina ir darījusi pārāk maz, lai izbeigtu karu, tai ir jāpārvēl jauns prezidents. Tā nedrīkst uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes sektoram." Tie visi ir Donalda Trampa izteiktie pārmetumi, faktiski ultimāti Kijivai pēdējo dažu dienu laikā. Tikmēr pats Tramps ir vienojies pirkt Krievijas dīzeļdegvielu un slavē Putinu par viņa labvēlību. Šī Baltā nama saimnieka retorikas un politikas maiņa pēdējās dienās ir raisījusi pamatīgu trauksmi. Analītiķi nešaubās, ka visi šie notikumi ir saistāmi ar Savienotajās Valstīs gaidāmajām Senāta un Kongresa vidustermiņa vēlēšanām. Notikumus vērtē analītikas un vadības grupas "PowerHouse Latvia" vadošais partneris, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis, portāla "Delfi" žurnālists Andris Kārkluvalks un portāla "TVNET" žurnāliste Annija Vīnkalna. Trampa saruna ar Putinu un nākamo dienu notikumu vilnis 9. oktobra pēcpusdienā ASV prezidents Donalds Tramps sava sociālā medija kontā ierakstīja, ka viņam ir notikusi saruna ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, un viņi abi vienojušies, ka Savienotās Valstis iegādāsies no Krievijas vairākus miljonus tonnu dīzeļdegvielas. Tas ļaušot strauji samazināt dīzeļdegvielas cenas, kuras, kā zināms, Irānas kara dēļ ir sasniegušas rekordaugstas atzīmes. Vēlāk, jau komentējot šo lēmumu sarunā ar žurnālistiem, Tramps izteica publisku pateicību Krievijas diktatoram par viņa labvēlību. Tas arī aizsāka visus nākamo dienu notikumus. Ar neslēptu satraukumu uz šīm ziņām reaģēja gan Ukrainas prezidents, kurš brīdināja, ka tam būs bēdīgas sekas, gan arī citi Eiropas partneri. Jau nākamajā dienā Tramps izteicās, ka Ukrainai pašai ir jāpārdomā sava politika un jāapdomā prezidenta nomaiņu. Pēc Trampa domām, Volodimirs Zelenskis ir vainīgs, ka Krievijas agresija turpinās, jo Ukrainas prezidents nav darījis visu iespējamo, lai karu pārtrauktu. Drīz vien kļuva zināms, ka Baltais nams ir izteicis draudus pārtraukt ieroču pārdošanu Ukrainai un arī vairs nepiegādāt izlūkdienestu datus, ja Ukraina turpinās uzbrukt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām. Tas vainagojās ar negaidītu Trampa paziņojumu svētdien, ka Krievija un Ukraina ir vienojusies par enerģētikas pamieru karā, proti, abas puses vairs neuzbruks enerģētikas infrastruktūrai. Kijivā šis paziņojums izraisīja neslēptu izbrīnu, jo nekādas sarunas starp abām valstīm jau kādu laiku nav notikušas, un Ukraina par tādu iniciatīvu uzzināja vien no preses. Savukārt Kremlis uz šo nekādi nereaģēja, un nebija skaidrs, vai tiešām Putins par to ar Trampu bija runājis. Vien dažas stundas pēc Trampa paziņojuma Krievija jau apšaudīja vairākus infrastruktūras objektus, tomēr sākotnēji Volodimirs Zeleneskis sacīja, ka ir ieinteresēts enerģētikas pamierā, tādēļ devis pavēli bruņotajiem spēkiem pagaidām uzlidojumus Krievijas naftas infrastruktūrai pārtraukt. Tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka Krievija nekādu pamieru ievērot negrasās, un uzlidojumi turpinājās. Runājot par vēlēšanām, Ukrainas prezidents atkārtojis jau iepriekš sacīto – ja Krievija ir gatava divu mēnešu pamieram, tad Ukraina var sarīkot valstī parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Maskava šādu iespēju publiski ir noliegusi. ASV drīz vidustermiņa vēlēšanas Trīs nedēļas ir atlikušas līdz vidustermiņa vēlēšanām Amerikas Savienotajās Valstīs, kas notiks 3.novembrī. Šajās vēlēšanās pārvēlēs visus 435 deputātus Pārstāvju palātā, un arī trešdaļu ASV senāta. Turklāt vairāk nekā 30 štatos tiek ievēlēti gubernatori, un lielākajā daļā pavalstu štatu likumdevēji un amatpersonas. ASV politiskā pieredze rāda, ka prezidenta partija vidustermiņa vēlēšanās bieži vien zaudē, jo tās lielā mērā tiek uztvertas kā prezidenta līdzšinējā darba novērtējums. Tāpēc Republikāņu partijai šogad ir pamats raizēties. Pēc divu gadu prezidentūras Donalds Tramps ir kļuvis par vienu no nepopulārākajiem valsts vadītājiem, vien nepilna trešdaļa amerikāņu viņa darbu novērtē pozitīvi. Protams, visvairāk amerikāņus uztrauc dzīves dārdzība. Cenas kopš Trampa ienākšanas Baltajā namā ir strauji kāpušas, un tam par iemeslu ir gan uzsāktais karš ar Irānu, gan viņa īstenotā tarifu politika. Tieši cenu stabilizācija bija viens no galvenajiem Trampa solījumiem viņa priekšvēlēšanu retorikā, bet realitāte ir izrādījusies pretēja. Arī Baltā nama starptautiskā politika neraisa ļaužu simpātijas. Lai gan tā nav vispārēja partijas nostāja, tomēr redzams, ka daļa republikāņu mēģina distancēties no Donalda Trampa. Arī pašam prezidentam par vēlēšanu rezultātiem ir jāraizējas. Ja kaut vienā no Kongresa palātām vairākums būs demokrātiem, Donaldam Trampam būs grūti turpināt realizēt savas ieceres, īpaši finanšu un ekonomikas jomā. Tiesa, starptautiskajā arēnā prezidentam ir brīvākas rokas, un šo politiku vēlēšanu rezultāti ietekmēs mazākā mērā.  Sagatavoja Aidis Tomsons.

