LVMI Silava podkāsts

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
  • 0.0 (0)
  • Nature

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” ir vadošais mežzinātnes ideju, pētījumu un lietišķo izstrādņu centrs Latvijā, kurš veic pētījumus šādos mežzinātnes virzienos: - Meža selekcija un ģenētika - Mežs un klimata pārmaiņas - Meža atjaunošana un ieaudzēšana - Mežkopība un meža resursi - Mežsaimniecība un vide - Meža biotiskie riski - Meža produkti - Meža fauna un medniecība - Meža tehnikas attīstība - Agromežsaimniecība. LATVIJAS VALSTS MEŽZINĀTNES INSTITŪTA “SILAVA” PODKĀSTS ir jauna raidierakstu sērija par meža nozares aktualitātēm, institūtā veiktajiem jaunākajiem pētījumiem, tajos iegūtajiem rezultātiem, atklājumiem un atziņām. Tās ir sarunas par mežu un zinātni! Klausies, uzzini un analizē.

  1. 3d ago

    Veco mežu raksturošana lauka darbos: no parauglaukumiem līdz analīzei

    Vecie meži ir nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, jo tie uzkrāj un ilgstoši saglabā lielu oglekļa daudzumu gan koku biomasā, gan augsnē, vienlaikus kalpojot kā stabilas oglekļa krātuves. Tie ir svarīgi arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, nodrošinot daudzveidīgas mikrodzīvotnes un stiprinot ekosistēmu noturību. Veco mežu izpētei Latvijā īpašu uzmanību pievērš LVMI “Silava”, īstenojot vairākus pētījumus šajā jomā. Viens no tiem ir Meža attīstības fonda atbalstītais pētījums “Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem”, kas tiek īstenots kopš 2021. gada. Pētījumu ietvaros viens no uzdevumiem ir dominējošo koku atmiršanas procesa analīze, mikrodzīvotņu, audzes struktūras, atmirušās koksnes apjoma un bioloģiskās daudzveidības indikatoru izpēte. LVMI “Silava” zinātniskā asistente Ieva Jaunslaviete ikdienā strādā mežā, ievācot zinātniskos datus vecajās mežaudzēs. Šajā raidieraksta epizodē viņa stāstīs: -             kāda ir zinātnieka ikdiena, veicot lauka darbus dažādos gadalaikos — gan izaicinājumi, gan ieguvumi; -             kas ir parauglaukums un kādam nolūkam tas tiek izmantots; -             kā notiek lauka pētījumi un kādi dati tiek iegūti vecajās mežaudzēs; -             kā attālās izpētes un jaunās tehnoloģijas ietekmē meža zinātnes darbu un vai tās var aizstāt darbu mežā. Klausies, uzzini un iepazīsti meža zinātni tuvāk! Plašāk par jaunākajiem LVMI “Silava” pētījumiem par vecām mežaudzēm: Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem (2024) Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem (2023) Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem (2022)

    23 min

  2. May 7

    Kūdra un klimats: izaicinājumi un risinājumi Latvijā

    Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss ar būtisku lomu tautsaimniecībā, taču tās ieguve un izmantošana vienlaikus rada siltumnīcefekta gāzu emisijas un ietekmē kūdrājus. Tas padara šo nozari par vienu no piemēriem, kur satiekas ekonomika, vide un klimata politika. Šiem izaicinājumiem pievēršas arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Vides risinājumu institūtu, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, Dārzkopības institūtu un Agroresursu un ekonomikas institūtu, īstenojot pētījumu projektu PeatTransform, kura mērķis ir veicināt kūdras nozares klimatneitralitāti no 2050. gada. Jaunākajā raidieraksta epizodē LVMI “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš stāsta par pētījumu projektu PeatTransform: · galvenajiem virzieniem — emisiju mērījumiem un emisiju samazināšanas pasākumiem, degradēto kūdrāju atjaunošanu, jaunu ilgtspējīgu produktu izstrādi, kā arī nozares nākotnes attīstības scenārijiem; · sagaidāmajiem rezultātiem — no zinātniskām publikācijām un inovācijām līdz klimata politikas risinājumiem, kas palīdzēs ilgtspējīgi pārvaldīt kūdras resursus un samazināt to izmantošanas ietekmi uz klimatu. Klausies, uzzini un analizē! Plašāk PeatTransform informācijas centrā: www.kudrajupetijumi.lv

