Atvērtie faili

Latvijas Radio 1

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

  1. 2d ago

    #260 No nākamās vasaras trenerus bez sertifikāta varēs sodīt, pārbaudīs tikai pēc sūdzības

    Latvijā ieviests naudas sods par sporta treniņu vadīšanu bez nepieciešamās kvalifikācijas. Un runa nav tikai par formālu prasību – trenera izvēlētā slodze un ieteikumi var ietekmēt cilvēka veselību. Inese Leikuma, rīdziniece: “Es uzticējos sporta zālei, ka pie viņiem strādā profesionāļi.” Arī līdz šim sporta treniņu vadīšanai bija nepieciešama atbilstoša kvalifikācija, un treneriem bija jābūt reģistrētiem publiskajā sporta speciālistu reģistrā. Taču ne visi šīs prasības uzskata par nepieciešamām. Līva Romane, sertificēta trenere: “Ir treneru grupa, kas uzskata, ka viņiem sertifikāts nav vajadzīgs, jo viņi tāpat visu zina.” Turklāt jautājumi rodas ne tikai par treneriem, kuri strādā bez sertifikāta, bet arī par pašu sistēmu, kurai jānodrošina viņu kvalifikācijas pārbaude. Inese Ļubinska, RSU Sporta akadēmijas studiju virziena “Sports” vadītāja: “To, ka tā ir neadekvāta rīcība, kas tur notiek, es pati to zinu, un tā tas nevar turpināties.” Atvērto failu pusstundā pētām, vai sistēma, kuras uzdevums ir aizsargāt cilvēkus un nodrošināt treneru kvalifikāciju, visos gadījumos patiešām kalpo šim mērķim?

  2. Oct 22

    #259 Policija ierosina kriminālprocesu par iespējamu noziegumu meža izciršanā pie Rucavas

    Vairākus gadsimtus veco priežu audzi Rucavas apkārtnē līdz pēdējam brīdim vēl varēja glābt. Taču Meža pētīšanas stacija un Zemkopības ministrija, kas uzrauga iestādi, apzināti izvēlējās ignorēt informāciju par iespējamu dabas vērtību iznīcināšanu. Jana Simanovska, Saeimas deputāte: “Viņi man atbildēja – neko tādu viņi neredz, viss ir likumīgi!” Arī pēc meža izzāģēšanas Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests, kas izsniedz ciršanas atļaujas, nekādus pārkāpumus notikušajā nesaskata. Āris Jansons, Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors: “Tas, kas ir noticis, [..] ir atsevišķu dažu vecu koku nozāģēšana cirsmā, kas bija normāla, parasta cirsma sagatavota.” Tomēr iespējams, ar Rucavas meža nociršanu tā apsaimniekotājs ir pārkāpis ne vien dabas aizsardzības prasības, bet arī krimināllikumu. To tagad izmeklē policija. Jānis Nicmanis, biedrības “Puse Latvijas” pārstāvis: “Manuprāt, tas ir skandāls un apkaunojums, bet es ļoti ceru, ka šī lieta virzīsies uz priekšu un mēs pie kaut kāda risinājuma nonāksim.” Kāpēc ierēdņi un politiķi arvien pieļauj īpaši aizsargājamu dabas vērtību iznīcināšanu valsts mežos? To pētām Atvērto failu pusstundā.

  3. Oct 15

    #258 Iedzīvotājam psihiskās veselības speciālistu vajag tagad, taču rindā jāgaida mēnešiem

    Psihiskās veselības problēmas var piemeklēt ikvienu. Taču nokļūšana pie speciālista Latvijā var prasīt gan dažas dienas, gan vairākus mēnešus. Sanita Lazdiņa, Veselības ministrijas Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: “Man laikam nav uzreiz atbildes, kā to atrisināt, jo tā diemžēl nav tikai Latvijas problēma.” Kamēr pieprasījums pēc palīdzības pieaug, ārstu skaits tam netiek līdzi. Māris Taube, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents: “Vienā dienā 25, 30 pacienti, kas ir nenormāli, jo pieprasījums ir milzīgs!” Cilvēkam, kurš jau tā jūtas slikti, ilgā gaidīšana var vēl vairāk saasināt veselības problēmas. Zane (vārds mainīts), rīdziniece: “Tas tāds, es teiktu, nedaudz bīstams laiks, jo situācija var saasināties. Tu vari sākt domāt visādas domas nepareizās arī.” Vai Latvijā cilvēks ar psihiskās veselības grūtībām var laikus saņemt palīdzību, pirms nonāk krīzē? To pētām šajā Atvērto failu pusstundā. Raidījums ir daļa no šā gada "Dod pieci!" kampaņas.

