Zināmais nezināmajā

Latvijas Radio 1

Populārzinātnisks radiožurnāls, kas aptver dažādas zinātnes nozares, izzina dabu, ekoloģiju, ģeogrāfiju, ornitoloģiju, zooloģiju, astronomiju, arheoloģiju, vēsturi, ielūkojas zinātnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personību dzīvē un darbībā. Īpaša uzmanība veltīta latviešu zinātnieku sasniegumiem pasaulē un Latvijā. Katrā raidījumā kopā ar pētniekiem iztirzājam „galveno tematu”, uz sadarbību aicinot arī savus klausītājus, vai kā citādi uzklausot cilvēku viedokļus un jautājumus.   Raidījuma vadītāja Sandra Kropa un viena no raidījuma veidotājām - Mariona Baltkalne - ir kļuvušas par Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2024. gada laureātēm. Analītisko, pētniecisko, diskusiju, interviju raidījumu vadītāju kategorijā II pakāpes apbalvojumu ieguvusi Sandra Kropa, bet Mariona Baltkalne saņēma veicināšanas balvu šajā kategorijā.  

  1. 12h ago

    Kā zivis zina, kurp tām jādodas?

    Ja cilvēkam būtu jāveic tūkstošiem kilometru garš ceļs bez kartēm un citām navigācijas iespējām, visticamāk, tālu mēs netiktu. Taču ir kādi organismi dabā, kas ir attīstījuši unikālu prasmi pārvietoties lielos attālumus, spītējot tumsai, sliktai redzamībai, magnētiskā lauka svārstībām un straumēm. Tās ir zivis. Rudens ir laiks, kad daļai zivju ir aktīvā nārsta migrācija. Kā zivis zina, kurp tām jādodas? Kā iedzimtās zināšanas, ūdens parametru svārstības un zivs fizioloģija kalpo par kompasu ceļā starp jūru un saldūdeņiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ihtiologs, zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Ivars Putnis un zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks Jānis Bajinskis.

  2. 12h ago

    Vissezonu peldētāja Zane Mače gaida aukstumu, lai noķertu īsto ziemas peldēšanas kaifu

    Novembris klāt, pagaidām gan joprojām silts rudens. Tikko aizvadītais oktobris bijis trešais siltākais novērojumu vēsturē. Bet lai arī rudens ir silts, par karstumu runāt šķiet pārspīlēti. Tāpēc arī kāds vēsāks stāsts par cilvēkiem, kas peldas visu gadu – „roņiem”. Saruna ar vissezonu peldētāju, mūsu kolēģi žurnālisti Zani Mači, kura peldas teju ik dienu un ar nepacietību gaida, kad kļūs vēl aukstāks, lai noķertu īsto ziemas peldēšanas kaifu.

  3. 1d ago

    Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai

    Veikali nesteidz mainīt cenas līdz ar pirmajām ziņām par krīzi, un iedzīvotāji ekonomisko satricinājumu gadījumā vispirms atsakās no neregulāriem izdevumiem - šie ir tikai daži no secinājumiem, ko savos pētījumos par makroekonomiku un mikroekonomiku guvuši šī gada Nobela prēmijas ekonomikā laureāti Roberts Hals un Maikls Vudfords. Viņu pētījumi palīdz labāk izprast, kā mājsaimniecību un uzņēmumu lēmumi un finanšu uzvedība ietekmē ekonomikas ciklus, recesijas un inflāciju. Ko tas nozīmē un kāpēc bankām un valsts ekonomikai ir tik svarīgi zināt mūsu paradumus un paredzēt mūsu ekonomisko uzvedību? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Priede. Ierakstā uzklausām profesoru, sociālo psihologu Ivaru Austeru.   Eksperti meklē risinājumus, kā mazināt izmesto apģērbu kaudzes poligonos “Vienkāršas lietas var darīt citi cilvēki. Eiropiešiem jānodarbina smadzenes, tā ir mūsu lielākā pievienotā vērtība, tāpēc mēs darām sarežģītas lietas.” Tā intervijā saka Lucs Valters (Lutz Walter), kurš ir Beļģijā bāzētās organizācijas “Eiropas Tehnoloģiju platforma tekstila un apģērbu nozares nākotnei” (European Technology Platform for the Future of Textiles and Clothing) ģenerālsekretārs. Oktobra sākumā viņš bija viens no Ziemeļvalstu un Baltijas tekstila aprites foruma (Nordic-Baltic Textile Circularity Forum 2026) dalībniekiem Rīgā. Forums pulcēja tekstila aprites ekspertus, uzņēmumus, pētniekus, politikas veidotājus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus no Baltijas, Ziemeļvalstīm un citām vietām Eiropā. Katrs sniedza savu redzējumu sarežģīto tekstila aprites un ilgtspējas jautājumu risināšanā. Ar Lucu Valteru un vēl vienu foruma dalībnieci - Somijas Tehnisko pētījumu centra (VTT Technical Research Centre of Finland) vadošo zinātnieci Pirjo Heikili (Pirjo Heikkilä) - tiekamies pēc foruma ar katru atsevisķi klātienes un attālinātā formātā, un es interesējos, cik veiksmīgi tekstila šķirošana un pārstrāde attīstījusies citviet Eiropā. Nē, zāle citur nebūt nav zaļāka.

