Nākotnes pietura

Latvijas Radio 2

Zinātnieku radio portreti par darbu, pētījuma objektu, mērķiem, sasniegumiem. Par šī brīža Latviju un zinātnes vai jomas vietu tajā. Par dzīvi ārpus darba – citiem aicinājumiem, hobijiem, dzīves piepildījumu.

  1. 01/02/2025

    Ints Teterovskis ceļā uz doktora disertāciju

    Aizvadītas garas svētku brīvdienas ar Ziemassvētkiem - miera, mājas un ģimenes svētkiem, ar līksmām svinībām sagaidīts jaunais gads, bet kopā sanākšana, saplūšana vienā elpā  un dziesmā un mūsu lielais lepnums un spēks ir Dziesmu svētki. Iespējams tas iekodēts jau mūsu teikās un varoņeposā, jo Lāčplēša, līdz ar to arī mūsu tautas spēks ir ausīs. Ja ausi aplūkojam no fizioloģiskā skatupunkta, tad auss ir dzirdes un līdzsvara pāra orgāns, kas uztver skaņu un ķermeņa stāvokļa izmaiņas un sastāv no trīs daļām. Ārējo ausi veido auss gliemežnīca, ārējā auss eja un bungādiņa, kas atdala ārējo auss eju no vidusauss dobuma. Vidusausī ietilpst bungdobums, kurā atrodas dzirdes kauliņi, saites un muskuļi. Savukārt iekšējā auss atrodas deniņu kaula piramīdas porainajā kaulvielā, un to veido divi labirinti: kaulainais labirints ar priekštelpu, gliemezi un pusloka kanāliem un plēvainais labirints ar elipsveida un sfērisko maisiņu un dzirdes vadu. Skaņas viļņi pa ārējo auss eju nonāk līdz bungplēvītei, tad pa dzirdes kauliņiem līdz priekštelpas lodziņam. Tālāk svārstības izplatās pa perilimfu, tiek pārnestas uz endolimfu, kura iesvārsta segmembrānu, kas savukārt šīs svārstības nodod nerva dzirdes daļai. Tik smalka un sarežģīta ir dzirde, kas lielai daļai cilvēku šķiet pašsaprotama. Tomēr ne visiem lemts šo maņu baudīt, līdz ar to arī sajust un sadzirdēt dievišķo parādību - mūziku.  Vai pastāv kādas alternatīvas iespējas un risinājumi, to cenšas izzināt un noskaidrot „Nākotnes pieturas” viesis, ko ierasts redzēt citā - diriģenta un virsdiriģenta lomā - ceļā uz doktora disertāciju šoreiz kā pētnieks Ints Teterovskis. Viņa izpētes tēma ir „Mūziku sintēze kā veicinātājfaktors kora mūzikas pieejamībai cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem”. Nedzirdīgie un vājdzirdīgie cilvēki ar ķermeni spēj sajust mūzikas radītās frekvences, savukārt Inta mērķis ir meklēt un radīt iespējas „sadzirdēt” cilvēka balss un mūzikas plūdumu un emocionālo vēstījumu. Pirms pāris gadiem diriģenta radošajā „laboratorijā”- jauniešu korī „BALSIS” tapusi koncertprogramma “BALSIS zīmju valodā”. Tās ietvaros radītas kormūzikas skaņdarbu vizualizācijas, kas pielāgotas cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem un risinātas kādā īpaši mākslinieciskā vizualizācijas tehnikā. 3D un kinētiskās tehnoloģijas, animācijas, zīmju valoda, subtitri, informatīvās grafikas u.c., palīdz atainot dziesmas dinamiku, ritmu, skaņas intensitāti, tādējādi palīdzot arī līdzpārdzīvot un uztvert dziesmas emocionālo saturu. Ar Inta Teterovska viesošanos LR2 ēterā izskan beidzamais „Nākotnes pieturas” raidījums. Sakām „Paldies!” visiem dažādu nozaru zinātniekiem un pētniekiem, kas vairāku gadu garumā mūs padarījuši zinošākus un gudrākus. Mēs, Latvijā tiešām varam lepoties ar gaišiem prātiem un izcilām personībām! Jau nākamajā nedēļā „Nākotnes pieturas” vietā LR2 ēterā stāsies cits raidījums, kurā kopā ar viesiem un klausītājiem krāsim latviešu dziesmas - „Latvijas dziesmu krātuve”. Uz tikšanos!

