Latvija un Baltijas valstis pašas kontrolē Krievijas militārās iespējas. Pat ja Krievijai ir nodoms reģiona valstis provocēt ar dažādām sabotāžām un diversijām, lielāka mēroga militāros mērķus Krieviju attur īstenot tās sāktais karš pret Ukrainu un tas, kā paši spēsim kļūt militāri spējīgāki. Tā raidieraksta "LSMnīca" ciklā "Formā!" sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Kaspars Pudāns. SARUNAS CEĻVEDIS: Labākais, kas noticis kopš stāšanās amatā, – "joprojām esam brīvi un drošībā". Drošības situāciju reģionā turpina diktēt Krievijas sāktais karš pret Ukrainu. Jāmazina Krievijas iespēju loks, lai provokāciju līmenis nepieaug. Prioritātes – mācīties no Ukrainas, balansēt resursus, veicināt kaujas gatavības kultūru. ► Raidierakstu "LSMnīca" var dzirdēt lielākajās straumēšanas vietnēs – "Spotify" un "Apple Podcasts", kā arī portālā LSM.lv un portāla "Youtube" kontā. "Joprojām esam brīvi un drošībā" Pudāns NBS komandiera amatā stājās pirms teju pusotra gada. Vaicāts, kas ir bijis labākais kopš stāšanās amatā, viņš uzsvēra – joprojām esam brīvi un drošībā. "Tas arī ir labākais. Mēs darām kaut ko pareizi, lai atturētu draudus. Izaicinājumi mums [būs] vienmēr un pieaug arvien vairāk, bet man liekas, tas mūs tikai arvien vairāk motivē – pašu spējas to izdarīt, arī visu citu atbalsts vai nopēlums ir tas, kas liek būt vēl labākiem," sacīja Pudāns. Drošības situāciju reģionā turpina diktēt Krievijas sāktais karš pret Ukrainu NBS komandieris uzskata, ka drošības situāciju reģionā arvien visvairāk ietekmē Krievijas sāktais karš pret Ukrainu, taču tas liedzot Krievijai lūkoties uz citiem militārajiem mērķiem. "Situāciju vairāk ietekmē tas, kas notiek Ukrainā. Karadarbība, kas turpinās līdzvērtīgos apmēros, nozīmē, ka ļoti daudz apdraudējuma situācija uz mūsu robežām nav mainījusies, jo [Krievijas] spēku apmērs joprojām tiek pievilināts vai ievilkts karā Ukrainā. [..] Vienlaikus, protams, [Krievijas spēki ir] spējīgi arvien vairāk atjaunoties, stiprināt savas spējas, bet tās pamatā arī aiziet visas turpat atpakaļ uz Ukrainu," sacīja Pudāns. Taču, pēc NBS komandiera domām, karadarbības ieilgšana Ukrainā likusi Krievijai izvērst cita mēroga operācijas pret Baltijas valstīm un Rietumiem, piemēram, īstenojot sabotāžas un diversijas aktus. "Arī Krievija saprot, ka tik ilgi viņi to nevarēs darīt tieši tāpēc, ka tas ir mūsu atbalsts, Rietumvalstu atbalsts, kas palīdz Ukrainai karadarbībā neapstāties – turpināt sīvi pretoties. Viņi ir iestiguši, protams, tajā nogurumā, un tāpēc vēlme kaut ko nodarīt mūsu virzienā – sabotāžas, diversijas, ietekmēt mūsu prātus ar informatīvām, kognitīvām darbībām – noteikti ir pieaugusi. [..] Tie apstākļi – vēlme kaut kādā veidā novērst mūsu uzmanību no Ukrainas. Iespējams, Krievijai ir arī vajadzīga savas sabiedrības pārliecības stiprināšana, ka šis nav viņiem karš tikai ar Ukrainu, bet ar visiem Rietumiem. [..] Tā ka tas noteikti varētu viņus motivēt kaut ko arī redzamu darīt, ne tikai vārdos mūs biedēt," sacīja Pudāns. Jāmazina Krievijas iespēju loks Pudāns pauda pārliecību par Krievijas nodomu īstenot dažādas provokācijas pret Latviju, bet to pāraugšanu lielāka mēroga militārās operācijās, pēc viņa domām, ietekmējam mēs paši. "Krievijai noteikti ir nodoms un noteikti arī zināmas spējas veikt maza līmeņa provokācijas, ietekmēt mūsu prātus, ietekmēt mūsu lēmumus, varbūt pārbaudīt, testēt mūsu noturību, bet noteikti ne liela mēroga uzbrukumam. Es negribētu ieslīgt