  4. Oct 7

    Vēlēšanu rezultāti un tālāka politika Brazīlijā, Bosnijā un Hercegovinā un Spānijā

    Brazīlijas prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no kandidātiem nav ieguvis vairāk nekā pusi balsu, tādēļ nākamo prezidentu nāksies noteikt vēlēšanu otrajā kārtā pēc trim nedēļām – 25. oktobrī. Bosnijā un Hercegovinā 4. oktobrī pilsoņi balsoja par valsts prezidentūru un nākamā parlamenta sastāvu. Prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks paziņojis, ka viņa partija vēlēšanās ir uzvarējusi.  Savukārt 5. oktobrī Spānijas premjers Pedro Sančess izsludinājis ārkārtas vēlēšanas pēc tam, kad parlaments piektdien noraidīja divus likumprojektus, lai palielinātu īrnieku tiesību aizsardzību un apturētu protestus pret mājokļu dārdzību. Spāņi pie vēlēšanu urnām dosies 29. novembrī. Aktualitātes analizē Latvijas Radio ārzemju ziņu žurnālists Uldis Ķezberis, politologs Veiko Spolītis un Nacionālās aizsardzības akadēmijas lektors Jānis Kapustāns.  Spānijā būs pirmstermiņa vēlēšanas Pirmdien, 5. oktobrī, televīzijas tiešraidē Spānijas premjerministrs Pedro Sančess paziņoja, ka ir nolēmis izsludināt parlamenta pirmstermiņa vēlēšanas, kas notiks 29. novembrī. Opozīcija jau ilgstoši bija aicinājusi Sančesu nekavēties ar vēlēšanu izsludināšanu, jo gandrīz gadu Spānijā ir mazākumvaldība. Katalonijas separātistu partija "Kopā par Kataloniju", kas pirms trim gadiem palīdzēja Sančesam saglabāt premjera amatu, jau pagājušajā gadā paziņoja, ka turpmāk neatbalstīs valdību un nostāsies opozīcijā. Līdz ar to valdības darbs ir faktiski paralizēts, un tā nav spējusi saņemt nepieciešamo atbalstu savām iniciatīvām. Savukārt pēdējais valsts budžets tika apstiprināts vēl tālajā 2023.gadā, un kopš tā laika Spānija faktiski dzīvo ar vairākus gadus vecu budžetu. Tomēr izšķirošais pavērsiens notikumu attīstībā izrādījās pēdējās nedēļās valstī izvērsusies mājokļu krīze. Mājokļu jautājums spāņiem gadiem ilgi bijusi liela problēma, jo piedāvājums neatbilst pieprasījumam, un īres maksas un mājokļu cenas būtiski pieaug. Pēdējo desmit gadu laikā vidējā īres maksa valstī gandrīz divkāršojusies, tāpat kā mājokļu cenas. Ilgi gruzdējusī neapmierinātība izvērtās masu protestos 23. septembrī pēc kādas 87 gadus vecas sievietes izlikšanas no dzīvokļa Madridē, kurā viņa bija dzīvojusi 70 gadus, bet tagad tas bija nonācis investīciju kompānijas īpašumā. Kaut arī lielo protestu dēļ kompānija atļāva sievietei dzīvoklī atgriezties, tomēr spriedze nenorima, un sestdien Madridē un citās Spānijas pilsētās protestos izgāja desmitiem tūkstoš cilvēku. Valdība pirmdien rosināja parlamentā lemt par automātisku īres līgumu pagarināšanu un neaizsargātu īrnieku izlikšanas ierobežojumiem, tomēr parlaments priekšlikumus noraidīja, un tad Sančess paziņoja par jaunu vēlēšanu izsludināšanu. Bosnijā un Hercogovinā vēl augstākās institūcijas Svētdien, 4. oktobrī, pie vēlēšanu urnām devās Bosnijas un Hercegovinas vēlētāji, lai