Latviešiem pasaulē

Latvijas Radio 2
  • 0.0 (0)
  • Society & Culture
  • Updated Biweekly

Raidījums, kas pozitīvā gaisotnē apliecina, ka arī ārpus Latvijas dzīvojošie tautieši ir daļa no mums – no Latvijas, mums viņi ir svarīgi un būtiski, mūs interesē tas, kā viņi dzīvo un uztur latvietību, mēs ar viņiem lepojamies, kā arī vēlamies nostiprināt saikni un kontaktus starp pasaules latviešiem un Latviju. Pateicoties interneta iespējām LR2 var klausīties jebkurā pasaules valstī, tāpēc raidījums var kļūt par visas pasaules latviešu vienojošo elementu. Iepazīšanās ar dažādām diasporas kopienām, kolektīviem un personībām, kā arī pasākumiem un aktualitātēm latviešu mītnes zemēs, un īpaši sveicieni!

  1. 5d ago

    Pasaulē un Latvijā dodas latviešu stāsti - gan mūzikas, gan teātra valodā izstāstītie

    Beidzot tas ir noticis!-  Itālijas latviešu teātris „Momento” uz Latviju ved diasporas amatierteātru saietā „PLATS solis” ar Grand Prix godalgoto izrādi „Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi. 2. daļa – “MĀTES””! Tikmēr viens no izcilākajiem Kanādas koriem „Pro Coro Canada”  savā Kanādas koncertturnejā dziedās latviešu komponistu mūziku. Latviešu teātra Itālijā „Momento” izrāde „Latviešu sieviete Itālijā (tikai) iepazīstina ar sevi. 2. daļa – “MĀTES”” tapusi sadarbībā ar Regnāru Vaivaru. To iedvesmojuši Itālijā dzīvojošo latviešu sieviešu stāsti – tās ir atklātas un emocionālas atzīšanās par dzīvi svešumā, par sievietes spēku, par izvēli būt teātrī, par vientulību, piederību un mātes lomu, par to, ko nozīmē būt latvietei pasaulē. Iestudējumā ir „starptautisks” latviešu aktrišu ansamblis - Sandra Bondarevska no Īrijas, Lilita Tomsena no Dānijas ( bet šobrīd jau atgriezies savās īstajās mājās- Latvijā) un Lāsma Pintere no Itālijas. Bez tam Lāsma vienlaikus ir arī  izrādes režisore. Teātra kritiķe Guna Zeltiņa, kura darbojās diasporas teātru saieta „PLATS solis” žūrijā, portālā „Kroders” iestudējumam „MĀTES” veltījusi visai cildinošu vērtējumu: „Šī izrāde „paņēma” tieši ar savu teātra valodas vienkāršību un cilvēcisko siltumu, kas burtiski strāvoja gan no abu mammu – Lilitas Tomsenas Lilijas un Sandras Bondarevskas Anastasijas, gan pašas režisores skatuviskās esības. Šī mazformāta izrāde bija tik aizkustinoša, cilvēciski gudra, reizē sāpīga un smeldzīgi gaiša, ka izpelnījās Grand Prix un atnesa balvu Sandrai Bondarevskai kā labākajai aktrisei otrā plāna lomā.” „Momento” Latvijas viesizrāžu tūre sāksies 31. jūlijā Jelgavas Studentu teātrī , tupināsies 1. augustā Cēsīs, Ruckas muižā un 2. augustā Rīgā, Dramaturgu teātrī, bet noslēgsies 5. augustā Jēkabpils novadā, Salas Tautas namā. „Latviešiem pasaulē” satikāmies ar visām trim aktrisēm - Lāsmu, Sandru un Lilitu (attēlā). Savukārt, lai ieskicētu Kanādas profesionālā kora „Pro Coro Canada”, kurā dzied arī vairāki latvieši, koncertturneju sazināsimies ar žurnālisti Māru Gulēnu. Jaunākajā kora programmā iekļauti divi latviešu komponistu - Uģa Prauliņa un Ērika Ešenvalda lielformāta darbi. Uģis Prauliņš savulaik bijis kora rezidējošais komponists un vairākkārt viesojās Edmontonā. Arī Ērika Ešenvalda mūzika kolektīvam esot ļoti tuva, un  gadu gaitā atskaņotas daudzas viņa kompozīcijas. Šoreiz koncertos skanēs Uģa Prauliņa skaņdarbs „Lakstīgala”, kas rakstīts 20balsīgam korim, un sižetu iedvesmojusi Andersena pasaka par Ķīnas ķeizaru, kuru apbūrusi lakstīgala ar brīnumdaiļu balsi. Starp citu, Prauliņš partitūras tapšanas laikā tiešām esot klausījies un ierakstījis lakstīgalu treļļus. Bet  Ērika Ešenvalda „Leģenda par iemūrēto sievu" jau labu laiku esot Kanādas kora „Pro Coro Canada” repertuārā, un tā  pamatā ir sena Balkānu tautu teika, kura vēsta par upuri, kas nepieciešams, lai radītu paliekošas un varenas vērtības. Starp citu, Ēriks Ešenvalds „Latvijas avīzei” reiz atklājis: „Vajag to latviskumu. Latvijas pļavas, kad smaržo zāle, kad apkārt ir vasarīgi salti koki, rudzupuķes, skan Latvijas Radio 2 . Ir tik forši dzīvot šeit, kur skan tava valoda, kur tu esi piedzimis, kur ir tava ģimene, kaimiņi, draugi. Un tad – kā Sprīdītim aiziet pasaulē. Izdarīt savu darbu. Pastāstīt pasaulei par Latviju.” Lai pasauli sajūsmina šie latviešu stāsti - gan teātra, gan mūzikas valodā izstāstītie!

