Augsne

Radio NABA
  • 0.0 (0)
  • Society & Culture
  • Weekly

Kā tiek kultivēta kultūras vide Latvijā un kas tajā aug? Raidījumā ”Augsne” kultūras pētniece Liāna Žilde un politikas pētniece Anete Ušča pievēršas Latvijas kultūras procesu izpētei, paplašinot un reizēm izaicinot izpratni par to, kas ir kultūra un cik dažādas formas tā var ieņemt. Raidījumā kultūra tiek uzlūkota tās plašākajā nozīmē – no specifiskām mākslas formām līdz mūsu ikdienas paradumiem, pievēršoties gan nelielām grassroots iniciatīvām, gan valsts virzītiem procesiem Rīgā un reģionos. Reizi divās nedēļās raidījumā tiksimies ar kultūras vietu un notikumu pārstāvjiem un virzītājiem, kā arī ar kultūrpolitikas veidotājiem. No dažādām perspektīvām apskatīsim un vērtēsim Latvijas kultūrtelpu, uzdodot kritiskus jautājumus – kādā kultūrvidē mēs dzīvojam un kādu mēs to vēlamies redzēt? Kādas ir reālās iespējas un izaicinājumi, ar ko sastopas kultūras pārstāvji un veidotāji? Kāda ir kultūras saikne ar plašākiem procesiem – labklājību, demokrātiju, pilsētvidi, kopienu veidošanos un ikdienas dzīves kvalitāti?

  1. May 31

    Ēdiena kultūra. Saruna ar Astru Spalvēnu

    Cenšoties iedziļināties pēc iespējas dažādās kultūras jomās, šodien pievēršamies ēdiena kultūrai Latvijā. To veido gan mūsu ikdienas ēšanas paradumi - ātras pusdienas mājās vai darbā - kā arī, mūsdienās, arī estētiski restorānu Instagram ieraksti, diskusijas par Michelin zvaigznēm un aizvien jauni gastronomijas festivāli. Ēdiens ir būtiska daļa no nacionālās identitātes un kopīgiem svētku rituāliem, tam ir arī cieša saikne ar ģimeni, atmiņu, ķermenisku un sociālu pieredzi. Latvijā ir bijuši gan populāri šovi par gatavošanu, gan dažāda informācija medijos un podkāstos, tomēr stereotipu līmeni joprojam asociējam sevi ar zemnieku virtuvi. Vai varam runāt par izteiktu, arī kritisku vietējo kulinārijas kultūru? Par to, kā mainās mūsu attiecības ar ēdienu un gatavošanu, kā mūsdienās definēt autentiskumu vai nacionālu virtuvi, un vai Tiktok recepšu laikmetā joprojām aktuālas vecmāmiņu pavārgrāmatas - saruna ar ēdiena kultūras pētnieci Astru Spalvēnu.

  2. May 10

    Kultūras un mākslas izglītība. Saruna ar Dāvi Sīmani un Jāni Ozoliņu

    Šoreiz raidījumā “Augsnē” pievēršamies kultūras un mākslas augstākajai izglītībai Latvijā - telpai, kur satiekas radošās prakses, pētniecība un ideju apmaiņa. Uz sarunu esam aicinājušas mūziķi, pētnieku un Latvijas Mākslas akadēmijas docentu Jāni Ozoliņu, kā arī Latvijas Kultūras akadēmijas rektoru, kinorežisoru Dāvi Sīmani. Pirms diviem gadiem stājoties rektora amatā, Dāvis Sīmanis uzsvēra gaidāmās pārmaiņas Kultūras akadēmijā - šobrīd jau pilnā sparā rit pārcelšanās uz jaunajām telpām Miera ielas Tabakas fabrikā. Arī Mākslas akadēmijā nākošgad gaidāmas rektora vēlēšanas, kas neizbēgami nesīs zināmas pārmaiņas. Raidījumā runājam par universitāšu lomu mūsdienu sabiedrībā, akadēmisko brīvību un to, kā kultūras un mākslas izglītība pielāgojas mūsdienu politiskajai un ekonomiskajai turbulencei un tehnoloģiju attīstībai. Kā universitātes spēj nodrošināt saistošas un konkurētspējīgas izglītības programmas un piesaistīt studentus, vienlaikus saskaroties ar izaicinājumiem, kas saistīti ar finansējumu un starptautisko konkurenci? Mūzika: Jāzeps Vītols - Smaragds Kolāžā izmantotas Ginta Ivuškāna, Ievas Romaško, Reiņa Hofmaņa, Artūra Vanaga un Elīza Māra Kamradzes-Tūteres fotogrāfijas.

