Grāmatu stāsti

Latvijas Radio 3 - Klasika
  • 0.0 (0)
  • Books
  • Weekly

No 2025. gada janvāra raidījums "Grāmatu stāsti" ieguvis jaunu formātu un kļuvis divreiz garāks. Ēterā tas ir ik piekto sestdienu, iekļaujoties jaunajā slejā "Klasika +" un lielāku uzmanību veltot analītikai.  Savukārt trešdienu rītos kā aizvien ēterā skan Liegas Piešiņas veidotais raidījums, kura centrā ir kāda no visjaunākajām grāmatām un saruna ar tās autoru.  Šajā sadaļā rindojas arī citas pārraides, kuras vēsta par svarīgām aktualitātēm literatūras jomā. 

  1. 17h ago

    Rikarda Mesnere: Grāmata "Kur dzīvo vārds" ir par ilgošanos pēc vārda

    Rikarda Mesnere piecu gadu garumā rakstīja savas dzimtas stāstu. Tapa 500 lappušu apjomīgs vēstījums, kuru autore spēcīgi noīsināja. 2027. gadā tas tiks izdots arī angliski, bet latviski tas tulkots, jo ģimenes vēsture aizved līdz Rīgai. Grāmatu "Kur dzīvo vārds" no vācu valodas tulkojusi Anita Muitiniece un tā iznākusi izdevniecībā "Aminori". Tas ir Rikardas Mesneres debijas romāns, kas Vācijā ir saņēmis dažādas balvas. Laikraksts "Die Zeit" to iekļāvis gada 100 labāko vācu valodā iznākušo grāmatu izlasē. Kolektīvās atmiņas atspoguļojums detaļās ir ļoti emocionāls un dažāds. Arī muzikāls. Un tieši tāpēc Liegas Piešiņas saruna ar Rikardu Mesneri sākās ar dziedāšanu. Rikardas sacīto tulkojusi Līva Trektere. „Grāmata nav tik daudz par savas identitātes vai izcelsmes noskaidrošanu, bet drīzāk par to, kā dažādas lietas savienojas caur mazām detaļām,” stāsta Rikarda Mesnere. Piemēram, vecvecāku mazais katliņš var aizvest pie cita stāsta, kas lasītāju galu galā ved uz Rīgu un atklāj jaunas ģimenes vēstures šķautnes. Autore atzīst, ka pašai ģimenes pagātne ilgu laiku bijusi miglā tīta, jo valodas, kurās runājušas iepriekšējās paaudzes, līdz viņai nav nonākušas, tāpēc grāmatas tapšanā nozīmīga loma bijusi arī arhīvu materiāliem, liecībām un ģimenes atmiņām. Rakstīšanas procesā autore centusies dot vietu dažādiem vēstures avotiem – gan dokumentiem, gan fotogrāfijām, gan vectēva ierakstītajām dziesmām. Mesnere atklāj, ka viņai bijis grūti distancēties no šī stāsta, jo viņa joprojām dzīvo vecvecāku dzīvoklī, kurā savā ziņā turpina būt klātesoša arī ģimenes pagātne. „Stāsts mani nesa uz priekšu, un es īsti nevarēju no tā atkāpties,” viņa saka. Pētījumi un grāmatas rakstīšana ļāvuši ne tikai apvienot atsevišķas atmiņu un vēstures liecības, bet arī no jauna paraudzīties uz ģimenes stāstu, kura daudzas daļas iepriekš palikušas neizstāstītas.

  2. Oct 28

    Noras Ikstenas „Bezgalības”: saruna ar izdevēju Daci Sparāni-Freimani

    No 12. līdz 17. oktobrim Rīgā – Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja ekspozīcijas “Prokrastinācija un radīšana” telpās Rīgā, Mārstaļu ielā 6 un Ikšķilē norisinājās rakstniecei Norai Ikstenai veltīta notikumu nedēļa “NORAS MĀJA”. Tās bija sešas dienas, kurās caur literatūru, mūziku, kino, sarunām, atmiņām un satikšanos turpinājās Noras Ikstenas dzīves svinēšana. Tostarp notika divu Noras Ikstenas grāmatu atvēršanas. Šorīt iepazīsim vienu no tām. Tās nosaukums "Bezgalības". Ar izdevniecības "Dienas grāmata" vadītāju Daci Sparāni-Freimani sarunājās Liega Piešiņa.