  4. 5d ago

    Kas liek cilvēkam pastrādāt ļaunu: Vai tas ir iedzimts vai to "izauklē" vides apstākļi?

    Šoreiz no dažādiem aspektiem palūkosimies uz cilvēkas dabas tumšajām izpausmēm – noziedzību. Likumi, morāles normas, vērtības un empātija mudina mūs respektēt citu cilvēku robežas un nedarīt otram to, ko negribētu izjust pats. Taču šķiet, ka sabiedrībā nekad nav bijis brīdis, kad mums nebūtu jāsaskarās ar noziedzību.Kas liek cilvēkam pastrādāt ļaunu – zagt, laupīt, slepkavot, izvarot? Vai ļaunums ir iedzimts vai to "izauklē" vides apstākļi? Kas notiek mūsu smadzenēs, kad pārkāpjam likumu, un kas notiek, kad tiekam sodīti? Vai sods paredzēts kā pārmācīšana, labošana vai noziedznieka izolēšana no sabiedrības, lai tā būtu drošībā? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē vēsturniece, Latvijas Nacionālā arhīva vadošā pētniece, Latvijas Universitātes zinātniskā asistente Aiga Bērziņa-Kite, kriminoloģijas un tiesu psiholoģijas docētāja Rūta Treija un Ieslodzījuma vietu pārvaldes īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta vadītājs Māris Luste.

  5. 6d ago

    Baltpieres zoss – putns, kas dzīves prasmes apgūst lidojumā

    "Ja rudens debesīs dzird zosis un to balsis skan daudz augstāk, skanīgāk un gandrīz kā smiekli, visticamāk, tās ir baltpieres zosis. Angļu valodā to reizēm sauc arī par smejošo zosi," iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. Latvijā tās neligzdo. Viņas ir ceļinieces no Krievijas ziemeļu tundras, kas Latviju šķērso divreiz gadā - rudens pusē ceļā uz ziemošanas vietām un pavasarī atpakaļ uz ziemeļiem. Kopā ar baltpieres zosīm bieži baros ir arī sējas zosis. Reizēm barā ir arī meža zosis. Baltpieres zosi pazīt nav grūti, ja zini, kur skatīties. Pieaugušajiem putnam pie knābja pamata ir balts laukums - tā pati baltā piere, tāpēc viņu sauc par baltpieres zosi. Knābis ir sārts, kājas oranžas, bet uz vēdera ir melnas šķērssvītras, it kā kāds būtu ar otu tur pārvilcis un nokrāsojis. Turklāt šīs svītras lidojumā var redzēt pat bez binokļa. Tātad svītrainas zosis ir baltpieres zosis.  Bet barā ir arī zosis bez baltās pieres un svītrām. Tie ir jaunie putni.

  6. 6d ago

    Latvijas reljefa pētījumi ļauj ielūkoties tūkstošiem gadu senos dramatiskos notikumos

    Ainavas, ko redzam Latvijā, lielā mērā veido ne tikai meži, pilsētas un lauku teritorijas, bet arī reljefs, kas pētniekiem kalpo par milzīgu ģeoloģisko arhīvu. Tajā ielūkojoties var atrast ziņas par tūkstošiem gadu seniem, visai dramatiskiem notikumiem, kad Latviju vēl klāja ledājs. To aktīvi pēta Latvijas Universitātes ģeologi. Raidījumā plašāk stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors un vadošais pētnieks Kristaps Lamsters un LU doktorantūras students Hugo Huberts Puriņš. Koksnes "sega" ledāju kušanas mazināšanai Kā vēstīts vietnē “Nature”, kāds Kanādas jaunuzņēmums izstrādā metodi, lai novērstu siltumnīcefekta gāzu emisijas no mūžīgā sasaluma augsnes Arktikā. Kā tas izpaužas? Sasalusī augsne tiek apsegta un stabilizēta ar izolējošu koksnes materiālu “segu”. Ja šī metode izrādīsies veiksmīga, tā varētu kļūt par pirmo līdzekli, kas tiešā veidā novērš siltumnīcefekta gāzu izdalīšanos no mūžīgā sasaluma, Arktikai sasilstot. “Sega” ir veidota no koksnes šķeldām un kokosa šķiedrām, tā jau tiek izmēģināta Kanādas ziemeļrietumu teritorijās,  un, tā kā sasalušās augsnes atkūst un veidojas zemes nogruvumi, izraisot vēl tālākas sekas, jaunuzņēmums ar sevis izstrādāto paklāju vieš jaunas cerības. Cik visaptverošs ir šis risinājums un kas par to sakāms pašmāju pētniekam? Savu komentāru sniedz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes asociētais tenūrprofesors Raimonds Kasparinskis. -- Baltpieres zoss - putns, kas dzīves prasmes apgūst lidojumā. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs.

