No pamatiem līdz jumtam

Latvijas Radio 2

Raidījums, kurā tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvdarbiem, celtniecību un remontdarbiem. Uzdodiet jautājumu remonts@lsm.lv

  1. 2h ago

    No pamatiem līdz jumtam 05.10.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz plašāk runāsim par skaidbetona ēkas fasādes renovācijas darbu gaitu un apdares materiālu izvēli. 1.jautājums. Vēlos noskaidrot, kā pareizi un ar kādiem materiāliem veikt fasādes apdari? Kas būtu jāņem vērā? Māja celta 1960.gadā no skaidbetona un koka (vienkārši dēļu apšuvums). Bēniņi nav siltināti.  2.jautājums. Šobrīd staļina laika ēkā ar 2,5 ķieģeļu sienu biezumu notiek kapitālais remonts pirmā stāva gala dzīvoklī. Noņemot riģipsi, redzams, ka iepriekšējie īpašnieki āra sienas ir siltinājuši ar vati, aiz vates ir pelējums. Šobrīd visu esam izvākuši un radies jautājums par gala sienām. Viedokļi atšķiras. Kāds saka, ka šādās ēkās ar kārtīgām sienām nav jāsiltina, tāpēc arī veidojies pelējums, jo starp sienu un vati veidojies kondensāts. Kā rīkoties? Siltināt vai nē? Vai vate vispār ir variants?  Ko Jūs ieteiktu? 3.jautājums. Privātmājai ir skurstenis ar diviem atsevišķiem dūmvadiem. Tas netiek vairs izmantots apkurei. Mājā nav nosūces ventilācijas vannas istabai un virtuvei. 3.1. Varbūt var izmantot šo skursteni ventilācijas nosūcējiem? Esmu meklējis, bet neatrodu nekādu informāciju, vai tā var darīt. Ja var, kā pareizi to darīt? 3.2. Vai skurstenī neveidosies kondensāts ziemas laikā? Varbūt vajag likt kaut kādas čaulas, metāla vai plastmasas? Ja liek čaulas, vai vajadzīgs kondensāta savācējs? Varbūt jūs varētu palīdzēt šādā jautājumā? 4.jautājums. Nesen nopirkām 80.gadu beigās celtu māju ar 2 augstiem stāviem. Ar laiku piefiksējām, ka visā mājā parādās spēcīga darvas/naftas produkta smaka (kā dzelzceļa stacijā). No sienām noņēmām vecās OSB plāksnes un konstatējām, ka zem tām ir melni, piesūcināti baļķi, salikti viens pie otra bez starpām. Šur tur redzamas jau padilušas pakulas. Baļķu tapu skrūvju vietas norāda uz veciem dzelzceļa gulšņiem. Māja apšūta ar balto ķieģeli. Šāds naftas produkts ir ne tikai ar spēcīgu nepatīkamu aromātu, bet ir arī kancerogēns. 4.1. Vai labāk būtu visus baļķus demontēt un aizvietot ar citu materiālu/balstiem? 4.2. Vai tas var ietekmēt mājas stabilitāti?       4.3. Vai ir alternatīva? Piemēram, noklāt ar kaut ko izolējošu un pēc tam likt rīģipsi?

