Atvērtie faili

Latvijas Radio 1

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

  1. 2d ago

    #263 Krūts vēža slimniecēm joprojām pašām caur labdarību jāvāc nauda genomiskajiem testiem

    Latvijā ik gadu apmēram 1200 sievietēm mediķi konstatē krūts vēzi. Ārstēšana ir garš process, kurā viens no posmiem ir ķīmijterapija. Tā nereti ir mokošākā procesa daļa. Ieva Liepiņa, gleznotāja: “Tas ir vis, visgrūtākais un smagākais cilvēkam, ka tās pārējās terapijas – vēl kaut kā tu tiec pēc tam uz pekām, bet nu tā ķīmija…” Jau vairākus gadus ir pieejami gēnu aktivitātes testi, kas izšķir, vai pēc operācijas ķīmijterapija vispār ir nepieciešama. Šī diagnostika no tās ļautu izvairīties vairākiem simtiem pacienšu. Ieguvums ir arī ekonomikai. Alinta Hegmane, Latvijas Universitātes asociētā profesore, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Vēža centra direktore: “Ja mēs parēķinām darba nespēju, iespējamo invaliditāti un visu, kas nāk kopā, tas ieguvums ir ievērojams – turpat 2,3 eiro uz katru iztērēto eiro, un kopā vairāk par miljonu.” Šāds tests izmaksā 3000 eiro. Veselības ministrija solīja jau no šī gada iekļaut testu valsts apmaksāto pakalpojumu sarakstā. Taču tas nav noticis un, ļoti iespējams, arī turpmāk naudu būs jāmeklē pašām pacientēm. Rūta Dimanta, labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja: “Tas rada tādu netaisnības sajūtu, jo mēs visi maksājam vienādu nodokļu likmi.” Kāpēc krūts vēža pacientēm pastāvīgi jāvāc ziedojumi diagnostikai, kas var pasargāt no nevajadzīgas un veselībai kaitīgas ārstēšanas? Par to stāsts Atvērto failu pusstundā.

  2. Oct 8

    #257 Labklājības ministrija neredz reālo ainu ar rindām senioriem pašvaldību pansionātos

    Latvijā ir apmēram 111 tūkstoši cilvēku, kas ir vecāki par 80 gadiem. Veco ļaužu pansionātos – gan pašvaldību, gan arī nevalstisko organizāciju un  privātajos – kopā vietas pietiek vien katram desmitajam. Taču tiem, kuri tomēr pansionātā nonāk, jārēķinās ar būtiskām izmaksām. Ingūna Raudiņa, rīdziniece, radiniece privāta veco ļaužu pansionāta iemītniecei: “Es domāju, ka man vecmammiņa īstenībā to nesagaidīs.” Pašvaldība no pašvaldības atšķiras gan informācijas, gan finanšu atbalsta jautājumos, taču lielākoties palīdzība pienākas tiem, kuri var pierādīt, ka nespēj samaksāt. Solvita Rudoviča, Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore: “Ja man būtu jāievieto savi vecāki aprūpes centrā un es jūtu, ka drīz tāda situācija varētu būt, man jāšķiras būs vismaz no 2000, un es skaidri zinu un saprotu, ka es to samaksāt nevaru.” Toties aprūpētājiem, kas strādā pašvaldību pansionātos, darba samaksa uz papīra ir vidēji minimālās algas apmērā. Kārlis Volanskis, pansionāta “Lauciene” vadītājs: “Mēs nevaram prasīt no cilvēka, lai viņš strādātu ar pilnu atdevi, ja viņam ir jādomā par savu ikdienu.” Kas jāmaina sociālās aprūpes sistēmā, lai Latvijas iedzīvotājiem varētu nodrošināt cieņpilnas vecumdienas? To pētām Atvērto failu pusstundā.

  3. Oct 1

    #256 Vai e-cigaretes jeb veipošana ir palielinājušas smēķējošu skolēnu īpatsvaru Latvijā?

    Pēdējos gados skolēnu vidū strauju popularitāti iemantojusi elektronisko cigarešu smēķēšana, ko sarunvalodā dēvē par veipošanu. Nikotīns komplektā ar aromatizētājiem kļuvis par daudzu jauniešu ikdienu. Elīna Rotbaha-Zaremba, psiholoģe, Bērnu un pusaudžu resursu centra Siguldas filiāles vadītāja: “Patiešām tā ir atkarība, ja tik daudzi ir mēģinājuši atmest gada laikā, bet viņiem nav izdevies.” Lai pret to cīnītos, pagājušā gada sākumā Saeima ar likumu aizliedza tirgot tabakas aizstājējproduktus, kas satur aromatizētājus jeb tā saucamos “veipus ar garšām”. Likumsargi tajos norāda uz trūkumiem. Normunds Šteinbriks, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja priekšnieks: “Diez ko pozitīvs efekts no tā nav. Tas ierobežojums šobrīd to mērķi nav sasniedzis.” Veselības ministrijā gan uzskata, ka tirdzniecības ierobežojumi savu mērķi sasniedz, taču vēl sekmīgāku cīņu kavē problēmas sadarboties ar policiju.  Sanita Lazdiņa, VM Psihiskās veselības, atkarību profilakses un integrēto pakalpojumu nodaļas vadītājas vietniece: “Diemžēl mēs bieži vien esam vienīgie. Es jums varu pateikti godīgi, ka tā arī ir!” Vai elektroniskās cigaretes jeb veipošana ir palielinājušas smēķējošu skolēnu īpatsvaru? To Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

About

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

You Might Also Like