No pamatiem līdz jumtam

Latvijas Radio 2

Raidījums, kurā tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvdarbiem, celtniecību un remontdarbiem. Uzdodiet jautājumu remonts@lsm.lv

  1. 1d ago

    No pamatiem līdz jumtam 02.11.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta padomus un risinājumus ēkas mansarda siltināšanā, ja plānojat izmantot minerālvati kā siltumizolācijas materiālu. 1.jautājums. Ir jāsiltina mansards, līdz ar to arī jumta konstrukcijas. Jumts ir metāla. Zem tā kondensāta plēve. Spāres 15cm. Īpašniekam ir ideja no iekšpuses starp spārēm ievietot 15cm minerālvati, 5cm putuplastu ar folija pārklājumu, tad rīģipsi. 1.1. Vai tā var darīt? Pēc minerālvates ievietošanas, spārēm šķērsām pienaglot 5x5cm latas un starp tām ievietot putuplastu. Šuves nosegt ar folija līmlentu. Pēc tam šķērsām latām (spāru virzienā) naglot 2,5cm latas, pie tām stiprināt rīģipsi. 1.2. Vai šī brīvā vieta starp putuplastu un rīģipsi ir nepieciešama, vai arī rīģipsi var likt pa tiešo uz putuplasta? 1.3. Cik saprotu, tad jumta korē vajadzētu iebūvēt ventilācijas "tornīšus". 1.4. Vai putuplastu vajadzētu lietot šādā gadījumā? 2.jautājums. Strādnieki mājai uzlika metāla dakstiņu jumtu. Es pamanīju, ka loksnes grieza ar fleksi. 2.1. Cik ilgs kalpošanas laiks būs šādam jumtam? 2.2. Un vēl jautājums. Ja difūzijas plēve ir likta uzreiz uz skaidu plāksnes, tad 30mm ventilācija un jumts. Vai skaidu plāksne zem plēves nesāks pelēt ? 3.jautājums. Ar ko būtu izdevīgāk siltināt koka karkasa māju? Domājam izmantot skaidu betonu vai akmens vati. 3.1. Ja siltinām ar skaidu betonu (skaidas, kaļķis, cements), tad kādas proporcijas jāievēro? 3.2. Ja siltinām ar vati, kā jāveido „pīrāgs”? Cik biezai jābūt vates kārtai? 3.3. Kādu risinājumu Jūs ieteiktu?

  2. Oct 26

    No pamatiem līdz jumtam 26.10.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Laika gaitā arī apstrādāta koka fasāde var zaudēt savu sākotnējo izturību un tiek pakļauta laika apstākļu ietekmei. Piedāvājam būveksperta ieteikumus kā pasargāt fasādi un citas koka konstrukcijas no mitruma ietekmes un pelējuma. 1.jautājums. Kā un ar kādiem materiāliem atjaunot šķūnīša un redeļveida vaļējas mašīnas nojumes koka fasādi? Tā bija lakota un tonēta. Laika gaitā laka saplaisājusi un dēļi vietām palikuši tumši pelēki. 1.1. Vai to var novērst? 1.2. Vai tumšās daļas pirms apstrādes mehāniski jānoslīpē? 1.3. Varbūt var izmantot kādu ķīmisku balinātāju? 2.jautājums. Kā pareizi siltināt 35cm biezu deviņdesmitgadīgas skaidbetona mājas sienu? Pašlaik aktuāla ir virtuves siena. Aiz tās pusi aizņem betonēts zemes pagrabs. Ziemā uz pagraba sienām ir sarma. Tas varētu būt arī mitrs. Pašlaik no iekšpuses līmētas 50mm putuplasta loksnes. Putas ir klātas tikai loksnes malās, tātad vidus ir tukšs. Pirms līmēšanas siena izlīdzināta ar vienkārtas apmetumu uz ģipša bāzes, nožuvusi. Malkas apkure, bet māja nav kurināta trīs gadus. 2.1. Kā pareizi rīkoties? Bažas ir par pelējumu, jo mājā gandrīz uz katras ārsienas ir pelējums. Pirms špaktelēšanas tas tika apstrādāts ar pretpelējuma līdzekli. 2.2. Pie viena gribētu arī atbildi, kā pareizi un ar ko no ārpuses siltināt pārejās mājas sienas? Cik biezam jābūt siltinājuma slānim? 3.jautājums. Plānojam būvēt māju no SIP paneļiem, bet saskaros ar ļoti pretējiem viedokļiem. Ražotāji uzsver visus labumus – skaņas izolāciju, nekaitīgumu, ātru konstrukciju un citus. Savukārt, citi apgalvo, ka šādu paneļu māja ir neelpojoša, izmantotā līme ir ķīmiska, kaitīga veselībai. Cik šādi apgalvojumi ir pamatoti, ja salīdzina ar koka karkasa, gāzbetona vai keramzīta bloku mājām? Lūdzu Jūsu viedokli un pamatojumu.