  3. Oct 21

    Kurzemes hercogu galma zudušais spožums. Saruna ar Imantu Lancmani

    2023. gada 27. septembrī Kuldīgas Mākslas namā, dažas dienas pēc tam, kad Kuldīga tika iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā, mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis lasīja lekciju, kas kļuva par pamatu nesen iznākušai grāmatai "Kurzemes hercogu galma spožums un Kuldīgas pils". Fantastisks piedzīvojums, kas ļauj iepazīt mūsu kultūras vēsturi. Ar Imantu Lancmani sarunājās Liega Piešiņa. Kuldīgas pils savulaik bijusi viena no greznākajām Kurzemes hercogu rezidencēm, taču līdz mūsdienām no tās saglabājies pavisam maz. Imants Lancmanis atklāj, kā senie inventāra apraksti, vēsturiskie attēli, hercogu portreti un arheoloģiskie atradumi ļauj iztēloties zudušās pils krāšņumu un Kurzemes hercogistes galma dzīvi. Sarunā arī par grāmatas tapšanu un tās mākslinieces Katrīnas Vasiļevskas ieguldījumu, kā arī Imanta Lancmaņa nākamajām iecerēm – grāmatām par Mežotnes un Elejas pilīm un Kurzemes muižu arhitektūru.

  4. Oct 10

    Literatūra un politika. Literātu pēcvēlēšanas diskusija

    Tūlīt pēc 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu noskaidrošanas Roberts Vilsons raidījumā "Grāmatu stāsti" uz sarunu par literatūru, politiku un pilsonisko līdzdalību aicina dzejnieci un žurnāla "Satori" redaktori Agnesi Radziņu, filozofi un Latvijas Universitātes pētnieci Līvu Rotkali, kā arī rakstnieku Māri Bērziņu. Raidījuma fonā – vēsturiskas vēlēšanas ar zemu aktivitāti un pārdomas par demokrātijas vērtību. Sarunā viesi diskutē par to, ko literatūra sniedz sabiedrībai un kā tā ietekmē pilsonisko apziņu – vai dzeja un proza spēj mainīt valsts pārvaldi, vai arī tās galvenā nozīme ir atspoguļot un reflektēt kopīgo pieredzi? Tiek skarts arī jautājums par brīvās gribas ilūziju, autoru atbildību, izdevēju izvēlēm un propagandas riskiem literatūrā. Raidījums ievelk arī aktuālās diskusijās par Stambulas konvenciju, valodas lomu politikā un komunikācijas grūtībām starp varu un sabiedrību. Vai literatūra un filozofija spēj mainīt sabiedrību vai tomēr tikai palīdz to izprast? Klausieties raidījumu un meklējiet atbildes kopā ar raidījuma viesiem! Raidījuma producente – Baiba Nurža.

  5. Sep 30

    Vai dzīvi nesagraus viens aplams sitiens? Par grāmatu "Veseris" sarunājamies Dainu Grūbi

    Dzejniece, rakstniece, redaktore un tulkotāja – tā raksturojama Daina Grūbe. Pirms desmit gadiem iznāca viņas pirmais romāns "Ducis cara rubļu jeb No svētdienas līdz svētdienai". Lasītāji novērtēja viņas stāstnieces talantu un tas mudināja turpināt rakstīšanu. Tagad Daina Grūbe  ir ne tikai sešu grāmatu autore, bet arī redaktore vairāk nekā 50 grāmatām. Nesen apgādā "Zvaigzne ABC" iznākusi viņas grāmata "Veseris". Veseris ir visnotaļ noderīgs darbarīks, vai ne? Ar to var paveikt daudz laba un vērtīga. Taču nedod Dievs, ja tas trāpa ne tur, kur vajadzētu! Tāds belziens var sagraut ne tikai visu, kas apkārt, bet arī pašu cilvēku, kura rokas ir turējušas šo rīku. Vai šī vēstījuma galvenais varonis Ardis Veseris, pavisam jauns, bet jau pieaudzis (vai pieaudzis?) vīrietis, tiks galā ar sava uzvārda uzlikto smagmi? Vai viņa dzīvi nesagraus viens aplams sitiens?