    30 min

  2. 12/19/2024

    Margarita Baranova: mikorizas sēņu nozīme hibrīdapses un bērza starpaugu signālu apmaiņā

    Oficiāli neapstiprināta, bet vispāratzīta ir latviešu nacionālā kaisle - sēņošana.  Diemžēl lielais sēņu ražas laiks jau garām, šobrīd vērtīgie guvumi ieslodzīti burciņās, cibiņās, muciņās, saldētavās un pagrabos. Kamēr sēņu grozi skumst tukši un klusi, sēņu nazīši zaudējuši savu spožumu un asumu, bet sēņošanas dreskods iegūlis drēbju skapju tālākajos plauktos, tikmēr „Nākotnes pieturā” varam pievērsties dažām sēņu pētniecības teorijām. Ja mikologi jau sen atzinuši, ka sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki, tomēr joprojām neskaidra un mīklaina ir to izcelsme, tad citu zinātnieku uzmanības centrā ir sēņu draudzība ar kokiem, kuras rezultātā savstarpēju labumu gūst gan vieni, gan otri. Klimata pārmaiņu rezultātā mežos pieaug abiotisko traucējumu intensitāte un biežums, kas pastiprina biotisko stresu, kura iemesls ir dažādi kaitēkļi, slimības un nelabvēlīgi vides apstākļi. Koku saknes veido kopdzīvi ar augsnē mītošajām mikorizas sēnēm, veidojot lielu, ilgdzīvojošu un aizsargreakcijās iesaistītu pazemes tīklu un veicinot koku dabiskās aizsargspējas. „Nākotnes pieturas” viešņa, bioloģe Margarita Baranova darbojas Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" zinātnieku komandā, kas pēta mikorizas sēņu nozīmi hibrīdapses un bērza starpaugu signālu apmaiņā un noturībā pret kaitēkļiem. Bez tam - aizraujošo bioloģijas pasauli Margarita palīdz iepazīt potenciālajiem nākotnes zinātniekiem un ir skolotāja RTU Olaines Tehnoloģiju koledžā.

