Pievienotā vērtība

Latvijas Radio 1

Raidījumā skaidrojam un analizējam sabiedrībai svarīgākos notikumus ekonomikā Latvijā un pasaulē, lai vairotu sabiedrības zināšanas par ekonomikas procesiem un ikviens kļūtu gudrāks personīgo finanšu pārvaldībā.

  1. 3d ago

    Eiropas ekonomikas nākotnes skatījums un kāda sena nozaru pretstāve Latvijā

    Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par Eiropas ekonomikas nākotnes skatījumu un par kādu senu nozaru pretstāvi Latvijā.   Vispirms par lēmumu, kurš tieši vai netieši ietekmē visu makus. Eiropas Centrālā banka aizvadītajā nedēļā lēma nemainīt procentu likmes. Noguldījumu likme paliek 2,5 procenti. Bet tajā pašā dienā nāca otra ziņa. ECB prezidente Kristīne Lagarda paziņoja, ka agrāk nekā paredzēts aizies no amata. Jau nākamā gada 7. februārī, deviņus mēnešus pirms viņas astoņu gadu termiņa beigām. Kāpēc aiziet? Jo nespējot vairs klusēt un nespējot palikt neitrāla. Viņu interesējot patiesība, bet patiesība bieži vien esot izkropļota un pretrunu pilna.  Bet ar pašu ECB viss esot kārtībā, un vispār – viņas vietā atradīšot vēl labāku, saka pati Lagarda.  -- Latvijas ekonomikā un biznesā ir pāris „cīņas”, kurām beigas neredz, tik arvien jaunus konfliktus. Viena no tām – par līzsvaru starp dabas aizsardzību un mežsaimniecību. Daba ir jāsargā – tam grūti nepiekrist. Ekonomika ir būtiska un mežsaimniecība ir viens no Latvijas trumpjiem – arī par šo ir grūti strīdēties. It īpaši, tādēļ, ka paļauties uz tranzītu vai uz kapitālu īsti nevaram, Tā konferencē „Resursu anatomija: Kā līdzsvarot dabu, biznesu un sabiedrību?” uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

  2. Oct 26

    Eiropas digitālais maks: šogad to nepaspēs ieviest

    Raidījumā Pievienotā vērtība šoreiz Eiropas digitālo maku un identitāti. Kā mums un Eiropai kopā sokas ar to ieviešanu? Jau šobrīd skaidrs, ka iecerētajā termiņā to ieviest nepaspēs. Eiropas Komisija pirms pieciem gadiem solīja dāvanu gaidāmajos Ziemassvētkos – iespēju izmantot Eiropas digitālās identitātes maku. Drošu lietotni viedierīcēm, kas ļautu iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā ērti glabāt, pārvaldīt un uzrādīt savus personas datus, dokumentus un digitālos apliecinājumu, piemēram, vadītāja apliecību, veselības apdrošināšanu, izglītības dokumentus, sertifikātus. Turklāt pēc datu minimizēšanas principa, piemēram, pierādot savu vecumu, būtu iespēja uzrādīt tikai vecuma kategoriju, neatklājot visu dzimšanas datumu, vārdu, uzvārdu un citus datus, turklāt risinājums darbotos visā Eiropas Savienībā. Visām valstīm šobrīd jau bija praktiski jābūt tam gatavām, bet ir skaidrs, ka Ziemassvētkos dāvanas nebūs. Šobrīd nav sertificēts neviens digitālā maka risinājums un reti kura valsts ir izdarījusi mājasdarbu no savas puses konferencē „Techitory” skaidro uzņēmuma „Zetes” Mobilās identitātes produktu menedžeris Gērts Pīters.

  3. Oct 19

    Rēķini par siltumu daudzviet Latvijā būs lielāki nekā iepriekš

    Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par siltumapgādi un cik tā mums izmaksā, kā arī par sociālo uzņēmējdarbību. Ir klāt tas laiks, kad daudzu mājsaimniecību budžetiem nāksies sarauties, jo rudens ir ne tikai skaists, bet nes līdzi arī apkures rēķinus. Un šogad tie daudzviet būs lielāki nekā iepriekš – vismaz, ja vērtē tarifus. -- Izmantot biznesa metodes, ražot preces vai sniegt pakalpojumus un radīt sociālo ieguvumu, nevis fokusēties uz peļņu – jau vairākus gadus Latvijā ir sociālie uzņēmumi un sociālā uzņēmējdarbība. Šobrīd Latvijā šādu uzņēmumu ir ap 330. Bet darboties šajā uzņēmējdarbības jomā nav vienkārši. Tas izskanēja arī sociālajai ekonomikai veltītajā konferencē.

  4. Oct 12

    Programmētāju un dizaineru darbs strauji mainās mākslīgā intelekta ietekmē

    Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par profesijām, kuras visvairāk ietekmē mākslīgais intelekts. Programmētāji un dizaineri ir starp tiem, kuru darbs mainās vistraujāk un to loma tradicionālā izpratnē gan sarūk, gan strauji transformējas. Rūpnieciskās revolūcijas un tehnoloģiju attīstība, automatizācija vēsturiski visbūtiskāk ietekmēja fiziska darba veicējus, mākslīgais intelekts savukārt pārveido "datoru un biroja krēslu klasi", teikts jaunākajā vadības konsultāciju "McKinsey" globālās domnīcas pētījumā. Ietekmētāko profesiju augšgalā ir informācijas tehnoloģiju, programmētāju un dizaineru profesijas. Dizainerus nevalstiskā organizācija Pasaules ekonomikas forums ierindo starp apdraudētākajām un straujāk izzūdošajām profesijām mākslīgā intelekta ietekmē. Dizaina vadības, lietotāja pieredzes un produkta stratēģijas eksperte Līga Lētiņa apliecina, ka darba tirgū tā jau ir realitāte. Darba tirgus un prasmju kopums, kas nepieciešams informācijas tehnoloģiju industrijā šobrīd mainās strauji, tam piekrīt arī "Rīga TechGirls" un "StartSchool" vadītāja Anna Andersone, taču līdz ar straujajām pārmaiņām parādās jaunas iespējas.