lemtu par savas valsts nākotni. Atšķirībā no citām valstīm, šeit netika vēlēts tikai parlaments. Balsotājiem bija jāievēl vesela virkne institūciju. Vispirms jau federālais parlaments, tad arī Musulmaņu un horvātu federācijas parlaments, Serbu republikas parlaments, un visbeidzot Serbu republikas prezidents, kā arī valsts kolektīvās prezidentūras trīs locekļi. Bosnijas un Hercegovinas prezidentūra ir trīs locekļu koleģiāla institūcija, kas pilda valsts galvas jeb augstākās izpildvaras funkcijas. Serbu pusē par savas partijas uzvaru paziņojis prokrieviskais Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks. Savā runā atbalstītājiem Dodiks pateicās gan ASV prezidentam Donaldam Trampam, gan Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam. Lai gan pats Dodiks nekandidēja vēlēšanās, jo ir notiesāts par savu pilnvaru pārsniegšanu un viņam ir aizliegts sešus gadus kandidēt uz prezidenta amatu, viņam joprojām ir liela ietekme Bosnijas Serbu republikā. Tur prezidenta amatu saglabās Dodika atbalstītā kandidāte Žeļka Cvijanoviča. Tāpat amatu saglabās Deniss Bečirovičs, kas pārstāv Bosnijas musulmaņu jeb bosņaku kopienu. Savukārt horvātu līdere būs Darijana Filipoviča. Brazīlijā neievēl prezidentu ar pirmo reizi Svētdien, 4. oktobrī, Brazīlijā norisinājās prezidenta vēlēšanu pirmā kārta. Lai gan par amatu sacentās 12 kandidāti, tomēr jau sākotnēji bija skaidrs, ka galvenā cīņa izvērtīsies starp pašreizējo prezidentu, kreisi noskaņoto Luisu Ināsiu Lulu da Silvu un labējo senatoru Flāviu Bolsonaru. Pirmās vēlēšanu kārtas rezultātā neviens no kandidātiem tomēr neieguva vajadzīgo balsu vairākumu. Rezultātā tiks rīkota vēlēšanu otrā kārta, kas notiks 25. oktobrī, un vēlēšanu uzvarētājs savu prezidentūras termiņu uzsāks nākamā gada 5. janvārī. 80 gadus vecais Lula šajās vēlēšanās pretendē uz ceturto pilnvaru termiņu, tiesa, ne pēc kārtas, solīdams, ka turpinās uzsāktās sociālās programmas, lai samazinātu sociālo nevienlīdzību, kā arī pievērsīsies Amazones lietusmežu aizsardzībai. Savukārt 45 gadus vecais Bolsonaru, kurš pārstāv Liberālo partiju, savā kampaņā galvenos akcentus lika uz  noziedzību un sabiedrisko drošību, kā arī solīja turpināt sava tēva politisko mantojumu. Viņa tēvs ir bijušais prezidents Žairs Bolsonaru, kurš pie varas bija no 2019. gada līdz 2022. gadam. Pats 71 gadu vecais bijušais prezidents nedrīkst kandidēt uz prezidenta amatu, jo pēc sakāves 2022. gada vēlēšanās par centieniem sarīkot valsts apsvērumu Žairam tika piespriests 27 gadu ilgs cietumsods, ko viņš pašlaik izcieš mājas arestā veselības apsvērumu dēļ. Vēlēšanu rezultāti Bolsonaro izrādījās labvēlīgāki nekā bija prognozēts. Viņš ieguva 56 miljonus jeb 47% derīgo balsu, kamēr Lula saņēma 53 miljonus jeb 45%. Turklāt Bolsonaru politiskais spēks guva panākumus arī parlamenta vēlēšanās, Liberālajai partijai iegūstot lielāko pārstāvniecību abās Kongresa palātās. Sagatavoja Aidis Tomsons un Artis Tomsons.