  2. Sep 28

    No pamatiem līdz jumtam 28.09.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Iespējams, arī jums noderēs būveksperta padomi un ieteikumi, ja ir nodoms pašu spēkiem uzbūvēt koka karkasa auto garāžu. 1.jautājums. Par sienas „pīrāgu”. Gribu uzbūvēt garāžu. Karkass paredzēts no 120×120 koka brusām. Siltināt ar pūšamo eko vati vai minetrālvati. No ārpuses trapecveida metāla loksne, 25mm piespiedošs dēlis, 25mm fibrolīta loksne, 120mm eko vai minerālvate, atkal 25mm fibrolīts, 25mm šķērslata un 15mm OSB plāksne. Garāžā ir paredzēta arī auto mazgāšana. Vai šāds sienas „pīrāgs” būtu pareizs vai tomēr būtu kaut kas jādara 2.jautājums. Vēlos noskaidrot, kā pareizi jāuzklāj zviedru tipa krāsa. Ko darīt situācijā, ja rezultāts nav labs? Vasarā uz priedes skandināvu tipa dēļiem (uzkasīta dēļu virsma), iekštelpās ar otu uzklāju pelēko krāsu. Īpaši neierīvēju, klāju tā, lai dēļa ārējo pusi noklātu pelēku. Ārā bija lietains, pavēru logus, lai nožūst. Nožuvušus pieskrūvēju pie bēniņu fasādes. Noklāju apmēram 10 kvadrātmetrus. Tagad, pēc apmēram 2 mēnešiem, daudzviet uz dēļiem ir redzams, ka krāsa saplaisājusi, lobās un birst nost. 2.1. Vai šādi gadās bieži? 2.2. Vai šī krāsa tiešām bija jākarsē un rūpīgi jāierīvē un, ja to nedara, tad vienmēr rezultāts ir šāds? 2.3. Kādi ir tālākie rīcības varianti? 3.jautājums. Par augstiem gruntsūdeņiem. Zinu, ka dažiem kaimiņiem pagrabā ir izveidota savācējaka, kurā ir ievietots pumpis, kas automātiski ieslēdzas paceļoties ūdens līmenim. Arī man ir izveidota šāda neliela aka, kaut gan īpašu labumu tur neredzu. Ir plāns kārtīgi betonēt pagraba grīdu, bet pagaidām to ir grūti izdarīt. Pašlaik betonu, kurš vietām ir caurs, klāj ūdens kārta. Vai, betonējot, šo gruntsūdeņu savācējaku atstāt vai aizbetonēt visu? 4.jautājums. Nopirkām 1956.gadā celtu guļbaļķu māju. Apakšējie vainagi līdz logiem aizvietoti ar blokiem, no ārpuses siltināti, koka daļa no ārpuses apšūta ar dēlīšiem. Iekšējās sienas uz alumīnija profiliem, apšūtas ar skaidu plāksnēm, bet palikusi gaisa sprauga starp guļbaļķiem un skaidu plāksnēm. 4.1. Kā rīkoties, ja negribam demontēt visu skaidu plākšņu profilu konstrukciju? 4.2. Vai var piepūst spraugu ar papīra vati? 4.3. Vai ir vēl kāds risinājums? Vai tiešām jānojauc visa iekšējā apdare?

  3. Aug 31

    No pamatiem līdz jumtam 31.08.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz atgriežamies pie jautājumiem par ēkas pamatu un pagraba hidroizilācijas risinājumiem. Lai aizsargātu ēku no mitruma radītiem bojājumiem, atkarībā no apstākļiem, ir nepieciešami dažādi pasākumi, par to arī runāsim raidījumā NPLJ. 1.jautājums. Divstāvu māja ar pagrabu, ļoti augsti gruntsūdeņi. 20 metrus tālāk ir grāvis, bet tas nepilda savas funkcijas. Tāpēc domāju, ka drenāžu ierīkot nav nekādas jēgas. Ja grāvī ir ūdens, tad arī pagrabā ir. Mēģināju izpumpēt, bet neefektīvi. .Bija sajūta, cik izpumpē, tik pietek. 1.1. Vai šādā gadījumā pietiktu tikai ar hidromembrānu ap pamatiem? 1.2. Pagrabā zem betona grīdas ir neliels slānis ar smiltīm un pēc tam māli. Varbūt vajadzētu ieklāt jaunu betonu un zem tā noklāt hidromembrānu? 1.3. Cik saprotu, tās iedalās tādās, kas laiž cauri tvaikus un kas nelaiž. Kura būtu labāka? 1.4. Vēl ir jautājums par hidroizolācijas piedevu betona maisījumiem. Vai to būtu vēlams pievienot betonam? Ja jā, tad cik daudz? Tas it kā aiztur ūdeni. 2.jautājums. Vai, silto grīdu veidojot, der šķembas no sijātas grants? Vai labāk likt dolomīta šķembas? 2.1. Cik biezam jābūt šķembu slānim? 3.jautājums. Mēģinu atjaunot 1924.gadā būvētu dzimtas māju. Ir akmens pamati un guļbūve, kas 80-to gadu beigās uz atsevišķiem pamatiem apmūrēta ar sarkano ķieģeli. Ir ventilējama gaisa sprauga. Ēka salīdzinoši labi saglabājusies. Gribu ielikt siltās grīdas. Uzlauzu veco koka grīdu. Apakšā sausa smilts un daudz akmeņu. Grīdas baļķi tikai dažās vietās sabojājušies. Izrakām veco smilti, lai liktu nepieciešamo siltinājumu. Būvnieki iesaka likt plēvi, XPS, siltās grīdas caurules un aizpildīt ar betonu. Domu dažādību rada pamatu siltināšana, kas iespējama tikai no iekšpuses, jo no ārpuses ir ķieģeļu apšuvums un citi pamati. Vieni saka, ka nepieciešams vertikāli siltināt ar 50mm XPS, bet otri saka, ka to nevajag un pat nedrīkst darīt. Ir sajūta, ka vecā māja moderno pieeju "var nesaprast." Vai atstāt vertikāli nesiltinātus? Gar malu salikt amortizējošo lentu, tad horizontāli likt siltumizolācijas plāksnes un 7cm betonu? Pašas sienas plānots no iekšpuses siltināt ar kokšķiedras plāksnēm. 4.jautājums. Vai ir atsauksmes par ēkām, kuras siltinātam pirms 20 gadiem?