  3. Apr 12

    Tradicionālo prakšu loma laikmetīgajā kultūrā. Saruna ar Asnati Rancāni un Elīnu Siliņu

    Kultūras tradīcijas, kas sakņojas pagātnē, nereti ienāk arī laikmetīgajā kultūrā - mūzikā, modē un citās radošajās praksēs. Tās parādās kā vērtības, kas laika gaitā mainās, rosinot domāt par izmaiņām sabiedrībā. Tās ir arī prasmes, kas lokāli veidojušās un piedāvā kā unikālus estētiskos risinājumus, tā rituālus, kurus turpinām piekopt un integrēt šodienas dzīvē. Balansējot starp latviskas identitātes definēšanu un multikulturālisma iespējām, tradicionālā kultūra izaicina ierastās zināšanu hierarhijas, piešķir lielāku nozīmi mutvārdu tradīcijām un zināšanu nodošanai no paaudzes paaudzē. Kāda nozīme ir tradicionālām praksēm mūsdienu pasaulē, kur rodas iedvesma tās saglabāt un pielāgot, un ar kādu pretestību nākas saskarties, par to šodien sarunāsimies ar mūziķi, etnomuzikoloģi, folkloras studijas “Garataka” vadītāju Asnati Rancāni un modes mākslinieci Elīnu Siliņu.

  4. Mar 29

    Kino bez robežām. Saruna ar Adriānu Rozi un Alisi Ģelzi

    Turpinot raidījuma Augsnes ciklu par dažādu kultūras nozaru spēju risināt un pielāgoties mūsdienu pārmaiņām, pievēršamies kino nozarei. Kā industrija ir mainījusies pēdējos gados, kādas ir nākotnes perspektīvas un izaicinājumi - par to uz sarunu esam aicinājušas kino producenti un White Picture filmu studijas īpašnieci Alisi Ģelzi un režisori, publicisti Adriānu Rozi. Raidījumā analizējam kino industrijas attīstību, bieži finansiālu izaicinājumu kontekstā, ņemot vērā, ka tā ir ļoti resursietilpīga nozare. Pēdējos gados finansējuma jautājums atkal kļuvis īpaši aktuāls, jo kultūras nozare arvien vairāk izjūt spiedienu, ko rada pieaugošās Eiropas valstu drošības prioritātes. Tajā pašā laikā pēdējos gados kino industrija Latvijā ir kļuvusi arvien redzamāka - gan pašmāju skatītājiem, gan ārpus valsts robežām. Bieži dzirdam par Latvijas filmu panākumiem starptautiskos festivālos, un Latvija kļūst arī par filmēšanas vietu arvien nozīmīgākiem ārvalstu projektiem. Raidījuma viesēm ir pašpārliecināts un optimistisks skats uz vietējiem kino procesiem, novērtējot gan vietējo profesionāļu darbu, gan pieaugošās iespējas un Baltijas reģiona konkurētspēju. Raidījums tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.

  5. Mar 1

    Māksla un kultūra starp centru un perifēriju. Saruna ar Tīnu Pētersoni un Elīnu Veinšteinu

    Šoreiz tiekamies, lai runātu par mākslu un tās saikni ar mūsu reģiona identitāti. Mūsu sarunbiedres - Daugavpils organizācijas New East projektu koordinatore Elīna Veinšteina, kā arī neatkarīgā kuratore, Rīgas Mākslas nedēļas (RAW) līdzdibinātāja un Liepāja 2027 producente Tīna Pētersone. Raidījumā pievēršamies centra un perifērijas attiecībām - gan domājot par Baltijas un Austrumeiropas vietu pasaules laikmetīgās mākslas kartē, gan analizējot iekšējos procesus Latvijā, kur kultūras dzīve reģionos nereti sastopas ar papildu izaicinājumiem un konkurē ar galvaspilsētas notikumiem un resursiem. Atrašanās “perifērijā” var nozīmēt gan zināmu brīvību, gan nepārtrauktu salīdzināšanu ar (iedomāto vai reālo) centru. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pasaules uzmanība atkal biežāk pievērsta Austrumeiropai. Vaicājam - vai šajos apstākļos pārbīdījušās arī mākslas pasaules asis? Kā šobrīd redzam sevi, un kādas pārmaiņas var nest kultūra, vietējo kopienu iesaiste un jauni sadarbības virzieni?

  6. Jan 25

    Mākslīgais intelekts kultūrā un mākslā. Saruna ar Jurģi Šķilteru un Jurģi Peteru

    Pēc ilgāka pārtraukuma Radio NABA ēterā atgriežas raidījums Augsne, kurā runājam par Latvijas kultūras vidi un procesiem un tos kritiski izvērtējam. Šoreiz ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu tapis raidījumu cikls, kurā sešu raidījumu garumā apskatīsim dažādu kultūras nozaru spēju tikt galā ar mūsdienu izaicinājumiem un pārmaiņām – gan tehnoloģiskām, gan sociālām un politiskām. Pirmā raidījuma saruna veltīta mākslīgajam intelektam. Uz sarunu esam aicinājušas divus Jurģus: Jurģi Šķilteru – Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītāju, profesoru un pētnieku – un Jurģi Peteru, jauno mediju mākslinieku un Tamperes Universitātes doktorantūras pētnieku. Sarunā mēģināsim saprast, kādas pārmaiņas mākslīgais intelekts un tā rīki ievieš kultūras dzīvē un mākslā, kā arī kādas iespējas un izaicinājumus tas rada māksliniekiem un kultūras patērētājiem.