    20 min

  3. 12/12/2024

    Daina Grosa: latviešu valoda diasporas ģimenēs

    Pēdējos gados visā pasaulē arvien lielāku uzmanību izpelnījusies migrācija un ar to saistītās problēmas. Par to satraucas iedzīvotāji un diskutē politiķi, tās cēloņus, sekas, ietekmi un scenārijus skaidro pētnieki. Jau sākot ar 16. gadsimtu notika eiropiešu masveida izceļošana uz Ameriku, Dienvidāfriku un Austrāliju, kur bija daudz brīvas zemes, savukārt no Āfrikas Amerikā tika ievesti melnādainie vergi. Pēc Otrā pasaules kara sāka pieaugt migrācija no jaunattīstības zemēm uz attīstītajām valstīm. Karš, politiskā situācija, autoritārie režīmi, ekonomiskie iemesli, darba meklējumi, sociālie apstākļi un līmeņa uzlabošanās vai vienkārši laimes meklējumi – tie arī mūsdienās ir daži no migrāciju veicinošajiem faktoriem. Protams, arī Latvija ir šo globālo procesu sastāvdaļa. Vienlaikus aktualizējas arī jautājums par remigāciju un aicinājumi atgriezties. Ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras ne tikai mūsējiem, kas par mītnes zemi izvēlējušies kādu citu valsti, kā, vienlaikus nepazaudējot savas saknes ar valodu un kultūru, iekļauties turienes sabiedrībā un bērniem izglītības sistēmā, bet atpakaļatbraukušajiem – kā atkal iedzīvoties un adaptēties Latvijā - šie jautājumi ietilpst „Nākotnes pieturas” viešņas, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieces Ph.D. Dainas Grosas uzmanības lokā. Daina dzimusi Austrālijā, studējusi antropoloģiju un lingvistiku, daudzus gadus bijusi gan Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA), gan Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) Izglītības nozares vadītāja. Doktora grādu ieguvusi Saseksas Universitātā Lielbritānijā, kur izglītojusies Globālo studiju fakultātē un veikusi pētījumu par remigrējušo bērnu labsajūtu, pārceļoties uz Latviju. Tajā noskaidrots, ka svarīgākie aizbraukšanas iemesli ir finansiālie aspekti, labākas sociālās garantijas ārzemēs un iespēja uzlabot bērnu dzīves kvalitāti. Savukārt atgriešanās iemesli ir drīzāk emocionāla, nevis nav ekonomiska rakstura: šķirtība no ģimenes un draugiem, skumjas pēc Latvijas, arī vecāku vēlme, lai bērns uzaugtu un mācītos Latvijā. Turpretī no atgriešanās Latvijā attur šaubas, vai, iekļaujoties Latvijas izglītības sistēmā, bērns saņems nepieciešamo atbalstu, arī latviešu valodas zināšanu trūkums (pašam, dzīvesbiedram vai bērnam). Šobrīd LU Filozofijas un socioloģijas institūta migrācijas pētnieki strādā pie aktuālā projekta „Migrantu uzņemšana nenoteiktības apstākļos: pārvaldība un vietējā līmeņa iekļaušana”, kura mērķis ir nodrošināt vispusīgu un ticamu integrācijas konteksta Latvijā novērtējumu. Lai sekmētu latviešu valodas uzturēšanu ārvalstīs dzīvojošās ģimenēs, Daina Grosa  kopā ar domubiedriem dibinājusi biedrību “Latviešu valoda diasporas ģimenēs”. Tās ietvaros radīts raidieraksts “Vārti”, kurā līdzās vecāku pieredzes stāstiem ir klausāmas arī intervijas ar Latvijas un ārvalstu speciālistiem par bērnu daudzvalodību, sniegti ieteikumi ikdienas situācijām valodas uzturēšanai un skaidroti dažādi ar vairāku valodu apguvi saistīti jautājumi.