  7. Oct 27

    Viedie risinājumi pilsētās un uz ceļiem

    Lai pilsētas ritms būtu gluds un bez "pārsitieniem", talkā nāk viedie risinājumi, kas ļauj ar dažādiem sensoriem un reāllaika datiem gan pārraudzīt satiksmi, gan drošību, gan gaisa kvalitāti un daudz ko citu. Cik viedas ir Eiropas ir pilsētas un ko jau šobrīd inženieri dara pilsētu labā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultāte Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta vadošais pētnieks Jānis Braunfelds, RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta pētnieks Nauris Silkāns un Rīgas digitālās aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Laine Celma.

  8. Oct 27

    Kapteinis Artis Ozols: Ja tālās jūras nav redzētas, arī Baltijas jūra ir gana skarba

    Kamēr pie mums rudens rāms un silts, Rietumeiropa aizvadītajā nedēļas nogalē piedzīvoja pirmās divas šī rudens vētras, Skotijā vēja brāzmām sasniedzot pat 40-50 metrus sekundē. Bet saruna šoreiz par jūras skarbajiem apstākļiem ar pieredzējušu kuģi kapteini Arti Ozolu. Viņš jūrā sāka iet jau 90. gadu sākumā, Engures jūrskolā 1992. gadā praksē Rīgas līcī strādāja uz nelieliem zvejas kuģiem, bet vēlāk pieredzē ir lieli zvejas kuģi okeānā, pasažieru kuģi, konteineru un refrižeratorkuģi, un ķimikāliju tankuģi. Izbraukājis visas pasaules okeānus un labi zina, cik būtiski kuģniecībā ir laikapstākļi. Kuģa kapteiņa darbs ir arī ar sabiedrībā ar zināmu romantiku apvīts, ka ceļojot sanāk redzēt daudz dažādas zemes, bet realitātē tomēr lielākā daļa darba mūža aiziet tālu no visa jūru un okeānu vidū. Bet arī okeāna un jūras vidū mēdz būt interesantas lietas, ko redzēt. Piemēram, delfīni patiešām mēdzot peldēt ap kuģiem un spēlēties, tie nav tikai Holivudas vai dabas dokumentālo filmu kadri, tā notiek arī dzīvē. Baltijas jūru gan kateinis raksturo kā maigu un mājīgu. Mūsu teikās un pasakās ne reizi vien pieminētas mežonīgās jūras vētras un bangas, bet uz citu jūru fona Baltijas jūra tomēr ir tāds liels ezers.

See All (500)

Ratings & Reviews

4.5
out of 5
4 Ratings

About

Populārzinātnisks radiožurnāls, kas aptver dažādas zinātnes nozares, izzina dabu, ekoloģiju, ģeogrāfiju, ornitoloģiju, zooloģiju, astronomiju, arheoloģiju, vēsturi, ielūkojas zinātnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personību dzīvē un darbībā. Īpaša uzmanība veltīta latviešu zinātnieku sasniegumiem pasaulē un Latvijā. Katrā raidījumā kopā ar pētniekiem iztirzājam „galveno tematu”, uz sadarbību aicinot arī savus klausītājus, vai kā citādi uzklausot cilvēku viedokļus un jautājumus.   Raidījuma vadītāja Sandra Kropa un viena no raidījuma veidotājām - Mariona Baltkalne - ir kļuvušas par Valsts valodas centra un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes rīkotās akcijas “Latvijas mediju valodas balva” 2024. gada laureātēm. Analītisko, pētniecisko, diskusiju, interviju raidījumu vadītāju kategorijā II pakāpes apbalvojumu ieguvusi Sandra Kropa, bet Mariona Baltkalne saņēma veicināšanas balvu šajā kategorijā.  

Information

  • Creator
    Latvijas Radio 1
  • Years Active
    2014 - 2026
  • Episodes
    502
  • Rating
    Clean
  • Copyright
    © (C) Latvijas Radio 2026
  • Show Website
    Zināmais nezināmajā

More From Latvijas Radio

You Might Also Like