  7. 02/02/2025

    Garīgās kultūras prakses. Saruna ar Mārci Auziņu un Arniju Kiršteinu

    Dažādu garīgo prakšu piekopšana bijusi klātesoša visos laikos un kultūrās. Latvijā pazīstam gan pagānismā sakņotas paražas un rituālus, gan no vēlāku laiku reliģiskājām kultūrām ienākušas tradīcijas, kuras tiek praktizētas un pielāgotas mūsdienu cilvēku vajadzībām. Savukārt, līdz ar pieaugošo cilvēku mobilitāti un globalizāciju, Rietumu sabiedrībās augusi interese ne vien par plaši zināmām senajām austrumu garīgajām praksēm, bet arī par savrupāku kopienu piekoptām tradīcijām. Arī Latvijas, jo īpaši Rīgas kultūrtelpā, aizvien vairāk novērojami labbūtības prakšu piedāvājumi no dažādām kultūrām – kakao ceremonijas, gongu meditācijas, elpošanas prakses, enerģijas aktivizācijas u.c. Vienlaikus daļā sabiedrības vērojama skepse un kritisks skatījums uz dziedniecību un ezotēriku, saistot to ar nepārbaudītām praksēm, tradicionālas zinātnes noliegumu vai manipulēšanu ar cilvēkiem. Kā skaidrojama mūsdienu cilvēku interese par dažādām, no citām kultūrām nākušām garīgajām praksēm? Kādas funkcijas šīs prakses pilda, un kā tās savienojamas ar mūsdienu dzīvi, ikdienu un zinātni? Par to sarunā ar Latvijas Universitātes profesoru un ilggadēju meditācijas praktizētāju Mārci Auziņu, un vienu no One Cacao vietas veidotājiem, meditācijas piekritēju Arniju Kiršteinu. Mūzika: Moving Forward - Alim Qasimov

  8. 12/08/2024

    Lasīšanas kultūra un bibliotēkas. Saruna ar Alīsi Nīgali un Sandru Nikolajevu

    Jaunu tehnoloģiju ienākšana sabiedrībā nereti izraisa bailes par kaut kā cita izzušanu. Kad tas ir pamatoti, un kad – pārspīlēti? Pēdējos gados, palielinoties digitālo mediju ietekmei, lasāmi pētījumi par lasītprasmes pasliktināšanos Latvijas jauniešu vidū. Tas ietekmē sekmes citos mācību priekšmetos, tālākās izglītības un karjeras iespējas, kā arī spēju kritiski apstrādāt informāciju. Kas mudina bērnus un jauniešus lasīt grāmatas un apmeklēt bibliotēkas mūsdienu YouTube un TikTok laikmetā, un kāpēc tas vispār ir būtiski? Kāda ir lasīšanas saikne ar plašākiem sabiedrības procesiem? Kamēr valsts līmenī tiek strādāts pie plāna lasītprasmes attīstīšanai sadarbībā ar skolām, jau šobrīd Latvijas kultūrvidē aktīvi darbojas dažādas organizācijas, kas cieši saistītas ar bērnu un jauniešu literatūru un tās popularizēšanu. Par šīm tēmām šodien sarunā ar izdevniecības Liels un mazs direktori Alīsi Nīgali un Ogres Centrālā bibliotēkas bērnu nodaļas vadītāju Sandru Nikolajevu. Mūzika: 1.Hauschka - Paddington; 2. Kristaps Vanadzinsh Trio - Zilais Lakatiņš

See All (32)

About

Kā tiek kultivēta kultūras vide Latvijā un kas tajā aug? Raidījumā ”Augsne” kultūras pētniece Liāna Žilde un politikas pētniece Anete Ušča pievēršas Latvijas kultūras procesu izpētei, paplašinot un reizēm izaicinot izpratni par to, kas ir kultūra un cik dažādas formas tā var ieņemt. Raidījumā kultūra tiek uzlūkota tās plašākajā nozīmē – no specifiskām mākslas formām līdz mūsu ikdienas paradumiem, pievēršoties gan nelielām grassroots iniciatīvām, gan valsts virzītiem procesiem Rīgā un reģionos. Reizi divās nedēļās raidījumā tiksimies ar kultūras vietu un notikumu pārstāvjiem un virzītājiem, kā arī ar kultūrpolitikas veidotājiem. No dažādām perspektīvām apskatīsim un vērtēsim Latvijas kultūrtelpu, uzdodot kritiskus jautājumus – kādā kultūrvidē mēs dzīvojam un kādu mēs to vēlamies redzēt? Kādas ir reālās iespējas un izaicinājumi, ar ko sastopas kultūras pārstāvji un veidotāji? Kāda ir kultūras saikne ar plašākiem procesiem – labklājību, demokrātiju, pilsētvidi, kopienu veidošanos un ikdienas dzīves kvalitāti?

Information

  • Creator
    Radio NABA
  • Years Active
    2023 - 2026
  • Episodes
    32
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Augsne