    27 min

  4. 12/05/2024

    Pēteris Stradiņš: centrālais sarunas objekts - sirds

    Oficiāla statistika, šķiet, neeksistē, tomēr, ja pārlūkojam dziesmu vārdus, tad laikam pats populārākais orgāns, kas tajos apdziedāts ir laimīga vai nelaimīga, iemīlējusies vai salauzta sirds. Nepaies necik ilgs laiks, kad interjeros un eksterjeros notiks strauja dekorāciju maiņa, un Ziemassvētku eglīšu, spožo bumbuļu un rūķu vietā arī stāsies košas un sarkanas Valentīndienas sirdis. Sirsniņa, iespējams, ir arī visvairāk lietotā emocijzīme mobilajos telefonos un sociālajos tīklos. Arī „Nākotnes pieturā” centrālais sarunas objekts šoreiz būs sirds. Tātad dobjš muskuļots dūres lieluma orgāns, kas darbojas kā sūknis un, periodiski saraujoties un izplešoties, pa visu organismu nodrošina asiņu cirkulāciju. „Nākotnes pieturā” viesojas Pasaules, Skandināvijas un Eiropas Sirds un torakālo ķirurgu asociācijas, arī Starptautiskās Minimāli invazīvo sirds un torakālo ķirurgu asociācijas biedrs, kurš savulaik savu ceļu medicīnā sācis kā marles griezējs, tamponu taisītājs un sistēmu mazgātājs. Izcilā ķirurga, onkologa, medicīnas vēsturnieka, medicīnas doktora un profesora Paula Stradiņa mazdēls, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs, RSU Ķirurģijas katedras profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, Dr.med. Pēteris Stradiņš. Profesors medicīnas jomā savu pieredzi papildinājis Itālijā, Francijā, Nīderlandē, Vācijā, ASV, UK, Itālijā, Lietuvā, Igaunijā, savukārt viņa vadīto Sirds ķirurģijas centru varam uzskatīt ne tikai par vadošo Baltijas valstīs, arī par konkurētspējīgu Eiropas līmenī. Tajā veiksmīgi tiek pielietotas visjaunākās - mazinvazīvās, videoasistējošās un transkatetra ķirurģijas metodes, un statistika liecina, ka ik gadu tiek izdarītas vairāk nekā 1100 operācijas mākslīgajā asinsritē. Pēteris Stradiņš pats piedalījies inovatīvu ārstēšanas metožu izstrādē, veicis daudzas unikālas sirds operācijas, savulaik arī vēsturisko, Latvijā pirmo sirds vārstuļu hibrīdoperāciju. Līdzās praktiskajai medicīnai viņš darbojas arī zinātnes jomā – gan biomateriālu pētījumos kardiovaskulāro slimību ārstēšanai, gan kopā ar mediķu komandu izstrādājis un saņēmis patentus koronāro artēriju šuntu stāvokļa diagnostikas metodei un pēcoperācijas asiņošanas riska prognozēšanas paņēmienam. Pēteris Stradiņš ir piederīgs leģendārajai Stradiņu dzimtai un par savu misiju uzskata tās gara uzturēšanu un kopšanu. Viens no pasākumiem, kas ik gadu decembrī tiek rīkots par godu Jānim Stradiņam, atspoguļo akadēmiķa dažādo interešu loku un tiek veidots saskaņā ar viņa darbības principiem – zinātnes popularizēšana, ir „Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi”. Šogad 12. decembrī Latvijas Nacionālās bibliotēkā norisināsies Piektie Jāņa Stradiņa akadēmiskie lasījumi "Lielā grāmatu pasaule un mēs". Tajos diskutēs par grāmatniecību Latvijā dažādos laikmetos, atskatīsies uz vēsturiskajām tradīcijām un domās par grāmatu lomu nākotnē.

    29 min

  5. 11/28/2024

    Gunta Kļava: publicēti sabiedrības aptaujas par „Valodas situācija Latvijā” rezultāti

