NeZāle : Vide cilvēkā un cilvēks vidē

NeZāle
  • 0.0 (0)
  • News
  • Updated Biweekly

Raidījums par mums vidē un vidi mūsos. Raidījumos pētīsim teritorijas, kas atrodas abās pusēs mūsu ādai - iekšpusē un ārpusē. Tā ir vide, kurā mēs dzīvojam un tā ir vide, kuru mēs veidojam sevī pašā.

  1. RADIKĀLĀ SKEITBORDA VIDE

    1d ago

    RADIKĀLĀ SKEITBORDA VIDE

    Saruna par un ap skeitbordu (skrituļdēļošanu) kā dzīves-veidu, apziņas atbrīvošanu un radošuma izpausmi, atlētisku ekstrēmo sporta veidu, sevis pārvarēšanu vai vienkārši sevis un pilsētas iepazīšanu caur aktīvu laika pavadīšanu. Kā tas ļauj iepazīt vidi pilsētā, sabiedrībā, sev apkārt un sevī? Vai skeitboards maina dzīvi? Dažādus personīgās un kolektīvās identitātes veidojošus aspektus apskatīsim ar pilna laika dzīves pieredzētāju Armandu Sakni. Jautājumus uzdod un aurālas korekcijas veic Didzis Taurītis.

    46 min
  2. Saikņotās ainavas

    May 23

    Saikņotās ainavas

    Kādas ir dabas un cilvēka attiecības laikmetīgā skatījumā? Tas ir viens no jautājumiem, kas interesē radošās apvienības "Fabulas" komandu. “Fabula” strādā ar starpdisciplināriem projektiem, savienojot dizainu, ekoloģiju, sociālo līdzdalību un pedagoģiju. Tikko klajā nākusi apvienības pirmā grāmata “Saikņotās ainavas: navigācija”. Bilingvālajā (LV+ENG) izdevumā apkopoti astoņu autoru sagatavoti uzdevumi. Tie aicina doties dabā un pieredzēt to citādi. Kā? To uzzināsim raidījumā. Pie mums viesos divas no "Fabulas" dibinātājām: Tīna Alise Drupa un Rūta Jumīte.

    46 min
  3. Vecie meži

    May 9

    Vecie meži

    Ko mēs zinām par mežiem? Tas atkarīgs no tā, kam uzdodam šo jautājumu. Ir cilvēki, kuri mežus metaforiski salīdzina ar burkānu dobēm: gan meži, gan burkāni ir jākopj, jāizskauž nezāles, jānovāc raža. Ir cilvēki, kuriem meži palīdz atgūties pēc grūtas darba nedēļas - viņi dodas garās pastaigās, izbaudot ainavu un putnu dziesmas. Ir cilvēki, kas mežu saņēmuši mantojumā vai iegādājušies. Viņiem meži ir gan rūpju, gan potenciālu ienākumu avots.Ko mēs zinām par veciem mežiem? Ir pienācis laiks uzzināt par tiem vairāk! Tāpēc radio NABA studijā viesosies ornitologs, rakstnieks un vides aizsardzības aktīvists Viesturs Ķerus un augu eksperte Agnese Priede.

    45 min
  4. Sēnes Leļļu teātrī

    Apr 25

    Sēnes Leļļu teātrī

    Latvijas Leļļu teātra Mazajā zālē 8. maijā pirmizrādi piedzīvos sezonas pēdējais jauniestudējums - populārzinātnisks mūzikls “Sēnes”. "Pasaulē ir zināmas tūkstošiem sēņu sugu, un to loma ir fascinējoša: tās burtiski "sarunājas" ar koku saknēm, pārstrādā mirušo matēriju jaunā dzīvībā un nodrošina apriti, bez kuras mūsu ikdienas eksistence vienkārši apstātos," saka izrādes režisore un tērpu māksliniece Pamela Butāne, "Arī pats izrādes iestudēšanas process ir micēlijam līdzīgs. Mēs nemēģinājām strādāt kā izolētas vienības, bet gan kā vienots tīkls - sadarbojoties, iedvesmojoties viens no otra idejām un nepārtraukti papildinot kopējo redzējumu." Izrāde uzdod jautājumu: vai mēs esam dabas pārvaldnieki, vai tomēr daļa no milzīga, savstarpēji atkarīga tīkla? Par izrādes tapšanas kontekstu un procesu runāsim ar trīs izrādes veidotājām: Pamelu Butāni, Anci Muižnieci un Agati Bankavu.

    49 min
  5. Vai varam ietekmēt pārtikas sistēmas?

    Mar 28

    Vai varam ietekmēt pārtikas sistēmas?

    Jau kopš pagājušā gadsmita otras puses diezgan populārs ir apgalvojums, ka patērētājs var ietekmēt tirgu - "balsot ar savu maku". Vai tā tiešām ir? Globālo sēklu tirdzniecību kontrolē vien daži lielie tirgus spēlētāji, tāpat tas ir graudu tirdzniecības un mazumtirdzniecības jomās. Vai tas ietekmē mūsu paradumus? Atbildi neredzēt faktiski ir neiespējami, ja vien esam pazīstami ar formālās loģikas pamatiem. Strukturālā nevienlīdzība, mūsdienu verdzība - arī šie fenomeni ietekmē to, kas nonāk uz mūsu galda, cik mēs par to samaksājam, kurš par to saņem naudu un kurš nesaņem. "Situācija ir komplicēta," sarakstē atzīst raidījuma viesis, RSU profesors Miķelis Grīviņš, "Tiem, kas gribētu mainīties, ir jāpārvar pārak daudz strukturālu ierobežojumu, kas neļauj to darīt." Kādi ir šie ierobežojumi? Kāpēc "labos piemērus" nevaram brīvi pārcelt no viena konteksta uz citu? Vai un kā varam veicināt pārmaiņas pārtikas sistēmās? Kāda ir pētniecības loma šajā kontekstā?

