Politikas podkāsts

Latvijas Radio 1

Labākais Latvijas Radio politikas saturs - diskusijas, analītika, intervijas, pētniecība un informācija par Latvijā notiekošo.

  1. 16h ago

    Romāns Gagunovs: Tendence – jauniešu vidū pieaug neuzticība demokrātijai

    Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes sociālo zinātņu docētāju politologu Romānu Gagunovu par zemās līdzdalības cēloņiem Saeimas vēlēšanās un demokrātijas auditu Latvijā. 15. Saeimas vēlēšanas ir aizvadītas, un Latvija, iespējams, turpina būt demokrātiska valsts. Gan vēlēšanu kampaņa, gan jaunākie politiskie procesi rāda, ka Latvijas demokrātijai ir arī apdraudējuma riski – pieaugošs populisms, partiju sastāva vājums, politiskās līdzdalības izmaiņas un politiskā procesa kā nemitīgas kampaņas pieaugums. Viena no tēmām, kuru jūs pēc vēlēšanām analizēsiet, būs jauniešu līdzdalība. Tā vienmēr ir bijusi riskanta grupa vēlēšanu procesa analīzē gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Vai jūs jau zināt, ko domā jauni cilvēki Latvijā par to, kāda varētu izskatīties demokrātija pie mums? Romāns Gagunovs: Ja mēs runājam par jauniešiem, tad viena tendence, kas sāk parādīties, un tas nav specifiski Latvijā, arī ārvalstu kolēģi ir pētījuši citās Eiropas valstīs, ka pieaug jauniešu vidū neuzticība demokrātijai. Tas ir viens no nepatīkamiem signāliem, jo vienmēr mēs uzskatījām, ka jaunieši ir tie, kuri ir tie kvēlākie demokrātijas atbalstītāji. Parasti mēs runājam par gados vecākiem cilvēkiem, kuri varbūt nejūt to savu lomu demokrātijā. Bet tas, ka jauniešu vidū parādās šādas tendences, tas nav labs signāls. Redzēsim, kā tas ir Latvijā.

  2. 1d ago

    KNAB: Partijas no valsts budžeta nākamgad provizoriski saņems 6,2 miljonus eiro

    Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vēsta, ka provizoriski deviņas politiskās organizācijas, par kurām nobalsojuši vairāk nekā divi procenti vēlētāju, nākamgad no valsts budžeta kopumā saņems aptuveni 6,2 miljonus eiro. Jaunā Saeima ir ievēlēta un mainīsies arī valsts budžeta finansējums partijām – dažas valsts naudu zaudēs, bet citas saņems lielāku finansējumu. Ņemot vērā vēlēšanu rezultātus, rekordfinansējumu nākamajos gados saņems "Apvienotais saraksts", bet bez valsts finansējums paliks tie politiskie spēki, kuri nav pārvarējuši 2 % barjeru. Valsts naudu politiskajām partijām piešķir uz četriem gadiem un partijas šo naudu drīkst tērēt biroja un darbinieku uzturēšanai, semināriem un politiskajai aģitācijai. "Apvienotais saraksts" (AS) pēc uzvaras vēlēšanās varēs saņemt maksimāli pieļaujamo finansējumu no valsts budžeta. Partijai no valsts ik gadu pienāktos vismaz divi miljoni eiro, bet, tā kā valsts budžeta nauda gada laikā nedrīkst pārsniegt 1600 minimālās mēnešalgas, līdz ar to nauda šim sarakstam nākamgad būtu 1,3 miljoni eiro. "Latvija pirmajā vietā" varētu saņemt vairāk nekā 900 tūkstošus eiro, "Suverēnā vara/ Apvienība Jaunlatvieši" – 850 tūkstošus, Nacionālā apvienība – vismaz 690 tūkstošus eiro un vairāk nekā pusmiljonu – „Progresīvie”- un "Jaunā Vienotība". Vismaz 200 tūkstošus eiro valsts naudas nākamgad saņems arī viena no jaunpienācējām – "Mēs mainām noteikumus".

Ratings & Reviews

4.5
out of 5
2 Ratings

About

Labākais Latvijas Radio politikas saturs - diskusijas, analītika, intervijas, pētniecība un informācija par Latvijā notiekošo.

You Might Also Like