  3. Oct 19

    No pamatiem līdz jumtam 19.10.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam īsu ieskatu ēkas mūra sienas materiālu izvēlē. Šoreiz salīdzināsim keramzīta bloku un gāzbetona bloku konstrukciju plusus un mīnusus. Piedāvājam būveksperta viedokli un ieteikumus, lai materiālu parametri nodrošinātu mājas siltumizturību un pasargātu no mitruma ietekmes. 1.jautājums. Vasarā ielikti lentveida pamati 170 kvadrātmetru, divstāvu privātmājai. Paredzēts arī pagrabs un terase. 1.1. Kā pamatus vajadzētu iekonservēt, lai ziemā laika apstākļi tos nebojātu? Pavasarī ceram atsākt būvdarbus. 1.2. Domas dalās par mājas sienu materiālu izvēli. Lūdzu pamatojiet keramzīta bloku un gāzbetona bloku plusus un mīnusus. 1.3. Domas dalās arī par jumta seguma izvēli. Mājas tuvumā daudz vecu koku. Sliecamies uz keramisko dakstiņu vai metāla jumta klājumu. Kāds ir Jūsu viedoklis? 1.4. Vai jumta segumu iespaido bloku izvēle? 2.jautājums. Nopirku dzīvokli pirms 22 gadiem celtā lielpaneļu (dzelzsbetons) ēkā. Dzīvoklis atrodas mājas galā. Siltināts no iekšpuses (panelis-minerālvate-rīģipsis). Plēve zem rīģipša nav manīta (vismaz logu ailēs). Līdzšinējais īpašnieks uz sienām ir līmējis tapetes, vietām tās arī krāsojis. Gaisa mitrums dzīvoklī pirms apkures apmēram 70%. Plānojam veikt dzīvokļa kosmētisko remontu. 2.1. Kāda ir labākā remonta taktika šādā dzīvoklī ? 2.2. Vai šādas sienas, zem rīģipša, var likt mierā? Vai var krāsot, likt tapetes? Vai pirms tam ir jānoņem rīģipsis? Vai jāliek kādas tvaika barjeras? 2.3. Varbūt ir cits risinājums, lai nodrošinātu normālu mikroklimatu un neradītu pelējuma risku?

  4. Oct 12

    No pamatiem līdz jumtam 12.10.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Kas jāņem vērā un kādi materiāli būtu piemēroti, ja plānojat uzlabot dzīves kvalitāti vecā guļbaļķu mājā. Kā siltināt un apšūt ēkas iekšējās sienas un mainīt koka grīdu zem kuras ir pagrabs. Raidījumā būveksperta padomi un ieteikumi. 1.jautājums. Kāds būtu pareizs „pīrāgs” no iekšpuses apšujot ar rīģipsi vecas guļbaļķu mājas ārējo sienu? Zem istabas atrodas pagrabs, kurš ir sauss. Sienai apakšējā daļā ir keramzīta bloki (sen tika mainīti, jo koks bija sapuvis), augstāk vecie guļbaļķi. Ārpusē ir koka latojums, 50mm minerālvate un saidinga apšuvums. 1.1. Domāju likt latojumu, vati, tad tvaika izolācijas plēvi, ģipškartona profilus un rīģipsi. Vai tomēr tvaika plēvi šādā situācijā nav ieteicams likt? Ko Jūs ieteiktu? 1.2. Ko darīt ar koka grīdu, zem kuras daļēji atrodas pagrabs? No apakšpuses ieklāts putupolistirols un dēļu apšuvums. Kā labāk šo grīdu siltināt, jo ir domas arī par grīdas dēļu nomaiņu? 2.jautājums. Atjaunojam ap 1950.gadu celtu māju. Daļa koka pamatu detaļu bija sapuvušas, tās nomainījām uz keramzīta blokiem. Gatavojamies silto grīdu ieklāšanai. 2.1. Vai pareizi darām? Pamatnē šķembas, akmeņi, blietēta smilts, pie koka detaļām pielikām hidroizolācijas lenti, lai smilts nesaskartos ar koku, tad 0,2mm tvaika plēve, EPS putuplasts, caurules un cementa kārta. 2.2. Vai plēve var saskarties ar koku un keramzīta blokiem? Kādi riski varētu būt? 3.jautājums. Vasarā ielikti lentveida pamati 170 kvadrātmetru, divstāvu privātmājai. Paredzēts arī pagrabs un terase. Kā pamatus vajadzētu iekonservēt, lai ziemā laika apstākļi tos nebojātu? Pavasarī ceram atsākt būvdarbus

