Dziesmusvētku tīklos

Radio NABA
  • 0.0 (0)
  • Society & Culture
  • Updated Weekly

Vada Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžas docētājs Linards Kalniņš. Raidījuma producente Latvijas Universitātes Kultūras centra Projektu vadītāja Ieva Jurga. Nosaukums “Dziesmusvētku tīklos” radies, domājot par tīklu dažādajām nozīmēm. Vai tie ir komunikāciju un sadarbības tīkli, romantizēti dziesmu šūpuļtīkli vai arī zvejnieku tīkli kāda sagūstīšanai – par to lai spriež raidījuma klausītāji paši. Skaidrs ir viens, ka teju katrs tieši vai ne tik tieši ir iesaistīts Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku procesā un atmosfērā vismaz reizi piecos gados. Gribot vai negribot – katrs nonāk šajos tīklos.  Raidījums piedāvās klausītājiem diskusiju, kurā būs aicināti dažādi viesi - gan Dziesmu un deju svētku kopienu pārstāvji (diriģenti, horeogrāfi, komponisti, folkloras speciālisti), gan pētnieki un citu jomu profesionāļi (ierēdņi, politiķi, uzņēmēji). Sarunā brīvā formātā  pētīs un vētīs Dziesmu un deju svētku kustību, skatot to caur savu pieredzes prizmu no zinātnes, ikdienas, svētku un citiem rakursiem. Katrā raidījuma reizē uzmanības lokā būs cita tēma – problēma, kuru viesi ar vadītāja palīdzību mēģinās šķetināt.

  1. Jun 10

    Kas vieno jauno GAUDEAMUS svētku paaudzi? Viesos Karolīna, Simonas un Päike

    Raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" jaunākajā epizodē iemetam tīklus starptautiskos ūdeņos un skandinām angļu valodu! Šoreiz visa uzmanība vērsta uz pašu svarīgāko - šī gada "Gaudeamus" dalībniekiem, bez kuru personībām svētki nebūtu iedomājami. Raidījuma veidotāji trešajā svētku sarunā ir saveduši kopā trīs spilgtus un atšķirīgus Baltijas jaunos māksliniekus. Studijā klātienē piedalās Karolīna Alise Dekoneka (Latvijas Universitātes deju ansamblis "Dancītis"), attālināti no Viļņas pievienojas Simonas Čiuprinskas (Viļņas Universitātes pūtēju orķestris "Oktava") un no Tallinas – Päike Triinu Tamm (Tallinas Universitātes tautas deju ansamblis "Soveldaja"). Raidījumu vada Linards Kalniņš, producē Ieva Jurga. Šajā sarunā uzzināsim par: Dzīvo vēstures pavedienu: Karolīnas mammas stāstu, kura 1988. gada leģendārajā “Gaudeamus” festivālā Viļņā kā kora "Juventus" koriste piedalījās vēsturiskajā nacionālo karogu pacelšanas notikumā. Pusaudžu "krīzi": Kāpēc 13–14 gados nodarboties ar tautas mākslu šķiet "nestilīgi", bet ap 18 gadu vecumu jaunieši paši apzināti atgriežas pie savām tradīcijām? Augstskolu motivāciju: Kā Igaunijā par dejošanu pelna oficiālus akadēmiskos kredītpunktus, bet Lietuvā orķestra dalībniekiem piešķir īpašas stipendijas. Kolektīvu iekšējos jokus: Kāpēc igauņu ansamblī drīz būs jāver vaļā "senioru grupa" un kā lietuviešu orķestrī dalībnieki mēdz atrast savu mūža mīlestību. Māksliniecisko brīvību: Kā tas ir — dejot savas grupas biedrenes horeogrāfijas diplomdarbā un cik daudz vietas studentu kolektīvos ir pašu radītām inovācijām? No bērnības hobija līdz valstu vienotībai: Sarunas izskaņā, kad raidījuma veidotāji aicina jauniešus aizdomāties par to, kāpēc 2026. gadā mums joprojām ir vajadzīga šī 70 gadus vecā tradīcija, diskusija nonāk līdz šī brīža saspringtajam fonam un karam kaimiņos. Tieši šajā kontekstā lietuviešu saksofonists Simonas Čiuprinskas dalās vecāku stāstītajās atmiņās par Baltijas ceļu un izsaka spēcīgus vārdus par mūsu kopīgo spēku un vēsturii: "Īpaši tagad, kad tepat netālu no mums plosās karš, tas lieliski parāda, cik dziļi un cieši saistītas ir šīs trīs nācijas. Mēs visi dalāmies vienās un tajās pašās vērtībās, un šī tradīcija ir pierādījums tam, ka mēs joprojām spējam būt viens vesels. Tas pierāda – lai kas arī notiktu, kamēr vien turēsimies kopā un uzticēsimies viens otram, viss būs kārtībā."  Pagriez pasauli, ieslēdz Radio NABA 10. jūnijā plkst. 17.00 (vai klausies vēlāk tīmeklī), iepazīsti šī gada dalībniekus un sajūti studentu svētku jaudu! *Raidījums tapis ceļā uz XX Baltijas studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus".