  5. Sep 30

    Trampa un Sji tikšanās ASV; Vučičs vairs nebūs prezidents; Zelenska runa ANO

    Pagājušajā nedēļā, no 23. līdz 25. septembrim, Ķīnas prezidents Sji Dziņpins valsts vizītē apmeklēja ASV, kur Vašingtonā tikās ar Savienoto Valstu prezidentu Donaldu Trampu. Šī bija Sji pirmā valsts vizīte ASV pēdējo desmit gadu laikā. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņoja, ka atkāpjas no amata un turpmāk vairs nebūs valsts galva. Tomēr no politikas prom viņš neies. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzruna ANO Ģenerālajā asamblejā radījusi nepatīkamu spriedze attiecībās ar Dienvidkoreju. Aktualitātes analizē politologs, Latvijas Universitātes pasniedzējs Andis Kudors, portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktore Ieva Strazdiņa un atvaļināts vēstnieks Gints Jegermanis. Pagājušajā nedēļā, no 23. līdz 25. septembrim, Ķīnas prezidents Sji Dziņpins valsts vizītē apmeklēja ASV, kur Vašingtonā tikās ar Savienoto Valstu prezidentu Donaldu Trampu. Šī bija Sji pirmā valsts vizīte ASV pēdējo desmit gadu laikā. Donalds Tramps Ķīnas līderi sagaidīja pie pašas lidmašīnās, kas līdz šim nav bijis novērojams citu valstu līderu vizītēs ASV. Sarunu centrā bija abu valstu ekonomiskās attiecības. -- Pagaidām var tikai minēt, vai tā bija paša Ukrainas prezidenta iniciatīva, vai vainīgs ir kāds no viņa komandas, kas gatavoja prezidenta uzrunu, taču ANO Ģenerālajā asamblejā Volodimirs Zelenskis pieminēja, ka divi sagūstītie Ziemeļkorejas pilsoņi, par kuru notveršanu savulaik ukraiņi ļoti aktīvi stāstīja, ir nosūtīti uz Dienvidkoreju. Iespējams, plašsaziņas līdzekļi šai detaļai nebūtu pievērsuši īpašu uzmanību, taču neslēptu sašutumu par to pauda Dienvidkorejas prezidents. -- Svētdienas vakarā Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņoja, ka atkāpjas no amata un turpmāk vairs nebūs valsts galva. Tomēr no politikas prom viņš neies, iesaistīsies cīņa par premjera amatu un kandidēs oktobrī izsludinātajās ārkārtas parlamenta vēlēšanās, lai kļūtu par deputātu. Pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas bija viena no galvenajām prasībām studentu vadītajā protestu kustībā, kas izraisījās pēc traģēdijas Novi Sadā, kur 2024. gada novembrī, sabrūkot dzelzceļa stacijas nojumei, dzīvību zaudēja 16 cilvēki.

  6. Sep 23

    Zelenskis tiekas ar Trampu. Krievijā noslēgušās vēlēšanas. Grūtības pagarināt sankcijas

    Donalds Tramps un Volodimirs Zelenskis ANO apspriež iespējamu enerģētikas pamieru un Ukrainas pretgaisa aizsardzību, bet ASV valsts sekretārs Marko Rubio tiekas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, lai piedāvātu beigt triecienus pa otras valsts enerģētikas infrastruktūru. Paredzami: Tā dēvētajās Krievijas parlamenta vēlēšanās virsroku gūst P****a partija. Jautājums ir - kas notiks tālāk? Ir bažas par spriedzes eskalāciju ne tikai Ukrainā, bet arī citviet Eiropā. Savukārt Eiropas Savienības valstīm grūtības vienoties par sankcijām pret Krieviju. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījuma centra vecākais pētnieks Armands Astukevičs, Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns un Latvijas TV ārzemju ziņu redaktors Rihards Plūme.

  7. Sep 16

    Zviedrijā skaita balsis pēc vēlēšanām. BRICS valstu forums. Problēmas Sarkanajā jūrā