    27 min

  3. Apr 13

    Susuri Latvijā: to izpēte un monitorings

    Latvijā sastopamas trīs īpaši aizsargājamas susuru sugas - lielais susuris (Glis glis), meža susuris (Dryomys nitedula) un mazais susuris (Muscardinus avellanarius). Lai gan šīs sugas Eirāzijā un Eiropā kopumā ir salīdzinoši plaši izplatītas, atsevišķos reģionos to izplatība samazinās. Meža susuris ir viena no vismazāk pētītajām susuru sugām Eiropā, savukārt Latvijā viena no visvairāk izpētītajām. Latvijā tā sastopama ļoti ierobežotā teritorijā - valsts dienvidaustrumu daļā, dabas parkā “Silene” un tam piegulošajās teritorijās. Iespējams, ka Latvijā zināma viena no vistālāk ziemeļos esoša meža susura populācija. Savukārt mazā susura populācija Latvijā atrodas sava izplatības areāla ziemeļu robežas perifērijā un šīs sugas susuri sastopami galvenokārt Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā. Lai gan Eiropā suga ir salīdzinoši labi izpētīta, Latvijā līdz šim bija pieejama tikai fragmentāra informācija par tās izplatību. Arī lielais susuris Latvijā sasniedz izplatības ziemeļu robežu. Daugavas un Gaujas senlejās ir zināmas trīs apakšpopulācijas. Eiropā suga ir labi izpētīta, Latvijā fragmentāri. Mazais susuris un meža susuris ir ierakstīti Eiropas Savienības Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā. Visas trīs sugas iekļautas Starptautiskās Sarkanās grāmatas zema riska kategorijā, bet Latvijas Sarkanās grāmatas jaunākajā izdevumā meža susuris iekļauts kritiski apdraudēto sugu kategorijā, bet lielais susuris stipri apdraudētas sugas kategorijā. Mazais susuris iekļauts neapdraudēto sugu kategorijā. Latvijā ir bijis sastopams arī dārza susuris (Eliomys quercinus). Šobrīd suga ir uzskatāma par reģionāli izzudušu. Vēsturiski suga bija izplatīta lielākajā daļā Eiropas, tajā skaitā arī Latvijā bija salīdzinoši bieži sastopama. Sugas areāls sāka strauji sarukt pagājušā gadsimta otrajā pusē un joprojām sarūk. Eiropas Padomes direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību paredz veikt mazā susura un meža susura monitoringu. Lai iegūtu padziļinātu informāciju par šo sugu stāvokli un to dzīvotnēm, LVMI “Silava” īsteno abu susuru sugu speciālo monitoringu. Tā mērķis ir izvērtēt populāciju stāvokli Latvijā, izprast ekoloģiskos procesus un nepieciešamības gadījumā izstrādāt ieteikumus sugu aizsardzībai. Monitoringa dati ir būtiski arī Latvijas ziņojumu sagatavošanai Eiropas Komisijai saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas prasībām. Jaunākajā LVMI “Silava” raidieraksta epizodē pētniece Digna Pilāte stāsta: * par susuru sugām Latvijā un dzīvotnēm, * speciālā monitoringa metodēm, * iespējām pamanīt šo dzīvnieku klātbūtni savā apkārtnē, * kādi ir galvenie faktori, kas ietekmē susuru populāciju samazināšanos. Klausies, uzzini un izproti Latvijas mežu mazāk pamanāmo iemītnieku dzīvi!   Plašāk par LVMI “Silava” veikto susuru monitoringu: Meža susura un mazā susura monitorings (speciālais monitorings) 2025–2027

    39 min

  4. Mar 9

    Attēli no meža dzīves: kā slēpņu kameras palīdz zinātniekiem

    Mūsdienās meža ekosistēmu izpētē arvien lielāku lomu spēlē slēpņu kameras. Tās ļauj iegūt ieskatu dzīvnieku uzvedībā, teritoriju izmantošanā un bieži arī palīdz saskatīt atšķirīgas pazīmes starp vienas sugas indivīdiem – novērojumos, ko agrāk ar tradicionālajiem lauka pētījumiem bija grūti vai pat neiespējami iegūt. Slēpņu kameras nodrošina nepārtrauktu un nemanāmu datu vākšanu, palīdzot zinātniekiem noskaidrot sugu klātbūtni, dzīvnieku dinamiku plašās teritorijās un ilgākos laika periodos. Tās ļauj sekot līdzi arī retu vai naktsdzīvnieku uzvedībai un modelēt ekosistēmu procesus. Šajā raidieraksta epizodē Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošie pētnieki Jānis Ozoliņš un Guna Bagrade skaidro: -         kā tiek izvēlētas vietas slēpņu kameru uzstādīšanai, -         kuros pētījumos tās tiek izmantotas, -         kā kameras palīdz novērot dzīvniekus un viņu uzvedību, -         kā attīstījusies šo ierīču izmantošana lauka pētījumos, -         kādus datus tās ļauj iegūt mūsdienās. Klausies, uzzini un iegrimsti meža dzīves noslēpumos!

