Atvērtie faili

Latvijas Radio 1
  • 5.0 (1)
  • NEWS
  • UPDATED BIWEEKLY

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

  1. 6H AGO

    #232 “Es vienkārši kliedzu”: vai grozītais likums vairāk pasargās no agresīviem suņiem?

    Katru gadu Latvijas slimnīcās uzņem vidēji 1300 cilvēku – gan pieaugušos, gan bērnus, kuri ir cietuši no agresīvu suņu uzbrukumiem. Vēl pirms dažiem mēnešiem plaši izskanēja ziņa par šādu gadījumu Salacgrīvā. Ilze, suņu uzbrukumā cietusi medmāsa: “Tas nnmelnais uzreiz mani norāva gar zemi. Neko jau nevarēja izdarīt. Es vienkārši kliedzu.” Agresīvie suņi, kuri sakoda sievieti, joprojām dzīvojas pie savas saimnieces un potenciāli turpina apdraudēt sabiedrību. Veterinārārsti ir pārliecināti – mājdzīvnieku īpašniekiem jāuzņemas krietni lielāka atbildība. Lita Konopore, Latvijas Veterinārārstu biedrības Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājas vietniece: „Šobrīd šie sodi ir nesamērīgi zemi.” Lai mainītu līdzšinējo sistēmu ar lēnu izmeklēšanu, ilgām tiesvedībām un maigiem sodiem suņu saimniekiem,  par jomu atbildīgā ministrija izstrādāja likuma grozījumus, kas stājās spēkā gada sākumā. Agija Mediņa, Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības, tirdzniecības un barības nodaļas vadītāja: „Piemēram, pavadas garums, vešana pastaigā, noteikti būs arī uzpurnis. Tas viss būs noteikts kā dzīvnieka īpašnieka pienākums.” Vai jaunie likuma grozījumi, kas stājās spēkā janvārī un nosaka lielāku atbildību suņu saimniekiem, palīdzēs pasargāt cilvēkus no agresīvu mājdzīvnieku uzbrukumiem? To pētām Atvērto failu pusstundā. -- * Raidījumā iekļauti detalizēti vardarbības, traumu un brūču apraksti, kas daļai klausītāju var būt satraucoši un nav domāti bērnu un jauniešu auditorijai.

    30 min

  2. JAN 29

    #231 Foreļu šmuce Rīgas līcī: kā plānotā zivju ferma ietekmēs piekrastes un jūras vidi?

    Rīgas jūras līcī, iepretim Rojai un Mērsragam, Latvijas un ārvalstu kopuzņēmums plāno atvērtā tipa sprostos audzēt tūkstošiem tonnu foreļu. Kompānija ir izvirzījusi ilgtermiņā mērķi nodrošināt stabilas foreļu piegādes un apgalvo, ka zivju fermai nebūs negatīva ietekme uz Baltijas jūru.                            Edgars Līnis, AS „Riga Bay Aquaculture” padomes loceklis: „Dānijā blakus ražotnēm ir zilo karogu pludmales.” Tomēr Kurzemes piekrastes iedzīvotāji tam netic. Zigis Goldmanis, SIA “Gamma-Rent” valdes priekšsēdētājs: „Es zinu, cik daudz tā kaka veidojas. Ārā man ir piecas nosēdu akas, kur tas viss uzkrājas.” Par spīti brīdinājumiem no vides organizācijām, Zemkopības ministrija tomēr noorganizēja konkursu, kas būtībā pieļauj vides degradāciju. Inese Bārtule, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktora vietniece: „Pirmšķietami kādu organizāciju viedoklis nebūtu tas, uz kā būtu jāpamatojas. Jā, mēs to zinām, mēs to dzirdam!” Kādā mērā Rīgas jūras līcī plānotā atvērtā tipa foreļu ferma ietekmēs jūras vidi un piekrastes dzīvi? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

    32 min

  3. JAN 22

    #230 Bērni smago metālu laukumos: kāpēc ierēdņi ignorēja pētījumu par piesārņojumu Skanstē

    2025. gada gada pavasarī Rīgas vadība svinīgi atklāja Skanstes parku ar celiņiem, apstādījumiem, atpūtas un bērnu rotaļu laukumiem. Taču jau rudenī pašvaldība laukumus slēdza, jo pārbaudes atklāja pamatīgu piesārņojumu. Edgars Bergholcs, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs: „Kāpēc tika tik vieglprātīgi pieiets šī projekta uzsākšanai un kāpēc tik ļoti steidzami to visu vajadzēja darīt? Man nav atbildes!” Vietā, kur tagad atrodas Skanstes parks, vides eksperti jau pirms vairāk nekā 20 gadiem atrada paaugstinātu naftas produktu un citu kaitīgu vielu koncentrāciju. Šo informāciju iekļāva speciālā atskaitē. Ieva Rove, bioloģe, dabas eksperte: „Mēs atdevām atskaiti Rīgas domes tālaika Attīstības departamentam rokās.” Taču dokuments „pazuda”. Pašvaldība jau ir iztērējusi vairākus miljonus par teritorijas attīrīšanu, taču būs jāmaksā vēl. Raimonds Sļesarevs, Valsts vides dienesta Atļauju pārvaldes Būvniecības un attīstības departamenta Teritorijas attīstības daļas vadītājs: „Piesārņojums izplatās un piesārņo arvien lielākas teritorijas.” Kāpēc Rīgas ierēdņi ignorēja pētījumus par Skanstes piesārņojumu, kura savākšana tagad prasa arvien lielākus resursus? To pētām Atvērto failu pusstundā. Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