    Šoreiz „Nākotnes pieturā” pievērsīsimies parādībai, kuru angļu dzejnieks un esejists Semjuels Džonsons raksturojis kā domas ietērpu. Ir arī cita versija, kas apgalvo, ka tā esot domas cietums un Prokrusta gulta. Sausa un bezkaislīga definīcija to apzīmē kā artikulētu zīmju kopumu un vienu no cilvēku sazināšanās līdzekļiem. Tomēr bez kaislībām neiztikt, jo ar valodas palīdzību varam paust emocijas un pārdzīvojumu, sajūsmu un prieku, arī dusmas un niknumu. Lai gan par valodas izcelsmi zinātnieku vidū joprojām vienotas pozīcijas nav, tomēr viena no galvenajām pētniecības jomām mūsdienu rietumu filozofijā ir tieši valoda, kā tā veidojusies, mainījusies, tās lietošana un vārdu nozīme. Pasaulē ir vairāk nekā 7000 dzīvu valodu, kā dzimtās valodas lielākās ir ķīniešu, spāņu, angļu, hindi un arābu, bet pusi no 7000 valodām prot mazāk nekā 10 tūkstoši cilvēku. Par laimi mēs nepiederam šai pusei, jo latviešu valodu par dzimto sauc ap pusotra miljona visā pasaulē, savukārt veicināt valodas statusa nostiprināšanu un ilgtspējīgu attīstību - tādu mērķi sev izvirzījusi Latviešu valodas aģentūra. Vēl var piebilst - arī pētīt, analizēt un vērtēt. No šī gada sākuma līdz oktobra vidum, lai pievērstu sabiedrības uzmanību angļu valodas ietekmei, Latviešu valodas aģentūra mūs aicināja iesaistīties "Mūsdienu urbānās vārdnīcas" izveidē, vienlaikus norisinājās pētījums "Latviešu valodas un mūsdienās aktuālās angļu valodas izplatība un loma jauniešu vidū". Šogad tika apkopoti un publicēti arī pērnajā rudenī veiktās sabiedrības aptaujas par „Valodas situācija Latvijā” rezultāti. Aptaujā respondenti tika izraudzīti pēc nejaušības principa, ietverot dažādas sabiedrības grupas no visiem Latvijas reģioniem. Tās kopsavilkumā pētnieki nonākuši pie iepriecinoša secinājuma, ka, aplūkojot latviešu valodas lietojuma biežuma pieaugumu pēdējo 5 – 6 gadu laikā, respondentu lingvistiskā uzvedība un latviešu valodas lietojuma biežums ir pieaudzis. „Nākotnes pieturā” viesojas valodniece, sociolingviste, Latviešu valodas aģentūras pētniece un LU Lībiešu institūta vadošā pētniece, Dr. philol Gunta Kļava. Sociolingvistika ir valodniecības apakšnozare, kas valodu aplūko kā sociālu un kultūras fenomenu pēta tās lietojumu sociokultūras kontekstā, kā arī dažādu cilvēku grupu atšķirīgu valodas lietojumu. Guntas Kļavas zinātnisko interešu loks ir visplašākais - sākot ar migrāciju kā sociolingvistisko procesu ietekmētāju un beidzot ar pētījumiem par lībiešu valodu, tās apdraudētību, lietošanu, pārmantošanu, apguvi un dzīvotspēju.

    28 min

  6. 11/21/2024

    Ilva Skulte māca sarunāties, dalīties domās, sazināties, sadarboties

    Šoreiz „Nākotnes pieturā” runāsim par mākslu, kuru, šķiet, pieprot ikviens. Šim mākslas veidam nav nepieciešamas otas un krāsas, jo dominē domas, rakstīti un runāti vārdi, intonācija, simboli, žesti, acu skati, mīmika un pieskārieni. Tā ir komunikācijas jeb saziņas māksla, tātad cilvēku vai sabiedrības grupu mijiedarbība, kurā notiek apmaiņa ar informāciju. Jēdziens „komunikācija” cēlies no latīņu valodas „communicaris”, kas nozīmē sarunāties, dalīties domās, sazināties, sadarboties. Lai nodotu informāciju plašam cilvēku lokam, izmanto plašsaziņas līdzekļus jeb medijus, piemēram, radio, televīziju, presi, internetu. Mūsdienās, kad peldamies milzīgā informācijas okeānā, kur mūs draud aprīt dezinformācijas haizivis, iznīcināt mākslīgā intelekta cunami vai nebūtībā aizraut dziļviltojumu zemūdens straumes, uz ūdens palīdz noturēties glābšanas riņķi un laba peldētprasme - tātad medijpratība, kritiskā domāšana, kritiskā lasīšana, un, iespējams, arī kritiskā klausīšanās. Visas šīs lietas pētījusi un citiem māca RSU Sociālo zinātņu fakultātes asociētā profesore, Dr. philol. Ilva Skulte. Viņas darbības areālā ietilpst arī cita veida kritika - literatūrkritika un literatūrzinātne. Ilvas recenzijas bijušas lasāmas "Kultūras Forumā", "Domuzīmē", "Kultūras Dienā”, "Neatkarīgajā Rīta Avīzē", "Satori",  LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rakstu krājumos un citur. Savulaik filoloģijas doktora grādu Ilva Skulte ieguvusi par disertāciju, kuras mērķis bijis  meklēt un atrasti stabilu pamatprincipus Bībeles personvārdu atveidei brīdī, kad tapis jauns Bībeles tulkojums latviešu valodā - "Personu vārdi Bībeles tulkojumos latviešu valodā". Savukārt Nacionālajā enciklopēdijā varam lasīt pētnieces veidoto šķirkli par dažādām komunikācijas teorijām un uzzināt, kas ir piemēram, Kognitīvās disonanses, Nedrošības mazināšanas, Burvju lodes un zemādas injekcijas vai Dienas kārtības teorija. Šobrīd muzejā un pētniecības centrā “Latvieši pasaulē” skatāma izstāde “Leduszeme – akmeņi un cilvēki. Latviešu stāsti Islandē”, kuras kuratore ir Ilva un kurā, mēģinot izprast migrācijas iemeslus un kontekstus, apkopoti RSU studentu pagājušās vasaras ekspedīcijas Islandes ziemeļos laikā radušies materiāli-stāsti, interviju fragmenti, portreti, video, fotokolāžas, kā arī multimediāls Islandes dabas tvērums.