  4. Aug 24

    No pamatiem līdz jumtam 24.08.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Šoreiz runāsim par iemesliem, kāpēc pastiprināti raso stikla pakešu logi. Piedāvāsim būveksperta padomus, kā to novērst. Kondensāta veidošanos uz logu virsmām nav tikai estētiska problēma. Tā ietekmē gaisa kvalitāti un pašsajūtu, jo rada ideālu vidi sēnītēm un bojā konstrukcijas. 1.jautājums. Par jauna 3 stiklu plastmasas loga spēcīgu rasošanu. Pirms divām nedēļām nomainījām koka logu pret plastmasas 3 stiklu logu ziemeļu pusē. Tagad no rītiem 3/4 loga spēcīgi norasojušas. Uzņēmums, kas mainīja logu, saka, ka tas ir ļoti laba loga rādītājs un tas esot normāli. Nevienai no kaimiņu mājām uz identisku debess pusi 3 stiklu logi tā neraso. Rudenī paši mainījām logu rietumu pusē, un tas neraso. 1.1. Vai problēma varētu būt siltinājumā? No iekšpuses redzamais siltinājums ap loga rāmi ir mazāks par 1/2cm. 1.2. Cik biezam būtu jābūt siltinājumam ap loga rāmi no iekšpuses? 1.3. Kādas pēc Jūsu novērojamiem ir biežāk pieļautās kļūdas logu maiņas procesā? 2.jautājums. Ceļam mājas piebūvi sanitārajam mezglam ar silto grīdu. Vai ir nepieciešama pamatu siltināšana? Ja jā, tad kā to labāk paveikt? Ja ir jāsiltina, tad no ārpuses vai iekšpuses? Vai vēl kaut kā būtu pamati jāapstrādā? 3.jautājums. Lūdzu Jūsu viedokli. Iecere remonta procesā zem pirmā stāva grīdas, kad ir izrakta melnzeme, bērt smiltis, zem tām bērt būvgružus - vecus ķieģeļus, salauzītu betonu u.tml.? Vai tā var darīt?