    29 min

  4. JAN 15

    #229 Augstskola: "VAD jauniešiem bezmaksas studijas!*" (nosacījumi var mainīties)

    Pieaugot to jauniešu skaitam, kuri Valsts aizsardzības dienestam piesakās brīvprātīgi, augstskolām nākas uzņemt arvien vairāk studentu ārpus konkursa – budžeta vietās. Indra Treija, Rīgas Stradiņa universitātes Studiju departamenta direktore: „Tas būs arvien lielāks slogs augstskolām nodrošināt šīs te budžeta vietas.” Taču jauniešiem, kuri dienestam piesakās šodien, joprojām nav skaidrs – kad un ar kādiem nosacījumiem viņi varēs iestāties augstskolā. Gustavs (vārds mainīts), brīvprātīgi pieteicās Valsts aizsardzības dienestam: „Tā arī dzīvojām šajā lielajā priekā līdz sākās pirmās problēmas.” Atbildīgās ministrijas aizbildinās ar „komunikācijas izaicinājumiem” un atzīst, ka sistēma vēl ir tapšanas procesā. Liene Levada, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju attīstības departamenta direktore: „Katrai jaunai iniciatīvai, katrai jaunai reformai ir savas augšanas sāpes.” Atvērto failu pusstundā pētām, kāda ir realitāte jauniešiem, kuri pēc Valsts aizsardzības dienesta vēlas uzsākt studijas.

    29 min

  5. JAN 8

    #228 Paternitātes strīdi – vai Latvijā šajā jomā ir pret vīriešiem netaisnīgi noteikumi?

    Latvijā ik gadu piedzimst vairāk nekā desmit tūkstoši bērnu. Daļai no viņiem, kuru vecāki ir laulāti, dzimšanas apliecībā kā tēvu automātiski norāda dzemdējušās sievietes vīru. Taču ne vienmēr tas atbilst faktiskajai realitātei. Inga (vārds mainīts), bojā gājušā Elmāra (vārds mainīts) māsa: „Šobrīd sanāk, ka māte var izvēlēties: ja vīrs ir turīgāks, ierakstīšu kā bērna tēvu vīru. Vai, ja nepatīk [..] tad ieraksta vīru.” Latvijas likumdošana paredz, ka vīrieši paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt divu gadu laikā no brīža, kad viņiem radušās aizdomas par bioloģisko radniecību ar bērnu. Ekspertu domas par šī termiņa atbilstību – dalās. Gatis Bušs, sertificēts ģimenes psihoterapeits: „Gads līdz divi gadi ir tas laiks, kad cilvēks atkal nonāk normālā stāvoklī.” Atbildīgās iestādes augstāk par visu stāda bērna intereses. Starp pieaugušajiem gan izvēršas asas cīņas par uzturlīdzekļu maksāšanu un mantojuma sadali, it īpaši, ja vīrietis ir nomiris un parādās ārlaulības bērni. Juris Šteinbergs, bioloģijas zinātņu doktors: „Ir ļoti daudz ģimeņu, kuras vienkārši kategoriski atsakās to atzīt. “Nē, tā nevarot būt, tas mums ir tāds trieciens!”” Vai Latvijā paternitātes jautājumos ir pret vīriešiem netaisnīga likumdošana? To Atvērto failu pusstundā pēta Raimonds Rudzāts.

    30 min

  6. 12/18/2025

    #227 Iemācieties to sasodīto valodu! Kāpēc valstī var gadiem iztikt, ja neprot latviski?

    Katru gadu vairāki tūkstoši cilvēku kārto valsts valodas prasmes pārbaudes A2 jeb pamatzināšanu līmenī. Vairums kārtotāju ir no Ukrainas, Krievijas un Baltkrievijas, taču neliela daļa ir arī no Āzijas valstīm. Viņi šo eksāmenu mēdz kārtot pēc Latvijā nodzīvotiem daudziem gadiem. Taka Tanabe, jaunais ķirurgs no Šrilankas: „Es esmu ārsts un skolotājs. Es dzīvoju Rīgā sešus gadus.” Starp šiem iebraucējiem ir arī studenti, kuri studiju laikā izvēlas valodu neapgūt. Viņi arī norāda, ka latvieši ar viņiem labprātāk sarunājas kādā svešvalodā. Lāsma Sirmule, filoloģe, latviešu valodas pasniedzēja divās universitātēs: „Diemžēl tas ir lāča pakalpojums! Mēs diemžēl nepalīdzam.” Nenokārtotu valodas eksāmenu dēļ pēdējos mēnešos uzturēšanās atļaujas Latvijā zaudējuši apmēram 300 Krievijas pilsoņu. Viņiem drīzumā valsts būs jāpamet. Nākamgad valodas prasme būs jāapliecina vēl vairākiem tūkstošiem. Maira Roze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes vadītāja: „Ja tas netika izdarīts, tad viņiem jau sūta vēstulīti, kad viņiem ir jāizbrauc.” Kāpēc ārvalstnieki, jo īpaši trešo valstu pilsoņi, dzīvojot Latvijā, var iztikt bez valsts valodas prasmēm? To skaidrojam Atvērto failu pusstundā.