  2. May 20

    Pa nakti sašūtie karogi. Gaudeamus vēsture. Saruna ar J. Siliņu, A. Teikmani, A. Auziņu

    Raidījums "Dziesmusvētku tīklos" turpina ielūkoties Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku "Gaudeamus" aizkulisēs un vēstures stāstos. 1927. gadā Tartu pirmo reizi izskan ideja par kopīgiem Baltijas studentu dziesmu svētkiem. Līdz pirmajiem svētkiem pagāja gandrīz trīsdesmit gadu, nosaukums "Gaudeamus" nāks vēl vēlāk - pa vidu deviņu gadu aizliegums, 1988. gada Viļņa ar nacionāliem karogiem un miliciju meža malās. Šajā raidījumā - vēsture un atmiņu stāsti. Studijā teātra režisors un Latvijas Kultūras akadēmijas profesors Jānis Siliņš - viens no svētku mākslinieciskajiem vadītājiem, diplomāts un vēstnieks Andris Teikmanis - kora "Juventus" bijušais dziedātājs un prezidents, un filologs un žurnālists Alnis Auziņš - nesen klajā nākušās grāmatas par vīru kora "Gaudeamus" vēsturi autors. Raidījumu vada Linards Kalniņš un Ieva Jurga. Raidījumā runāsim par to, kāpēc tieši studenti uzdrīkstējās darīt to, ko citi nedrīkstēja, kāpēc svētkus aizliedza uz deviņiem gadiem, kā 1988. gadā Viļņā pa nakti sašūtie karogi gājienā kļuva par politisku aktu, kā repertuāra veidotāji lavierēja starp cenzūru un latvisko, par himnas “Gaudeamus igitur” nozīmi svēkos, kā arī kāpēc “Gaudeamus” joprojām ir vienīgais regulārais triju Baltijas tautu kopīgais mākslinieciskais projekts. Raidījumā dzirdams arī unikāls 1967. gada skaņu ieraksts no trešajiem svētkiem Tartu. Režisors Jānis Siliņš par studenta lomu "Gaudeamus" svētkos padomju laikos saka: "Students vienmēr varēja aiz visas tās pašas ideoloģijas izpaust citādāku viedokli — arī dziedot tās obligātās padomju repertuāra dziesmas. Bet sanākot trim tautām, tie kļūst drosmīgāki." Par šo un vēl - klausieties jaunākajā raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" sarunā. *Raidījums tapis ceļā uz XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem "Gaudeamus".

  3. Apr 22

    Svētki, kurus nevar atņemt - Gaudeamus 2026. Saruna ar E. Vītolu, D. Bārbali, J. Joneli