    Zviedrijā skaita balsis pēc Riksdāga vēlēšanām. BRICS dalībvalstu vadītāju tikšanās Indijā. Jemenas hutiešu nemierniek bloķē kuģu satiksmi Sarkanajā jūrā. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Mārcis Balodis un Latvijas Ārpolitikas institūta jaunākā pētniece un ārvalstu ziņu redaktore portālā "LSM.lv" Albīne Hlopņicka. Politiski mazkustīgā Zviedrija Šodien būtu jābūt saskaitītām pēdējām balsīm pēc svētdien, 13. septembrī, notikušajām Zviedrijas Riksdāga vēlēšanām, taču jau nedēļas sākumā publiskotie pirmrezultāti ļauj spriest, ka nozīmīgas pārbīdes mūsu aizjūras kaimiņu politiskajā spektrā nav notikušas. Pie tam šīs vēlēšanas lielā mērā atjaunojušas spēku samērus, kādi Zviedrijas likumdevējā izveidojās pēc aiziepriekšējām – 2018. gada vēlēšanām. Gluži kā toreiz, arī tagad sociāldemokrātiem, kuri dažas vietas zaudējuši, Riksdāgā, visdrīzāk, būs simts mandātu no 349, savukārt viņu galvenajiem konkurentiem, moderātiem jeb mērenajiem, kuri pāris vietas ieguvuši, būs 70 mandāti. Praktiski 2018. gada pozīcijās atsviesti arī galēji labējie Zviedrijas demokrāti, kuri šajās vēlēšanās zaudējuši visvairāk, pirmo reizi savā vēsturē piedzīvojuši elektorāta sarukumu un atdevuši otras lielākās frakcijas statusu moderātiem. Uz vienas rokas pirkstiem skaitāms mandātu skaita pieaugums paredzams arī Kreisajai partijai, Zaļajai partijai un Centra partijai spektra kreisajā, un kristīgajiem demokrātiem un liberāļiem labajā flangā. Kā jau ierasts, zviedru politikas kreisās un labējās spektra daļas pīlāri ir sociāldemokrāti un moderāti. Kādu laiku no šīs ainas izkrita Zviedrijas demokrāti, ar kuriem pārējās partijas uzskatīja par neiespējamu jebkādu sadarbību. Tomēr pēc 2022. gada vēlēšanām tika noslēgta t.s. Tidē pils vienošanās, kas ļāva izveidot premjera Ulfa Kristersona labējo mazākuma valdību ar moderātu, kristīgo demokrātu un liberāļu ministriem un Zviedrijas demokrātu atbalstu. Tomēr tagad, kad galēji labējie daļu savas politiskās masas zaudējuši, šīs vienošanās aritmētika kļūst problemātiska. Tas gan nenozīmē, ka vieglāks koalīcijas sadiegšanas uzdevums būs potenciālajai sociāldemokrātu premjerministrei Magdalēnai Andešonei. Viņai būtu jāpanāk četru politisko spēku – sociāldemokrātu, kreiso, zaļo un centristu – līdzdalība vai vismaz atbalsts. Šajā sakarā, vismaz formāli, šķērslis ir kreiso un centristu līdz šim deklarētais, ciktāl centristi ir paziņojuši, ka neatbalstīs valdību ar kreiso piedalīšanos, savukārt kreisie uzstāj, ka neatbalstīs valdību, kurā paši nepiedalās kā koalīcijas partneri. Kreisie, kuri tiek raksturoti kā ekosociālistu partija, ir savās nostādnēs eiroskeptiska, ir pret Zviedrijas dalību NATO un iespējamu pievienošanos eirozonai. Teorētiski tiek apspēlēta arī versija par kādu transcentrisku koalīciju vai vienošanos, kurā sadarbotos sociāldemokrāti un moderāti, taču kas tāds zviedru iekšpolitikā ļoti sen nav pieredzēts. Stipro vīru siltie apskāvieni Pagājušās nedēļas nogalē uz 18 samitu Indijas galvaspilsētā Ņūdeli pulcējās organizācijas BRICS dalībvalstu vadītāji un pārstāvji. Bez sākotnējām dibinātājvalstīm – Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas Republikas pēdējos gados organizācijai pievienojušās arī Ēģipte, Etiopija, Indonēzija, Irāna, Apvienotie Arābu Emirāti. Faktiski pievienojusies, bet iestāšanās nolīgumu vēl nav ratificējusi Saūda Arābija. Savā pašreizējā sastāvā organizācijas dalībvalstu iekšzemes kopprodukts pēc pirktspējas paritātes aptver apmēram trešdaļu no planētas kopapjoma, šajās valstīs dzīvo gandrīz puse no planētas iedzīvotājiem un atrodas vairāk nekā sešdesmit procentu pieejamā darbaspēka. Tur ražo apmēram 45% planētas lauksaimniecības produkcijas un iegūst apmēram 30% naftas. Tomēr šīs grupas valstis, sākot ar (vismaz teorētiski) komunistisko Ķīnu, neofašistisko Krieviju un islāma teokrātiju Irānu, beidzot ar Persijas līča monarhijām un pamatā tomēr demokrātiskajām Indiju un Brazīliju, ir valstis ar ļoti atšķirīgiem politiskajiem režīmiem un arī ģeopolitisko orientāciju. Sji Dziņpins, Narendra Modi