    31 min

  7. 12/11/2025

    #226 Ātro kredītu bedrē: vai nebanku kreditētāji pienācīgi izvērtē cilvēku maksātspēju?

    Ātro kredītu devējiem pagājušais gads nesa atkal jaunu rekordu. Nebanku kreditētāji cilvēkiem izsniedza aizdevumus vairāk nekā pusmiljarda eiro apmērā. Maija (vārds mainīts), ilgus gadus cīnās ar ātro kredītu parādiem: „Katru trešdienu viņi sūta tās īsziņas, ka viņiem ir laimīgā trešdiena un tur bez procentiem var paņemt aizņēmumu. Cilvēki ir aitas. Es laikam arī. Tāpēc, ka tas strādā.” Savukārt šis gads parādīja, kas patiesībā slēpjas aiz vērienīgās kreditēšanas – divus lielākos nebanku kreditētājus sodīja par to, ka pienācīgi neizvērtēja cilvēku maksātspēju. Tīna Lūse, biedrības "Fintech Latvija asociācija" vadītāja: „Jebkurš sods, protams, rada tādu kā reputācijas ēnu.” Atbildīgā iestāde aprēķināja, ka patērētājiem radīti desmitiem miljoniem eiro zaudējumi. Tikmēr nebanku kreditētāji pārkāpumus noliedz. Didzis Ādmīdiņš, SIA “ViziaFinance” valdes priekšsēdētājs: „Strīda būtība ir par to, kā jāinterpretē likuma punkts. Un skaidrs, ka mēs izmantojam juridiskos konsultantus, lai savu komercpraksi, teiksim tā, noslīpētu.” Atvērto failu pusstundā pētām, vai esošie sodi attur nebanku kreditētājus no tā, ka tie pavirši vai nepietiekami izvērtē cilvēku maksātspēju?

    32 min

  8. 12/04/2025

    #225 Valaiņa vagonu lobijs: miljoniem vērto tramvaju iepirkumu grib virzīt caur Daugavpili

    Pašvaldības uzņēmums „Rīgas satiksme”  ir uzsācis iepirkuma procesu, lai iegādātos jaunus tramvajus. Tiem būs jāaizstāj daļa no vecajiem sastāviem. Andris Lubāns, Rīgas pašvaldības uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdes loceklis: „Kopējā investīcija uz 24 tramvajiem attiecīgi ir jārēķina 70 līdz 80 miljoni eiro.” Ekonomikas ministrs Viktors Valainis gan domā, ka izdevīgāk būtu Rīgā nevis pirkt jaunus tramvajus, bet modernizēt vecos. Un to varētu darīt „Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” – uzņēmums, kas pieder igauņu miljonāram Oļegam Osinovskim,  kurš savukārt ir apsūdzēts tā dēvētajā Magoņa kukuļošanas lietā. Viktors Valainis, ekonomikas ministrs: „Es šajā gadījumā neskatos, kas ir uzņēmuma īpašnieks”. Kamēr Valainis cenšas lobēt šādu scenāriju, rīdzinieki, kuri ikdienā izmanto sabiedrisko transportu, nav gatavi vēl ilgāk sadzīvot ar padomju laika tramvajiem. Ilze, tramvaja pasažiere: „Lai tad viņi paši brauc ar tiem vecajiem!” Vai ekonomikas ministram Viktoram Valainim izdosies apmēram 80 miljonu eiro vērto tramvaju iepirkumu novirzīt caur Daugavpili? To pētām Atvērto failu pusstundā. * Pilnīgākai audio pieredzei, lai uztvertu binaurālo skaņu, aicinām epizodi klausīties austiņās.

    28 min
See All (234)

About

No politikas līdz biznesam, par sociālo dzīvi un krimināldrāmām – pētnieciskais raidījums “Atvērtie faili” iedziļinās mūsu laika svarīgākajos notikumos. Katrs raidījums ir dokumentāls audiostāsts par procesiem un cilvēkiem, kas veido mūsu sabiedrisko dzīvi. Ja vēlies ar mums sazināties, raksti uz atvertiefaili@latvijasradio.lv vai sūti balss ziņas WhatsApp vai Signal lietotnēs uz numuru 28001144.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2020 - 2026
  • Episodes
    234
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Atvērtie faili

You Might Also Like