  4. Oct 8

    #257 Labklājības ministrija neredz reālo ainu ar rindām senioriem pašvaldību pansionātos

    Latvijā ir apmēram 111 tūkstoši cilvēku, kas ir vecāki par 80 gadiem. Veco ļaužu pansionātos – gan pašvaldību, gan arī nevalstisko organizāciju un  privātajos – kopā vietas pietiek vien katram desmitajam. Taču tiem, kuri tomēr pansionātā nonāk, jārēķinās ar būtiskām izmaksām. Ingūna Raudiņa, rīdziniece, radiniece privāta veco ļaužu pansionāta iemītniecei: “Es domāju, ka man vecmammiņa īstenībā to nesagaidīs.” Pašvaldība no pašvaldības atšķiras gan informācijas, gan finanšu atbalsta jautājumos, taču lielākoties palīdzība pienākas tiem, kuri var pierādīt, ka nespēj samaksāt. Solvita Rudoviča, Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore: “Ja man būtu jāievieto savi vecāki aprūpes centrā un es jūtu, ka drīz tāda situācija varētu būt, man jāšķiras būs vismaz no 2000, un es skaidri zinu un saprotu, ka es to samaksāt nevaru.” Toties aprūpētājiem, kas strādā pašvaldību pansionātos, darba samaksa uz papīra ir vidēji minimālās algas apmērā. Kārlis Volanskis, pansionāta “Lauciene” vadītājs: “Mēs nevaram prasīt no cilvēka, lai viņš strādātu ar pilnu atdevi, ja viņam ir jādomā par savu ikdienu.” Kas jāmaina sociālās aprūpes sistēmā, lai Latvijas iedzīvotājiem varētu nodrošināt cieņpilnas vecumdienas? To pētām Atvērto failu pusstundā.

  5. Oct 1

    #256 Vai e-cigaretes jeb veipošana ir palielinājušas smēķējošu skolēnu īpatsvaru Latvijā?

    Pēdējos gados skolēnu vidū strauju popularitāti iemantojusi elektronisko cigarešu smēķēšana, ko sarunvalodā dēvē par veipošanu. Nikotīns komplektā ar aromatizētājiem kļuvis par daudzu jauniešu ikdienu. Elīna Rotbaha-Zaremba, psiholoģe, Bērnu un pusaudžu resursu centra Siguldas filiāles vadītāja: “Patiešām tā ir atkarība, ja tik daudzi ir mēģinājuši atmest gada laikā, bet viņiem nav izdevies.” Lai pret to cīnītos, pagājušā gada sākumā Saeima ar likumu aizliedza tirgot tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus jeb tā saucamos “veipus ar garšām”. Likumsargi tajos norāda uz trūkumiem. Normunds Šteinbriks, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja priekšnieks: “Diez ko pozitīvs efekts no tā nav. Tas ierobežojums šobrīd to mērķi nav sasniedzis.” Veselības ministrijā gan uzskata, ka tirdzniecības ierobežojumi savu mērķi sasniedz, taču vēl sekmīgāku cīņu kavē problēmas sadarboties ar policiju.  Sanita Lazdiņa, VM Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: “Diemžēl mēs bieži vien esam vienīgie. Es jums varu pateikti godīgi, ka tā arī ir!” Vai elektroniskās cigaretes jeb veipošana ir palielinājušas smēķējošu skolēnu īpatsvaru? To Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

  6. Sep 24

    #255 Nelicencētu kazino naudas shēmās atklājas 24 igauņu firmas ar īpašniekiem no Latvijas