  2. Jul 12

    Iespaidu jūra saules pielietajā „VIII Latvijas Kultūras nedēļā” Spānijā

    Latviju ar Spānijas reģionu Pireneju pussalas ziemeļaustrumos - Kataloniju vieno ciešas saites. Jau vairāk nekā pirms desmit gadiem turienes iedzīvotājus tik ļoti saviļņoja Mārtiņa Brauna „Saule. Pērkons. Daugava.”, ka viņi to izvēlējās par savu himnu. Turklāt piejūras kūrortpilsētā LLoret de Mar jau par tradīciju kļuvusi „Latvijas Kultūras nedēļa Spānijā”, kura pagājušās nedēļas nogalē tika rīkota jau astoto reizi. Tajā viesojās daudzi kori, deju kolektīvi, ansambļi un folkloras kopas gan no Latvijas, gan diasporas. Bez tam vienlaikus Latvijas kultūras svētku ietvaros notika arī Diasporas amatierteātru festivāls „Laipa”. Uz gleznainas ainavas - jūras un kalnu ieskautas svētku skatuves latviešiem bija iespēja parādīt gan sevi, gan savu mākslu, savukārt Spānijas publika varēja baudīt Latvijas kultūru un sajūsmināties par skaistajiem latviešu tautastērpiem, skaņajām balsīm un raito dejas soli. Bez tam „Latvijas Kultūras nedēļas Spānijā” idejas autore un organizētāja Dana Tagle bija parūpējusies par to, lai brīvajā laikā latviešiem būtu iespēja iepazīt arī Katalonijas kultūru, vēsturi un mākslu, un tie, kuri vēlējās, varēja doties ekskursijās uz Monseratas klosteri, Barselonu un Dali muzeju. Šoreiz visos notikumos klātesošs bija arī LR2 – gan tiešraides reportāžās, gan atpakaļ uz Latviju atvedot „veselu koferi” ar neaizmirstamiem iespaidiem. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” daži mirkļi un „aizkulišu” sarunas festivāla noslēguma koncerta laikā. Turklāt, raksturojot atmosfēru, jāpiebilst, ka līdzās skatuvei valdīja īsti „spāniska” rosība - pa pastaigu promenādi plūda raiba un priecīga publika, blakus esošajās kafejnīcās lielajos ekrānos notika ļoti karstasinīga Pasaules kausa futbolā skatīšanās, bet, karogiem plīvojot, garām traucās skaļi taurējoši auto, kuri līksmoja par Marokas futbolistu uzvaru. Visai šai jautrajai kakofonijai skanot fonā, satikāmies ar dažiem no „VIII Latvijas Kultūras nedēļa Spānijā” dalībniekiem - Islandes latviešu teātri, tā vadītāju Ingrīdu Indusi un aktrisi Raitu, Sanfrancisko Jauno teātri un tā vadītāju un režisori Māru Lewis, Mansfīldas Bērnu deju kopu „Jumītis”, tās vadītāju Kristīni Akmeni un mazajām dejotājām Leilu un Aleksi un visbeidzot - arī festivāla organizētāju un dvēseli, joprojām enerģijā kūsājošo Danu Tagli.

