Pēcpusdiena

Latvijas Radio Ziņu dienests
  • 0.0 (0)
  • News
  • Updated Daily

Kad darba diena tuvojas noslēgumam un cilvēki gatavojas mājupceļam, Latvijas Radio 1 piedāvā informatīvi analītisku programmu „Pēcpusdiena”. Skaidrojot dienas aktualitātes Latvijā un pasaulē, „Pēcpusdiena” piedāvā gan žurnālistu vērtējumu, gan ekspertu analīzi.

  1. 1d ago

    "Delna" vērtē interešu pārstāvību pašvaldībās: vienotas sistēmas nav

    Tikai divas no Latvijas pašvaldībām šobrīd jau ieviesušas sistēmu, kas ļauj sabiedrībai redzēt, kas nodarbojas ar kādu grupu interešu lobēšanu. Un tikai sešās ir alternatīvie risinājumi, lai publicētu informāciju par lobētājiem. Jaunajā sabiedrības par atklātību „Delna” pētījumā secināts, ka lielākajā daļā pašvaldību nav ne šādas sistēmas, ne kādas alternatīvas, kaut arī interešu pārstāvība ir joma ar augstiem korupcijas riskiem.  Pēc diviem gadiem Latvijā jāsāk darboties jaunai interešu pārstāvības jeb lobēšanas sistēmai. To nosaka Interešu pārstāvības atklātības likums – kas paredz, ka valstī tiks izveidots lobistu reģistrs. Pienākums reģistrēties tajā būs interešu pārstāvjiem, kuri īsteno sistemātisku darbību. Tajā būs jāiekļauj arī dati par to, kura labā notiek lobēšana. Savukārt Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā varas pārstāvjiem būs jāfiksē – kad, par ko un ar ko notikusi tikšanās. Šie dati būs publiski pieejami bez maksas. Bet šobrīd interešu pārstāvība pašvaldībās, valsts mērogā, darbojās nesistemātiski. Lielākajā daļā no 42 Latvijas pašvaldībām nav sistēmas, kas ļautu sabiedrībai sekot līdzi šim procesam. Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Artūrs Bikovs stāsta, ka tādas sistēmas ir tikai divās – Rīgā un Smiltenē.

    4 min

  2. 1d ago

    Piektdiena, 5. jūnijs, pl. 16:00

    Rīgā sākusies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ikgadējā pilnvarnieku sanāksme. Vairāki mediji ziņo par ASV plāniem samazināt savu militāro klātbūtni Eiropā. "Delna" prezentē pētījumu par interešu pārstāvības atklātību pašvaldībās. Nedēļas nogalē Ķegumā dunēs motociklu rūkoņa, jo "Zelta zirga" trasē jau sapulcējušies pasaules labākie motokrosa braucēji.

    42 min

  3. 2d ago

    Ceturtdiena, 4. jūnijs, pl. 16:00

    Satversmes aizsardzības birojs: Krievija pastiprina juridisko karadarbību pret Rietumiem. Latvijas Veterinārārstu biedrība norāda uz trakumsērgas izplatības risku pieaugumu Eiropā. Klimata un enerģētikas ministrijai nebūtu jābūt atsevišķai struktūrai, uzskata nesen apstiprinātās valdības finanšu ministrs Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta. Valmieras novadā, netālu no Matīšiem, atklāts viens no lielākajiem saules enerģijas projektiem Latvijā – „Sunly” enerģijas parks. Pēc masveida kautiņa Kūrorta svētkos Jomas ielā Jūrmalas dome nesaskata pamatu papildu drošības pasākumiem. Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs pakāpeniski pārtaps par mūsdienīgu četru sezonu bioparku. Sākti projekta pirmā posma – „Himalaju” sadaļas – būvdarbi.

    41 min

  4. 2d ago

    SAB: Krievija pastiprina "juridisko karadarbību" pret Rietumiem

    Pēdēja gada laikā Krievija aktualizējusi plānus izvērst juridisko karadarbību pret Rietumiem. Šī ir centrāla atziņa šodien, 4. jūnijā, publicētajā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ziņojumā, kas brīdina par Krievijas nodomiem izmantot likumus un citus juridiskus mehānismus, lai izdarīt spiedienu uz Rietumvalstīm.  Valstis var izmantot dažādus paņēmienus, lai panāktu savus stratēģiskos vai militāros mērķus. Visbiežāk runājām par militāro karadarbību, jeb vienkārši – karu. Fizisko vardarbību ar ieročiem, iebrukumu. Bet pēdējā laikā, jau pirms Krievijas pilnā mēroga agresijas pret Ukrainu, sākām daudz runāt par hibrīdkaru. Kas ietver gan dezinformācijas tīklus un vēstījumus, gan provokatīvo politisko darbību, gan dronu incidentus šogad. Tas noārda robežu starp kara laiku un miera laiku, veidojot šo pelēko zonu – kas nav ne karš, ne miers, bet pastāvīga spriedze. Mērķis ir ietekmēt, iebiedēt. Viens no šādas ietekmes elementiem ir juridiskā karadarbība. Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Marts Ivaskis stāsta, ka tie ir juridiskie mehānismi, kurus var izmantot, ar kuriem var manipulēt, lai panāktu savus mērķus. Kā piemēru viņš min Krievijas vēršanos pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju.