    Raidījuma “Dziesmusvētku tīklos” jaunākā sezona veltīta XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem “Gaudeamus”, kas šogad atzīmē 70 gadus kopš pirmo studentu svētku sākuma un no 19. līdz 21. jūnijam notiks Rīgā. Trīs dienās pilsētā pulcēsies ap 5000 dalībnieku – 66 kori, 44 tautas deju ansambļi un 9 pūtēju orķestri no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. “Gaudeamus” bieži tiek raksturots kā brīvāks Dziesmusvētku formāts – bez stingri noteiktiem rāmjiem, ar lielāku vietu mainībai un jaunām pieejām. Kā sarunā norāda Edgars Vītols, studentu svētkiem piestāv, ka tajos vienmēr parādās “kaut kas jauns un nedaudz svaigs”. Studijā režisors Juris Jonelis, horeogrāfe Dagmāra Bārbale un diriģents Edgars Vītols. Raidījumu vada Linards Kalniņš un Ieva Jurga. Raidījumā runājam par to, kā top Gaudeamus programma un kā tā atšķiras no citiem Dziesmu svētkiem, kā vienā notikumā savienot vairākus tūkstošus dalībnieku un dažādas mākslinieciskās formas, vai šādus svētkus varētu organizēt paši studenti un kur nepieciešams profesionāļu atbalsts, ko Baltijas mērogā nozīmē šī sadarbība un kas pazustu, ja šādu svētku vispār nebūtu. Programmā paredzēta: • Atklāšana un tautas deju koncerts Dailes teātrī 19. jūnijā; • Pūtēju orķestru koncerts Vērmanes dārzā un garīgās mūzikas koncerts Rīgas Domā 20. jūnijā; • Svētku gājiens un noslēguma koncerts pie Brīvības pieminekļa 21. jūnijā. Sarunā izskan arī jautājums – vai mēs pietiekami interesējamies par šo kustību un viens par otru? Un līdzās tam atbilde, ka šie svētki ir “lieta, ko mums no ārpuses un no augšpuses nevar atņemt, pat ja ļoti grib”. Par šo un vēl – klausieties jaunākajā raidījuma “Dziesmusvētku tīklos” sarunā. Raidījums tapis ceļā uz XX Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkus “Gaudeamus”. Mūzika:   Mario Lanza ar vīru kori - Gaudeamus Igitur Santa - Cik mēs viens par otru zinām Fragments no 1967. gada svētkiem Tartu, Igaunijā. Ieraksts: A. Kanbergs

  4. 07/02/2025

    Mūzikas skolas un Dziesmusvētki

    Pēdējā Radio NABA raidījuma “Dziesmusvētku tīklos” trešās sezonas sērijā runāsim par mūzikas skolu lomu Dziesmusvētkos un vai valsts un privāto mūzikas skolu eksistences jēga ir plašāka par Dziesmusvētkiem.  Raidījuma sarunu vadīs datu zinātnieks, mūziķis, JVLMA docētājs Linards Kalniņš. Sarunā piedalīsies  Zanes mūzikas skolas dibinātāja, vadītāja un akordeona spēles skolotāja Zane Vancāne, Ernesta Lībieša Rokmūzikas skolas valdes loceklis, pasniedzējs, mūziķis Ernests Lībietis un LUPO mākslinieciskais vadītājs, JVLMA asociētais profesors un orķestra prakses vadītājs Jānis Puriņš.  Raidījums veidots ceļā uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.  Raidījumu veido Linards Kalniņš un Ieva Jurga.

  5. 05/28/2025

    Drošība vispirms: Dziesmusvētki bērniem – starp kopābūšanu un riskiem

    Tieši šobrīd, kad bērni un jaunieši gatavojas jūlijā doties uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, ir jāpasaka skaidri – drošība nav pašsaprotama, un tās robežas jānosargā kopīgi. Mēs dzīvojam laikā, kad drošības apziņu pastiprina ne tikai nesenā Covid-19 pandēmija un Ukrainā notiekošais karš, bet arī traģiski notikumi tepat Latvijā – kā nesena vairāku bērnu bojāeja autoavārijā. Tas liek pārvērtēt, ko nozīmē drošība sabiedrībā, kurā bērns, jaunietis vēl tikai mācās sevi pasargāt un rūpēties par savu un apkārtējo drošību. Filozofe Maija Kūle piedāvā atšķirt trīs jēdzienus: – drošticamība – zināšanas par to, kurp ejam un kas mūs sagaida; – drošums – katra indivīda spēja rīkoties piesardzīgi un apzināti; – drošība – valsts un sabiedrības spēja garantēt aizsardzību kopumā. Šie skaidrojumi palīdz labāk izprast, kāpēc bērnu klātbūtne svētkos prasa īpašu vērību. Epidemioloģe Sigita Geida akcentē, ka drošība sākas no katra rīcības: “Kārtība īstenībā sākas no katra indivīda personiskās atbildības, jo katram cilvēkam tomēr ir arī jāuzņemas atbildība ne tikai par sevi, bet arī par visas apkārtējās sabiedrības drošību.” Savukārt drošības eksperts Artis Velšs uzsver nepieciešamību vienlaikus uzturēt brīvības sajūtu un operatīvu risku pārvaldību: “Dziesmusvētki ir mūsu kultūras neatņemams simbols, kas pulcē lielu cilvēku skaitu vienkopus. Bet tas vienlaikus rada arī potenciālus apdraudējumus, ko nedrīkst ignorēt.” Kā bērns orientējas vidē, kurā viss ir jauns? Vai pieaugušo izpratne par “drošību” sakrīt ar bērna sajūtu? Kā bērna trauksmi mazināt, nevis vairot? Kādu atbildību nes pavadonis un kolektīva vadītājs? Vai svētki vispār var notikt bez drošības apziņas kā priekšnoteikuma? Kā tiek risināti faktori, kas nav cilvēka kontrolējami – piemēram, laikapstākļi vai infekciju uzliesmojumi? Kāda ir pašu viesu Dziesmusvētku pieredze? Par šo un vēl klausieties jaunākajā sarunā. Radio NABA raidījuma “Dziesmusvētku tīklos” jaunākajā sērijā piedalās LU profesore, filozofe Maija Kūle, SPKC epidemioloģe, Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Sigita Geida un svētku Operatīvās vadības grupas vadītājs, drošības eksperts Artis Velšs. Sarunu vada LU LFMI pētnieks Jānis Daugavietis.  Raidījumu veido Jānis Daugavietis un Ieva Jurga. Raidījums tapis ceļā uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2025. gadā.