    49 min
  6. Kāpēc idejas ir bīstamākas par pārtiku?

    Feb 28

    Kāpēc idejas ir bīstamākas par pārtiku?

    Kādēļ nopietnā, optimizācijas un sasniegumu, peļņas un ikdienišķās "normālības" pasaulē mums vajadzētu domāt par reliģiskām un filosofiskām idejām? Pirmkārt, kā teikts kādā tekstā: "Cilvēks nedzīvo no maizes vien". Otrkārt, Platona dialogā “Protagors” Sokrats brīdina, ka idejas ir bīstamākas par pārtiku. Pārtiku varam apskatīt, pārbaudīt, izsvērt. Mācības turpretī - tiklīdz uzņemtas - vairs nav noliekamas malā kā bojāts produkts. Dvēsele tās uzņem, un cilvēks aiziet vai nu guvis labumu, vai cietis kaitējumu. Tātad ideju "pirkšana" prasa lielāku piesardzību nekā maizes iegāde. Treškārt, kā savā Nobela literatūras prēmijas saņemšanas lekcijā norādīja Josifs Brodskis (1987), īstās briesmas nav tajā, ka grāmatas tiek dedzinātas, bet gan tajā, ka tās netiek lasītas. Pārnesot uz ideju jomu: briesmas nav domāšanā vai jēdzienu lietojumā, bet gan skaidrības trūkumā un neziņā par to izcelsmi, attīstību un jēgu. Raidījuma viesis filosofs Kaspars Eihmanis.

    45 min
  7. Ģeoprocesi

    Feb 14

    Ģeoprocesi

    Ģeoprocesi ir ne tikai bioloģiskās un kultūras realitātes fons. Tie caurstrāvo un līdzveido mūsu pasaules pieredzi. Mijiedarbība ir abpusēja, it sevišķi mūsdienās, kad cilvēks aizvien vairāk iejaucas planetārajās norisēs, tās pārvirzot, izjaucot vai paātrinot. Lai nepadotos piesārņojuma un klimata pārmaiņu priekšā, jāmeklē jauni vai sen aizmirsti veidi vides problēmu risināšanai. Ar tehnoloģiskajiem risinājumiem vien nepietiek – vides humanitārās zinātnes rāda, ka mūsu pašreizējo izaicinājumu pamatā ir cilvēka un dabas mijattiecību nobrukums, ko izraisījuši industriālā laikmeta priekšstati par dabu kā ekspluatējamu, nejutīgu un mehānistisku resursu. Būtiski ir stiprināt cilvēka un dabas savstarpējību, kritiski pārdomājot dominējošos priekšstatus par dabu. Tos salīdzinot ar ikdienas pieredzējumu, bieži vien atklājas pavisam citas – daudz tuvākas un personiskākas attiecības ar pasauli. Ogres Vēstures un mākslas muzejā atvērta jauna ekspozīcija "Ģeoprocesi". Kā tā tapa, un kāpēc mums vajadzētu par šo tēmu interesēties, runāsim ar izstādes veidotājām. Ciemos četras viešņas: multidisciplinārā dizainere un vides komunikācijas pētniece Mg. Art. Ance Janevica, skaņu māksliniece Krista Dintere, dizainere, dizaina pētniece un radošās apvienības “Fabula” līdzdibinātāja Tīna Alise Drupa un filozofe, LU asociētā profesore Anne Sauka.

    48 min
  8. Kāpēc mūziķis Dmitrijs Lisenko ir vides aktīvists?

    Jan 17

    Kāpēc mūziķis Dmitrijs Lisenko ir vides aktīvists?

    Dmitrijs Lisenko (Dima Bass) ir mūziķis, nirējs, audioinženieris un vides aktīvists. Jau trešo gadu viņš ir arī Eiropas Klimata Pakta vēstnesis. Apmēram četrus gadus Dmitrijs kā brīvprātīgais ir pabijis vairāk nekā 30 valstīs. Šobrīd viņš veido dokumentālo filmu, tā stāsta par vaļiem, delfīniem, zinātniekiem un mūziķiem. Zinātnieki ieraksta ledāju skaņas, vaļu un delfīnu sazināšanos, savukārt mūziķi, izmantojot iegūto audiomateriālu, rada jaunas skaņu kompozīcijas. Vienu no Dmitrija kompozīcijām dzirdēsim arī raidījumā. Kas ir interesantākais un nozīmīgākais, ko Dmitrijs piedzīvojis brīvprātīgajā darbā? Un kāpēc viņš vispār to dara?

    50 min
See All (110)

About

Raidījums par mums vidē un vidi mūsos. Raidījumos pētīsim teritorijas, kas atrodas abās pusēs mūsu ādai - iekšpusē un ārpusē. Tā ir vide, kurā mēs dzīvojam un tā ir vide, kuru mēs veidojam sevī pašā.

Information