    41 min

  5. Feb 16

    Mežs no augšas: kā attālā izpēte maina meža zinātni

    Attālā izpēte mūsdienās ir kļuvusi par zīmīgu rīku meža ekosistēmu izpētē un ilgtspējīgā apsaimniekošanā. Tā apvieno dažādas tehnoloģijas un datu avotus, kā piemēram, satelītattēlus, aerofotogrāfijas, lāzerskenēšanu un citus datu avotus, kas ļauj iegūt informāciju par mežu lielās teritorijās un dažādos laika periodos. Šādi iespējams analizēt procesus, kurus ar tradicionālajiem lauka mērījumiem vien aptvert būtu sarežģīti vai pat neiespējami. Meža zinātnē attālā izpēte sniedz iespēju novērtēt mežaudžu struktūru, sekot līdzi to attīstībai, noteikt biomasas un oglekļa uzkrājumus, kā arī identificēt bioloģiski nozīmīgas teritorijas. Īpaši būtiska ir attālās izpētes un lauka pētījumu kombinēšana, kas ļauj iegūt ticamus, telpiski plašus un ilgtermiņā salīdzināmus datus. Tas paver iespējas modelēt nākotnes scenārijus un pieņemt datos balstītus lēmumus meža apsaimniekošanā. Šajā raidieraksta epizodē Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” attālās izpētes attīstības vadītājs Jānis Ivanovs skaidro, kas ir attālā izpēte un kāpēc tā kļuvusi par neatņemamu mūsdienu meža zinātnes sastāvdaļu. Sarunā uzzināsiet: -         kas pamudinājis pievērsties attālās izpētes virzienam, -         kā attīstījusies attālā izpēte vēsturiski, -         kādas metodes un dati tiek izmantoti mūsdienās, -         kā šīs pieejas tiek integrētas LVMI “Silava” pētījumos. Klausies, uzzini un atklāj, kā dati no gaisa palīdz labāk izprast mežu procesus uz zemes.

    32 min

  6. Jan 14

    Latvijas un Rumānijas meži vienā pētījumā: ieskats pēcdokotrantūras pētījumā par vecām mežaudzēm

    Veci meži ir būtiski bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, kā arī var būt nozīmīgi klimata pārmaiņu mazināšanā, tāpēc tiem ir nozīmīga loma arī Eiropas Savienības dabas aizsardzības un bioekonomikas mērķu sasniegšanā. Nereti tieši noteiktas struktūras (veci, lieli dobumaini koki un lielu dimensiju kritalas) nodrošina dzīvotnes dažādām aizsargājamām dzīvo organismu grupām vecos mežos. Šādas mežaudzes glabā arī dabas kultūrvēsturisko mantojumu, saglabā cilvēka maz pārveidotu ainavu, kā arī nodrošina virkni citu ekosistēmas pakalpojumus, ko sniedz meži, kā piemēram, ūdens režīma stabilitāti un citas vides funkcijas. Piemēram, klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā daļa veco mežu hemiboreālajos mežos, kur galvenais meža elements ir veca kokaudze, spēj nodrošināt ilgstoši augstu oglekļa uzkrājumu koku biomasā, savukārt citos koku augšanas apstākļos un dabisko traucējumu ietekmē šī spēja var būt ierobežota. Tomēr tas nemazina nepieciešamību saglabāt un padziļināti pētīt vecos mežus, lai iegūtu zinātniski pamatotas atziņas par šādām meža ekosistēmām un to izmaiņu dinamiku. Kopš 2025. gada aprīļa pēcdoktorantūras pētījumu “Audzes strukturālās dinamikas un bioloģiskās daudzveidības novērtējums vecās skuju koku mežaudzēs hemiboreālajos mežos dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībai” īsteno LVMI Silava pētniece, mežzinātņu doktore Laura Ķēniņa. Šajā raidieraksta epizodē viņa stāsta par pētījuma norisi, kura ietvaros dati tiek vākti Latvijā un Rumānijā, salīdzinot vecas skuju koku mežaudzes dažādos reģionos. Pētījumā tiek analizētas veco mežu struktūras izmaiņas un bioloģiskā daudzveidība, savvaļas dzīvnieku — zīdītāju, putnu un apputeksnētāju — klātbūtne, kā arī atmirušās koksnes nozīme ekosistēmu funkcionēšanā. Iegūtie rezultāti sniegs nozīmīgu ieguldījumu dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībā. Klausies, uzzini un analizē! Pētījums izstrādāts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.1.1 specifiskais atbalsta mērķis "Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana kopējā P&A sistēmā" 1.1.1.9. pasākuma "Pēcdoktorantūras pētījumi" pētījumu ietvaros "Audzes strukturālās dinamikas un bioloģiskās daudzveidības novērtējums vecās skuju koku mežaudzēs hemiboreālajos mežos dabai tuvākas mežsaimniecības attīstībai" Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/040.