  6. 04/23/2025

    Dziesmu svētki izsīkst? Demogrāfijas signāli. Viesos I. Vasiļjeva, L. Vinogradova, I. Mežs

    Latvijas šodienas dzimstības rādītāji cementē pamatu tam, lai Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki nākotnē izzustu. Bērnu un jauniešu skaits ik pa 25 gadiem sarūk divkārt, demogrāfijas prognozes ir stabilas – šāda tempa kritums turpināsies. Dziesmusvētku kustības ilgtermiņa nākotne vairs nav pašsaprotama. Šobrīd skolēnu līdzdalība svētkos ir augstāka nekā jebkad: šajā grupā Dziesmu un deju svētku dalībnieku īpatsvars ir vairākas reizes lielāks, nekā pieaugušo vidū. Tas nozīmē to, ka, samazinoties konkurencei, uz Dziesmu un deju svētku skatuvju dēļiem varēs nokļūt vēl lielāka daļa bērnu. Taču eksperti iezīmē arī vairāku desmitgažu tālu (vai tuvu) nākotni, kad Dziesmu un deju svētku process un tā organizācija neizbēgami piedzīvos būtiskas strukturālās pārmaiņas. Radio NABA raidījuma “Dziesmusvētku tīklos” jaunākajā sarunā demogrāfs, vēstures doktors, Vidzemes Augstskolas pētnieks Ilmārs Mežs norāda:  “Mēs šajā gadsimtā “iecementējam” to problēmu, kas mūs sagaida pēc tam. Šobrīd ir apmēram uz pusi mazāk šī jauno bērnu paaudze pret viņu vecākiem un, skatoties uz dzimstības kritumu, nākamā paaudze būs atkal uz pusi mazāka.” Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta pētniece, socioloģe Līga Vinogradova analizē jauniešu motivāciju, kolektīvo emociju lomu un riskus, ko rada individuālisma un digitālās kultūras nostiprināšanās. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīcības grupas vadītāja Inga Vasiļjeva atklāj, cik trausla ir svētku organizatoriskā struktūra – īpaši laukos un mazpilsētās. Kāpēc skolēni un jaunieši šodien ir daudz aktīvāki dziesmu un deju svētku kustības dalībnieki nekā pieaugušie? Cik liela loma ir pieaugušajam bērnu, jauniešu motivēšanā piedalīties dziesmu un deju svētku kustībā? Vai skolēnu svētki nākotnē saplūdīs ar pieaugušo Dziesmusvētkiem? Vai nākamajās desmitgadēs Dziesmusvētki kļūs par retu eksotiku? Par šo un citiem jautājumiem diskutē LU LFMI pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis kopā ar Ilmāru Mežu,  Līgu Vinogradovu un Ingu Vasiļjevu. Raidījumu veido Jānis Daugavietis, Ieva Jurga. Raidījums tapis ceļā uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

  7. 03/26/2025

    Populārā mūzika Dziesmusvētkos. Viesos Edgars Linde, Jānis Aišpurs un Kristīne Eltermane