un Vladimirs Putins, silti apskāvušies samita fotogrāfijās un tam veltītajās karikatūras, protams, izskatās kā biedīga antirietumu alianse, taču līdz īstenai „siržu savienībai” te vēl visai tālu. Kā sasniegums tiek atzīmēts fakts, ka izdevies pieņemt vienotu samita deklarāciju, kuru parakstījuši gan Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija, gan Irāna, kas, kā zināms, pēdējos mēnešos „aplaimojusi” savas partnervalstis ar raķešu un lidrobotu triecieniem. Attiecīgi deklarācijas tekstā ir tikai vispārīgi pausta norūpētība par situāciju reģionā, nepiesaucot konfliktā iesaistītos. Līdzīgos nogludinātos izteikumos raksturota arī Trampa administrācijas piekoptā tarifu politika; karš Ukrainā vispār nav pieminēts. Kā vienu no nozīmīgākajiem procesiem samitā novērotāji piesauc dialoga aktivizēšanos starp Indiju un Ķīnu, prezidentam Sji un premjerministram Modi aktīvi risinot divpusējo dialogu. Kas attiecas uz Krievijas vadoni Putinu, tad viņa galvenais ieguvums ir iespēja demonstrēt, ka viņa agresorvalsts nebūt nav starptautiski izolēta. Samitā bija klāt arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Guterrešs. Piebalsojot namatēva Nerendras Modi teiktajam par nepieciešamību mainīt starptautisko kārtību no „privilēģiju piramīdas uz partnerības platformu”, ANO vadītājs paziņoja, ka „šodienas ekonomiskās, demogrāfiskās un ģeopolitiskās reālijas ir citādas nekā 1945. gadā. Mūsu institucionālajām struktūrām tas jāatspoguļo”. Kā primāri maināmās struktūras ģenerālsekretārs piesauca ANO Drošības padomi un Bretonvudas finanšu sistēmu. Bābelmandebs = Hormuzs Nr. 2? Par iespēju, ka Jemenas hutiešu nemiernieki, kurus atbalsta Irāna, varētu bloķēt kuģu satiksmi Sarkanajā jūrā, tika runāts jau kopš militārā konflikta sākuma starp Irānu un Izraēlas un Savienoto Valstu koalīciju. Konkrēta karadarbība sākās jūlijā, kad Irānas transportlidmašīna mēģināja nogādāt hutiešu kontrolētajā Jemenas daļā militāru kravu un Irānas Revolūcijas sargu korpusa virsnieku grupu. Saūda Arābijas un Jemenas valdības spēki apšaudīja attiecīgā lidlauka skrejceļu. Pēc šī incidenta hutieši paziņoja, ka 2022. gadā noslēgtais pamiers vairs nav spēkā, un sāka apšaudīt Saūdu tankkuģus Sarkanajā jūrā. Turpinājumā abas puses vērsa gaisa triecienus viena pret otras ostām Sarkanās jūras piekrastē, hutieši – arī pret Saūdu naftas pārstrādes infrastruktūru. Septembrī sākās aktīvas sauszemes kaujas starp hutiešiem un Jemenas valdības spēkiem. Valdības spēku pusē karo arī vairāki praktiski neatkarīgi vietējie Dienvidjemenas bruņotie formējumi. Vispirms hutieši uzsāka ofensīvu Taizas provincē Jemenas dienvidos, taču drīz tika apturēti, un valdības spēki ziņoja, ka pārgājuši pretuzbrukumā šajā un vairākos citos virzienos. Valdība pat apgalvoja, ka grasoties uzsākt cīņas par hutiešu kopš 2014. gada kontrolētās galvaspilsētas Sanas atgūšanu. Puses turpināja apmainīties ar gaisa triecieniem. 10. septembrī sāka pienākt ziņas, ka hutiešu spēki vairākos virzienos atspieduši pretiniekus, tai skaitā ieņēmuši stratēģiski svarīgo Mohas ostu, Perimas salu Bābelmandebā un Hanīša arhipelāgu, kas atrodas Sarkanajā jūrā uz ziemeļiem no šauruma. Piektdien Saūda Arābija paziņoja, ka tai nācies slēgt naftas vadu, kas savieno ieguvju rajonus ar Sarkanās jūras piekrasti, ļaujot apiet Hormuzu. Cauruļvadam uzbrukts ar lidrobotiem no Irākas teritorijas. Pagaidām hutieši gan uzbrūk tikai Saūda Arābijas kuģiem, taču kuģu kustība caur Sarkano jūru un Suecas kanālu strauji sarukusi, savukārt frakta un apdrošināšanas cenas kāpušas, dažos gadījumos pat vairakkārt. Saūdu valdība vērsusies ar lūgumu pēc militāra atbalsta pie Savienotajām Valstīm un Lielbritānijas. Prezidenta Trampa administrācija pagaidām tiešu militāru iesaisti atteikusi, savukārt premjera Endija Bērnema kabinets nosūtījis padomniekus situācijas apzināšanai. Saūda Arābija, Ēģipte, Turcija, Pakistāna, Bangladeša un vēl deviņas valstis izveidojušas Daudznacionālo kuģniecības aizsardzības aliansi kuģošanas nodrošināšanai Sarkanajā jūrā. Sagatavoja Eduards Liniņš.