  5. Oct 5

    No pamatiem līdz jumtam 05.10.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz plašāk runāsim par skaidbetona ēkas fasādes renovācijas darbu gaitu un apdares materiālu izvēli. 1.jautājums. Vēlos noskaidrot, kā pareizi un ar kādiem materiāliem veikt fasādes apdari? Kas būtu jāņem vērā? Māja celta 1960.gadā no skaidbetona un koka (vienkārši dēļu apšuvums). Bēniņi nav siltināti.  2.jautājums. Šobrīd staļina laika ēkā ar 2,5 ķieģeļu sienu biezumu notiek kapitālais remonts pirmā stāva gala dzīvoklī. Noņemot riģipsi, redzams, ka iepriekšējie īpašnieki āra sienas ir siltinājuši ar vati, aiz vates ir pelējums. Šobrīd visu esam izvākuši un radies jautājums par gala sienām. Viedokļi atšķiras. Kāds saka, ka šādās ēkās ar kārtīgām sienām nav jāsiltina, tāpēc arī veidojies pelējums, jo starp sienu un vati veidojies kondensāts. Kā rīkoties? Siltināt vai nē? Vai vate vispār ir variants?  Ko Jūs ieteiktu? 3.jautājums. Privātmājai ir skurstenis ar diviem atsevišķiem dūmvadiem. Tas netiek vairs izmantots apkurei. Mājā nav nosūces ventilācijas vannas istabai un virtuvei. 3.1. Varbūt var izmantot šo skursteni ventilācijas nosūcējiem? Esmu meklējis, bet neatrodu nekādu informāciju, vai tā var darīt. Ja var, kā pareizi to darīt? 3.2. Vai skurstenī neveidosies kondensāts ziemas laikā? Varbūt vajag likt kaut kādas čaulas, metāla vai plastmasas? Ja liek čaulas, vai vajadzīgs kondensāta savācējs? Varbūt jūs varētu palīdzēt šādā jautājumā? 4.jautājums. Nesen nopirkām 80.gadu beigās celtu māju ar 2 augstiem stāviem. Ar laiku piefiksējām, ka visā mājā parādās spēcīga darvas/naftas produkta smaka (kā dzelzceļa stacijā). No sienām noņēmām vecās OSB plāksnes un konstatējām, ka zem tām ir melni, piesūcināti baļķi, salikti viens pie otra bez starpām. Šur tur redzamas jau padilušas pakulas. Baļķu tapu skrūvju vietas norāda uz veciem dzelzceļa gulšņiem. Māja apšūta ar balto ķieģeli. Šāds naftas produkts ir ne tikai ar spēcīgu nepatīkamu aromātu, bet ir arī kancerogēns. 4.1. Vai labāk būtu visus baļķus demontēt un aizvietot ar citu materiālu/balstiem? 4.2. Vai tas var ietekmēt mājas stabilitāti?       4.3. Vai ir alternatīva? Piemēram, noklāt ar kaut ko izolējošu un pēc tam likt rīģipsi?