  5. Aug 10

    No pamatiem līdz jumtam 10.08.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Pamatu hidroizolācija nodrošina mājas aizsardzību no mitruma un ūdens iekļūšanas, kā arī pasargā konstrukcijas no bojājumiem. Piedāvājam būveksperta ieteikumus par ēkas pamatu hidroizolācijas izveidi, materiāliem un veicamo darbu procesu. 1.jautājums. Māja celta 70.gadā. Augsti gruntsūdeņi. Pamati ir bijuši nedaudz apstrādāti ar piķi. Dziļāk zemē pēc lietus sūcas ūdens. Liksim hidroizolāciju. 1.1. Vai pareizā secība būtu – pamatus gruntēt un noklāt ar hidroizolācijas mastiku, likt „pumpaino” membrānu un putuplasta plāksnes. Saprotu, ka vispirms vajadzētu likt putuplasta plāksnes, bet tad jāizloka membrāna? 1.2. Mastikas aprakstā ir norādīts, vai tās ir ar šķīdinātāju vai bez tā. Kāda starpība? Vai mastika ir arī šķidrā veidā? Vai arī tikai tāda, kuru špaktelē? 1.3. Ja membrānu piestiprina pie sienas, tad kā no tās var iztvaikot ūdens? Kā to pareizi izdarīt? 2.jautājums. Mājas ārsienas līmētas no 375mm gāzbetona blokiem un siltinātas no ārpuses ar 100mm akmens vates plāksnēm. Mājas iekšpusē sienas pēc līmēšanas nav apstrādātas. 2.1. Vai uz šādām sienām var veidot kaļķa apmetumu? Kā to pareizi paveikt? 2.2. Kā un ar ko apstrādāt nelīdzenas gāzbetona iekšsienas? 2.3. Ir viedoklis, ka gāzbetons uzsūc mitrumu. Vai tas tā ir? Kā pasargāt sienas no mitruma? 2.4. Kādu vēl apdari Jūs ieteiktu? Iespējams, izmantosim dekoratīvos koka dēlīšus. Kāds šādā apdarē būtu sienas ”pīrāgs”?

  6. Jul 27

    No pamatiem līdz jumtam 27.07.2026.

    Raidījumu klausieties audio pielikumā. Piedāvājam būveksperta viedokli un ieteikumus par ēkas pamatu stiprināšanu, stabilizēšanu izmantojot ģeopolimēru injekcijas metodi. 1.jautājums. Divstāvu ķieģeļu māja ar pagrabu un ļoti augstiem gruntsūdeņiem. Vienā mājas pusē ir plaisas. Pagrabā krājas ūdens. Domāju par ģeopolimēra injekciju, pamatu siltināšanu un drenāžu. 1.1. Vai tā būtu pareiza secība? 1.2. Vai injicētais ģeopolimērs netraucēs tālāk darboties ar pamatiem? 1.3. Vai būs skaidri redzama ģeopolimēra atrašanās? Gribētu zināt Jūsu viedokli par ģeopolimēru un injekcijas metodi. 2.jautājums. 1960 gadā celta 150mm koka stāvbūve, kas apšūta ar latojumu un apdares dēļiem (bez siltinājuma). Ir doma no iekšpuses  25mm kokšķiedru pa taisno pieskrūvēt pie esošās koka konstrukcijas, tad metāla karkasu un pildīt ar akmens vati. Uz profiliem tvaika izolāciju ar abpusēju līmlenti, rīģipsis un krāsot. Vai šāds būs īstais un  pareizs risinājums? 3. Klausītāju komentāri par iepriekšējo raidījumu. Atgādinu, ka tajā runājām par ķirmja posta darbiem un to novēršanas iespējām. 3.1. Klausos šobrīd raidījumu un stāsts ir par ķirmi. Tas iespējams nav ķirmis. Visticamāk tas ir kokgrauzis jeb mizgrauzis no nekvalitatīviem materiāliem. Tikko paši ar to saskārāmies. Tie var būt arī no ārpuses iekļuvuši. Ir pieejamas ķīmija specializētos lauksaimniecības veikalos, bet tas ir dārgi. Var, protams, mēģināt tā, kā mēs to darījām - izpūtām visas telpas ar melno kobru. Logus ciet un paši no mājas laukā. Māju ir jāapstrādā ar antiseptiķi no ārpuses, arī caurumus. Nav ar mizgraužiem tik vienkārši tikt galā, viņi izveido garas ejas, iekūņojas un var būt gadiem, ja neko nedara. Ātri vairojas. 3.2. Ja tiek atrasta vieta kur tieši tas ķirmis ir, tad var iepūst šķiltavu uzpildāmo gāzi. Ir iespēja, ka ķirmis pazudīs.

About

Raidījums, kurā tehnisko zinātņu doktors, būveksperts Juris Biršs sniedz padomus un atbild uz klausītāju jautājumiem par būvdarbiem, celtniecību un remontdarbiem. Uzdodiet jautājumu remonts@lsm.lv