arī kaut kādā virzienā uz to, ka Krievija varētu gaidīt kaut ko, kamēr mēs esam demonstrējuši savas daudz jaudīgākas spējas un esam savākuši savu optimālo skaitu mūsu sabiedrības, mūsu zemessargu kopā, un ka [Krievija varētu] noteikti darīt kaut ko ātrāk. Bet jo vairāk atstāsim [Krievijai] laiku, jo tālāk nenovērsīsim šīs iespējamības, jo Krievija var kļūt stiprāka," sacīja Pudāns. NBS komandieris pieļāva – pat ja Krievijas nodoms uzbrukt Baltijas valstīm tagad varētu būt liels, militārās iespējas nav tās pusē. "Tas ir atkarībā, protams, no tā, kā turpināsies karš Ukrainā. Viņiem varbūt būs spējas, bet iespējas noteikti būs mazākas. Tās iespējas jau mēs kontrolējam. Mēs kontrolējam šīs iespējas, arvien esot paši spēcīgāki, mūsu industrijai kļūstot spēcīgākai. Tas ir tas, ko es mēģinu pateikt, – mums ir jāsamazina šis iespēju loks, jo, to samazinot, Krievijas spējas ir mazākas. Un, ja viņi arī kaut ko izlems, tad tas apdraudējums būs ar mazāku smagumu, ko var izdarīt," atzīmēja Pudāns. Prioritātes – mācīties no Ukrainas, balansēt resursus, veicināt kaujas gatavības kultūru Tādēļ NBS komandieris uzskata, ka Latvijai jāturpina stiprināt militārās spējas. Un viņš to iecerējis ar trim galvenajiem soļiem. Pirmkārt, mācoties no Ukrainas pieredzes. "Sapratne, kas tieši fokusēta uz atziņām par karadarbību Ukrainā. [..] Kādas galvenās atziņas no taktikas, no tehnoloģijām, kā tiek pievienoti komandu vadības dažādi principi. Tas tika izvērtēts, lai tieši iedarbinātu mūsu pārskatu par tālāko spēju attīstību. Vienlaikus atziņa bija par to, ka mums ir jādara kaut kas vairāk, nevis ierastās spēju izmaiņas. [..] Tas nozīmē, ka tas skars arī varbūt kopēju struktūru, konceptuālos jautājumus. Mums jābūt vairāk digitalizētai informācijas apmaiņai un uzglabāšanai. Ātrums ir tas, kas palīdz gan to izveidot, gan to visu pasargāt," sacīja Pudāns. Otrkārt, Pudāns uzsvēra resursu balansēšanu un attīstāmo spēju izvērtēšanu. "Daudz kas attīstās arī apdraudējuma ziņā, bet mēs saprotam, cik mums ir cilvēkresursi. Lai arī 5 % no iekšzemes kopprodukta [aizsardzībai] it kā liekas liels resurss, bet tas nav pietiekami, lai uzreiz sasniegtu visas vajadzīgās spējas. Tātad resursu balansēšana – ar kurām spējām mēs sākam, ko attīstām. Skatāmies no operacionālā viedokļa vai tomēr piesaistāmies pie industrijas. Atrast balansu starp to," pauda Pudāns. Treškārt, viņš minēja kaujas gatavības kultūras veicināšanu. "Par to, ko mēs saprotam ar kaujas gatavību. Un ne tikai mūsu. Tātad tas nav tikai par bruņotajiem spēkiem, tas ir par visu valsti. It kā mēs to runājam jau vairākus gadus – par visaptverošu valsts aizsardzību, par ikkatra pilsoņa lomu. Bet man liekas, tas arī ir drusku jābīda aktīvāk. [..] Nevis tikai vārdos, mūsu teikumos vai papīros, bet kā kultūras maiņa. [..] Mūsu galvenais uzdevums – un arī Zemessardzes komandiera pirmā no prioritātēm – ir kaujas gatavība. Ne tik daudz caur jaunu spēju veidošanu, kas, protams, notiek, piemēram, ar bezpilota autonomajām sistēmām, bet arī esošo spēju stiprināšana, to apmācība, vingrināšana, plānu sagatavošana. Jo kaujas gatavība nav tikai karavīrs ar ekipējumu. Tas ir apmācīts karavīrs, kurš zina savu rīcības plānu un kuram ir arī rezerves. Un rezerves ir tas lielākais, kas mums šobrīd ir jāpilnveido, jo jāsaprot – lai arī mēs gribam uzvarēt ātru savu zibens karu pret pretinieku, mums jābūt arī gataviem, ka tas var ieilgt," atzīmēja NBS komandieris. Klausies citas "Formā!" epizodes!