    29 min

  7. 11/14/2024

    Jeļena Storoženko: laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā

    Iespējams, visai interesantus rezultātus sniegtu statistiskais pētījums, kurā censtos noskaidrot, cik daudz ir to, kuros mīt slavenā „pulkveža atraitne” – igauņu dramaturga Juhana Smūla radītā kolorītā varone, kura pārliecināta, ka gluži kā Jakutijas dimanti viņā snauž simtiem neatklātu slimību, kura zina, ka „ārsti nezina nekā”, kura, spēkus nežēlojot, tos tiranizē, pieprasot īpašo diagnozi. Pulkveža atraitnes vēlmes piepildās un viņa dabū savu īpašo un reto diagnozi – “logorrhea gravis”. Paciente  jūtas apmierināta, līdz uzzina šīs slimības tulkojumu - „smaga vārdu caureja”. Latvijas ārstiem radīts jauns līdzeklis, kas palīdzēs pareizās diagnozes noteikšanā un cīņā ar šādām „pulkveža atraitnēm”. Ja pavisam nopietni, tad veselības uzturēšanai būtiska ir slimību profilakse, savukārt veiksmīgai slimības ārstēšanai, svarīgi to laikus atklāt, nosakot pareizo diagnozi. Nesen klajā laists unikāls izdevums, kura tapšanā roku rokā darbojušies daudzi dažādu nozaru Latvijā atzīti medicīnas korifeji "Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā". Medicīnas zinātnei attīstoties, klīnisko  laboratoriju pakalpojumu klāsts pēdējā laikā kļuvis arvien plašāks, tomēr joprojām ne tik vienkāršs ir diagnozes noteikšanas ceļš. Medicīnas speciālisti jau atzinuši, ka šī grāmata varētu izpelnīties novērtējumu ne tikai Latvijas mērogā, jo tajā apkopota būtiskākā informācija par modernajā diagnostikā izmantojamajiem rādījumiem un to medicīnisko interpretāciju. Medicīnā 60 % līdz 70% gadījumu klīniskie lēmumi tiek pieņemti, balstoties tieši laboratorisko izmeklējumu rezultātos, turklāt izmeklējumiem būtiska loma arī profilaksē un veselības uzraudzībā. „Nākotnes pieturā” viesojas „Laboratorisko izmeklējumu dažādu slimību diagnostikā” idejas autore un apjomīgā  projekta vadītāja, “Centrālās laboratorijas” padomes locekle, RSU Infektoloģijas katedras asociētā profesore Jeļena Storoženko. Savulaik Jeļena Storoženko pati strādājusi Infektoloģijas centra laboratorijā. Pētniece specializējusies biomedicīnā - nozarē, kas pētī cilvēka ģenētisko uzbūvi, gēnu struktūru, iedzimtības informācijas nesēju veidošanās bioķīmiskos un molekulārbioloģiskos mehānismus. Genomikas pētījumi, balstoties uz individuālu pacienta ģenētiku, bioloģiskajiem marķieriem un dzīvesveidu, palīdz labāk saprast, kā ģenētiskie faktori ietekmē slimību attīstību un ārstēšanu. Ģenētiskie testi palīdz izveidot personalizētas ārstēšanas stratēģijas.