    36 min

  7. 12/23/2025

    2025. gads skaitļos un sasniegumos

    Gada nogale ir laiks, kad apstāties, atskatīties uz paveikto un izvērtēt gan aizvadīto gadu, gan iepriekšējos sasniegumus. LVMI “Silava” raidieraksts šogad atzīmē jau trīs gadu jubileju, un par godu tam klausītājiem tiek dāvināta īpaša gada noslēguma epizode “2025. gads skaitļos un sasniegumos”. Šajā epizodē podkāsta moderatori Kaspars Liepiņš un Laura Ķēniņa kopā ar raidieraksta producenti Ilzi Zepu atskatās uz aizvadīto gadu – pārrunā būtiskākos notikumus, sasniegumus, izaicinājumus un interesantākos faktus, kas raksturojuši 2025. gadu LVMI “Silava” raidieraksta un institūta darbībā. Klausies, uzzini un analizē – kāds bijis šis gads skaitļos, pieredzē un atziņās.

    27 min

  8. 12/03/2025

    Koku zalenis praksē: vēsture un mūsdienu iespējas

    LVMI “Silava” mežsaimniecības inženieris Ojārs Polis, smalkās organiskās sintēzes tehnoloģijas specialitātes ķīmiķis, savas darba gaitas institūtā uzsāka 1975. gadā pēc aspirantūras beigšanas. Kopš tā laika viņš ir pētījis Latvijas koku zaleņa ķīmisko sastāvu, strādājis pie jaunu produktu izstrādes un to ieviešanas praksē. Latvijā skuju koku zalenis (skujas un nepārkoksnējušies dzinumi) jau sen tiek uzskatīts par tīru, augstvērtīgu un bioloģiski aktīvu dabas vielu avotu. Jau pagājušā gadsimta otrajā pusē no koku, galvenokārt egles,  zaleņa tika ražoti dažādi tirgus produkti, tostarp hlorofila preparāti, ēteriskās eļļas, poliprenoli un dažādu ekstraktvielu maisījumi, kas tika pielietoti kosmētikā, farmācijā, augu aizsardzībā un citās nozarēs. Šajā raidieraksta epizodē Ojārs Polis stāsta: -         kādas ir bioloģiski aktīvās vielas, ko iespējams iegūt no zaleņa, -         kādi produkti tika iegūti Meža izejvielas pārstrādes laboratorijā un kāda bija to pozitīvā ietekme, -         kuri no tolaik attīstītajiem produktiem saglabājušies līdz mūsdienām, -         kāda situācija ir pasaulē – kur vēl tiek pētīts koku zaleņa ķīmiskais sastāvs. Klausies, uzzini un iepazīsti Latvijas mežistrādes atlieku vērtīgo potenciālu!

    27 min
See All (41)

About

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” ir vadošais mežzinātnes ideju, pētījumu un lietišķo izstrādņu centrs Latvijā, kurš veic pētījumus šādos mežzinātnes virzienos: - Meža selekcija un ģenētika - Mežs un klimata pārmaiņas - Meža atjaunošana un ieaudzēšana - Mežkopība un meža resursi - Mežsaimniecība un vide - Meža biotiskie riski - Meža produkti - Meža fauna un medniecība - Meža tehnikas attīstība - Agromežsaimniecība. LATVIJAS VALSTS MEŽZINĀTNES INSTITŪTA “SILAVA” PODKĀSTS ir jauna raidierakstu sērija par meža nozares aktualitātēm, institūtā veiktajiem jaunākajiem pētījumiem, tajos iegūtajiem rezultātiem, atklājumiem un atziņām. Tās ir sarunas par mežu un zinātni! Klausies, uzzini un analizē.

Information

  • Creator
    Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
  • Years Active
    2025 - 2026
  • Episodes
    41
  • Rating
    Explicit
  • Copyright
    © Copyright 2022 Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"
  • Show Website
    LVMI Silava podkāsts