  3. Jul 5

    Dejojam latviski, bet ēdam starptautiski

    Mēs - latvieši esam patiesi bagāta tauta. Jo mums ir operdziedātājas Kristīne Opolais, Marina Rebeka un Elīna Garanča, kuras dievina visa pasaule. Mums ir arī pasaules cieņu iemantojuši diriģenti - Mariss Jansons un Andris Nelsons. Mums ir  pasaulslavenais mākslinieks Marks Rotko, „Straumes” kaķis un Oskars. Bet vēl mums ir izcili pavārmākslas virtuozi, kuri savu talantu apliecinājuši gan zvaigžņotos Michelin restorānos, gan prestižos starptautiskos konkursos. Deviņiem no viņiem, kuru kulinārais sniegums guvis starptautisku atzinību, veltīta muzeja „Latvieši pasaulē” jaunākā izstāde. Ja labs ēdiens uzrunā mūsu garšas kārpiņas un priecē mūsu vēderus, tad mūzika, dziesma un deja baro latviešu dvēseli. Tādēļ tie, kuri jūt izaicinājumu apliecināt savu talantu un radīt jaunus šedevrus, var izmēģināt savus spēkus jaundeju konkursā diasporai.  Selgas Apses vārds zināms visai latviešu dejotāju pasaulei gan Latvijā, gan ārpus mūsu robežām. Viņa vada Toronto slaveno latviešu tautas deju kolektīvu „Daugaviņa”, bijusi Latviešu dziesmu svētku Kanādā deju lieluzvedumu mākslinieciskā vadītāja un Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja, radījusi virkni jaundeju, kas guvušas atzinību ASV un Kanādas Latviešu dziesmu svētku jaunrades deju konkursos. Šoreiz „Latviešiem pasaulē” Selga uzrunāja diasporas horeogrāfus, dejotājus, mūzikas autorus un izpildītājus, aicinot piedalīties Jaundeju un deju pavadījumu konkursā, kura mērķis ir veidot tautas deju un deju mūzikas nākotni arī ārpus Latvijas. Konkursā var piedalīties ārpus Latvijas dzīvojoši horeogrāfi, un darbus izpildīt - diasporas deju kopas.  Horeogrāfi ir aicināti radīt dejas tautiskā stilā, savukārt diasporas latviešu mūzikas autori - komponēt skaņdarbus, kas īpaši paredzēti deju pavadījumiem. Konkursa uzvarētāji līdzās materiālām godalgām saņems arī īpašo balvu - iespēju savu deju atrādīt VEF Kultūras pilī 2028. gada Dziesmu un Deju svētku Pasaules Latviešu dienas pasākumā.   Savukārt ar latviešu pavārmākslas izcilībām varam iepazīties muzeja „Latvieši pasaulē” izstādē „Virtuves zvaigznes. Latviešu šefpavāri pasaulē”. Tās uzmanības centrā ir deviņi ievērojami latviešu pavāri un šefpavāri, kuru karjera saistīta ar darbu ārpus Latvijas: populārā Parīzes restorāna “Le Grand Bain” šefpavārs Toms Bērziņš, divu Michelin zvaigžņu Lielbritānijas restorāna “Lettonie” šefpavārs Mārtiņš Blunos, Latvijas ielu ēdiena kultūras aizsācējs un mobilās virtuves “SprīdEats” radītājs Kārlis Celms, „Mandarin Club House” šefpavārs Batumi, Gruzijā Heinrihs Erhards, kulinārijas televīzijas konkursa “Ireland’s Next Top Chef 2025” uzvarētāja Lauma Kilgasa, Sanfrancisko Michelin zvaigžņu restorāna “Hilda and Jesse” līdzdibinātājs un vadītājs Ollijs Liedags, Taizemes restorāna  „The White House Bangkok” šefpavārs un īpašnieks Aleksandrs Nasikailovs, leģendārā Rīgas restorāna “Vincents” dibinātājs un šefpavārs Mārtiņš Rītiņš un starptautisku kulinārijas konkursu žūrijas loceklis un ilggadējs šefpavārs Austrālijā Miķelis Strautmanis. Izstāde veidota, izmatojot pašu pavāru sniegtās intervijās, kuras papildina fotogrāfijas un daudzveidīgs ar virtuvi saistītu relikviju klāsts, piemēram, bēgļu gaitās līdzi paņemtā karote, konkursā iegūts uzvarētāja kauss, pavāra goda apģērbs, pavārgrāmata u.c. „Latviešiem pasaulē” satikāmies ar izstādes kuratorēm Mariannu Auliciemu un Jūliju Apsi (attēlā).