  5. Oct 5

    Mākslīgā intelekta radītie riski finanšu sistēmai

    Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par riskiem, kurus mākslīgais intelekts rada vai varētu radīt pavisam tuvā nākotnē mūsu finanšu sistēmai. Nākamajos gados viens no būtiskākajiem riskiem Eiropas finanšu sistēmai ir mākslīgais intelekts - tā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas konferencē galvenajā uzrunā uzsvēra Eiropas centrālās bankas vadītāja un arī kolēģijas vadītāja Urzula fon der Leiena. Ikviens, kas kaut ko darījis ar māksligo intelektu ir piedzīvojis, ka tas reizēm pārprot norādījumus vai pats izdomā un dara ko pilnīgi citu. Un ja iedomājas, ka šādi rīkojas mākslīgā intelekta aģenti, kam uzdots rīkoties ar mūsu naudu. Lielāka autonomija - lielāki riski, saka Leiena. Tāpat vēl nezinām, kā MI aģentu piedalīšanās tirgū plašā mērogā mainīs to, kā vispār veidojam finanšu pakalpojumus. Antonio Gomes, OECD Finanšu un uzņēmējdarbības lietu direktorāta direktora vietnieks, uzskata, ka šīs izmaiņas ir neizbēgamas.

  6. Sep 28

    Darba samaksas pārredzamības direktīva: klusēšanai par algu jābeidzas

    Raidījumā Pievienotā vērtība skaidrojam, kas ir darba samaksas pārredzamības direktīva, kura visai drīz nonāks arī Latvijas likumos. Ko un kā tā mainīs un vai tad jēga gatavoties laikus? Iedomājieties situāciju: divi cilvēki sēž blakus vienā birojā, dara vienu un to pašu darbu un viens no viņiem saņem par pāris simtiem eiro vairāk mēnesī. Ne tāpēc, ka strādā labāk. Vienkārši tāpēc, ka reiz labāk sarunājās par algu. Līdz šim šī bija privāta, klusa lieta, jo par algu Latvijā runāt nav pieņemts. Bet Eiropas Savienība saka – šai klusēšanai jābeidzas. Runa ir par darba samaksas pārredzamības direktīvu, vienu no vērienīgākajām pārmaiņām Eiropas darba tiesībās pēdējās desmitgadēs.  Direktīvas būtību skaidro Darbinieku labumu platformas "Beneflo" vadītājs Baltijā un Polijā Juris Zalāns un talantu piesaistes uzņēmuma "Nextra" vadītāja Evija Šalte.

  7. Sep 21

    Pētījums: Darbinieku ilgstoša prombūtne veselības problēmu dēļ ietekmē ekonomiku

    Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par to, cik mums visiem izmaksā slimošana. Jā, konkrēto skaitli ir visai grūti aprēķināt. Mūsu problēma ir darbaspēks – un ne tikai tas, ka demogrāfija nepielūdzami samazina pieejamos resursus. Bet arī tas, ka cilvēki, kuri ir darbaspējīgā vecumā, nespēj strādāt veselības problēmu dēļ gan īslaicīgi, gan ilglaicīgi krietni pirms pensionēšanās vecuma iestāšanās. Un to jau jūt darba devēji, rāda pētījums par veselību kā ieguldījumu Latvijas ekonomikā. Prezentējot pētījumu, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne uzsver – ietekmi jūtam jau šobrīd.  Slimojoša darbinieka ietekme ir plaša un riski – krietni lielāki nekā iedomājamies pirmajā mirklī, uzsver Marāne. Turklāt dati arī rāda, ka darbinieku problēmas bieži nav īslaicīga saslimšana, bet nopietna, ilga prombūtne.

  8. Sep 14

    Ģeopolitiskie riski uzņēmējdarbībā rada gan izaicinājumus, gan paver iespējas

    Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par ģeopolitiskajiem riskiem un to, kā tie maina uzņēmējdarbību, kādi ir jaunie izaicinājumi un arī  kādas iespējas paver. Vai mēs Latvijā spējam pielāgoties riskiem un izmantot šīs iespējas? Pēdējos septiņos gados pasaule mainās ļoti ātri un neparedzami – Covid pandēmija, Krievijas agresija Ukrainā, ģeopolitiskā konkurence, tehnoloģiju attīstība. Un visas šīs norises tieši pārraksta uzņēmējdarbības noteikumus un to, kas ir vai nav svarīgi. Aizvadītajā nedēļā notika tradicionālā Rīgas konference, kur galvenokārt uzmanība bija pievērsta drošībai, aizsardzībai, politikai. Taču kā ievads tai un izmantojot to, ka Rīgā pulcējas augsta ranga amatpersonas, norisinājās arī Rīgas konferences Biznesa forums. „Viss, uz ko un kā uzņēmumi koncentrējās un strādāja pēdējos 30 gados, ir šobrīd strauji mainījies,” saka Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) pārstāvis un bijušais NATO ģenerālsekretāra palīgs izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Katlers.

See All (258)

About

Raidījumā skaidrojam un analizējam sabiedrībai svarīgākos notikumus ekonomikā Latvijā un pasaulē, lai vairotu sabiedrības zināšanas par ekonomikas procesiem un ikviens kļūtu gudrāks personīgo finanšu pārvaldībā.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2020 - 2026
  • Episodes
    258
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Pievienotā vērtība

You Might Also Like