"Kā uz DELNAS"

DELNA
  • 0.0 (0)
  • POLITICS
  • UPDATED MONTHLY

"Sabiedrības par atklātību – Delna" raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk. "Korupcija izdedzina" autore – māksliniece Yvonne Gerner.

  1. MAR 2

    Par piederību Latvijai, iekļaujošu darba vidi, dažādības vadības mītiem un taisnīgumu organizācijās ar sociālantropoloģijas doktori Agnesi Cimdiņu

    Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša sarunājas ar Agnesi Cimdiņu – sociālantropoloģijas doktori, pašlaik PricewaterhouseCoopers (PwC) dažādības un iekļaušanas prakses vadītāju Baltijā, vairāku grāmatu autori un līdzautori. Agnese specializējas biznesa antropoloģijā, dažādības vadībā un iekļaujošā līderībā, strādājot ar cilvēkkapitāla izaugsmi, organizāciju attīstību un starpkultūru sadarbību Baltijā, Ziemeļvalstīs un arī Tuvajos Austrumos. Sarunas centrā ir dažādības, iekļaušanas, taisnīguma un piederības tēmas darba vidē – tas, kāpēc, neskatoties uz pētījumiem un biznesa ieguvumu pierādījumiem, Baltijā situācija joprojām ir tālu no vēlamās. Agnese kritiski izskaidro biežākos pārpratumus, piemēram, kāpēc dažādības vadība nav dažādības skaitīšana, kā dažādu grupu "kastītēs likšana" atražo stereotipus un kāpēc stratēģijas uzrakstīšana bez dziļākas izpratnes par organizācijas realitāti bieži vien ir tikai formāls žests. Viņa uzsver, ka izšķirošais ir psiholoģiskā drošība, spēja patiesi sadzirdēt un vadīt atšķirīgus cilvēkus, kā arī vadītāju gatavība sākt ar kritisku skatu uz sevi – uz aizspriedumiem, privilēģijām un varas dinamiku. Īpašu uzmanību pievēršam arī pretkorupcijas kontekstam, proti, vai iekļaujoša kultūra var mazināt korupcijas riskus. Agnese to sasaista ar atklātību, taisnīgām izaugsmes iespējām un uzticēšanos iekšējām struktūrām. Ja karjera, iespējas un lēmumi organizācijā šķiet atkarīgi no “īstajiem cilvēkiem” un pazīšanās, rodas netaisnīguma izjūta, krītas piederība un lojalitāte – un pieaug risks, ka sistēma kļūst neuzticama un viegli manipulējama. Sarunā ieskicējam arī plašāku kultūru salīdzinājumu – vai Latvija ir Ziemeļvalsts vērtību ziņā? Agnese dalās pieredzē par Norvēģijas akadēmisko un darba vidi – par to, ko nozīmē justies vērtīgam arī kā “svešiniekam”, un kā atbalstoša, cieņpilna vide var kļūt par punktu cilvēka izaugsmei. Caur spilgtiem piemēriem no darba uz zvejas kuģa līdz starpkultūru pētījumiem un grāmatai par ilgtspējas meklējumiem Arābijas tuksnesī saruna izgaismo galveno motīvu, ka cilvēks kā vērtība un cieņa kā pamats gan organizācijās, gan sabiedrībā ir vissvarīgākais. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

    1h 8m

  2. JAN 23

    Par ANO lomu un ilgtspējīgas attīstības mērķiem ar aktīvistu Emīlu Bergu un politikas plānošanas eksperti Māru Sīmani

    Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša, ANO Jauniešu delegātu programmas pārstāvis Emīls Bergs un Valsts kancelejas Valsts attīstības nodaļas eksperte Māra Sīmane sarunājas par to, ko īsti nozīmē ilgtspējīga attīstība, kā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi (IAM) ir domāti ikdienas rīcībai un kā tie Latvijā tiek (vai netiek) pārvērsti praktiskā politikā, iesaistot sabiedrību un īpaši jauniešus. Sarunas pirmajā daļā dalībnieki “izsaiņo” ilgtspējas jēdzienu – no vēsturiskajām saknēm līdz dienaskārtībai 2030 ar 17 mērķiem. Māra Sīmane stāsta par savu profesionālo ceļu, ANO attīstības darba pieredzi un Latvijas plānošanas sistēmas veidošanos, uzsverot, ka mērķu ideja nav “izpildīt visus punktus”, bet caur IAM prizmu saprast, kas konkrētai valstij ir svarīgākais un kā valstis var salīdzināmā valodā runāt par politikas prioritātēm. Tālāk saruna ievirzās jauniešu iesaistē un ANO Jauniešu delegātu programmas darbā. Emīls Bergs skaidro, kā programma izglīto par ANO un IAM, kā jaunieši brauc uz skolām, rīko simulācijas un vāc vienaudžu viedokļus, lai tos "nestu" pie lēmumu pieņēmējiem – rezolūcijās, konferencēs, vizītēs institūcijās. Viņš uzsver, ka jaunieši labāk “aizsniedz” jauniešus, un aktualizē arī praktisku problēmu – Latvijas izglītībā ANO un ilgtspējīga attīstība bieži parādās fragmentāri, tāpēc vajadzīgi saprotami materiāli un mācīšanās forma, kas nepazūd birokrātiskā valodā. Noslēgumā diskusija kļūst praktiskāka – tiek apspriests Valsts kontroles revīzijas ziņojums par IAM ieviešanas pārvaldības nepilnībām un tas, kā sabiedrības pieprasījums un iesaiste var būt izšķiroša, lai mērķi nekļūtu tikai par kampaņveidīgiem saukļiem. Vienlaikus dalībnieki runā arī par to, kā nenolaist rokas sarežģītā ziņu fonā: stiprināt medijpratību, atpazīt dezinformāciju, fokusēties uz lietām, ko var ietekmēt īpaši vietējā līmenī, un skatīties uz ANO nevis kā “tikai runāšanu”, bet kā platformu, kur satiekas puses, top sadarbības un tiek aizstāvētas vērtības – miers, taisnīgums, un līdztiesība. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

    56 min

  3. 11/27/2025

    Par nevienlīdzības mazināšanu, valsts pārvaldes modernizāciju un sabiedrības līdzdalības veicināšanu ar domnīcas "Providus" direktori Sandu Liepiņu

    Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktores vietniece Agnija Birule kopā ar jauno domnīcas "Providus" direktori Sandu Liepiņu sarunājas par to, kā stiprināt Latvijas demokrātiju un labu pārvaldību mazinot nevienlīdzību, modernizējot valsts pārvaldi, padarot valsts budžeta pieņemšanas procesu caurspīdīgāku un veicinot sabiedrības līdzdalību politikas veidošanā. S. Liepiņa uzsver, ka viņas kļūšana par “Providus” direktori viņai pašai ir loģisks turpinājums iepriekšējai karjerai – viņa sevi raksturo kā publiskās politikas praktiķi, kas pieradusi strādāt ar rīcībpolitikas jautājumiem gan Latvijā, gan starptautiski. Viņas motivācija ir izmantot uzkrātās zināšanas finanšu, izglītības, valsts pārvaldes un starptautisko institūciju vidē, lai veicinātu gudru, datos un zināšanās balstītu politiku un palīdzētu Latvijai kļūt par vienu no vislabāk pārvaldītajām valstīm ES un OECD. Viņa akcentē “Providus” lomu kā “slikto lēmumu sanitāram” – domnīcai ir jāpalīdz identificēt vājās vietas, piedāvāt risinājumus un attīstīt idejas, kas, lai arī ne vienmēr lineāri, tomēr nonāk līdz konkrētiem politiskiem lēmumiem. Svarīgi viņai ir tas, ka Latvija joprojām ir “iespēju zeme” – daudz kas notiek lēni, bet tieši tāpēc domnīcas un pilsoniskās sabiedrības pienesums var būt salīdzinoši lielāks nekā lielās valstīs. Otrs uzsvars sarunā ir demokrātijas noturība, ko S. Liepiņa redz cieši saistītu ar ekonomikas noturību un nevienlīdzības mazināšanu. Viņa brīdina, ka pieaugoša ienākumu nevienlīdzība un sociālā atbalsta trūkums rada politisku nestabilitāti un vēlmi pēc autoritāras varas, tāpēc nodokļu un sociālajai politikai mērķtiecīgi jāveicina atbalsta pasākumi mazturīgākajai sabiedrības daļai, piemēram, straujāk ceļot neapliekamo minimumu. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

    49 min

  4. 10/16/2025

    Par Eiropas Revīzijas palātas lomu un neatkarību ES budžeta uzraudzībā, ētikas un interešu pārstāvības atklātības uzlabojumiem ar Mihailu Kozlovu

    Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša sarunājas ar Eiropas Revīzijas palātas locekli Mihailu Kozlovu par palātas lomu un neatkarību ES budžeta uzraudzībā, ieteikumu ietekmi, sadarbību ar dalībvalstu revīzijas iestādēm, ētikas un interešu pārstāvības atklātības uzlabojumiem, auditu ietekmi uz politiskajiem lēmumiem (piem., militārā mobilitāte) un mākslīgā intelekta izmantošanu revīzijās. M. Kozlovs uzsvēra neatkarības principu un atbildību pret ES budžetu kā “mūsu pašu” naudu. Revīziju ieteikumi nav saistoši, tāpēc palāta rada publisku un politisku spiedienu caur dažādu līmeņu institūcijām, tostarp Eiropas Savienības parlamentu, Eiropas Komisiju un Padomi, seko līdzi ieviešanai un cieši sadarbojas ar nacionālajām revīzijas iestādēm. Šobrīd aktuāls jautājums ES līmenī ir stiprināt ētikas kultūru, īpaši “pēcamata” ierobežojumus un rūpīgāk vērtēt NVO finansējuma atbilstību ES vērtībām. Tāpat M. Kozlovs norāda, ka auditus izvēlas pēc riskiem, panākot reālus uzlabojumus, piemēram, militārās mobilitātes pārvaldībā. Nākotnes efektivitātei nepieciešama vienotāka datu vide, lai mākslīgo intelektu varētu izmantot pilnvērtīgi, ne tikai kā palīginstrumentu.  Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

    44 min

  5. 09/24/2025

    Par sabiedrības iesaisti lielos infrastruktūras projektos, Rīgas ostas mērķiem un vēja tehnoloģiju projektu Kundziņsalā ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu

    Raidierakstā Delnas padomes priekšsēdētāja Evita Goša un direktores vietniece Agnija Birule kopā ar Rīgas brīvostas pārvaldnieku Ansi Zeltiņu sarunājas par to, kā nodrošināt atklātību un sabiedrības uzticēšanos lielos infrastruktūras projektos, izmantojot integritātes pakta pieeju. Aktuālais piemērs – Kundziņsalas vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstības projekts. Ansis Zeltiņš uzsver, ka Rīgas osta mērķtiecīgi atveras sabiedrībai, skaidro gan paveikto, gan problēmas, un virza kravu kustību prom no apdzīvotām teritorijām tuvāk līcim. Vides mērķos osta sevi pozicionē kā zaļu – jaunie un modernizētie termināļi tiek veidoti slēgti un ar zemākām emisijām. Tāpat tiek saglabātas dabas teritorijas, attīstīts liels saules parks ar modeli, kur daļa saražotās elektroenerģijas nonāktu ostas rīcībā un klientu vajadzībām. Tiek pētīti ūdeņraža, enerģijas uzkrāšanas un kuģu emisiju mazināšanas risinājumi. Fokusā ir praktiska dekarbonizācija un inovācijas, saglabājot ostas konkurētspēju. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

    38 min

  6. 08/19/2025

    Par Auksto karu, PSRS sabrukumu un ģeopolitisko situāciju mūsdienās ar vēstures un politikas pētnieci Unu Bergmani

    Par akadēmisko ceļu un pētījumiem, Auksto karu, Padomju Savienības sabrukumu un Baltijas valstu lomu šajos procesos, korupciju un mūsdienu ģeopolitisko situāciju ar Unu Bergmani sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.   Raidierakstā U. Bergmane dalās savā pieredzē, pētot ārvalstu arhīvu materiālus un intervējot tā laika politiķus, atklājot, ka lēmumi bieži pieņemti nevis pēc stingras stratēģijas, bet sabiedrības spiediena rezultātā. Viņas grāmata "Politics of Uncertainty: The United States, the Baltic Question, and the Collapse of the Soviet Union" sniedz jaunu skatījumu uz šo periodu un izgaismo Baltijas jautājuma nozīmi starptautiskajās attiecībās.   Sarunā skarts arī jautājums par korupciju, tās ietekmi uz sabiedrību un valsts drošību. U. Bergmane uzsver, ka korupcija ne tikai grauj ekonomiku, bet arī attālina sabiedrību no valsts, radot nedrošību un ilgtermiņā vājumu, kā to pierādīja Padomju Savienības sabrukuma piemērs. Viņa atzīst, ka arī Ukrainas gadījumā korupcija ir bijusi drošības apdraudējums, kas ietekmējis valsts spēju pretoties ārējiem draudiem. Personiskā līmenī pētniece dalās atmiņās par bērnībā pieredzētajiem notikumiem 1991. gada augustā, kad Latvijā tika atjaunota neatkarība, un vēlāk – par līdzdalību protestos pret korupciju, piemēram, Lietussargu revolūcijā. Viņa atzīmē, ka Latvijas sabiedrība pēdējo 30 gadu laikā ir kļuvusi aktīvāka, un īpaši jauniešu vidū iesaiste pilsoniskajos procesos kļūst par arvien pašsaprotamāku parādību.   Raidieraksta noslēgumā aplūkojām mūsdienu ģeopolitisko situāciju. Bergmane uzsver, ka pašreizējie notikumi, tostarp karš Ukrainā, parāda Krievijas imperiālisma būtību un sarežģīto Rietumu lomu pasaules drošībā. Viņa brīdina par risku, ka spēcīgo valstu “oligarhiskā pārvalde” varētu lemt par mazāku valstu likteņiem, izslēdzot tās no sarunu galda. Vienlaikus pētniece akcentē, ka vēstures izpratne ir svarīga jaunajai paaudzei, lai iemācītos novērtēt demokrātiju un brīvību.   Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