  4. Jun 28

    Uzmanības centrā Amerika - 2x2 nometne Katskiļos un Dziesmu svētki Grand Rapidos

    Ja jums šķiet, ka Jāņi nolīgoti un iestājies tāds neliels pēcsvētku atslābums, tad tas ir visai mānīgi, jo viss notiek un viss turpinās! Tāpēc „Latviešiem pasaulē”, okeāna viļņus šķeļot, šoreiz dosies virtuālā ceļojumā uz Ameriku, lai ielūkotos latviešu jaunatnes nometnē 2x2 un drīzumā gaidāmajos Amerikas latviešu dziesmu svētkos. Ar abu notikumu dalībniekiem - Anniju Dziesmu Teteris (attēlā) un Āri Puteni (attēlā) satikāmies LR2 studijā. Abus vieno tas, ka viņi dzimuši Amerikā, taču šobrīd viņu dzīves visai cieši saistītas ar Latviju. 2x2 ir pasaules latviešu jaunatnes kustība, kas pērn nosvinēja savu apaļo 60.jubileju. Ik vasaru tiek rīkotas 2x2 nometnes un semināri, kuros satiekas latviešu jaunieši no dažādām valstīm, kopā izglītojas, diskutē, piedalās semināros un praktiskās nodarbībās, veido sadarbības un projektus un iegūst draudzības uz mūžu. Šovasar, jūlijā pirmo reizi 2x2 vēsturē par semināra un satikšanās vietu izraudzīta Latvijas galvaspilsēta Rīga, bet pašlaik, jūnija nogalē jaunieši 2x2 nometnē pulcējušies ASV, Ņujorkas draudzes īpašumā Katskiļos. Tās programmā ir aizraujošas ievirzes par dažādām tēmām – politiku, līderību, kultūru, pilsonisko līdzdalību, dabu u.c., kurās iespēja smelties zināšanas no dažādu jomu profesionāļiem. Protams, neiztrūkstoša nometnes sastāvdaļa ir arī danči, iešana dabā, dziesmas, smiekli, jaunas draudzības un vakari pie ugunskura. Āris Putenis ir pieredzes bagāts 2x2 „veterāns”, un Katskiļu nometne viņam ir jau pēc kārtas desmitā. Pirmo reizi viņš 2x2 seminārā piedalījies 2016. gadā, kad tas norisinājies Latvijā, un kopš tā laika Āris iemīlējis Latviju, sajūt to kā savas īstās mājas, šobrīd šeit dzīvo un studē. Šoreiz visus Katskiļu nometnes dalībniekus gaida arī kas īpašs - projekts 2x2 dzied un 2x2 dejo. Tajos jaunieši gatavosies dalībai gaidāmajiem ASV Grand Rapidu Dziesmu un Deju svētkiem. Šiem projektiem var pievienoties ikviens - iepriekšējas kordziedāšanas un deju prasmes nav nepieciešamas, jo kopā tiks gan mācītas dejas, gan slīpēs kopkora koncerta repertuārs. Tikmēr „Latviešiem pasaulē” satiksimies ar kādu Amerikas dziesmu svētku dalībnieci - Anniju Dziesmu Teteris. Annija dzimusi Kalifornijā, šobrīd vokālo mākslu un operdziedāšanu  studē Berlīnē un visai bieži apciemo Latviju un savu omi un piedalās TDA „Līgo” mēģinājumos un koncertos. Annija ar nepacietību gaida jūlija nogali, kad viņai gaidāma uzstāšanās Berlīnes Operas akadēmijas jaunajā iestudējumā. Savukārt jau nākamās nedēļas nogalē Anniju Dziesmu Teteris varēs sastapt Amerikā, kur viņai Grand Rapidu dziesmu svētkos uzticēts solo gan Garīgās mūzikas, gan lielajā kopkora koncertā.