  8. Sep 9

    "Alternatīva Vācijai" uzvara federālajā zemē. Trampa ārpolitikas emisāru Maskavā un Kijivā

    Prezidenta Trampa ārpolitikas emisāri Stīvens Vitkofs un Džareds Kušners aizvadītās nedēļās nogalē apmeklēja gan Maskavu, gan Kijivu. Partijas "Alternatīva Vācijai" spožie rezultāti Saksijas-Anhaltes federālās zemes landtāga vēlēšanās pārsteidz Vāciju. Pieaug Krievijas diversijas Eiropas Savienības valstīs.  Aktualitātes analizē Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas pasniedzējs Jānis Kapustāns un "LSM.lv" ārvalstu ziņu redaktors Ģirts Kasparāns. Šoks Saksijā-Anhaltē “Mēs esam dziļi šokēti,” – tā pēc 6. septembrī notikušajām vēlēšanām Saksijas-Anhaltes federālajā zemē izteicās Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs. Pirmo reizi pēckara Vācijas vēsturē kādā tās daļā teju neapstrīdamā varas pozīcijā ir nonākusi galēji radikāla partija, kuru daži dēvē par fašistisku. Runa ir par partiju “Alternatīva Vācijai” jeb, pēc vācu abreviatūras, AfD, kura vēlēšanās ieguvusi gandrīz 44% balsu un, attiecīgi, trīsdesmit deviņas no astoņdesmit trīs vietām landtāgā. Par līdzīgu rezultātu vedināja domāt jau pagājušā gada februārī notikušās Vācijas Bundestāga vēlēšanas, kurās ne tikai Saksijā-Anhaltē, bet visās kādreizējās Austrumvācijas federālajās zemēs vislabākie rezultāti bija tieši “Alternatīvai Vācijai”. Saksijā-Anhaltē AfD pirmoreiz reitingos apsteidza Kristīgi demokrātisko partiju 2024. gada rudenī, un kopš tā laika kristīgo demokrātu reitingi šai federālajā zemē turpinājuši pastāvīgi slīdēt uz leju. Vēlēšanās kanclera Merca partija ieguvusi tikai 15 vietas landtāgā, kur līdz tam tai bija četrdesmit. Skaidrs, ka pie AfD pārceļojusi daļa no kristīgo demokrātu vēlētājiem, tomēr daļēji šo labējo populistu panākumi skaidrojami arī ar agrāk nebalsojušo piesaisti. Saksijas-Anhaltes Landtāga vēlēšanas tiek raksturotas kā vienas tēmas vēlēšanas, proti, “Alternatīvai” izdevies koncentrēt elektorāta uzmanību uz imigrantu jautājumu. Tomēr sava loma bijusi arī vispārējam noskaņojumam Vācijas austrumdaļā, kur sabiedrība uzskata, ka kādreizējie austrumvācieši apvienotajā valstī joprojām ir otrās šķiras cilvēki, un ka valdībai Berlīnē nerūp darba ņēmēju un trūcīgākās sabiedrības daļas liktenis. Pa astoņām deputātu vietām landtāgā ieguvušas trīs partijas – sociāldemokrāti, zaļie un radikāli kreisā partija “Kreisie”, pie kam pēdējie zaudējuši trešdaļu līdzšinējo mandātu. Tie, visdrīzāk, nonākuši pie politiskā spektra jaunpienācēja – partijas “Zāras Vāgenknehtas savienība”, kas apvieno radikāli kreisu ekonomisko programmu un nacionālistisku, eiroskeptisku un ultrakonservatīvu vērtīborientāciju. Vēlēšanu uzvarētājai AfD tomēr pietrūkst dažu balsu, lai izveidotu federālās zemes valdību. Pastāvot šo galēji labējo izolēšanas politikai no tradicionālo Vācijas partiju puses, vienīgā iespēja tās iegūt būtu vienošanās ar “Zāras Vāgenknehtas savienību”, lai gan runa varētu būt drīzāk par atbalstu mazākuma valdībai nekā par koalīciju. “Alternatīva Vācijai” līderis Saksijā-Anhaltē Ulrihs Zīgmunds paziņojis, ka esot gatavs sarunām ar kristīgajiem demokrātiem un vāgenknehtiešiem. Trampa miernešu tūre Sestdien, 5. septembrī, no Maskavas pienāca ziņas, ka tur ieradies prezidenta Trampa ārpolitisko emisāru pāris – diplomātijas amatieri Stīvens Vitkofs un Džareds Kušners. Vairāk nekā trīs stundas ilgusi abu saruna Kremlī ar Krievijas vadoni Vladimiru Putinu, apspriežot iespējamo virzību uz miera procesu Ukrainā. Publiski pieejamajā vizītes daļā netrūka komplimentu no viesu puses agresorvalsts vadonim un viņa paustu vislabāko novēlējumu un cieņas apliecinājumu prezidentam Trampam. Cik var noprast no pušu izteikumiem, aiz slēgtām durvīm abiem viesiem pamatā nācies noklausīties namatēva prātuļojumus par kara cēloņiem un stāstus par to, kādi spoži panākumi viņa armiju jau tuvākajā laikā gaida Ukrainas kauju laukos. Krievija nav atteikusies no ambīcijām pievākt četrus Ukrainas apgabalus – Doņeckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjes – un liegt kaimiņvalstij tiesības pievienoties NATO aliansei. Citiem vārdiem – nekā jauna un nekādu cerību uz saprāta gaismu aiz robotās Kremļa sienas. Savukārt svētdien, 6. septembrī, Trampa miernešu pāris pirmo reizi savas kopīgās karjeras laikā pagodināja ar vizīti arī Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, tiekoties ar prezidentu Zelenski. Ukrainas līderis iezīmējis plānus trīspusējam dialogam ar Ukrainas, Savienoto Valstu un Eiropas Savienības piedalīšanos. Kā tiek ziņots, īslaicīgi sarunām pievienojušies