    Mūsdienās robežas starp akadēmisko un neakadēmisko mūziku ir kļuvušas ļoti izplūdušas. Daudzi komponisti rada akadēmisko mūziku, kas ietekmējas no tautas vai populārās mūzikas. Populārie mākslinieki bieži izmanto akadēmiskas tehnikas un instrumentus. Elektroniskā un eksperimentālā mūzika reizēm tiek iekļauta mākslinieciskās mūzikas laukā, lai gan tā var nebūt klasiskā izpratnē akadēmiska. Nacionālās enciklopēdijas šķirklī par populāro mūziku var atrast šādu definīciju: “Populārā mūzika ir daudzveidīgs žanru un stilu kopums, kas nosacīti vienkāršiem un viegli uztveramiem muzikāliem līdzekļiem izsaka attiecīgā laika sabiedrības noskaņojumu un modes tendences.” Arī Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos populārā mūzika ar katriem nākamajiem svētkiem ieņem arvien stabilāku vietu - teju visās tās pārstāvētajās disciplīnās. Ja akadēmiskās mūzikas aizstāvjiem rodas bažas par arvien straujāku neakadēmiskās - populārās mūzikas izplatību sabiedrībā, vai viņi var simtprocentīgi likt roku uz sirds un apgalvot, ka pat visrūdītākie populārās mūzikas noliedzēji, komponisti, radot jaundarbus, nav nemanāmi kļuvuši par vienkāršu, lirisku melodiju radītājiem - tādā veidā sev nodrošinot izpildītāju, klausītāju mīlestību. Piemērus var nosaukt vairākus. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos piedalās bērni un jaunieši ar atšķirīgu mūzikas klausīšanās un izpratnes pieredzi. Kāds no mūzikas skolas, kāds no lauku skolas, kāds dzied, dejo, muzicē jau trešajā paaudzē, kāds to savā dzimtā dara pirmo reizi. Latviešu, ārzemju mūzika - šodien tas viss ir pieejams kā uz viegli aizsniedzamas paplātes. Mūzikas straumēšanas platformu sagatavotie algoritmi ļauj izveidot klausāmsarakstus pat noteiktam garastāvoklim un nodarbei. Vai tas ir garants, ka labākajās, pieklājīgākajās tradīcijās radītā mūzika sasniegs klausītāju? Nē. Par populāro mūziku “Dziesmusvētku tīklos” raidījuma vadītājs, datu zinātnieks, mūziķis, JVLMA docētajs Linards Kalniņš sarunāsies ar kordiriģentu, mūzikas aranžētāju, mūziķi Edgaru Lindi, komponistu, dziedātāju, grupas “Sound Poets” līderi Jāni Aišpuru un Tukuma un Jūrmalas mūzikas skolu, Jūrmalas Kultūras centra kokles spēles pasniedzēju Kristīni Eltermani. Kā dziesmu un svētku procesā iesaistītie redz populāro mūziku? Vai ar populārās mūzikas palīdzību iespējams lauzt stereotipus par mūzikas izglītību un pieejamību? Kāda loma pedagogiem, vecākiem bērnu muzikālās gaumes veidošanā? Kādu mūziku latvieši klausās, neklausās? Kā tiek izvēlētas dziesmas, kurām veido aranžijas svētku repertuāram? Par šo un vēl klausies jaunākajā Radio NABA raidījuma “Dziesmusvētku tīklos” sarunā. Raidījumu veido Linards Kalniņš un Ieva Jurga. Raidījuma veidotāji iesaka iepazīties ar rakstiem par populāro mūziku un tās žanriem: Signals and noise: How higher music education institutions define popular music - Thomas Calkins, Wessel Coppes, Pauwke Berkers, 2025, The 12 Most Famous Types of Music Genres (with Examples), Musical Trends of the Future: Predicting the Next Big Sounds in 2025 and Beyond | Illustrate Magazine. Raidījums tapis ceļā uz XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