  5. Jun 21

    Ielīgojam Jāņus un ieskandinām Latvijas kultūras nedēļu Spānijā

    Raidījums „Latviešiem pasaulē” sūta sveicienus Vasaras saulgriežos un gada garākajā dienā, kad saulīte mostas ap puspieciem rītā, bet dodas dusēt ap pusvienpadsmitiem vakarā. Daudzviet pasaulē jau vakar līgots, dziedāts un diets uz nebēdu. Jāņus jau nosvinējuši Vācijas, Austrijas, Šveices, Ungārijas, Beļģijas, Lielbritānijas, Dānijas, Norvēģijas, Gruzijas, Amerikas un Dienvidkorejas latvieši, bet svētki vēl tikai gaidāmi Nīderlandē, Kanādā un, protams, Latvijā. „Latviešiem pasaulē” Jāņus ielīgos kopā ar leģendāru personību - Mārtiņu Zandbergu, kura otrais vārds, izrādās, ir Jānis. Savukārt tad, kad Jāņi jau būs nolīgoti un arī Pēterdiena sagaidīta un pavadīta, nekas joprojām nebeigsies, jo svinēšana „pārcelsies” uz Spānijas pilsētu Lloret de Mar, kur, lai sarīkotu nākamos svētkus - VIII Latvijas Kultūras nedēļu Spānijā, nepagurusi rosās Dana Tagle.   Dana ir profesionāla horeogrāfe, mācījusies Rīgas Horeogrāfijas skolā, vēlāk Amerikā, Floridā dejojusi prestižajā „Miami City Ballet”, arī uz starptautiskiem kruīza kuģiem veidojusi deju šovprogrammas. Šobrīd jau padsmit gadus viņa dzīvo Spānijas piejūras kūrortpilsētā Lloret de Mar, darbojas kā baleta un mākslas vingrošanas pasniedzēja, bet ik vasaru, lai popularizētu Latvijas kultūru un ar to iepazīstinātu gan Katalonijas iedzīvotājus, gan tūristus, rīko Latvijas Kultūras nedēļu. Uz to ik gadu no Latvijas un diasporas ierodas visdažādākais dalībnieku sastāvs – kori, deju kolektīvi, ansambļi, folkloras kopas un pat popmūziķi. Šogad trīs vakarus, no 2. - 4. jūlijam jūras krastā uz festivāla brīvdabas skatuves publikai būs iespēja iepazīt gan mūziku, gan teātri, jo šoreiz Latvijas Kultūras nedēļas ietvaros norisināsies arī diasporas amatierteātru festivāls „Laipa”. Koncertos līdzās Latvijas kolektīviem uzstāsies arī Spānijas latviešu koris „Alma” un viesi no Anglijas- Mansfīldas bērnu deju kolektīvs „Jumītis”. Starp citu, arī LR2 klausītājiem šoreiz tiešraides reportāžās būs iespēja baudīt festivāla atmosfēru un sarunas ar tā dalībniekiem, jo jūlija sākumā uz Latvijas Kultūras nedēļu Spānijā dosies arī Kaspars un Baiba. Tikmēr tieši Vasaras saulgriežos LR2 studijā satiksimies ar unikālu personību - Jāni Mārtiņu Zandbergu. Šis ir Minsteres Latviešu ģimnāzijas - nozīmīga izglītības un kultūras centra ārpus Latvijas - astoņdesmitās jubilejas gads. Mārtiņš Zandbergs piedzimis Vācijā, bēgļu nometnē, kopā ar ģimeni nonācis Amerikā, tur studējis matemātiku, bet daudzus gadus vēlāk atgriezies Vācijā, kur bijis gan Minsteres Latviešu ģimnāzijas matemātikas un fizikas skolotājs, gan kādu laiku arī skolas direktors. Mārtiņa sirdslieta ir mūzika, Amerikā vienlaikus dziedājis par četros koros, pats mācījies kordiriģēšanu pie Roberta Zuikas, bet Vācijā dibinājis Minsteres jaukto kori. Kad Mārtiņš Zandbergs pārcēlies uz Latviju, koris turpinājis darboties un pazīstams kā „Mārtiņkoris”. Bez tam Latvijā Mārtiņš nodibinājis Rīgas Starptautisko skolu, kurā kādu laiku bijis arī direktors. Bet neapšaubāmi slavenas un leģendāras ir Mārtiņa Zandberga izlolotās un izdotās dziesmu grāmatas. Pirmie divi „Mārtiņa dziesmu grāmatas” sējumi 70tajos gados tika izdoti Amerikā. Tajos apkopotas dziesmas - sadzīves, tautas un oriģināldziesmas, ko trimdas latvieši dziedāja  godos, sarīkojumos, draugu pulkā un ģimenes lokā. Starp  citu, dziesmas, kas noteikti skan arī LR2 ēterā. Trešais un ceturtais sējums jau iznāca Latvijā un piedzīvoja milzīgu tirāžu un popularitāti.

  6. Jun 14

    Ielīgojam kopā ar „Berzes Strazdu Jāņu festivālu” un „Eslingenas Orķestri”