  6. Sep 28

    No pamatiem līdz jumtam 28.09.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Iespējams, arī jums noderēs būveksperta padomi un ieteikumi, ja ir nodoms pašu spēkiem uzbūvēt koka karkasa auto garāžu. 1.jautājums. Par sienas „pīrāgu”. Gribu uzbūvēt garāžu. Karkass paredzēts no 120×120 koka brusām. Siltināt ar pūšamo eko vati vai minetrālvati. No ārpuses trapecveida metāla loksne, 25mm piespiedošs dēlis, 25mm fibrolīta loksne, 120mm eko vai minerālvate, atkal 25mm fibrolīts, 25mm šķērslata un 15mm OSB plāksne. Garāžā ir paredzēta arī auto mazgāšana. Vai šāds sienas „pīrāgs” būtu pareizs vai tomēr būtu kaut kas jādara 2.jautājums. Vēlos noskaidrot, kā pareizi jāuzklāj zviedru tipa krāsa. Ko darīt situācijā, ja rezultāts nav labs? Vasarā uz priedes skandināvu tipa dēļiem (uzkasīta dēļu virsma), iekštelpās ar otu uzklāju pelēko krāsu. Īpaši neierīvēju, klāju tā, lai dēļa ārējo pusi noklātu pelēku. Ārā bija lietains, pavēru logus, lai nožūst. Nožuvušus pieskrūvēju pie bēniņu fasādes. Noklāju apmēram 10 kvadrātmetrus. Tagad, pēc apmēram 2 mēnešiem, daudzviet uz dēļiem ir redzams, ka krāsa saplaisājusi, lobās un birst nost. 2.1. Vai šādi gadās bieži? 2.2. Vai šī krāsa tiešām bija jākarsē un rūpīgi jāierīvē un, ja to nedara, tad vienmēr rezultāts ir šāds? 2.3. Kādi ir tālākie rīcības varianti? 3.jautājums. Par augstiem gruntsūdeņiem. Zinu, ka dažiem kaimiņiem pagrabā ir izveidota savācējaka, kurā ir ievietots pumpis, kas automātiski ieslēdzas paceļoties ūdens līmenim. Arī man ir izveidota šāda neliela aka, kaut gan īpašu labumu tur neredzu. Ir plāns kārtīgi betonēt pagraba grīdu, bet pagaidām to ir grūti izdarīt. Pašlaik betonu, kurš vietām ir caurs, klāj ūdens kārta. Vai, betonējot, šo gruntsūdeņu savācējaku atstāt vai aizbetonēt visu? 4.jautājums. Nopirkām 1956.gadā celtu guļbaļķu māju. Apakšējie vainagi līdz logiem aizvietoti ar blokiem, no ārpuses siltināti, koka daļa no ārpuses apšūta ar dēlīšiem. Iekšējās sienas uz alumīnija profiliem, apšūtas ar skaidu plāksnēm, bet palikusi gaisa sprauga starp guļbaļķiem un skaidu plāksnēm. 4.1. Kā rīkoties, ja negribam demontēt visu skaidu plākšņu profilu konstrukciju? 4.2. Vai var piepūst spraugu ar papīra vati? 4.3. Vai ir vēl kāds risinājums? Vai tiešām jānojauc visa iekšējā apdare?