  6. Sep 23

    Leldes Kovaļovas veiksmes stāsts

    "Maksas sērotāja" ir rakstnieces un producentes Leldes Kovaļovas astotā grāmata, kas nonākusi pie latviešu lasītājiem. Iepriekšējo grāmatu popularitāte mudinājusi apgādu "Zvaigzne ABC" izdot to lielā metienā – desmittūkstoš eksemplāros. Leldes Kovaļovas veiksmes stāsts noteikti saistīts ar veiksmīgo mijiedarbību starp viņas rakstītajiem detektīvromāniem un filmām, kuru pamatā ir Leldes izlolots stāsts. Ar Leldi tad arī tiekamies "Klasikā", un visupirms par to, kas mainījies kopš 2019. gada, kad iznāca viņas pirmais romāns "Bezvēsts pazudušās".

  7. Sep 9

    Baltkrievu literatūra tuvplānā. Māra Poļakova par romānu “Kam nāci tu, vilks”

    Daudziem lasītājiem tulkotājas Māras Poļakovas vārds, ieraudzīts grāmatā, ir mudinājums to izlasīt. 2014. gadā situācija Ukrainā viņai bija stimuls apgūt ukraiņu valodu, lai latviešu lasītāji varētu iepazīt ukraiņu literatūru. Līdz šim paveiktais ļauj izbaudīt kaimiņu kultūras bagātību. Šajā reizē iepazīstam baltkrievu literatūras darbu, ko tulkojusi Māra Poļakova, bet vispirms Liega Piešiņa pajautāja par jauno grāmatu sēriju, kurā iznākusi Evas Vežnavecas romāns "Kam nāci tu, vilks?".

  8. Sep 2

    Viesturs Radovics: Atmiņas ir pārbaudāms, bet ļoti dzīvs vēstures avots

    1. septembrī Latvijas Okupācijas muzejā notika žurnālista un vēsturnieka Viestura Radovica iepriekš nepublicētu, dokumentāli biogrāfisku stāstu krājuma "Pāris centimetru dzīves" atvēršanas svētki. "Latvijas Mediju" izdotajā grāmatā vēstīts par 15 latviešu leģionāriem, kuru dzīves likteņus neatgriezeniski izmainīja Otrais pasaules karš.  Žurnālists un vēsturnieks Viesturs Radovics saticis un intervējis vīrus, kuri jaunības gados nonāca kara frontē un pēc daudziem gadiem atklāti stāsta par bailēm, draudzību, izdzīvošanu, nejaušībām un zaudējumiem.  Liega Piešiņa tikās ar krājuma "Pāris centimetru dzīves" autoru Viesturu Radovicu.

See All (275)

About

No 2025. gada janvāra raidījums "Grāmatu stāsti" ieguvis jaunu formātu un kļuvis divreiz garāks. Ēterā tas ir ik piekto sestdienu, iekļaujoties jaunajā slejā "Klasika +" un lielāku uzmanību veltot analītikai.  Savukārt trešdienu rītos kā aizvien ēterā skan Liegas Piešiņas veidotais raidījums, kura centrā ir kāda no visjaunākajām grāmatām un saruna ar tās autoru.  Šajā sadaļā rindojas arī citas pārraides, kuras vēsta par svarīgām aktualitātēm literatūras jomā. 

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 3 - Klasika
  • Years Active
    2022 - 2026
  • Episodes
    275
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Grāmatu stāsti

You Might Also Like