    4 min

  5. 3d ago

    Brisele mudina Baltijas valstis pasteigties ar "RailBaltica" celtniecību

    Eiropas Komisija mudina Latviju un arī pārējās Baltijas valstis aktīvāk strādāt pie dzelzceļa līnijas „RailBaltica” īstenošanas, lai šādi uzlabotu militāro mobilitāti mūsu reģionā. Tāpat tā iesaka īpaši risināt pierobežas reģionu drošības, ekonomiskās un sociālās problēmas. Šādi ieteikumi ir iekļauti šodien publicētajās Eiropas Komisijas pavasara rekomendācijās.

    6 min

  6. 3d ago

    Nevalstiskās organizācijas bez bažām varēs turpināt ziedot Ukrainai bruņojumu

    Biedrībām un nodibinājumiem, arī sabiedriska labuma organizācijām, neatkarīgi no to mērķiem vai darbības jomām, deputāti vēlās atļaut ziedot mantu un finanšu līdzekļus Ukrainas aizsardzības vajadzībām. Atbildīga komisija šodien, 3. jūnijā, skatīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas paredz, ka organizācijas, kuras kopš kara sākuma atbalstījušas Ukrainu ar bruņojuma iegādi, lai gan to darbības mērķi to neparedz, nevarēs saņemt sodu vai zaudēt statusu šāda atbalsta dēļ. Līdz šim šādu organizāciju gada pārskati tikuši apstiprināt, taču Valsts ieņēmumu dienestam bija jautājumi par to darbības atbilstību likumam.

    3 min

  7. 3d ago

    Trešdiena, 3. jūnijs, pl. 16:00

    Seksuālā vardarbībā pret pacientēm apsūdzētajam imunologam Ņikiforenko – 13 gadi cietumā. Eiropas Komisija mudina Latviju un arī pārējās Baltijas valstis aktīvāk strādāt pie dzelzceļa līnijas „RailBaltica” īstenošanas. Dienu pēc spēcīgajiem Krievijas uzbrukumiem Ukrainai iepriekš nepieteiktā vizītē Kijivā ieradies NATO ģenerālsekretārs Marks Rute. Ministru prezidents darbā ar pašvaldībām izvirza trīs prioritātes: sakārtot finanšu izlīdzināšanas modeli, atbalstīt Latvijas austrumu pierobežu un mazināt birokrātisko slogu. Nevalstiskās organizācijas bez bažām varēs turpināt ziedot Ukrainai bruņojumu.

    40 min

  8. 4d ago

    Daudzgadu budžeta ietvars paredz samazināt finansējumu mācību līdzekļiem

    Kaut skolas joprojām signalizē par izglītības saturam atbilstošu mācību līdzekļu trūkumu, daudzgadu budžeta plāns paredz nākamajā gadā samazināt finansējumu mācību līdzekļu iegādei. Vai ir cerības, ka šis plāns tomēr varētu nepiepildīties un finansējums paliks vismaz šā gada līmenī? Pēdējos divos gados valsts gan digitālu, gan drukātu mācību līdzekļu iegādei atvēlēja 35 eiro uz vienu skolēnu. Taču prognoze nākamā gada budžetam liecina, ka finansējumu samazinās līdz 28 eiro vienam skolēnam. Skolu direktoru viedoklis par līdzšinējā finansējuma pietiekamību ir atšķirīgs, taču viņi ir vienoti uzskatā, ka mācību līdzekļu iegādei atvēlētā summa nedrīkst samazināties. Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības, kas tikai nesen stājusies izglītības un zinātnes ministres amatā, jautāta par iespējamo finansējuma samazinājumu mācību līdzekļiem norāda, ka darbs pie nākamā gada budžeta vēl nav sākts. Tomēr ministre sola, sākot veidot budžeta projekta pievērst uzmanību finansējumam, kas paredzēts mācību līdzekļiem.

    5 min
See All (499)

About

Kad darba diena tuvojas noslēgumam un cilvēki gatavojas mājupceļam, Latvijas Radio 1 piedāvā informatīvi analītisku programmu „Pēcpusdiena”. Skaidrojot dienas aktualitātes Latvijā un pasaulē, „Pēcpusdiena” piedāvā gan žurnālistu vērtējumu, gan ekspertu analīzi.

Information

  • Creator
    Latvijas Radio Ziņu dienests
  • Years Active
    2023 - 2026
  • Episodes
    499
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Pēcpusdiena