arī Kijivā akreditētie Lielbritānijas, Francijas un Vācijas drošības padomnieki. Tā kā Trampa emisāru vizītes laikā Krievija atturējās no gaisa triecieniem Kijivai, tad prezidents Zelenskis skumji pajokoja, ka abi varētu braukt biežāk, lai sagādātu kijiviešiem drusku atelpas no krievu raķetēm un lidrobotiem. Runājot nopietni, viņš norādīja, ka sarunās būtiski skarta iespēja atbalstīt Ukrainu ar pretgaisa aizsardzības spējām un enerģētiskas jaudām, ciktāl ir puslīdz skaidrs, ka jāgatavojas vēl vienai smagai kara ziemai. Kā izdevumam „Guardian” atklājis prezidenta Zelenska padomnieks aizsardzības tehnoloģiju jautājumos Serhijs Beskrestnovs, valdībai, iespējams, būs jāapsver vecāku ļaužu masveidīga evakuēšana no galvaspilsētas. Vakar, 8. septembrī, tika publiskota informācija, ka prezidentam Trampam bijusi stundu ilga telefona saruna ar Putinu. Spriežot pēc informācijas, kuru pēc tam publiskojis Kremlis, arī šī komunikācija nav pievienojusi kādas jaunas nozīmīgas nianses emisāru vizītes ieskicētajai ainai. P****a padomnieks ārpolitikas jautājumos Jurijs Ušakovs atklājis, ka Tramps paudis vēlmi pieredzēt kara noslēgumu vēl savas prezidentūras laikā, solot pēc tam ātru un pilnvērtīgu attiecību atjaunošanu ar agresorvalsti, un Putins, kā pauda Ušakovs, Savienoto Valstu vadītāju šai ziņā visnotaļ atbalstot. Eiropu gaida jaunas Kremļa hibrīdcūcības 2. septembrī parādījās informācija par to, ka Vācijas valdība pēc izmeklēšanas oficiāli apstiprina – 4. augusta incidentā Leipcigas-Halles lidostā vainojama Krievija. Par to īsā preses brīfingā Berlīnē informējuši iekšlietu ministrs Aleksanders Dobrints un ārlietu ministrs Johans Vadepūls. Toreiz minētajā lidostā netālu no Ukrainas gaisa spēkiem piederošās transportlidmašīnas „Antonov”, kura tiek izmantota ieroču pārvadāšanai, tika atrasts ar sprāgstvielām aprīkots lidrobots. Kā noskaidrots, gan sprāgstvielas, gan ierīces tehnoloģija nāk no agresorvalsts, savukārt operācijas īstenošanā iesaistīti zema līmeņa vietējie aģenti. Ja eksplozija notiktu, sekas varētu būt katastrofālas. Kā izteicās ārlietu ministrs Vadepūls: “Šī Krievijas Federācijas bīstamā rīcība ir daļa no tās īstenotajiem destabilizācijas, dezinformācijas, draudu, sabotāžas un agresijas mēģinājumiem.” Paziņots, ka par šīm izdarībām Krievija saņems papildu sankciju komplektu. Konkrēti, Vācija slēdz Krievijas konsulātu Bonnā un joprojām eksistējošais “Krievijas nams” Berlīnē, jau sen zināms kā spiegu perēklis, tiks izlikts no tā īrētajām telpām. Tāpat Vācija apņēmusies iesaistīties Krievijas “ēnu flotes” kuģu izsekošanā un aizturēšanā, ko jau īsteno Somija un Zviedrija. Par atbildi Krievija slēdz Vācijas konsulātu Sanktpēterburgā un visas Gētes institūta nodaļas Krievijā. Solidaritāti ar Vāciju paudušas kā Eiropas Savienības vadošās institūcijas, tā vairāku NATO dalībvalstu vadītāji. Itālijas premjerministre Džordža Meloni paziņojusi: “Mūsu sabiedroto drošība ir mūsu visu drošība. Mēģinājumi mūs iebiedēt vai iedzīt ķīli starp sabiedrotajiem neizdosies: hibrīddarbības pret jebkuru no mums ir iemesls mūsu visu rūpēm, un uz tām tiks reaģēts vienoti.” Savukārt Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, 2. septembrī uzstājoties preses konferencē kopā ar NATO ģenerālsekretāru Marku Riti, teikusi, ka šim līdzīgi Krievijas īstenoti sabotāžas akti ir Eiropas drošības situācijas “jaunā normalitāte”. Augusta nogalē divi aizdomīgi ugunsgrēki notikuši lidrobotu ražotnēs Polijā – Skaržisko–Kamennas un Ļubļanas pilsētās; uzsākta izmeklēšana ar aizdomām par terorismu. Savukārt vakar Rumānijā arestēts Krievijas pilsonis, kurš fotografējis militāros objektus un ukraiņu transportlidmašīnu „Antonov” vienā no lidlaukiem. Rumānijas izlūkdienests paziņojis, ka novērsta Krievijas plānota diversiju operācija. Sagatavoja Eduards Liniņš.

See All (446)

Ratings & Reviews

5
out of 5
2 Ratings

About

Raidījums par ārpolitikas aktualitātēm, kurā kopā ar ekspertiem un ārpolitikas pārzinātājiem apspriežam un analizējam nedēļas svarīgākos notikumus pasaulē. Aidis Tomsons: "Pasaule ir daudz mazāka, nekā mums reizēm šķiet. Notikumi, kas risinās otrā pasaules malā, atstāj nospiedumus arī uz mūsu ikdienu. Mūsu uzdevums - skaidrot ne tikai to, kas notiek, bet arī kāpēc un kādu iespaidu tas var atstāt uz pasaules skatuves." Eduards Liniņš: "Saprašanai par "te un tagad" ļoti noder zināšana par "reiz un citviet"."

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2018 - 2026
  • Episodes
    446
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Divas puslodes

You Might Also Like