  8. 12/25/2024

    Vai korī dziedāt ir stilīgi? Nākamā kordziedātāju paaudze

    Iepriekšējā “Dziesmusvētku tīklos” sarunā par deju aplūkojām pēdējo gadu tendenci - jaunie koristi Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos ir ievērojami mazāk. Ja deja jaunietim ir laba alternatīva sportam, tad kāds ir ieguvums, kļūstot par koristu? Vai galvenā panākumu atslēga ir nonākšana dziesmu un deju svētku burbulī no mazotnes? Vai arī bērns, jaunietis ir izvilcis veiksmīgo lozi mūzikas skolotāju loterijā un viņam skolā ir ļoti paveicies ar dziesmu svētkos ieinteresētu un prasmīgu mūzikas pedagogu? Ja vien skola nav ar mūzikas novirzienu, profesionālās ievirzes, tad koris ir tāds pats interešu izglītības pulciņš kā šahs, robotika, teātra sports u.c. Var būt un var nebūt. Var būt dziesmu svētku kustībā un var nebūt. Trešās sezonas otrajā sarunā pirmo reizi raidījuma vēsturē  visi trīs viesi pārstāv vienu specialitāti – proti, diriģenti, kas ikdienā darbojas arī ar jaunās paaudzes koristiem. Par bērnu koriem runāsim ar JVLMA profesori, Rīgas Doma meiteņu kora “Tiara” māksliniecisko vadītāju, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku virsdiriģenti, Latvijas koru nozares padomes eksperti Airu Birziņu, Rēzeknes sākumskolas mūzikas skolotāju, baznīcas ērģelnieku, zēnu kora “Iedvesma” izveidotāju un diriģentu, Latgales mūzikas un mākslas vidusskolas diriģēšanas nodaļas vadītāju Jāni Veļičko un  Cēsu valsts ģimnāzijas jaukto un meiteņu koru diriģentu, Alfrēda Kalniņa Cēsu mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas nodaļas vadītājs un jauktā kora diriģentu, jauniešu kora “Kamēr” otro diriģentu Patriku Kārli Stepi. Sarunu vada JVLMA docētājs, datu zinātnieks un mūziķis Linards Kalniņš. Atbildot uz raidījuma vadītāja jautājumu, cik “koru lieta” šajā 2024. gadā šķiet stilīga skolēniem, jauniešiem, diriģents Patriks Kārlis Stepe atbild: “Pirmkārt, tas ir skolas, vadības un galvenokārt diriģenta jautājums, kā pats diriģents spēj saplānot kora virzību un mērķus, lai jauniešiem būtu interesanti. Iekšējais kora mikroklimats nav viena diriģenta iegribas, dziedātajiem arī ir tomēr teikšana (...) un viņu vēlmes tiks uzklausītas. Tas ir kolektīvs, kas pastāvēs un izdosies, un tas būs arī stilīgi.”  Kāds ir raidījuma viesu dziesmusvētku tīklos nonākšanas stāsts, kā ārpus Rīgas tiek piesaistīti jaunieši kordziedāšanai, kā atšķiras puišu un meiteņu motivācija dziedāšanai korī, kas ir  emocionāla inficēšanās un kāda ir tās loma dziesmu svētku pēctecībā - par šo un ne tikai klausies sarunā.  Mazā eksperta lomā deviņgadīgais Krišjānis, kurš dzied zēnu korī (2.- 7. klase).   Raidījumu veido Radio Naba autori Linards Kalniņš, Ieva Jurga, Jānis Daugavietis. Raidījums tapis ceļā uz VIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2025. gadā.

See All (18)

About

Vada Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks, sociologs Jānis Daugavietis un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras koledžas docētājs Linards Kalniņš. Raidījuma producente Latvijas Universitātes Kultūras centra Projektu vadītāja Ieva Jurga. Nosaukums “Dziesmusvētku tīklos” radies, domājot par tīklu dažādajām nozīmēm. Vai tie ir komunikāciju un sadarbības tīkli, romantizēti dziesmu šūpuļtīkli vai arī zvejnieku tīkli kāda sagūstīšanai – par to lai spriež raidījuma klausītāji paši. Skaidrs ir viens, ka teju katrs tieši vai ne tik tieši ir iesaistīts Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku procesā un atmosfērā vismaz reizi piecos gados. Gribot vai negribot – katrs nonāk šajos tīklos.  Raidījums piedāvās klausītājiem diskusiju, kurā būs aicināti dažādi viesi - gan Dziesmu un deju svētku kopienu pārstāvji (diriģenti, horeogrāfi, komponisti, folkloras speciālisti), gan pētnieki un citu jomu profesionāļi (ierēdņi, politiķi, uzņēmēji). Sarunā brīvā formātā  pētīs un vētīs Dziesmu un deju svētku kustību, skatot to caur savu pieredzes prizmu no zinātnes, ikdienas, svētku un citiem rakursiem. Katrā raidījuma reizē uzmanības lokā būs cita tēma – problēma, kuru viesi ar vadītāja palīdzību mēģinās šķetināt.

Information

  • Creator
    Radio NABA
  • Years Active
    2023 - 2026
  • Episodes
    18
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Dziesmusvētku tīklos