    47 min

  7. 07/14/2025

    Par KNAB darbību un plāniem, interešu konflikta regulējuma reformu ar Sandiju Vectēvu, KNAB priekšnieka vietnieku stratēģijas un politikas plānošanas jautājumos

    Par KNAB darbību un plāniem, jauno tehnoloģiju lomu korupcijas apkarošanā un prevencijā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tendencēm un interešu konflikta regulējuma reformu ar Sandiju Vectēvu sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs. Sarunā Sandijs Vectēvs skaidroja, ka KNAB nākotnes stratēģiskajos plānos nozīmīga loma paredzēta nacionālajam korupcijas risku novērtējumam, kas ļautu precīzāk identificēt jomas ar visaugstāko korupcijas risku un pielāgot gan prevencijas, gan apkarošanas pasākumus. Šāda pieeja ļautu atteikties no fragmentāras un empīriskos novērojumos balstītas plānošanas, pārejot uz datos un faktos balstītu politikas plānošanu.  Viņš arī uzsvēra, ka būtiska loma KNAB darbā būs jaunajām tehnoloģijām un mākslīgā intelekta risinājumiem, kas ļauj proaktīvi analizēt datus un pamanīt anomālijas, negaidot ziņojumus vai iesniegumus. KNAB patlaban pabeidz vērienīgu projektu automatizētai datu analīzei, kas sākotnēji orientēts uz apkarošanas funkciju, taču dod iespēju arī stratēģiskai prevencijai un iestāžu brīdināšanai par iespējamajiem riskiem. Vectēvs atzina, ka korupcijas shēmas kļūst arvien sarežģītākas, tāpēc nepieciešami jauni risinājumi, tostarp ciešāka sadarbība gan starp nacionālajām iestādēm, gan starptautiskā mērogā, piemēram, lai efektīvi cīnītos arī ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ārvalstīs. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

    43 min

  8. 06/18/2025

    Par praidu, dažādību un iecietību sabiedrībā ar Vitu Brakovsku, inovāciju praktiķi un Rīgas Tehniskās universitātes lektori

    Par praidu, dažādību, aktīvisma nozīmi un iecietību sabiedrībā ar Vitu Brakovsku, inovāciju praktiķi, biedrības "Zināšanu un inovācijas sabiedrība" (Biedrība ZINIS) vadītāju, Rīgas Tehniskās universitātes lektori un digitālās transformācijas treneri sarunājas biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" padomes priekšsēdētāja Evita Goša un projektu vadītājs Jēkabs Kārlis Rasnačs.  Raidierakstā Vita dalās ar personīgu un vienlaikus sabiedriski nozīmīgu stāstu par to, kā viņas ceļš aizveda līdz aktīvai līdzdalībai un cilvēktiesību aizstāvībai. Viņa runā par pirmajiem soļiem nevalstiskajā sektorā, sastapšanos ar bailēm un šaubām, bet arī par drosmi, pārliecību un ticību tam, ka sabiedrību var mainīt. Vita atklāti stāsta par organizācijas Mozaīka dibināšanas laiku 2006. gadā – periodu, kad atklāta iestāšanās par LGBTQIA+ tiesībām Latvijā bija sabiedriski nepopulāra un trūka atbalsta gan no politiķiem, gan viedokļu līderiem un plašākas sabiedrības puses. Jūnijs ir praida mēnesis, un jau 28. jūnijā notiks Rīgas praids. Tieši šobrīd, kad demokrātijas un cilvēktiesību jautājumi pasaulē kļūst arvien trauslāki, šī saruna ar Vitu ir kā atgādinājums par līdzdalības nozīmi. Par to, ka pārmaiņas sākas ar vienu cilvēku, vienu sarunu, vienu soli. Un līdzās likumiem un politikas lēmumiem vienlīdz svarīga ir arī cilvēcība, empātija un spēja iestāties ne tikai par sevi, bet arī par citiem. Delnas raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk.

    35 min
See All (56)

About

"Sabiedrības par atklātību – Delna" raidieraksts – jēgpilnas sarunas par būtisko – kā mums kā sabiedrībai dzīvot labāk. "Korupcija izdedzina" autore – māksliniece Yvonne Gerner.

Information

  • Creator
    DELNA
  • Years Active
    2020 - 2026
  • Episodes
    56
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © DELNA
  • Show Website
    "Kā uz DELNAS"