  7. Aug 31

    No pamatiem līdz jumtam 31.08.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz atgriežamies pie jautājumiem par ēkas pamatu un pagraba hidroizilācijas risinājumiem. Lai aizsargātu ēku no mitruma radītiem bojājumiem, atkarībā no apstākļiem, ir nepieciešami dažādi pasākumi, par to arī runāsim raidījumā NPLJ. 1.jautājums. Divstāvu māja ar pagrabu, ļoti augsti gruntsūdeņi. 20 metrus tālāk ir grāvis, bet tas nepilda savas funkcijas. Tāpēc domāju, ka drenāžu ierīkot nav nekādas jēgas. Ja grāvī ir ūdens, tad arī pagrabā ir. Mēģināju izpumpēt, bet neefektīvi. .Bija sajūta, cik izpumpē, tik pietek. 1.1. Vai šādā gadījumā pietiktu tikai ar hidromembrānu ap pamatiem? 1.2. Pagrabā zem betona grīdas ir neliels slānis ar smiltīm un pēc tam māli. Varbūt vajadzētu ieklāt jaunu betonu un zem tā noklāt hidromembrānu? 1.3. Cik saprotu, tās iedalās tādās, kas laiž cauri tvaikus un kas nelaiž. Kura būtu labāka? 1.4. Vēl ir jautājums par hidroizolācijas piedevu betona maisījumiem. Vai to būtu vēlams pievienot betonam? Ja jā, tad cik daudz? Tas it kā aiztur ūdeni. 2.jautājums. Vai, silto grīdu veidojot, der šķembas no sijātas grants? Vai labāk likt dolomīta šķembas? 2.1. Cik biezam jābūt šķembu slānim? 3.jautājums. Mēģinu atjaunot 1924.gadā būvētu dzimtas māju. Ir akmens pamati un guļbūve, kas 80-to gadu beigās uz atsevišķiem pamatiem apmūrēta ar sarkano ķieģeli. Ir ventilējama gaisa sprauga. Ēka salīdzinoši labi saglabājusies. Gribu ielikt siltās grīdas. Uzlauzu veco koka grīdu. Apakšā sausa smilts un daudz akmeņu. Grīdas baļķi tikai dažās vietās sabojājušies. Izrakām veco smilti, lai liktu nepieciešamo siltinājumu. Būvnieki iesaka likt plēvi, XPS, siltās grīdas caurules un aizpildīt ar betonu. Domu dažādību rada pamatu siltināšana, kas iespējama tikai no iekšpuses, jo no ārpuses ir ķieģeļu apšuvums un citi pamati. Vieni saka, ka nepieciešams vertikāli siltināt ar 50mm XPS, bet otri saka, ka to nevajag un pat nedrīkst darīt. Ir sajūta, ka vecā māja moderno pieeju "var nesaprast." Vai atstāt vertikāli nesiltinātus? Gar malu salikt amortizējošo lentu, tad horizontāli likt siltumizolācijas plāksnes un 7cm betonu? Pašas sienas plānots no iekšpuses siltināt ar kokšķiedras plāksnēm. 4.jautājums. Vai ir atsauksmes par ēkām, kuras siltinātam pirms 20 gadiem?

  8. Aug 24

    No pamatiem līdz jumtam 24.08.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz runāsim par iemesliem, kāpēc pastiprināti raso stikla pakešu logi. Piedāvāsim būveksperta padomus, kā to novērst. Kondensāta veidošanos uz logu virsmām nav tikai estētiska problēma. Tā ietekmē gaisa kvalitāti un pašsajūtu, jo rada ideālu vidi sēnītēm un bojā konstrukcijas. 1.jautājums. Par jauna 3 stiklu plastmasas loga spēcīgu rasošanu. Pirms divām nedēļām nomainījām koka logu pret plastmasas 3 stiklu logu ziemeļu pusē. Tagad no rītiem 3/4 loga spēcīgi norasojušas. Uzņēmums, kas mainīja logu, saka, ka tas ir ļoti laba loga rādītājs un tas esot normāli. Nevienai no kaimiņu mājām uz identisku debess pusi 3 stiklu logi tā neraso. Rudenī paši mainījām logu rietumu pusē, un tas neraso. 1.1. Vai problēma varētu būt siltinājumā? No iekšpuses redzamais siltinājums ap loga rāmi ir mazāks par 1/2cm. 1.2. Cik biezam būtu jābūt siltinājumam ap loga rāmi no iekšpuses? 1.3. Kādas pēc Jūsu novērojamiem ir biežāk pieļautās kļūdas logu maiņas procesā? 2.jautājums. Ceļam mājas piebūvi sanitārajam mezglam ar silto grīdu. Vai ir nepieciešama pamatu siltināšana? Ja jā, tad kā to labāk paveikt? Ja ir jāsiltina, tad no ārpuses vai iekšpuses? Vai vēl kaut kā būtu pamati jāapstrādā? 3.jautājums. Lūdzu Jūsu viedokli. Iecere remonta procesā zem pirmā stāva grīdas, kad ir izrakta melnzeme, bērt smiltis, zem tām bērt būvgružus - vecus ķieģeļus, salauzītu betonu u.tml.? Vai tā var darīt?

About

Raidījums, kurā tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvdarbiem, celtniecību un remontdarbiem. Uzdodiet jautājumu remonts@lsm.lv

You Might Also Like