    32 min

  8. 11/07/2024

    Marija Ābeltiņa: psiholoģija nav tikai tāda „parunāšanās”

    Nupat jau klāt tas brīdis, kad pamazām, bet nenovēršami tuvojas laiks, kad vasarā uzkrātās saules, vitamīnu un enerģijas rezerves draud izsīkt, kad darbu jūrā jāuzmanās nenoslīkt, bet nākamais atvaļinājums vēl aiz kalniem, kad kaitinoši šķiet priekšnieki un kolēģi, bet pats sev liecies neciešams, kad stress, depresija, izdegšana, rutīna un nogurums kļūst par mūsu ikdienas pavadoni, bet prokrastinācija jeb darbu atlikšana uz vēlāku laiku top par labāko draudzeni. Ko darīt? Niknoties uz visu pasauli,  lamāt valdību vai ar galvu ieraksties zem segas un gaidīt nākamo vasaru? Vēl cita iespēja - šīm problēmām, ķibelēm un nebūšanām meklēt zinātnisku skaidrojumu. Tāpēc „Nākotnes pieturā” viesojas psiholoģijas zinātņu doktore, kas pētījusi profesionālās izdegšanas sindromu, kognitīvi biheiviorālās terapijas un  shēmu terapijas speciāliste, suprvīzore un dažādu psiholoģiskās izaugsmes treniņu vadītāja Marija Ābeltiņa. Savā zinātniskajā disertācijā viņa pētījusi profesionālās izdegšanas fenomenu, kam raksturīgs emocionālo un fizisko resursu izsīkums, tieksme uz depresiju, samazināta profesionāla efektivitāte un produktivitātes zudums, noguruma sajūta, negatīvas attieksmes veidošanos pret darba uzdevumiem, klientiem, kolēģiem, kā arī personīgo sasniegumu darbā negatīvs novērtējums. Izrādās, var atpazīt trīs, visai atšķirīgus izdegšanas apakštipus: „Fanātiskajam” ir tieksme uz panākumiem, ir ambiciozs un strādā līdz spēku izsīkumam. „Neizaicinātajam" raksturīgs attīstības trūkums un garlaicība attiecībā uz monotoniem un rutīnas darbiem, kā arī vēlme veikt citu, savām prasmēm un interesēm šķietami piemērotāku darbu. Bet „padevies” apakštipa pazīmes ir nolaidība, arī kontroles trūkums un bezspēcība, kas rodas rezultātu nesasniedzamības un piedzīvoto grūtību darba uzdevumu izpildē dēļ, kā arī cieš no atzinības trūkuma un nespējas saskatīt, ka viņa ieguldījums darbā tiek pamanīts un novērtēts. Par vienu no visefektīvākajām nemedikamentozajām metodēm garīgās veselības problēmu novēršanā un traucējumu simptomu mazināšanā ir kognitīvi biheiviorālā terapija, kas palīdz atpazīt un risināt problēmas ar trauksmi, depresiju, stresu, veģetatīvo distoniju, emociju kontroles grūtībām, depresija, ēšanas traucējumiem, zemu pašvērtējumu u.c. Marija Ābeltiņa atzīst, ka psiholoģija nav tikai tāda „parunāšanās”, kā varētu šķist, tā ir arī skaitļi, diagrammas, matemātika un rēķināšana, un tieši tas šajā zinātnes nozarē esot visaizraujošākais.

    29 min
See All (205)

About

Zinātnieku radio portreti par darbu, pētījuma objektu, mērķiem, sasniegumiem. Par šī brīža Latviju un zinātnes vai jomas vietu tajā. Par dzīvi ārpus darba – citiem aicinājumiem, hobijiem, dzīves piepildījumu.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 2
  • Years Active
    2020 - 2025
  • Episodes
    205
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Nākotnes pietura