    14. jūnijs Latvijas kalendārā iezīmēts sēru nokrāsā, jo pirms 85 gadiem, 1941.gadā, naktī no 13. uz 14. jūniju vairāk nekā 15 tūkstošu okupētās Latvijas iedzīvotāju deportēja uz koncentrācijas nometnēm vai mūža nometinājumu attālos PSRS apvidos. Atceroties visos karos kritušos, izsūtītos un izklīdinātos latviešus, Beļģijas latviešu evaņģēliski luteriskā draudze šodien aicināja uz svētbrīdi Lommeles Brāļu kapos. Stokholmas latviešu koris kopā ar Latvijas Universitātes jaukto kori „De Coro" svinīgā piemiņas brīdī Stokholmas vecpilsētā atskaņoja Lūcijas Garūtas kantāti „Dievs, Tava zeme deg!". Arī Londonā Svētā Jēkaba ​​baznīcā, pieminot 85. gadadienu kopš padomju represijām un deportācijām uz Sibīriju, ko piedzīvoja Baltijas tautas, norisinājās pasākums, kurā uzstājās kori no latviešu, igauņu un lietuviešu kopienām. Arī „Latviešiem pasaulē” ar kādu muzikālu mirkli godina tā laika komunistiskā genocīda deportāciju upurus.   Tikmēr nenovēršami tuvojas Jāņu laiks, LR2 ēterā arvien biežāk ieskanas Līgo dziesmas, bet „Latviešiem pasaulē” aicināsim uz Jāņu svinībām gan Beļģijā, gan Lielbritānijas „Straumēnos”. Jau četrpadsmito reizi Straumēnu pļavās daudzus tūkstošus līgotāju un Latvijas mūzikas slavenības pulcēs tradicionālais „Bērzes Strazdu Jāņu festivāls”. Trīs dienu garumā, no 19. līdz 21.jūnijam Anglijas vidienē valdīs īsti latviska svētku atmosfēra, mūzika, tradīcijas, dejas, sportiskas aktivitātes, bērnu programma, radošās darbnīcas, amatnieku tirdziņi un Latvijas garšas. „Līgotavā” atdzīvosies latviešu tradīcijas ar tautas dejām, koriem, folkloras kopām un īpašām aktivitātēm bērniem un ģimenēm. Sportiski noskaņotie Jāņabērni varēs izmēģināt savus spēkus sievu nešanā, tautasbumbā, volejbola un novusa turnīrā un virves vilkšanā, turklāt noskaidrot, kurš ir Stiprais Jāņa dēls un kura Stiprā Jāņa meita. Vientuļajiem jāņotājiem savu „otro pusīti” būs iespēja satikt Ātrajos randiņos. Bet vēl spožāk par lielo Jāņu ugunskuru iemirdzēsies no Latvijas importētās mūzikas zvaigznes Musiqq, Astro’n’out, Olas, Emilija, Lauris Reiniks, Ozols, Rassell & Sabīne Berezina un  Andris Kivičs. „Latviešiem pasaulē” „Bērzes Strazdu Jāņu festivālu” ieskandināsim kopā ar tā galveno Jāņatēvu Ģirtu Lerhu. Savukārt burtiski tikko Straumēnos jau ielīgots pasākumā „Kā jau laukos…”- ar dziesmām, dejām, vainagu pīšanu un zaļumballi kopā ar „Eslingenas Orķestri”. „Eslingenas Orķestris”, kurā darbojas mūziķi no visas Eiropas, ir viens no pieprasītākajiem lustīgu latviešu ballīšu kolektīviem. Tā repertuārā ir gan 20.un 30. gadu šlāgeri, gan latviešu estrādes hiti no 70tajiem gadiem līdz pat mūsdienām. Par sevi viņi saka: „Eslingenas Orķestris” nav ne simfoniskais, ne džeza orķestris, tā ir leģendāri fenomenāla unikālo mūziķu apvienība, kuri spēlē ugunīgākās diasporas ballītes Eiropā!”. Tāpēc mēs varam tikai apskaut Beļģijas latviešus, kuriem savā Jāņu ielīgošanas pasākumā līdzās rotaļām, dziedāšanai, vainagu pīšanai, zaļumballei un enerģiskajiem „Mazajiem Briseles latviešu dejotājiem” būs iespēja izdancoties arī  ar „Eslingenas Orķestri”. „Latviešiem pasaulē” satiksimies ar „Eslingenas Orķestra” vadītāju Lieni Barons. Liene dzimusi Latvijā, šeit ieguvusi arī muzikālo izglītību, bet jau padsmit gadus dzīvo Vācijā, mazpilsētā netālu no Luksemburgas robežas un darbojas vairākos diasporas kolektīvos- LR2 klausītājiem labi pazīstamajās Luksemburgas latviešu folkloras kopā „Dzērves" un  postfolka grupā „Rudzurika", Frannfurtes folkloras kopā „Upe”, koklētāju ansamblī „Vakareiropas koklētāji” un latviešu ģimeņu korī „Trejzemīte”.