    Eiropā ienākumi no nelicencētu interneta kazino darbības ir desmitiem miljardu eiro. Šīs naudas apritei ir izveidota īpaša industrija, kas palīdz kazino īpašniekiem apiet nodokļus un ienākumus legalizēt. Šajā procesā ir iesaistīta arī Latvija. Poļina Volkova, Igaunijas ziņu portāla “Äripäev” žurnāliste: “To, kas tieši stāv aiz šīs shēmas vai šo firmu izveidošanas, nevar pilnīgi droši pateikt. Jo šeit notiek tāda lieta kā atbildības izpludināšana.” Shēmā iesaistītas desmitiem firmas, kas reģistrētas Igaunijā. To īpašnieki un direktori ir no Latvijas, bet naudas pārvedumiem tās izmanto maksājumu iestādes Lietuvā, Polijā un citviet. Andrejs Vasks: “Labdien! Mēs meklējam tādu cilvēku kā Artjoms Čurkins. Sieviete (anonīma), privātmājas iedzīvotāja Ziepniekkalnā: Artjoms Čurkins? Viņš nedzīvo šeit. Cita adrese.” Katrs iesaistītais posms – firmu īpašnieki, notāri un finanšu starpnieki visticamāk pat nezina, ka darījumu mērķis ir slēpt nelikumīgi iegūtu naudu. Azartspēļu un finanšu uzraugi ir gandrīz bezspēcīgi. Signe Birne, VID Nefinanšu sektora uzraudzības pārvaldes direktora vietniece: “Tas ir pietiekami sarežģīti, pietiekami darbietilpīgi, daļēji cīņa ar vējdzirnavām.” Kāda ir Latvijas loma shēmā, kas ļauj nelicencētiem interneta kazino saņemt Eiropas spēlētāju naudu? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

  7. Sep 17

    #254 Bumbu patvertnēs valsts un pašvaldību ēku pagrabos satilptu vien pusmiljons cilvēku

    Karš Ukrainā ilgst jau vairāk nekā četrus gadus, un tur daudziem civiliedzīvotājiem došanās uz bumbu patvertnēm ir daļa no ikdienas. Latvijā patvertņu regulējumu likumā politiķi sakārtoja tikai pērn. Uldis Ķevers, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Civilās aizsardzības pārvaldes priekšnieks: „Ja mēs skatāmies tīri matemātiski, tad vietas patvertnēs pietiek aptuveni, gribētu teikt, pat pusmiljonam [gandrīz 496 tūkstošiem] iedzīvotāju.” Taču skaitļi uz papīra vēl nenozīmē gatavas patvertnes. Liene Amantova-Salmane, Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Latgales reģiona nodaļas vadītāja: „Te, protams, ir ļoti labi saprotams sabiedrības spiediens par to, ka šim visam ir jānotiek ātrāk.” Tikmēr pierobežā jautājums par drošu vietu, kur patverties, vairs nav tikai teorētisks. Ligija Purinaša, literāte un publiciste: „Jā, astoņi šūnapraides ziņojumi tikai maijā!” Vai Latvijas bumbu patvertņu tīkls pasargās cilvēkus, ja Krievija gadījumā nolemtu sākt militāru konfliktu ar NATO un uzbruktu Latvijai? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

  8. Sep 10

    #253 Atbildīgā VARAM nezina, kas notiek lielākajā daļā valsts un pašvaldību IT iepirkumos

    Pēdējo divu gadu laikā valsts un pašvaldību iestādes ir iztērējušas gandrīz pusmiljardu eiro dažādos informācijas tehnoloģiju jeb IT iepirkumos. Aptuveni piektajā daļā šo iepirkumu piedalījās tikai viens pretendents, kas ir krietni virs rekomendētā lieluma. Viktors (vārds mainīts), programmētājs, IT nozares uzņēmējs: „Vai eksistē gigantiska ēnu karteļa konspirācija, sazvērestība, kurā Latvijas lielie IT uzņēmumi ir sazvērējušies apčakarēt valsti IT iepirkumos?” Par nozari atbildīgie nesteidz meklēt vainīgos vai atbildīgos un piebilst, ka citās Eiropas Savienības valstīs situācija nav diži labāka. Artis Lapiņš, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājs: „Es negribētu, teiksim, kaisīt arī visus iespējamos pelnus uz galvas. Ir ko darīt, bet nu, mums tā situācija tāda vidēja.” Nozares līderi neslēpj, ka patlaban iepirkumos forma ir svarīgāka par saturu. Edžus Žeiris, uzņēmuma „Dativa” direktors: „Tu gribi izstrādāt labu sistēmu, bet lai uzvarētu konkursā, tev jāuztaisa labs piedāvājums.” Vasaras sākumā valdības vadītājs apturēja lielo IT iepirkumu norisi. Cita starpā viņš norādīja, ka gandrīz 40% iepirkumu apkalpojuši trīs uzņēmumi. Vai birokrātija informācijas tehnoloģiju iepirkumos traucē tirgū ielauzties jauniem spēlētājiem? To pētām Atvērto failu pusstundā. --Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

See All (262)

About

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2020 - 2026
  • Episodes
    262
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Atvērtie faili

You Might Also Like