  7. Jun 7

    Ciemojamies Vīnes latviešu skolā un pošamies diasporas amatierteātru festivālam

    No ceriņziedu smaržas mazliet apreibis, spožajos saules staros nedaudz apžilbis un ar karstiem vasaras plāniem azotē klāt jau jūnijs. Dažos no tiem esam gatavi ielūkoties arī mēs - „Latviešiem pasaulē”, tāpēc dosimies uz Vīni, lai satiktos ar turienes latviešu skoliņu „Kalniem pāri” un tās vadītāju Annu Kalvi, bet mūs LR2 studijā apciemoja viešņa no Apvienotās Karalistes - Bradfordas teātra trupas „Saulespuķe" vadītāja un režisore Gita Robalde (attēlā). Gitai arī pieder ideja par diasporas amatierteātru festivālu „Laipa”, kurš kopš 2014. gada ik rudeni uz kopīgu tikšanos aicina Eiropas latviešu amatierteātrus. Šoreiz nolemts negaidīt rudeni un teātra svētkus sarīkot pašā vasaras viducī, turklāt vienā no saulainākajām Eiropas valstīm - Spānijā, Katalonijas Vidusjūras piekrastes pilsētā Lloret de Mar. Ik vasaru šeit kāda apbrīnojami uzņēmīga un enerģiska latviete Dana Tagele, ar kuru jau reiz esam iepazinuši arī „Latviešiem pasaulē”, rīko Latvijas Kultūras nedēļu Spānijā. Šī ikgadējā festivāla mērķis ir, pulcējot latviešu diasporas un pašmāju māksliniekus, stiprināt kultūras saites un Katalonijas iedzīvotāju vidū popularizēt latviešu dziesmas, dejas un tradīcijas. Šogad Lloret de Mar no 2. - 4. jūlijam norisināsies jau VIII Latvijas Kultūras nedēļa Spānijā. Turklāt, apvienojot divus notikumus, gaidāms „festivāls festivālā”, jo Kultūras svētku ietvaros viesosies arī diasporas amatierteātru festivāls „Laipa”. Tajā šogad pulcēsies vairākas teātra trupas - tostarp Reikjavikas Latviešu teātris no Islandes, Sirsnīgā Briseles Latviešu teātra Tallinas filiāle, Sanfrancisko Jaunais teātris un  citi. Bradfordas teātra trupa „Saulespuķe" uz Spāniju vedīs savu jauniestudējumu, kuru iedvesmojušas Annas Sakses pasakas - „Kad ziedi runā”. Visas izrādes tiks spēlētas latviešu valodā, bet tām būšot sagatavots arī satura izklāsts spāņu valodā. Pa ceļam uz jūliju un Spāniju, „Latviešiem pasaulē” pieturēja jūnijā un Austrijā. Vīnes latviešu skoliņai „Kalniem pāri” un tās vadītājai Annai Kalvei vēl spilgtā atmiņā nesenā Eirovīzija un neaizmirstamā tikšanās ar Latvijas dziedātāju Atvaru, bet jau nākamās nedēļas nogalē Vīnes Latviešu skola un latviešu kopā „Kalniem pāri” aicina uz ģimeņu vasaras saietu „Latvija gadsimta griežos”. Ikgadējā, tradicionālā nometne notiks gleznainā Attersee krastā un piedāvās aizraujošu un izzinošu ceļojumu cauri Latvijas vēsturei un kultūrai - no mitoloģijas un tautasdziesmu pasaules līdz nozīmīgiem vēstures pagrieziena punktiem: neatkarības izcīnīšanai, zaudēšanai un atgūšanai! Saietā iecerēta tautasdziesmu un folkloras apguve, muzikālas un radošas darbnīcas, viktorīnas visai ģimenei, arī vakara ugunskurs ar kopā dziedāšanu un romantiskas noskaņas baudīšanu pie ezera!

  8. May 31

    Ieskandinām vasaru ar Īrijas 3x3 un PBLA aktualitātēm

    Nu jau uz sliekšņa jūnijs, un mūsu domas arvien vairāk pievēršas gaidāmajai vasarai. Viens no ikgadējiem tradicionālajiem notikumiem dažādās pasaules malās ir 3x3 pasākumi. „Latviešiem pasaulē” šoreiz ieskandināsim Īrijas ģimeņu saietu. Savukārt atzīmējot Pasaules brīvo latviešu apvienības 70. jubilejas gadu, turpināsim interesēties par apvienības aktualitātēm. Lai sniegtu atbalstu dažādiem trimdas kultūras pasākumiem 1972. gadā ticis nodibināts PBLA Kultūras fonds. 1979. gadā Visbijā un citviet Gotlandē sarīkotas Pirmās Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienas, kas bijis pirmais tik liela mēroga trimdas latviešu pasākums tik tuvu Latvijas krastam un izraisījis lielu ievērību un politisku rezonansi. Zināmā mērā arī šīs vasaras XVI Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ASV noritēs Pasaules brīvo latviešu apvienības 70. jubilejas zīmē. LR2 studijā viesojās PBLA priekšsēža vietniece, arī Frankfurtes latviešu biedrības vadītāja Mārīte Kļaviņa (attēlā), ar kuru pārrunāsim vēl citas PBLA aktualitātes. Sākot ar nākamo gadu, valsts aizsardzības dienestam tiks pakļauti jaunieši, kas pastāvīgi dzīvo ārvalstīs, tāpēc diasporas jauniešiem un viņu vecākiem pavasarī tikuši organizēti tiešsaistes semināri par valsts aizsardzības dienestu un iesaukšanas kārtību ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Bez tam radušās arī idejas, kā diasporas norisēs iekļaut un veidot dažādas sadarbības ar ārvalstīs mūzikas un mākslas nozarē studējošajiem latviešu jauniešiem. Arī diasporā viena no aktualitātēm ir rudenī gaidāmās 15. Saeimas vēlēšanas. Mārīte Kļaviņa kopā ar Kristīni Krauzi no Apvienotās Karalistes apstiprinātas kā oficiālās CVK koordinatores sadarbībai ar diasporas vēlēšanu iecirkņiem, un viņu pienākumos ietilps visa veida atbalsta sniegšana iecirkņu izveidošanas procesā, vēlēšanu norises laikā, un arī pēc vēlēšanām. Kopumā ārvalstīs būs 88 vēlēšanu iecirkņi un to komisijas: no tiem 48 tiks veidoti diasporā, savukārt 40 - Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs. Vislielākais iecirkņu skaits plānots Amerikas Savienotajās Valstīs – 16, Apvienotajā Karalistē – 9, Vācijā – 8 un Kanādā – 6 iecirkņi. Ja Pasaules brīvo latviešu apvienībai šogad  70, tad pieredzes bagāta vēsture ir arī pasaules  kustībai visu paaudžu latviešiem 3x3. Tā norisinās jau 45 gadus un sākusies 1981. gadā, kad pirmā ģimeņu nometne rīkota ASV, Garezerā. Vēlākos gados ģeogrāfija paplašinājusies un aptvērusi arī Austrāliju, Apvienoto Karalisti, Īriju, Zviedriju, Franciju un Kanādu, bet kopš neatkarības atjaunošanas ik gadu saiets notiek arī Latvijā. 3x3 mērķis ir latvisko zināšanu paplašināšana, kopības izjūtas veicināšana, ģimeņu stiprināšana un latvisko draudzību sekmēšana. Šovasar saieti plānoti Vācijā - Bērzainē, Amerikā - Garezerā, Īrijā un Latvijā - Bebrenē un Strenčos pie Gaujas. Īrija 3x3 kustībai pirmo reizi pievienojusies 2012. gadā, bet šovasar ar moto „Ej, Laimiņa, tu pa priekšu, es tavās pēdiņās” nometne tur norisināsies no 16. līdz 22. augustam. Saieta dalībniekiem būs iespēja apgūt dažādas praktiskās iemaņas, piemēram, mozaīktamborēšanu, etnogrāfisku rotu kalšanu no misiņa un sudraba, grozu uzmeistarošanu no kārklu klūgām, kreklu darināšanu, masāžas pamatprincipus un krēmu un skurbju pagatavošanu, dažādu āra un galda spēļu, rotaļlietu un saimniecībai noderīgu koka priekšmetu izveidošanu. „Latviešiem pasaulē” par Īrijas 3x3 iecerēm uzzinājām no nometnes vadītājas Baiba Gaigras. Tā kā Baiba ir Īrijas Latviešu teātra „Sliedes” vadītāja un režisore un perfekti pārzina publiskās uzstāšanās un runas nianses, tad sava amata noslēpumus viņa atklās ievirzē „Runā laimīgs! Publiskā runa ikvienam”. Baiba sola, ka nodarbībā varēšot uzzināt, kā uzstāšanās laiku no stresa minūtēm pārvērst par laimes mirkļiem, būšot arī praktiskas padomu bumbas, smieklu vingrinājumi un garantēts prieka lādiņš.

See All (278)

About

Raidījums, kas pozitīvā gaisotnē apliecina, ka arī ārpus Latvijas dzīvojošie tautieši ir daļa no mums – no Latvijas, mums viņi ir svarīgi un būtiski, mūs interesē tas, kā viņi dzīvo un uztur latvietību, mēs ar viņiem lepojamies, kā arī vēlamies nostiprināt saikni un kontaktus starp pasaules latviešiem un Latviju. Pateicoties interneta iespējām LR2 var klausīties jebkurā pasaules valstī, tāpēc raidījums var kļūt par visas pasaules latviešu vienojošo elementu. Iepazīšanās ar dažādām diasporas kopienām, kolektīviem un personībām, kā arī pasākumiem un aktualitātēm latviešu mītnes zemēs, un īpaši sveicieni!

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 2
  • Years Active
    2021 - 2026
  • Episodes
    278
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Latviešiem pasaulē